“Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem 10:13)

Šai Rakstu vietai Bībelē var atrast paralēles, pirmā no tām ir Vecās Derības Joela grāmatā.

“Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas piesauks Tā Kunga Vārdu.” (Joela 3:5)

“Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts.” (Apustuļu darbi 2:21)

Šī Rakstu vieta no vēstules romiešiem ir tā, kuru es dzirdēju Latvijas Kristīgajā radio tieši tajā brīdī, kad man visvairāk bija vajadzīga palīdzība. Tajā brīdī es vēlējos nomirt un nespēju to izdarīt. Caur radio kāda meitene sludināja vai liecināja: “Un ikviens, kas piesauks Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts!” Un es piesaucu Tā Kunga Vārdu, un Dievs mani izglāba. Ko nozīmē – piesaukt Tā Kunga Vārdu? Ko nozīmē – piesaukt Dievu?

“Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi. Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis.” (1. Laiku 4:9-10)

Ir arī grāmata, kas nosaukta par godu šim Bībeles varonim, to sauc “Jabeca lūgšana”. Tieši šonedēļ es Bībelē par to lasīju. Vispār es Bībeli lasu pēc kārtas, nevis zīlējot. Nav tā, ka lasu to no vāka līdz vākam, bet lasu vairākas grāmatas no Vecās un Jaunās Derības paralēli pēc kārtas, četras nodaļas dienā. Tās var dažādi lasīt, četras nodaļas var izlasīt 15 minūtēs, bet var lasīt arī piecas stundas. Reizēm es netieku tālāk par dažām Rakstu vietām. Tagad sakrita, ka lasu tieši 1. Laiku grāmatu, kurā ir ļoti daudz radu rakstu, sākot no Ādama un Ievas. Un pēkšņi starp to visu ir pieminēts Jabecs, kurš tika „vairāk godāts par saviem brāļiem”. Tātad Jabecs bija kaut kas īpašs. Starp visiem radu rakstiem atradās kāds cilvēks, kuru sauca Jabecs, un viņš bija kaut kas īpašs. Tu esi īpašs! Šajā gadījumā viņš tiešām izcēlās starp citiem cilvēkiem, viņa sasniegumi, ticība un dzīve bija redzama, tā bija pārāka un labāka par citu dzīvēm. Kāpēc? Viņa māte nosauca viņu vārdā “Jabecs”, sacīdama: “Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi.” ‘Jabecs’ nozīmē ‘sāpes’. Ebreji tā darīja, viņi nosauca savus bērnus nepatīkamos vārdos.

“Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: “Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis.” (1. Laiku 4:10)

Neskatoties uz to, ka caur vecākiem viņa dzīvē bija ienācis lāsts, turklāt mamma viņam bija ielikusi vārdu ar negatīvu nozīmi, viņš piesauca To Kungu, un šis lāsts tika anulēts. Ikviens, kas piesauc Tā Kunga vārdu, tiks izglābts.

