Svētrunas tēma: „Izglābts, lai glābtu”.
Es jautāju tev: vai tu esi izglābts? Kā tu zini, ka esi izglābts? Kā tu zini, ka, ja tu šodien mirsti, tu dodies uz Debesīm? Vai tu vari būt pārliecināts?

Es varu, jo Jēzus ir Kungs manā dzīvē. Es ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu cenšos darīt Viņa prātu. Es pazīstu Viņu personīgi. Es mīlu savu Dievu. Viņš ir izglābis mani. No kā? No mūžīgas pazušanas ellē. Viņš ir izrāvis mani no elles un pārcēlis Debesu valstībā. Ja es šodien mirstu, es dodos uz Debesīm. Es esmu izglābts. Mana dzīve bez Dieva bija nožēlojama. Tev nav jābūt tieši tādam, kāds biju es. Mēs katrs esam dzīvojuši savos „mēslos”. Un katru Dievs mūs ir izvilcis ārā no saviem „mēsliem”. Es esmu pateicīgs, ka esmu izglābts, ka esmu brīvs. Man vajadzētu daudz laika, lai varētu uzskaitīt, ko Dievs man ir labu darījis. No kā darījis brīvu, kā svētījis un kā pilnveidojis. Kā Viņš mani vēl pilnveidos un svētīs. Es esmu izglābts, lai glābtu. No pirmās dienas, kad Dievs mani izglāba, kad pieņēmu Jēzu par Kungu, es zinu, ka esmu glābts, lai glābtu citus. No pirmās dienas es esmu centies cilvēkiem darīt zināmu, ka Dievs mani ir glābis un Viņš var glābt arī tevi.

Lielāko daļu no vēstulēm Jaunā Derībā ir sarakstījis Pāvils. Sauls, vēlāk Pāvils, bija farizejs no farizejiem, draudzes vajātājs. Viņš nepazina Dievu, bija reliģiozs cilvēks. Viņš vajāja kristiešus, slodzīja tos cietumos un dažādos veidos spieda zaimot Dievu. Reiz ceļā uz Damasku, Dieva spēks nāca pār viņu, Viņa godība Saulu apēnoja un Dieva gaisma nāca pār viņu. Sauls nokrita pie zemes un Jēzus viņu uzrunāja. Viņš pieņēma Jēzu, kā savu Kungu. Viņš atzina, ka Jēzus ir Dievs. Viņš nožēloja, ka ir vajājis kristiešus un pēkšņi izmainījās pilnīgi pretējā virzienā, vienā mirklī. Kad Jēzus izglāba Saulu, viņš kļuva par Pāvilu – apustuli Pāvilu.

Vai tu saproti, ka tas ir viens brīdis, kad Dievs tevi izglābj? Viņš neglābj tevi procesā, bet gan vienā mirklī. Kad es biju baptistu draudzē, man mācītājs jautāja: „ Izstāsti man savu pestīšanas piedzīvojumu”. Tas būtu brīnums, ja es nevarētu to izstāstīt! Es zinu to brīdi, kad Jēzus ienāca manā dzīvē. Man tas bija tik spilgti. Tas bija tāds pārdzīvojums! To, ko es redzēju un dzirdēju un ko es piedzīvoju, kā Dievs mani vienā mirklī izmainīja un kā piepildīja ar Savu prieku un mieru. To brīvību, kas atnāca, to vārdos nevar aprakstīt. Es to nevaru aizmirst! Toreiz dievkalpojumā es to mierīgi varēju pastāstīt. Taču ne visi var pastāstīt brīdi, kad Dievs tev izglābis. Cilvēki man saka: „Es nemaz to brīdi vairs tā īsti nezinu”. Draugs, ja arī tu nezini to brīdi, tomēr tas bija viens brīdis. Tas bija viens mirklis, kad tu teici: „ Jā Kungs! Tu būsi mans Kungs, Tu būsi mans Dievs, es sekošu Tev”. Tajā brīdī tavs gars savienojās ar Dieva Garu un jūs kļuvāt kā viens. Tu saņem spēku dzīvot tā, kā vēlas Dievs. Un Dievs spēj un var caur to ieplūdināt svētības tavā dzīvē. Katram ir brīdis, kad viņš ir piedzimis no augšas. Es zinu, ka ne visi to var atcerēties. Pārsvarā jā, bet daži nē. Tomēr tas brīdis ir bijis tavā dzīvē.

