2016. gadā veiktais pētījums atklāj, ka aptuveni 1,6 miljoni Eiropas jauniešu pēdējā gada laikā lietojuši marihuānu. Lai arī pastāv uzskats, ka tā ir šķietami nekaitīga izklaide, narkotiku atkarība gandrīz vienmēr sākas ar „zālītes” dūmu. Lielākā daļa narkomānu nespēj kļūt brīvi no šīs postošās atkarības, zaudējot cīņu un bieži vien pat savu dzīvību. Taču Jānis, daloties savā stāstā, atklāj, kā ticība Dievam un vēlme mainīties palīdzējusi viņam iegūt jaunu dzīvi.

Jāni, kādi bija Tavi pusaudžu gadi?

Mani šajā laikā varētu raksturot kā standarta 21. gadsimta jaunieti. Biju sportisks, gāju uz skolu, taču mācīties man nepatika. Jau agrā vecumā sāku iepazīt tā saukto “ielu kultūru”, kurā jaunieši nodevās viņu gadiem absolūti neatbilstošām un nelegālām izklaidēm. Iegūstot vecākus draugus, jau trīspadsmit gados apmeklēju tusiņus, lietoju alkoholu un gāju uz spēļu zāli. Kādu reizi draugi man piedāvāja uzsmēķēt marihuānu, un es piekritu. Man patika, un tā es to sāku lietot regulāri katru nedēļas nogali. Ballītes, alkohols, zālīte, draugi – tolaik šķita: „Dzīve nu gan ir rožaina!”

Tomēr tā bija tikai ilūzija. Kas notika tālāk?

Marihuānu sāku smēķēt arvien biežāk, līdz man izveidojās pieradums to darīt katru dienu. Tomēr ar laiku zālīte kļuva neinteresanta, un es vēlējos iepazīt jaunas baudas virsotnes. Sākumā izmēģināju amfetamīnu, taču tas pavēra ceļu arī citām narkotikām. Tajā laikā tās nebija viegli dabūt, tādēļ jutos pārāks un krutāks par tiem, kas nelietoja, lai gan patiesībā sapratu, ka mana dzīve lēnām kļūst bezcerīga un sabrūk.

Kāda bija Tava ikdiena?

Jau aptuveni desmit gadi tika pavadīti, lietojot apreibinošās vielas, taču tad pienāca brīdis, kurā es pilnībā norāvos no ķēdes. Es nemitīgi dzinos pēc jaunas devas, jo pasaule bez tās bija kļuvusi pelēka un neinteresanta. Man nebija darbs, taču es pastāvīgi shēmoju, kā dabūt naudu narkotikām. Parasti cilvēkiem rīts iesākas ar brokastīm, taču es katru dienu modos ar „dūmu” un tikai ar vienu domu: „Kā lai šodien dabū devu?” Ja kaut ko pirku, visu pārrēķināju devās, piemēram: „Tas maksā 10 latus, tātad sanāktu 1 grams.”

Biju kļuvis ātri aizkaitināms, reibumā rupjš un agresīvs, mani nervi nepārtraukti bija uzvilkti. Pasliktinājās arī attiecības ar cilvēkiem, un šajā laikā es zaudēju vairākus draugus. Reibuma stāvoklī tika izdarīti dažādi huligānismi un noziegumi, kuru dēļ ļoti bieži „satikos” ar policiju. Mana dzīve bija nožēlojama.

Kā narkotikas ietekmēja Tavu fizisko pašsajūtu un iekšējo pasauli?

Narkotiku lietošana krietni pasliktināja manu veselības stāvokli. Tomēr tā nebija pietiekama motivācija mainīt savu dzīvesveidu. Vienā jakas kabatā turēju astmas baloniņu, otrā bongu jeb speciālu trauku, ar kuru pīpēt zālīti.

Mana iekšējā pasaule bija kā sagrauta māja. Es zaudēju jebkādu interesi par dzīvi, visi mani sapņi, mērķi un plāni izgaisa. Redzēju, kā paziņas beidz augstskolas, strādā un veido ģimenes, taču es attapos pie sasistas siles, atskatoties uz aizgājušajiem gadiem un saprotot, ka esmu sevi pilnībā pazaudējis. Mana dzīvesveida dēļ cilvēki bija mani norakstījuši, un neviens vairs neticēja, ka spēšu mainīties.

Lai arī neviens neticēja, vai Tu mēģināji pats saviem spēkiem izmainīt savu dzīvi?

Iekšēja vēlme dzīvot citādāk manī mājoja visu laiku, taču narkotiku dēļ galva bija tik dulla, ka nespēju sakarīgi domāt un pieņemt lēmumus. Dažas reizes centos atmest, taču jau pēc neilga laika atgriezos vecajā dzīvesveidā. Biju bezcerīgs narkomāns.

