Vienmēr esmu bijusi optimiste, centos saskatīt pozitīvo visās dzīves situācijās.
Man visu laiku likās, ka mana dzīve iet uz augšu, bet īstenībā 26 gadu vecumā man nebija pastāvīga darba, bija cigarešu atkarība, no kuras netiku vaļā un nedēļas beigās man noteikti vajadzēja iedzert vīnu, lai „atpūstos”. Man bija ļoti liels tukšums sirdī un ļoti lielas ilgas pēc mīlestības. Es nezināju, kā šo mīlestību atrast, kā to piepildīt. Es domāju, ka vienīgais veids, kā varu piepildīt sevi ar mīlestību ir – satiekoties ar puišiem. Meklēju mīlestību attiecībās ar vīriešiem. Bet tik un tā nejutos laimīga un piepildīta. Tiklīdz vienas attiecības beidzās, uzreiz meklēju nākamās, jo nevarēju taču palikt viena pati… Nevienās attiecībās nejutos laimīga, visu laiku izjutu sevī tukšumu. Baidījos no nākotnes, jutos nedroši, likās, kuru katru brīdi kaut kas var notikt un varu zaudēt visu, kas man ir.

Tajā laikā no manas mammas bija aizgājis vīrs. Mamma bija izmisumā, jo viņa ļoti mīlēja savu vīru. Viņa sāka iet uz visādiem kristīgiem pasākumiem, un sāka justies labāk. Tad vienu dienu mana mamma mani aicināja uz kādu kristīgu pasākumu. Es viņai teicu: „Es negribu iet uz to pasākumu, jo man nav laika, mana dzīve ir interesanta, esmu laimīga. Mammu, tev vajag Dievu, jo tu esi nelaimīga, bet man nevajag Dievu, jo es taču esmu laimīga, man viss dzīvē ir kārtībā!”

Mamma nelikās mierā, un beigās tomēr aizgāju uz šo kristīgo pasākumu, tas bija „Alfa” kurss. Es biju pārsteigta, jo tur iepazinos ar cilvēkiem, kas bija ļoti laimīgi, smaidīgi, priecīgi un atvērti. Ikdienā tādus cilvēkus es nekur nesastapu. Pamanīju, ka šiem cilvēkiem bija kaut kas, kas nebija man. Mēs sākām dziedāt dziesmas Dievam, tas bija tik skaisti! Pēc tam runāja viens mācītājs. Viņš aicināja cilvēkus pieņemt Jēzu. Es sevī domāju – visi šie cilvēki ir tik laimīgi, jo viņiem ir Dievs. Manai mammai Jēzus palīdzēja pārciest vīra aiziešanu, tātad Dievs ir labs, un Viņš palīdz. Es sapratu, ka arī es gribu, lai Dievs ienāk manā dzīvē. Es pieņēmu Jēzu.

Kopš tās reizes mana dzīve pilnībā izmainījās. Man vispār vairs negribējās dzert vīnu. Dievs mani piepildīja ar mīlestību un man vairs nebija tukšums sirdī. Man vairs nevajadzēja izmisīgi meklēt attiecības. Dievs aizpildīja to šausmīgo tukšumu manā sirdī, kuru visu laiku biju centusies aizpildīt ar vīriešiem, Viņš mani piepildīja ar mīlestību. Es atbrīvojos no smēķēšanas. Iepazinos ar daudz ļoti jaukiem cilvēkiem. Piedzīvoju daudzus brīnumus, jo sāku lūgt Dievu, un Viņš uzklausīja manas lūgšanas. Varu pateikt, ka tikai tagad, kad pazīstu Dievu, es esmu pa īstam laimīga. Kopš tās dienas, kad pirmo reizi aizgāju uz to kristīgo pasākumu, mana dzīve patiešām sāka iet uz augšu.

Tagad esmu draudzē „Kristus Pasaulei”. Šeit esmu piedzīvojusi ļoti daudzus brīnumus. Beidzot man ir pastāvīgs darbs, kurš man ļoti patīk. Dievs mani ir dziedinājis gan emocionāli, gan fiziski. Ar Dieva palīdzību varēju piedot cilvēkiem. Esmu atbrīvojusies no dažādām bailēm, kas man bija agrāk, piemēram, bailēm no nākotnes un bailēm no nabadzības. Es jūtos drošībā, jo zinu, ka Dievs ir ar mani un Viņš mani sargā. Manas attiecības ar cilvēkiem ir izmainījušās, es mīlu cilvēkus un man patīk palīdzēt viņiem. Redzu, ka draudzē „Kristus Pasaulei” Dievs ir dzīvs un klātesošs. Iesaku katram cilvēkam atdot savu dzīvi Dieva rokās un nākt uz šo draudzi!

Inga Lapsa.