Lūk, Pāvilam, toreiz vēl Saulam, bija brīdis, kad Dievs ienāca viņa dzīvē. Tieši tajā brīdī Dievs teica Pāvilam un arī tev, kad tu piedzimi no augšas, Viņš saka to pašu! Ja tu slikti sadzirdēji toreiz, ja toreiz tu biji nedaudz kurls uz ausīm, varbūt ciets sirdī un nedzirdēji, ko Dievs toreiz tev teica, tad es atgādinu tev, ko Dievs tev pateica tajā brīdī, kad tu piedzimi no augšas. Viņš tev teica to pašu ko Pāvilam:

Bet celies kājās! Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, lai tu Man kalpotu un apliecinātu, kā tu Mani esi redzējis un kā Es tev parādīšos, lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kuriem Es tevi sūtu atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā”. Apustuļu darbi 26:19

Dievs teica Pāvilam toreiz un tev šodien: „ Es izglābu tevi, Pāvil, lai tu glābtu citus”. Kāpēc Viņš izglāba tevi? Tāpēc, lai tu glābtu citus.

Dievs ilgojas pēc attiecībām ar tevi un pēc attiecībām ar tiem cilvēkiem, kurus Viņš grib glābt caur tevi. Āmen! Tu esi izglābts, lai glābtu, lai evaņģelizētu. Vārds evaņģēlizācija izklausās ļoti sarežģīts un liels. Ko tad tas īsti nozīmē?

Evaņģēlijs ir stāsts par Jēzu Kristu, Viņa nāvi pie krusta un augšāmcelšanos, par Dieva valstības atnākšanu un Svēto Garu kā Palīgu, no tā visa izrietošo cerību par glābšanu un Dieva uzticamību. Evaņģēlijs ir pilnīgs stāsts par Jēzu Kristu, par glābšanu un tām izmaiņām, ko mums katram ir iespēja piedzīvot. Evaņģelizēt nozīmē nodot šo vēsti tālāk, vest cilvēkus pie Jēzus, lai cilvēkiem dzīves tiek izmainītas, lai viņi zina, ka elle ir reāla un arī debesis ir reālas, ka Dievs ir dzīvs un reāls. Es gribu, lai to arī cilvēki zina. Lūk, to arī sauc gudrā valodā par evaņģelizāciju. Evaņģelizācija ir tas, ka tu gribi glābt citus un tu dari to. Tu glāb citus. Tu stāsti par Dievu cilvēkiem. Tu kalpo cilvēkiem. Tu kalpo viņiem, līdz viņi ir brīvi un dziedināti. Tātad evaņģelizācija nav ieteikums. Evaņģelizācija ir pavēle.

Un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes” Lūkas 24:47

Jēzus neiesaka, Jēzus pavēl! Tev būs sludināt. Sākam no kurienes? Pērkam biļetes uz Jeruzālemi? Kādā Rakstu vietā ir rakstīts:

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. Apustuļu darbi 1:8.

Toreiz tas bija konkrētiem cilvēkiem, jūdiem tajā brīdī un vietā, kur viņi atradās. Tātad Dievs pavēl sākt evaņģelizēt jeb liecināt tajā vietā, kur tu atrodies šodien. Ar tiem līdzekļiem, kuri tev ir, izmantojot to laiku un tās iespējas, kuras tev ir šodien. Kad Viņš izsūtīja Savus mācekļus, Viņš teica: „Neņemiet līdz sev divus apavu pārus, mēteļus un naudas lielo maku!” Viņš teica, lai neņem līdz to visu, jo strādnieks ir savas barības cienīgs. Kad mācekļi izgāja, tad Dievs pārdabiskā veidā par viņiem gādāja. „Pārdabiskā veidā”, tas nenozīmē, ka tas bija bez cilvēku līdzdalības. Tas nenozīmē, ka nauda krita no debesīm. Taču Dievs gādāja. Tātad, nav svarīgi, cik daudz tev naudas. Ir svarīgi, ka tu sāc evaņģelizēt ar to, kas tev ir.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. Mateja 28:19,20

Tas ir tavs uzdevums, kuru Jēzus tev uzticējis, un tas noteikti ir jāizpilda. Šie Jēzus vārdi nav Lielais Ieteikums, bet gan Lielais Uzdevums. Ja tu esi daļa no Dieva ģimenes, šis uzdevums tev ir obligāts, tā ir Lielā Pavēle. To ignorēt nozīmē būt nepaklausīgam. Kad Dievs ir kopā ar mums līdz galam? Tad, kad mēs paklausām Dievam, ejam glābjam un darām šos cilvēkus par Kristus mācekļiem. Kad Dieva spēks darbojas mūsos? Tad, kad mēs ejam un kalpojam cilvēkiem. Jo, kas nemīl savu brāli, savu tuvāko, kā sevi pašu, tas nemīl Dievu. Ja tu esi izglābts un ja tu nevēlies, ka tavs tuvākais arī tiek glābts, tad tā nav tuvākā mīlestība. Kad Dievs darbojas?  Tad, kad mēs ejam un darām par mācekļiem. Kad mēs ejam un evaņģelizējam.

