Pirms Iveta sāka apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”,
viņa bija piedzīvojusi vairākas nelaimīgas attiecības un laulības šķiršanu. Viņas dzīve bija pakļauta lāstam, kuru mantoja no paaudzes paaudzē, jo arī viņas rados bijušas regulāras attiecību izjukšanas. Bēgot no kārtējām attiecībām, viņa satika savu tagadējo vīru, Vilni. Kaut arī Vilnis ir ļoti mierīgs un gādīgs, viņa kā sieva bija īsts vīra terorizētājs. Ivetai bija svarīgi, lai viss notiktu pēc viņas prāta, piekāpjoties tikai ļoti retos gadījumos. Taču iepazīstot Dievu Iveta ir mainījusi attieksmi pret sevi, savu vīru un piedzīvo, ko nozīmē dzīvot patiesi laimīgā laulībā.

Iveta stāsta: “Vēl pirms pāris gadiem biju sieva ar drausmīgu raksturu. Savā ģimenē vienmēr gribēju valdīt, biju ļoti stūrgalvīga un gandrīz nekad nepiekāpos. Lielā mērā tas viss bija saistīts ar finansiālo jomu, jo uzskatīju, ka esmu galvenā pelnītāja, nevis mans vīrs. Ja mani uz vārda nepaklausīja, es sarīkoju pamatīgu histēriju un apsūdzēju savu vīru, ka viņš mani nemaz nemīl un nesaprot. Parasti cīnījos tik ilgi, līdz panācu savu. Beigu beigās es biju tā, kura pieņēma gala lēmumus visos jautājumos. Turklāt, pēc tam saprotot, ka esmu kļūdījusies, nekad to neatzinu, jo tas grautu manu autoritāti, ko pieļaut nekādā ziņā nevēlējos.

Man bija svarīgi būt noteicējai arī sīkās lietās. Citreiz bija gadījumi, kad dusmojos pat tad, kad vīrs devās makšķerēt, jo man tā šķita tukša laika nosišana, un tā vietā gribēju, lai viņš nodarbojas ar kaut ko prātīgāku un izdara taču kaut ko manis labā.

Vēl viens no neapmierinātības iemesliem varēja būt fakts, ka mans vīrs ne vienmēr atcerējās svētku dienu datumus. Tādās reizēs es ļoti pārdzīvoju, dusmojos un gaidīju līdz nākamajās dienas sākumam, lai to varētu viņam vēl ilgu laiku pārmest. Parasti manu niknumu uzkurināja arī radi, kuri mēdza zvanīt un jautāt, ko tad vīrs uzdāvināja. Man bija kauns atzīties, ka neko neesmu saņēmusi.”

Taču tagad strīdi Ivetas ģimenē ir ļoti reta parādība, jo Vilnis no bērnības ir audzis kristiešu ģimenē un arī savai sievai ir palīdzējis iepazīt Dievu. Tas ir mainījis Ivetas raksturu, uzskatus par ģimenes struktūru un atklājis patiesās vērtības.

“Pirmajā reizē, kad Vilnis mani aizveda uz dievkalpojumu, es neizrādīju, ka man tur ļoti patika un ka gribu patiesi ticēt Dievam. Bet, kad sāku apmeklēt šo draudzi, mani uzskati lēnām sāku mainīties.

Es sāku ieklausīties mācītāja sludinātajos sprediķos un pielietot tos praktiski. Ar lielu apņemšanos centos mainīt savu raksturu un pieņemt vīru tādu, kāds viņš ir. Ja iepriekš man bija ļoti svarīgi nopelnīt daudz nauda, un man arī tas labi izdevās, tad tagad Vilnis ir galvenais ģimenes apgādnieks. Tagad es varu veltīt daudz sava laika, lai vadītu draudzi un mājas grupiņas Saldū. Es vairs necenšos ģimenē par katru cenu valdīt un kontrolēt situāciju, tā vietā mācos piekāpties vīra viedoklim un atzīt, ka viņam ir taisnība. Ļauju Vilnim būt par ģimenes galvu un pieņemt gala lēmumus gan svarīgās, gan ne tik svarīgās lietās.

Esmu sapratusi, ka vīrs mani patiešām ļoti mīl un lutina gandrīz katru dienu. Viņš ir uzmanīgs un iepriecina mani, piemēram, pagatavojot no rīta brokastis, kaut ko negaidīti uzdāvinot vai aizvedot vakariņās. Esmu atbrīvojusies no lielo dāvanu gaidīšanas svētku dienās un spēju priecāties par buču un vārdiem – es tevi mīlu.

Iepazīstot Dievu, esmu sapratusi, ka laimīga laulība un mīlestība nav vienkārši emocijas, bet gan katru dienu izdarīti lēmumi. Pieļauju, ja gadījumā mēs ar vīru nebūtu sākuši apmeklēt draudzi un iepazinuši Dievu, mēs visdrīzāk būtu izšķīrušies.

Tāpēc iesaku ikvienam, kam grūti klājās ģimenes dzīvē, sākt meklēt Dievu un rīkoties saskaņā ar Viņa gribu. Tikai tādā veidā mēs spējam pārveidot savu raksturu un iemācāmies pareizi mīlēt otru cilvēku. Mūsu laulība ir sakārtota, un paaudžu lāsts ir salauzts. Pateicoties Dievam, mēs esam patiesi laimīgi!”

Ivetas Veinbergas liecību pierakstīja Pēteris Plakans un Līga Paņina