Mans tēvs nomira no alkoholisma, kad man bija četri gadi. Es nezinu savus radu rakstus; mani senči nav ebreji, kas cītīgi pierakstīja, kurš no kura ir cēlies. Man kādreiz kāds stāstīja, ka mani radi ir no Gaujienas, bet man nepalika galvā tie visi vārdi un cipari. Mans uzvārds Latvijā vispār nav bieži sastopams, esmu es un vēl daži cilvēki, ļoti maz cilvēku, un tie visi būs kaut kādā mērā saistīti ar mani, tie ir mani radinieki. Es nezinu, no kurienes es tāds radies esmu. Mans tēvs nomira no pārmērīgas alkohola lietošanas, un ļoti iespējams, ka viņš to bija mantojis no saviem senčiem. Bībelē ir skaidri rakstīts, ka tēvu grēki tiks pieminēti. Par tēvu grēkiem maksās viņu bērni, un par to pat zinātnieki lielākoties nestrīdas. Ir skaidri redzams, ka mēs caur gēniem pārmantojam kādas lietas no saviem vecākiem, izskatu un pat kādu uzvedības modeli. Un ne tikai to, ko tev ieaudzina, bet arī tās lietas, ko tev neaudzināja, bet tās parādās pie tevis, un varbūt ne tieši no taviem vecākiem, bet no vecvecākiem vai pat vēl tālākām paaudzēm. Un es domāju, ka mans tēvs to bija mantojis, un es biju nolemts nāvei no alkohola un narkotikām. Es domāju, ka sātana plāns manai dzīvei bija iznīcināt mani līdz trīsdesmit gadu vecumam, jo tieši ap trīsdesmit gadu vecumu es tiešām centos iet līdz galam un nomirt. Tātad manā dzīvē darbojās lāsts, BET TAJĀ DIENĀ, KAD ES PIESAUCU TĀ KUNGA VĀRDU, ES TIKU IZGLĀBTS, UN LĀSTS MANĀ DZĪVĒ TIKA ANULĒTS, JO IKVIENS, KAS PIESAUC TĀ KUNGA VĀRDU, TIKS IZGLĀBTS! Nav svarīgi, kādu lāstu tu esi mantojis,  tas tiek anulēts, izsvītrots, izdzēsts un iznīcināts, nākot pie Jēzus! Tavā priekšā ir gaiša nākotne, jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Un es gribu vērst tavu uzmanību uz to, ka tas bija viens moments, kad es piesaucu Dievu. Piesaukšanai ir liels spēks, šādai lūgšanai, kad mēs piesaucam To Kungu, ir ārkārtīgi liels spēks. Es paskaidrošu šo vēsti vairāk no 1. Laiku grāmatas. Abas Rakstu vietas no 1. Laiku grāmatas es ņēmu, šonedēļ lasot Bībeli.

“Un Rūbena dēlu un gadiešu, un Manases puscilts, varonīgu karotāju, kas varēja nest lielo vairogu un zobenu un šaut ar loku un bija kaujai apmācīti,  tādu bija četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti sešdesmit, kas gāja karā. Un tie karoja pret hagariešiem un pret Jeturu, Nafišu un Nodabu. Un tiem tika sniegta palīdzība, un viņu rokās tika nodoti hagarieši un visi, kas bija ar tiem, jo viņi bija kaujas laikā piesaukuši Dievu, un Viņš ļāvās pielūgties, tāpēc ka viņi uz Viņu paļāvās.” (1. Laiku 5:18-20)

Hagarieši ir mūsdienu musulmaņu tautas. Rūbena dēli un gadieši, un Manases puscilts gāja karā, un Dievs nodeva hagariešus viņu rokās, jo viņi bija kaujas laikā piesaukuši Dievu. Hagarieši nepiesaucu Dievu, varbūt savus dievus, bet rūbenieši piesauca dzīvo Dievu, un Viņš ļāvās pielūgties. Ir īpaši momenti, kad cilvēki īpašos apstākļos īpaši piesauc Dievu, un tādai sirds lūgšanai ir ārkārtīgi liels spēks. Ir ļoti svarīgi lūgt ikdienā arī tad, kad tev nav īpašas vajadzības un nav emocionāla vēlme to darīt, nav pat nekādu problēmu, lai to darītu, nav arī liela prieka slavēt vai pateikties, bet tu vienkārši to dari. Tam ir spēks, bet tā ir ikdiena, mūsu ikdienas lūgšana. Bet ir īpašas reizes, kad mēs īpaši piesaucam Dievu, kad ir kāds īpašs emocionāls satricinājums, kad ir kāda īpaša vajadzība, un šādās reizēs tavai lūgšanai ir ĻOTI liels spēks. Tajā reizē, kad es piesaucu Dievu, tā bija īpaša lūgšana, tā bija sirds lūgšana, mana pēdējā cerība. Tas bija tā, it kā slīcējs ķertos pie salmiņa. Es toreiz teicu: “Dievs! Ja Tu, Jēzu, esi tas Dievs, kas radījis debesis un zemi, tad izmaini manu dzīvi!” Tā bija sirds lūgšana, tā bija ārkārtīga, ne tikai ar prātu saprotama, bet arī emocionāla un fiziska vajadzība pēc glābiņa. Kad cilvēks slīkst, viņš no visas sirds sauc pēc glābiņa, ja prāts neaptumšojas, un viņš vienkārši slīkst klusējot. Īpašs spēks ir sirds lūgšanai īpašos apstākļos. Dievs sadzirdēja manu lūgšanu, es nonācu cietuma kamerā un tur tiku izglābts. Tas bija īpaši.