Jēzus atnākšanas mērķis ir glābt. Jēzus atnāca, lai glābtu!

Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo”. Lūkas. 19:10

Kāpēc Jēzus atnāca virs zemes? Kāpēc Viņš piedzima caur jaunavu Mariju? Kāpēc Viņš trīsdesmit gadu vecumā sāka kalpot un sagatavoja 12 mācekļus? Kāpēc Viņš dziedināja slimos, atvēra acis aklajiem? Kāpēc Viņš nomira pie krusta brīvprātīgi un augšāmcēlās? Kāpēc Viņš deva Savu Garu? Viņš atnāca virs Zemes, lai uzmeklētu un glābtu pazudušo. Tātad, Dieva mērķis, kāpēc Viņš atnāca virs Zemes, ir glābt.

Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis. Lūkas 13:22

Viņš gāja no vienas vietas uz otru, mācīja un darīja, mācīja un darīja. Viņš dziedināja un izdzina ļaunus garus. Viņš pavadīja laiku ar Saviem mācekļiem pastāvīgi. Viņš kalpoja, Viņš atnāca uzmeklēt un glābt pazudušo.

No kā mēs varam smelties prieku savā dzīvē un draudzē? Vai no tā, ka atnāk Svētais Gars un mēs varam būt jautri un smieties? Vai no tā, ka mēs varam ripot pa grīdu Svētā Gara ietekmē? Es nesaku, ka ir nepareizi reizēm ripot pa grīdu, kad Svētais Gars nāk pār tevi. Es nesaku, ka tas ir galīgi nepareizi. Bet no kā ir prieks draudzē? Vai priecāties, kā kāds ripo, kratās, bola acis, lec un trīc, kā no viņa ļaunie gari iet ārā? No kā ir prieks draudzē, draugs?

Bībelē ir atbilde. Īsts prieks var būt tikai tad, kad caur tavu kalpošanu tiek izglābi cilvēki. Mums ir liels prieks, kad mēs grupiņās sanākam kopā un baudām sadraudzību. Jā, mums patīk būt kopā, mums patīk sarunāties, iztirzāt sprediķi. Mums daudz kas patīk. Mums patīk, kad mūs apsveic dzimšanas dienā. Mums patīk dievkalpojuma dienās sanākt šeit kopā, patīk kopīgi pielūgt un slavēt. Mums ļoti tas patīk. Bet draugs, ar to vien nepietiek, lai patiesi paturētu prieku sevī. Lai Dieva prieks reāli mājotu tevī, caur tavām pūlēm ir jānāk dvēselēm pie Kristus. Jo tu esi glābts, lai glābtu citus. Dieva acīs tu esi atbildīgs par neticīgajiem, kas dzīvo tev apkārt.

Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī – kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, kuru biju pazaudējusi. Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas. Lūkas 15:4-10

No kā prieks? No tā, ka tu atstāj deviņdesmit deviņas avis, izej pie cilvēkiem ārpus draudzes un evaņģelizē. Vai tad mums tagad būtu jāatstāj draudze un grupiņas? Es nedomāju, ka pēc katra teikuma man jāpaskaidro viss. Tie, kas lasa Bībeli, zina draudzes mācību kontekstā. Tie zina prioritātes. Mums nav jāatstāj draudze, taču mums jāiziet no tā prieka, ko sniedz tikai draudze un jāieiet tajā priekā, ko sniedz pazudušo glābšana. Tu esi izglābts, lai glābtu!

Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Lūkas 15:7

Par ko Dievs vairāk priecājas? Par mani, mācītāju Jencīti? Jā, Dievs priecājas par mani un par katru cilvēku draudzē, bet daudz vairāk Viņš priecājas, ka caur tevi kāds ienāk Debesu valstībā. Arī tev ir vairāk prieks, ka tu evaņģelizē, ka tu glāb, ka tu ej pie cilvēkiem, ka tu kalpo viņiem.

Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas. Lūkas 15:10

Tajā brīdī, kad es atgriezos pie Dieva, es reāli dzirdēju, kā Debesis gavilē. Es dzirdēju aplausus virs sevis, dzirdēju „aleluja” saucienus un gaviles virs sevis, un tās bija tik skaļas, kā spiediens virs manis. Es  tad pietupos un saķēru galvu. Man likās, ka kaut kas gāžas pār mani. Bija neaprakstāmi liels prieks. Es  pirmā brīdī vēl nesapratu, kas tas par prieku. Tikai tad, kad manās rokās nonāca Bībele, es lasīju šo rakstu vietu: „Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas”. Eņģeļi gavilēja tajā brīdī, kad es atgriezos pie Dieva. No, kurienes prieks? Kā paturēt prieku sevī? Vai no tā, kad mēs esam visi kopā sestdienas dievkalpojumā? Vai no tā, ka tu izej ārpusē pie cilvēkiem un ieved viņus Debesu valstībā?

Tu esi izglābts, lai glābtu. Evaņģelizācija, liecināšana vai neliecināšana, cilvēku glābšana, vai neglābšana, izšķir tavu mūžīgo dzīvību.

Bet Es jums saku: katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā; bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā. Lūkas 12:8

Ļoti skaidri un saprotami. Ja, es apliecinu Jēzu cilvēkiem, tad Dievs priecājas. Citā rakstu vietā ir rakstīts:

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana, jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā”. Romiešiem 10:9

Ja tu ne tikai sirdī ticēsi, bet ar muti apliecināsi cilvēkiem. Aleluja! Tu pateiksi viņiem, ka Jēzus ir dzīvs! Tu lūgsi par viņiem, tu kalposi viņiem un tu ievedīsi viņus Dieva valstībā! Tu izglābsi viņus no mūžīgas pazušanas. Neskatoties uz zaimiem uz izsmieklu, tu esi izglābts, lai glābtu.

Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Mateja 5:9

Kas tiks saukti par Dieva bērniem? Tie, kuri nes evaņģelizācijas vēsti. Kuri nes to citiem un glābj cilvēkus. Miera nesēji. Tīk tīkamas tās kājas, kas nes miera vēsti! Kas ir Dieva bērns, saskaņā ar šo rakstu vietu? Tas, kurš glābj cilvēkus. Āmen!

Tātad, ja tu sauc sevi par Dieva bērnu, bet nedari visu, lai glābtu cilvēkus, tad kas tu esi? Dieva bērns, vai velna bērns? Sanāk, ka velna bērns. Tiešām briesmīgi!

Lasām tālāk:

Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Mateja 5:13

Par ko ir runa šajā nodaļā? Par evaņģelizāciju. Dievs salīdzina mūs ar sāli. Kas ir sāls? Tā ir garšviela. Mēs iedodam pasaulei garšu. Padarām pasauli labāku, pievedot cilvēkus pie Kristus. Un caur Kristu cilvēki iegūst izmaiņas savā dzīvē. Ne tikai izmaiņas šeit uz Zemes, bet iegūst mūžīgu dzīvību. Bet, ja šī sāls ir nederīga un tā nesāla? Ja kristietis nepilda savu pienākumu, neizpilda Kristus Pavēli un neglābj cilvēkus, tad sāls ir nederīga un ārā izmetama, ļaudīm saminama. Tā saka Dieva Vārds.

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Mateja 5:14

Viņš salīdzina draudzi ar pilsētu. Mēs esam pilsēta kalna galā, kas nevar būt apslēpta, bet visiem redzama. Tieši tāpat arī:

Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā”. Mateja 5:15

Te ir runa par to, ka gaismai ir jātop redzamai! Ja manī ir gaisma, tad šai gaismai  ir jābūt redzamai. Mēs esam gaismas nesēji.

Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. Mateja 5:16

Vai tu gaidi brīnumus savā dzīvē? Pārdabisku dziedināšanu, lielu atbrīvošanu, ka lāsti tiek salauzti un pēkšņi liela nauda sāk birt tavā kontā? Tu gaidi brīnumus, vai negaidi? Padomā godīgi. Mēs visi kristieši vairāk vai mazāk, ticam brīnumiem. Tad kāpēc nenotiek brīnumi mūsu dzīvēs, tā, kā mēs tos gaidām? Es tev pateikšu, kāpēc nenotiek. Jo Bībele saka:

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki. Apustuļu darbi 1:8

Dieva spēks ir dots evaņģelizācijai un māceklībai. Tas darbojas pilnā mērā tikai tad, kad mēs pildām Lielo Pavēli, kad mēs evaņģelizējam. Gara dāvanas, Gara spēks un visi brīnumi darbojas tad, kad mēs evaņģelizējam, kad mēs ejam un kalpojam. Viss pārējais, draugi, ir nieki. Priekš kam draudzē brīnumi, ja draudze negatavojas glābt cilvēkus un izmantot Dieva spēku tur, kur Viņš to ir paredzējis. Kādiem mērķiem Dievs dod spēku? Lai glābtu pazudušos. Kāpēc, lai Dievs dotu savu spēku citiem mērķiem? Es ticu, ka brīnumi seko tur, kur evaņģelizē! Brīnumi seko ne tikai to cilvēku dzīvēs, kam tu kalpo, bet arī tavā dzīvē, ja tu kalpo.

