Daudziem cilvēkiem jau kopš bērnības ir dažādas veselības problēmas, kuru cēlonis nav pat īsti skaidrs vai saprotams. Arī Inese jau kopš mazotnes ir cīnījusies ar šādām problēmām un nemitīgi apmeklējusi ārstus, kas apgalvoja, ka tas viss esot iedzimts un nāksies sadzīvot visu mūžu. Taču Dievs ienāca Ineses dzīvē un notika brīnums – tagad viņai ir laba veselība!

“Kopš sevi atceros, es periodiski mocījos ar galvas sāpēm. Tika veiktas dažādas pārbaudes un izmeklējumi, taču tas nedeva nekādu pozitīvu atrisinājumu. Arī skolas gados galvas sāpes turpinājās, kļuva spēcīgākas un regulārākas. Bija apgrūtināta domāšana un radās nespēja koncentrēties, lai apgūtu mācību vielu, jo jau pēc nelielas slodzes un informācijas devas sākās stipras galvassāpes, kurām pievienojās vājums, slikta dūša un vemšana. Bieži kavēju skolu, nācās apmeklēt ārstus un dzert zāles.

Arī pusaudžu gados sāpes neatkāpās ne uz mirkli. To intensitāte mainījās no vieglām līdz neizturamām, tā bija mana ikdiena. Brīžos, kad galvassāpes likās nepanesamas, sākās krampju lēkmes. Pretsāpju līdzekļi nelīdzēja un es “ atslēdzos”. Pamostoties viss sākās no gala. Tādā stāvoklī pavadīju vairākas diennaktis līdz sāpes pierimās un varēju piecelties no gultas. Vairākas reizes tomēr nācās saukt “ātros”. Krampji bija tik spēcīgi un savilka žokli tā, ka nespēju muti attaisīt, lai atbildētu uz ārstu jautājumiem. Nogādāta slimnīcā, tiku pieslēgta pie sistēmām, kas manu stāvokli uzlaboja, taču, atgriežoties mājās, sāpju lēkmes atkārtojās. Tā tas ilga daudzus gadus – zāles, slimnīcas, neskaitāmas pārbaudes. Pati biju novārdzināta un bez jebkāda prieka un vēlēšanās dzīvot, jo tā nebija dzīve, bet nemitīgas mokas.

2005. gadā man ārsti apstiprināja diagnozi – migrēna ar epilepsijas pazīmēm. Pamatojoties uz to, man ar ārstu komisijas lēmumu piešķīra mūža invaliditātes grupu. Tika izrakstīti medikamenti un pretsāpju līdzekļi, kas jālieto katru dienu un visas dzīves garumā. Mans veselības stāvoklis nedaudz uzlabojās, bet sāpju lēkmes ik pa laikam neprognozējami atgriezās. Tas traucēja man atrast normālu darbu. Darba devējiem slēpu savas veselības problēmas līdz brīdim, kad par tām kļuva zināms manu lēkmju dēļ, kuras varēja sākties pat darba laikā, un nācās mainīt darba vietu līdz viss atkārtojās. Es bieži domāju par to, kāpēc ar mani tā notiek un kas varētu palīdzēt, jo jutos fiziski un emocionāli salauzta.

Meklējot kādu risinājumu, es 2017. gada pavasarī, ģimenes drauga pamudināta, sāku apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un pieņēmu Jēzu par savu Kungu un Glābēju. Sāku apmeklēt arī draudzes mājas grupiņu. Tās vadītājs man ieteica klausīties citu cilvēku liecības par Dieva dziedinošo spēku un atbrīvošanu no dažādām problēmām. Biju ļoti pārsteigta un priecājos par izmaiņām cilvēku dzīvēs, taču nekādi nespēju saprast un pieņemt, ka tas pats taču attiecas arī uz mani. Taču, turpinot regulāri apmeklēt dievkalpojumus un mājas grupiņas, mana ticība vairojās un domāšana mainījās. Sāku regulāri lasīt Bībeli un pati lūgt Dievu līdz piepeši es sapratu un sirdī to arī pieņēmu, ka visi Dieva apsolījumi, par kuriem teikts Bībelē, attiecas ne tikai uz citiem, bet arī uz mani. Grupiņā tika lūgts par manu dziedināšanu un es pati arī lūdzu – nu jau ar pārliecību un ticību sirdī.

Kādu dienu es aptvēru, ka mans veselības stāvoklis ir krasi uzlabojies, ikdienas galvassāpes ir izzudušas un sāpju lēkmes ir ļoti retas un ne tik intensīvas. Devos arī uz draudzes trīs dienu semināru – inkaunteru, kur, esot Dieva klātbūtnē un Viņa varenā spēka un mīlestības ieskauta, pēc vairākām aizlūgšanām saņēmu savu brīnumu – pilnīgu dziedināšanu un atbrīvošanu no gadiem ilgām veselības problēmām. Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš sāpes un lēkmes ir pilnībā izgaisušas un nav atkārtojušās. Esmu dziedināta no migrēnas ar visām tās komplikācijām. Arī zāles un pretsāpju līdzekļi nav jālieto, jo esmu vesela un jūtos spēka un prieka pilna. Tagad man nesagādā nekādas grūtības ilgstoša koncentrēšanās un jaunas informācijas uztveršana, varu mācīties un apgūt jaunas lietas, kā arī strādāt vienā darba vietā, nebaidoties, ka darba devējs uzzinās par manam lēkmēm un mēģinās atlaist no darba. Esmu laimīga un pateicīga Dievam! Ar pilnu atdevi vēlos nodoties, lai kalpotu Viņam, stāstot cilvēkiem par Dieva brīnumu darbiem.

Tiem, kas vēl nepazīst Dievu, par spīti visiem aizspriedumiem, neticībai un skepsei, iesaku tuvoties Viņam, apmeklēt dievkalpojumus un mājas grupiņu, ielaist Jēzu savā sirdī un piedzīvot to, kā sakārtojas katra dzīves sfēra un atrisinās ikviena problēma.”

Ineses Antanovičas liecību pierakstīja Ineta Siliņa