Es vēršu tavu uzmanību uz šo Rakstu vietu: “Viņi [rūbenieši] bija kaujas laikā piesaukuši Dievu, un Viņš ļāvās pielūgties, tāpēc ka viņi uz Viņu paļāvās.” Pirmkārt, viņi kaut ko jau darīja, viņiem bija konkrēti mērķi un plāni, otrkārt, viņi paļāvās uz Dievu, kas nozīmē, ka viņi ticēja Dievam un dzīvoja pēc Dieva gribas, un īpašā brīdī viņi piesauca To Kungu, un Tas Kungs deva viņiem uzvaru. Bībelē rakstīts, ka cilvēki, kas piesauc Dievu, ir tādi paši kā mēs, kuri vienkārši ikdienā savā lūgšanā piesauc Dievu, bet ir kādas īpašas reizes, kad tu piesauc Dievu, un tam ir ārkārtīgi liels spēks. Tātad ir ikdienas Dieva piesaukšana jeb ikdienas staigāšana kopā ar Dievu un īpašas reizes.

Mūsu draudzē ir sieviete, kuru Dievs dziedināja no vēža ceturtajā stadijā. Viņas diagnoze nozīmēja iet mājās un nomirt. Dievs viņu dziedināja arī no neauglības, un patiesībā ķīmijterapijas dēļ viņa nemaz nedrīkstēja ieņemt bērniņu. Pirms pāris gadiem, kad viņa atnāca uz dziedināšanas dievkalpojumu, es viņai teicu: “Tu nemirsi, bet dzīvosi un sludināsi Tā Kunga darbus!” Mēs lūdzām par viņu Dievu, un viņa tika dziedināta. Tu domā, ka viņa tika dziedināta manis dēļ, to cilvēku dēļ, kas viņai kalpoja? Jā, mēs palīdzējām, bet ir kaut kas īpašs…

“Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs. Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.” (Psalms 18:7-8 )

Šajā Rakstu vietā attēlots, ka Dievs nonāca un atbildēja uz viņu lūgšanu. Arī Ilze stāsta, ka viņa piesauca Dievu no visas sirds. “Es sāku lūgt Dievu un apliecināt [dziedināšanu]. Es pati ticēju, ka esmu jau dziedināta, un tā arī domāju. Kad Dievs jau bija dziedinājis, es turpināju apliecināt, katru dienu no rīta, pusdienās un vakarā lūdzot Dievu. Es apliecināju, ka esmu pilnīgi vesela, man bija izdrukātas uz lapas pilnīgi tīras un veselas plaušas, un es apliecināju, ka esmu pilnīgi vesela. Mana lūgšana arī sastāvēja no apliecināšanas un piedošanas tiem, kas man bija nodarījuši pāri un atvainošanās tiem, kuriem es biju pāri nodarījusi. Es lūdzu no visas sirds, pat tā, ka man sviedri tecēja.” Ilze lūdza no visas sirds. No sirds piesauc Dieva Vārdu, un tu tiksi glābts! Tev ir dzīvības un nāves jautājums, tu piesauc Dievu, un uz šādu lūgšanu Dievs noteikti atbild. Tā bija tāda pati lūgšana kā man – saukšana pēc Dieva, uz kuru Dievs atbildēja.