Varbūt tu jautāsi: „Kāpēc tad notika man brīnumi, ja es nekad nevienam neesmu stāstījis par Dievu?” Kāpēc man notika brīnums? Varu atbildēt tev – kāds jau lūdza par tevi un kalpoja tev, kāds jau evaņģelizēja tevi, un pie tevis kaut kas notika! „Nē, es pats, pats, pats…” Nekas un nekad nav pats! Salamans saka:

Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules. Salamans mācītājs. 1:9.

Un visi tie gudrinieki, kas saka, ka es pats to izdomāju, melo. Neko tu pats neesi izdomājis. Tu esi balstījies uz tēviem, kas ir iedevuši tev pamatu. Āmen! Es esmu izglābts, lai glābtu.

Pēc tam Tas Kungs nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viņš gribēja iet. Lūkas 10:1

Viņš turpina: Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. Lūkas 10:19

Kad es varu staigāt pāri par čūskām un skorpioniem, kad es varu staigāt pāri katram ienaidnieka spēkam, pāri slimībām, pāri nabadzībai, pāri rakstura problēmām, tās izmainot? Kad es to varu? Kad es eju Dieva paklausībā, eju un evaņģelizēju, kad es eju un kalpoju, eju un liecinu.

Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. Marka 16:15-20

Kad notika zīmes un brīnumi? Kad viņi paklausīja Lielajai Pavēlei, izgāja un sludināja. Aleluja, Dievs ir labs! Tu esi izglābts, lai glābtu.

Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā… Lūkas 4:18

Dievs tev ir devis no Sava Gara, tajā brīdī, kad tu piedzimi no augšas. Viņš ir piepildījis tevi ar Savu spēku, kad Viņš tevi kristīja ar Svēto Garu. Kāda iemesla pēc Tā Kunga spēks ir tevī? Tev ir spēks atbrīvot un tu esi izglābts, lai glābtu.

Tas, ka daudzi cilvēki negrib tevī klausīties, ka daudzi uz tevi saniknojas un ignorē tavu vēsti, tavu mīlestību, tevi neatbrīvo no Dieva uzdevuma. Dievs neatceļ Savu Pavēli tikai tāpēc, ka daudzi negrib atgriezties.

Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu. Lūkas 14:16-24

To Viņš saka par draudzi, kura aicina cilvēkus. Dievs aicināja cilvēkus, bet daudzi atteicās nākt un aizbildinājās. Viens bija tīrumu pircis, cits sievu apņēmis. Katram bija savs iemesls, kāpēc viņš negribēja nākt pie Kristus. Tad Dievs kļuva dusmīgs un teica kalpam, lai viņš iziet steigšus uz pilsētas ielām un ved šurp nabagus un kroplus. Dievs saka: „Spied visus nākt iekšā!” Negrib, nevajag? Dievs vēl vairāk saka: „Spied visus nākt iekšā, ej uz sētmalēm, ved aklus, tizlus, kroplus, narkomānus, dzērājus, prostitūtas, ved viņus iekšā! Tos, kas rej uz tevi, ved viņus iekšā!” Varbūt tu teiksi: „Viņi negrib nākt. Es liecināju mammai un tētim, viņi negrib nākt!” Dievs pavēl: „Ej tālāk!” „Bet es negribu tos dzērājus un narkomānus draudzē!” Nav svarīgi, ko tu gribi vai negribi, ej pie cilvēkiem! Jo tu esi glābts, lai glābtu. Jo vairāk cilvēkiem tu kalposi, jo vairāk viņi tiks izglābti.

Cik cilvēkiem tu esi liecinājis? Vienam, diviem, trijiem, pieciem, divdesmit vai piecdesmit? Cilvēki atgriezīsies pie Kristus tādā mērā, kādā mēra tu sludināsi.

Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku.Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ik dienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās. Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: “Ko šis pļāpa grib teikt? – un citi: šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs.” Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos. Saņēmuši tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: “Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini? Jo tu runā mūsu ausīm svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir.” Bet visiem atēniešiem un svešiniekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt. Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: “Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi. Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu. Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu; Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts. Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam. Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem.” Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim.” Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.  Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieva, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem. Apustuļu darbi 17:16-34

Pāvils pavada laiku Atēnās. Viņš staigā pa tirgu un pa sinagogām. Tie cilvēki nebija glābti. Jūdi, kuri dzīvoja zem bauslības, nebija glābti. Viņiem pirmajiem bija jādzird evaņģēlija vēsts. Tātad Pāvils gāja visur, kur vien bija iespējams. Uz ielām, tirgū un citur viņš sarunājās ar cilvēkiem par Dievu. Vai bija kāds rezultāts tam visam? Te rakstīts, ka vesels pūlis sapulcējās. Vai visi tika izglābti? Te rakstīts, ka daži no viņiem piebiedrojās un kļuva ticīgi. Daži atgriezās pie Kristus, daži pievienojās Pāvilam. Jautājums: Kāpēc? Tāpēc, ka Pāvils izmantoja katru iespēju. Ko viņš darīja Atēnās? Viņš gaidīja savus kolēģus, kuri kavējās. Taču viņš izmantoja laiku, katru iespēju. Viņš liecināja un liecināja, viņš stāstīja par Kristu un daži tika izglābti. Jo vairāk es izmantoju izdevības, jo vairāk es stāstu par Dievu cilvēkiem, jo vairāk ir iespējas, ka cilvēki atgriezīsies. Esmu glābts, lai glābtu.

Pēdējā laikā man arvien vairāk nāk vēstules no cilvēkiem. Cilvēki raksta un prasa dažādus padomus. Ja viņi ir no citām draudzēm, es sūtu viņus pie saviem mācītājiem. Bet ir cilvēki ārzemēs un Latvijā, kas raksta vēstules un saka: „Mēs skatāmies jūsu sprediķus internetā”. Jo vairāk es šeit sludinu, jo vairāk mēs filmējam un ievietojam šos materiālus sociālajos portālos, jo vairāk cilvēki tos redz, tic un viņu dzīves tiek izmainītas. Arī tie, kas ir ārzemēs, kaut vismaz nedaudz pie dzīvības tiek uzturēti caur šiem sprediķiem, interneta klipiem un dienas citātiem. Jo vairāk tu sludini, jo vairāk cilvēki atgriezīsies. Aicinājums evaņģelizēt ir dārgāks un svarīgāks par dzīvību.

Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. Tagad es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsit, jūs visi, kuru vidū es esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību. Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā Apustuļu darbi 20:24-27

Es neesmu kavējies sludināt, jo mana dzīvība nekad nav bijusi tik dārga. Mans komforts, mans es, mani apstākļi, ģimene, bērni vai nauda man nekad nav bijušii tik svarīgi, kā pildīt Kristus pavēli un evaņģelizēt. Āmen! Tas nav atdalāms no attiecībām ar Dievu. Tā ir Dieva griba. Esmu izglābts, lai glābtu.

Lūk, kāpēc daudzi cilvēki uzdod šo jautājumu sev: „Kāpēc es esmu radīts? Kāda ir manas dzīves jēga? Kāda ir manas dzīves nozīme?” Draugs, tava dzīves jēga ir viena, – lai tu glābtu! Nekas tev cits neatnesīs stabilu prieku. To mūžīgo prieku, ko tu saņem, kad cilvēku dvēseles tiek glābtas. Par Dieva bērniem sauc tikai tos, kuri liecina. 

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Romiešiem10:6

Jo no sirds pārpilnības mute runā. Lūkas 6:45

Ja es neliecinu, tas norāda uz to, ka manī nav Dieva Gara. Vai arī Viņš kuru katru brīdi mani var atstāt. Pavils saka: „Mana dzīvība nav tik dārga, ka es nepabeigtu uzdevumu savu – evaņģelizēt”. Mums nav runa par dzīvības apdraudējumu šeit Latvijā, bet par sadzīves lietām, kas mums liedz spert soļus un evaņģelizēt. Vai nav tā, kā es saku? Mums jau par galvu neviens nesit. Valdības un varas ir mūsu pusē, mēs brīvi varam sludināt. Mūs, kā Pāvilu, neviens ar akmeņiem nenomētā. Mūs, kā apustuļus nenogalina un neizbaro zvēriem, kā Kolizejā, Romā par to, ka mēs liecinām. Kas tad ir tas, kas mums traucē?