Tomēr no bezcerīga narkomāna Tu esi kļuvis par laimīgu cilvēku! Kā tas notika?

Es pazinu kādu cilvēku, tagadējo draudzes „Kristus Pasaulei” mācītāju, kura stāsts līdzinājās manējam līdz brīdim, kad viņš īpašā veidā piedzīvoja Dievu un sāka jaunu, no atkarībām brīvu un laimīgu dzīvi. Mācītājs man ļoti daudz stāstīja par Jēzu Kristu un to, ka vienīgi kopā ar Dievu iespējamas patiesas un paliekošas pārmaiņas. Viņš mani iedrošināja un šajā laikā bija vienīgais, kurš ticēja, ka man ir cerība mainīties. Dažas reizes biju aizgājis arī uz dievkalpojumu, bet regulāri to neapmeklēju. Lai arī neuztvēru to visu nopietni, kādu dienu es attapos uz ceļiem, saucot: „Dievs, palīdzi man, es gribu mainīties!” 

Pieņēmu stingru lēmumu vairs nelietot narkotikas, taču tas bija briesmīgs laiks. Aptuveni četrus mēnešus cietu no bezmiega, murgoju, mocījos neremdināmā vēlmē pēc narkotikām un jutos iekšēji sagrauts. Gribēju sākt strādāt, taču, pateicoties huligāna reputācijai, neviens mani neņēma darbā.

Kādā kritiskā brīdī nolēmu visam atmest ar roku un piezvanīt kādam, lai dabūtu narkotikas, taču, šķirstot kontaktu sarakstu telefonā, uzgāju mācītāja numuru. Šajā brīdī pār mani it kā pāršalca viss, ko biju dzirdējis par Dievu, un, tā vietā, lai apreibinātos, nolēmu piezvanīt mācītajam. Pēc šīs sarunas es atsāku regulāri apmeklēt dievkalpojumus, kā arī aizbraucu uz draudzes rīkoto semināru jeb inkaunteru, kurā par mani lūdza. Atbraucot mājās, sapratu, ka manī vairs nav ne mazākās vēlmes pēc alkohola vai narkotikām! Dievs bija izdarījis brīnumu! Tas bija pārdabiski, un pēc tik daudziem važās pavadītiem gadiem es beidzot jutos brīvs. Pēc inkaunterasapratu, ja vēlos to saglabāt un sakārtot dzīvi, man nepieciešams veidot personīgas attiecības ar Dievu, tādēļ nolēmu katru dienu lasīt Bībeli un lūgt. Apmeklēju arī mājas grupiņu un draudzi, kurā ieguvu jaunus draugus un saņēmu atbalstu. Pēc neilga laika dabūju arī darbu. Sāku justies aizvien laimīgāks un sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa, tikai jāturpina iet uz priekšu.

Kāda Tava dzīve ir šobrīd?

Šo trīs gadu laikā, kopš nolēmu uzticēties Dievam, esmu kļuvis par pilnīgi citu cilvēku. Es vairs ne reizi neesmu lietojis alkoholu vai narkotikas, un manī vairs nekad nav atgriezusies vēlme pēc tā. Es neapmeklēju spēļu zāles un nedzīvoju tukšu dzīvi. Man apkārt ir īsti draugi, ar kuriem kopā varu cīnīties un sasniegt mērķus. Mana iekšējā pasaule ir sakārtota – tajā valda harmonija, sirdsmiers un prieks. Esmu nospraudis mērķus, plānus un atkal spēju sapņot. Es regulāri pavadu laiku kopā ar Dievu, un tas man vienmēr palīdz uzvarēt, ja arī sastopos ar kādam grūtībām. Mans veselības stāvoklis ir krietni uzlabojies. No cilvēka, kas 29 gadu laikā bija strādājis vien pusgadu, esmu kļuvis par darba devēju citiem. Man ir sieva un nupat piedzima bērniņš. Esmu laimīgs! Es vienmēr pateikšos Dievam par to, ka Viņš deva man jaunu dzīvi.

Jāni, Tavs stāsts kalpo kā iedvesma citiem. Ko vēl Tu gribētu pateikt tiem, kuri lasa Tavu liecību?

Atrodoties narkotiku važās, rodas sajūta, ka vairs nav nekādas izredzes dzīvot citādāk. Taču tie ir velna meli, ar kuriem viņš grib tevi izpostīt un pazudināt! Vienmēr ir izeja, un Dievs tev parādīs, kā tur nokļūt, ja vien ļausi Jēzum sevi vadīt. Dievam ir neizmērojami liels spēks, un, ja Viņš izmainīja mani, Viņš var izmainīt arī tevi! Risinājums IR! Un Viņa vārds ir Jēzus Kristus! 

Jāņa Aizupīša liecību pierakstīja Monta Gulbe