Kad tu esi iekšēji nobriedis šādai lūgšanai, kad tu sauc uz Dievu, tā ir vēsts no Dieva tev personīgi. Es ticu un gribu, lai tu tici, ka jebkuru problēmu var atrisināt ar sirds lūgšanu. Jebkuru šķērsli tavā priekšā var novākt ar šāda veida lūgšanu. Ne tikai ar ikdienas lūgšanām, kurās tu pasakies un pielūdz, bet īpašās reizēs īpaši spēcīgi piesaucot Dievu no visas sirds.

Ir bijušas situācijas, kad man ir bijis sirdī visiem kopā aizlūgt no kanceles. Reizēs, kad mēs lūdzam šādas sirds lūgšanas no kanceles, vienmēr ir atnākusi pozitīva atbilde no Dieva. Tas ir noticis situācijās, kuras šķiet neiespējami atrisināt. Piemēram, kad bija draudžu nomelnošanas kampaņa Tvnet portālā, kad rakstīja rakstus faktiski par visām draudzēm. Regulāri iznāca nomelnojoši raksti par netradicionālām draudzēm. Mums draudzē bija sirds lūgšana par to. Mēs neapturējām šos rakstus, bet mūsu draudzi tajos pat nepieminēja. Kā tas ir iespējams? Kas cilvēkā mainījās? To es nezinu, bet viņi neuzrakstīja ne vārda par mums. Lūgšanai ir ārkārtīgi liels spēks. Es gribu tevi iedrošināt, tu vari jebkāda veida problēmu atrisināt ar patiesu sirds lūgšanu, no sirds piesaucot Dievu. Kā individuāli, tā arī kopīgi lūdzot. Kopīgām lūgšanām ir arī lielāks spēks. Attiecīgi, ja es gribu, lai Latvija tiek glābta, nepietiks, ka es piesaukšu Dievu, ir vajadzīga Latvijas draudžu kopīga Dieva piesaukšana.

Inkaunterā mēs skatāmies filma “Transformations”. Šī ir dokumentāla filma, balstīta uz patiesiem notikumiem. Par šo stāstu ir arī grāmatas, kuras es esmu izstudējis. Filma ir par pilsētu Kali Kolumbijā, vietu, kur valdīja Eskobars, kurš bija pasaulslavens un ietekmīgāks pat par prezidentu. Šajā pilsētā bija sašķeltas draudzes. Nošāva kādu mācītāju Hulio, jo bija strīds par īpašuma tiesībām. Pēc šī gadījuma visas draudzes apvienojās, un Kolumbijā bija liela atmoda. Tādēļ, ka šiem cilvēkiem bija sirds lūgšana. Tu redzi, ka pret tavu brāli jau nostājas ar ieroci, pret cilvēku, ar kuru tu negribēji vienoties lūgšanā, un viņš tiek nošauts. Kolumbijas draudze uztvēra šo uzbrukums kā pret visām draudzēm. Lūk, sirds lūgšana! Es nesaku, ka mūsu ikdienas lūgšanas nav no sirds. Es runāju par īpašām lūgšanām, kad bezizejas situācijās tu no sirds piesauc Dievu, un Dievs atrisina tavu bezizejas situāciju.