Tās ir elementāras dažādas situācijas. Lūk, piemērs par hokeju. Nupat beidzās Kontinentālās hokeja līgas turnīrs. Tas ir liels čempionāts, kur spēlē pasaules labākie hokejisti. Smagas spēles daudzu mēnešu garumā. Rīgas Dinamo arī cīnījās, bet uzvarēja šajā garajā un smagajā hokeja maratonā Maskavas Dinamo komanda, ko trenē Latvijas izlases treneri Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš. Latvijas izlases bijušie hokejisti, tagad treneri. Viņi šo krievu komandu ir uzcēluši un tagad ieguva uzvaru. Un es skatījos, ka viņi dabūja Gagarina kausu. Fināls bija smags, septiņu spēļu garumā, viņi maksāja lielu cenu. Gagarina kauss ir liels un 30 kg smags. Katrs no komandas dabūja to kausu paturēt rokās. Viens no spēlētājiem teica intervijā: „Hokejā nav es, hokejā ir mēs”. Tur nav es, tur ir tikai mēs. Es zinu, kāpēc viņi uzvarēja. Salīdzinot ar pretinieku komandu, es redzēju, ka Maskavas Dinamo bija kā komanda saliedētāka. Spēki abām komandām varbūt bija līdzīgi, bet Maskavas Dinamo bija saliedētāka. Viņi izturēja līdz galam šo milzīgo spriedzi. Septiņas spēles pēc kārtas ar vienu un to pašu komandu. Tas ir smags sporta veids ar traumām un kaulu lūzumiem. Pretinieki neizturēja šo spriedzi, kaut kas pietrūka. Pēc tam ģērbtuvēs Dinamo atzīmēja šo uzvaru un tas tika filmēts. Viņi pielēja lielo kausu pilnu ar šampanieti. Visi pēc kārtas dzer to šampanieti un ir laimīgi. Protams, pa malkam, tīri simboliski, jo neviens, kas lieto alkoholu, ilgi nebūs sportists. Es skatos to prieku un domāju pie sevis: „Kā būtu, ja es būtu tajā komandā?” Es jutu līdzi Maskavas Dinamo, jo to trenē Latvijas hokeja speciālisti. Bet es iedomājos, ja es būtu tur un mēs kā saliedēta komanda esam dabūjuši lielo uzvaru, vai tagad es nedzeršu kopā šampanieti ar viņiem? Viņi katrs pēc kārtas dzer, visus filmē un fotogrāfē. Katrs ņem to kausu un pa mutei paņem. Ko tu darīsi? Tu nedzersi to šampanieti? Padomā un pasaki godīgi pie sevis, ko tu darītu? Vari nevienam neteikt savu atbildi. Es pateikšu, ko es izdomāju. Es domāju, domāju, jā, es jūtu līdzi viņiem, bet es tomēr atteiktos. Jo man ir principi. Jā es varu būt komandā, bet man ir savi principi, kurus es nekad nepārkāpšu. Es nekad nerādīšu piemēru nevienam, kaut es būšu pārliecināts, ka varu vīnu iedzert. Nekad nerādīšu, ka es kaut ko tādu varu darīt. Kāpēc? Bībele skaidri saka:

Un, ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrāMarka 9:42 

Ir cilvēki, kas mierīgi var nobaudīt vīnu. Viņiem nebūs problēmas pašiem. Bet, ja draudzē ienāk cilvēks, kam ir bijušas vai ir problēmas ar alkoholu vai citām līdzīgām atkarībām, un es no kanceles sludināšu, ka dzert vispār ir slikti, bet, ka es drīkstu, bet tu nedrīksti, tad es varu no biksēm lekt laukā un sludināt, bet tas cilvēks redzēs manus darbus. „Es arī varu!” viņš teiks, totāli nodzersies un Dievs paprasīs šīs asinis no manām rokām. Ko es darīšu? Mani redz visa pasaule, daudzās jo daudzās pasaules valstīs, miljoniem cilvēku, to vēro ēterā. Mācītājs, kurš spēlē Maskavas „Dinamo”, paņem lielo kausu un komandas saliedētības dēļ izmanto izdevību un nodzer tā kārtīgi cik vien var. Tad mācītājs atgriežas no hokeja spēles Krievijā un draudze visa žūpo, svin uzvaru! Jauki, vai ne?

Tad notika kaut kas interesants. Dzirdu, ka viens no spēlētājiem saka otram: „Ej, ej iedzer šampanieti! Ej dzer!” Bet viņš saka: „Nē, es nedzeršu.” Tas spēlētājs teica: „Es nedzeršu, es aiziešu tāpat un uzsitīšu pa kausu.” Viņš pieiet klāt, uzsit pa kausu, aiziet tālāk un nedzer. Nav man zināms, vai viņš ir ticīgs, vai neticīgs. Bet viņam ir principi, kurus viņš nepārkāpj nekad. Dzirdi draugs, nekad! Nekad!

Pāvils saka:

Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. Apustuļu darbi 20:24

Pāvils saka, ka viņa dzīvība nav tik dārga, lai tā liegtu viņam nest liecību tautā, liegtu liecināt un vest cilvēkus pie Kristus. Nepārkāp principus! Nekad neko nenoliec augstāk par cilvēku glābšanu, ievērojot, protams, piecas prioritātes! Bet neaizmirsti, ka visas tās prioritātes ir saistītas savā starpā. Attiecības ar Dievu nav iespējamas bez cilvēku glābšanas. Jo, ja man ir attiecības ar Dievu, tad es glābju. Paliec uz šī principa, neskatoties ne uz ko. Tu esi saņēmies liecināt, apņēmies sludināt, izdzīt ļaunus garus, uzlikt rokas neveseliem. Tu esi sagatavojies, nobriedis tagad, tu iesi, tu esi gatavs.Saki: JĀ! Āmen! Stāvi uz principa, tu esi izglābts, lai glābtu!

Apustuļu darbi beidzas šādi. Pavils Romā:

Sludinādams Dieva valstību un, neviena nekavēts, ar lielu drosmi mācīdams par Kungu Jēzu Kristu. Apustuļu darbi 28:31

Apustuļa darbi beidzas uz labas nots. Pāvils joprojām sludina. Un es tev novēlu nodzīvot savu dzīvi līdz galam, pilnvērtīgu, glābjot citus cilvēkus! Jēzus ir pilnīgi pārliecināts par tevi, Viņš tic tev, ka tu liecināsi, ka tu glābsi! Jo nav jau neviena cita, kā tu.

Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals. Mateja 24:14

Jēzus saka, ka evaņģēlijs tiks sludināts visām tautām. Kā viņš zina, ka evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē un ka visi to dzirdēs? Viņš tic, ka tu to izdarīsi! Viņš paļaujas uz tevi! Viņš ir aicinājis tevi, izglābis tevi, lai tu glābtu! Un nevilcinies, sāc šodien, neatstāj uz rītdienu. Nevilcinies, negaidi, sāc uzreiz!

Savas svētrunas noslēgumā izstāstīšu par kādu teikumu, kurš man palika atmiņā no filmas „Titāniks”. Visi zina notikumu ar Titāniku. Mēs savā kāzu jubilejā ar sieviņu bijām uz kino un noskatījāmies šo filmu 3D formātā. Mani ļoti uzrunāja viens teksts. Es pat apraudājos tajā brīdī. Vēl tagad mani uzrunā. Klausies! Tu zini, ka uz šī kuģa cilvēki bija tik lepni un pārliecināti, ka kuģis nav nogremdējams, ka viņi pat glābšanas laivas uz kuģa sakrāva nepietiekami, lai būtu vairāk ejas. Laivas nepietika visiem. Kad notika katastrofa, tad apmēram stundas laikā, kamēr kuģis grima, cilvēkus sēdināja laivās. Vispirms augstākās klases cilvēkus, tad otrās un trešās… Laivās varēja uzņemt līdz septiņdesmit cilvēku. Bet bija laivas, kur bagātniekus iesēdināja tikai divpadsmit cilvēkus laiviņā! Laivas bija nepilnas turīgo pasažieru ērtību labad. Laivas jau tā nepietika un vēl tās nolaida ūdenī nepilnas. Tie, kuriem paveicās nokļūt laivā, nebija daudz. Viņi atīrās no kuģa un tur nogaidīja, bet pārējie cilvēki, apmēram tūkstotis pieci simti, nokļuva ledus aukstā ūdenī. Ledus aukstā ūdenī cilvēks nodzīvot var tikai skaitītas minūtes. Viņi baidījās, ka panikas dēļ cilvēki apgāzīs laivu un viņi visi noslīks. Tā viņi turējās pa gabalu un neglāba slīkstošos. Tad kāds virsnieks nolēma tomēr doties nelaimīgajiem palīgā. Viņš pārsēdināja pasažierus no trijām laivām divās, tā, ka viena laiva palika tukša. Šis virsnieks kopā ar komandas cilvēkiem beidzot nolēma irties un glābt tos cilvēkus, kuri bija ūdenī. Bija pagājis ilgs laiks. Tad kad viņi pieīrās, viņi izglāba tikai sešus cilvēkus no tūkstotis pieciem simtiem, pārējie bija miruši. Viņi savās peldvestēs peldēja ūdenī miruši. Virsnieks ar airiem skatījās cilvēkus un bakstīja, vai ir kāds dzīvs. Tad viņš teica šos vārdus, kas man palika atmiņā: „Mēs pārāk ilgi gaidījām”.

Negaidi! Nevilcinies! Sāc šodien! Tu esi izglābts, lai glābtu!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.