„Tad Israēla bērni piesauca To Kungu, un Tas Kungs lika celties Israēla bērniem glābējam, Otniēlam.” (Soģu grāmata 3:9)

„Bet Israēla bērni piesauca To Kungu, un Tas Kungs lika celties viņiem glābējam – Ehudam.” (Soģu grāmata 3:15)

“Un notika, kad Israēla bērni piesauca To Kungu Midiana dēļ, tad Tas Kungs sūtīja pie Israēla bērniem pravieti; tas viņiem sacīja: „Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu jūs izvedis no Ēģiptes, un Es esmu jūs izvedis no kalpības nama.” (Soģu grāmata 6:7-8 )

Kamēr ebrejiem viss ir labi, viņi tā mēreni lūdz Dievu, viņi ir vērsti uz sevi, reliģiju. Arī citi dievi ir viņu vidū, un pēc tam nāk sods, Dievs novēršas no viņiem. Dievs skaidri pateicis: “Šī zeme, kur piens un medus tek, jums ir dota, ja vien jūs turēsiet Manus baušļus.” Bet viņi neturējās pie Dieva un sāka lūgt citus dievus. Apkārtējās tautas tika paceltas pār viņiem. Viņus apspieda, iekaroja, atņēma īpašumus, paverdzināja un atņēma meitas un dēlus. Ko ebreji pēc tam darīja? Piesauca To Kungu! Lūk, tikai tad viņi piesauca To Kungu. Kad viņi bija piesaukuši, Dievs sūtīja glābiņu, konkrētu cilvēku. Atmodu Dievs taisa caur konkrētiem cilvēkiem. Draudzes un grupiņas ceļ, jebkādus politiskus procesus veido kāds konkrēts cilvēks, vadītājs jeb līderis, kuram ir komanda. Kad mēs saucam uz To Kungu, lūdzam, lai Dievs svētī un glābj Latviju, kad mums ir sašutums par to, ko grib ieviest pret mūsu bērniem, pret Dieva likumiem, mēs saucam pēc Dieva. Pēc tam, kad tu esi saucis uz Dievu, svarīgi ieraudzīt šos cilvēkus, mācītājus, līderus, kuri virza uz priekšu dažādus procesus, aiz kuriem ir jāiet.

Dievs lika Gideonam celties, aiz Gideona sekoja armija, viņi atbrīvoja savu tautu un zemi. Tautu vadoņi un glābēji ir konkrēti cilvēki. Arī Latvijā katram mācītājam ir savs uzdevums. Piemēram, Ivars Graudiņš, Dieva vīrs, kuru nogalināja, viņš bija īpašs cilvēks, kuram sekot, un tas bija jāierauga, un ne visi to redzēja. Ivars astoņas reizes vienkopus saaicināja vairāku draudžu līderus, mācītājus. Burtiski gāja pie durvīm, klauvēja un teica: “Ei, brāli, kad tu pēdējo reizi kopā ar brāli Dievu lūdzi?” Ir svarīgi pamanīt šādus cilvēkus. Ja tu nepamani līderus, kuriem sekot, tavā dzīvē uzvaras nebūs. Dievs uzrunā un sūta konkrētu cilvēku, un mums ir svarīgi pamanīt šo cilvēku, kuru Dievs ir uzrunājis un sūtījis, lai sekotu un darītu kopā Dieva dotu uzdevumu.

Izraēla bērni piesauca Dievu, kad viņi bija galīgi pagrimuši. Tas Kungs viņus izglāba; veselas tautas Tas Kungs ir izglābis. Kad Latvijas bērni kopīgi piesauc To Kungu, Dievs var izglābt. Mums ir ļoti stipra draudze. Internetā kāda meitene bija nokopējusi kādu saraksti un to publiskojusi. Sarakstē mūsu draudzes cilvēks bija rakstījis: “Ir bīstami runāt sliktu pret Dieva kalpu.” No kurienes šāds teksts? Šis cilvēks zina, ka draudzē ir spēks un ka ir bīstami stāties pretī dzīvā Dieva draudzei, kura piesauc To Kungu.

“Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ.” (Salamana pamācības 30:30)

Tu esi lauva no Jūdas cilts. Draudze „Kristus Pasaulei” neviena priekšā negriežas atpakaļ. Kad draudzei ir problēma, mēs kopīgi piesaucam Dievu, un problēmas vairs nav. Viens par visiem un visi par vienu. Ja vienam ir problēma, visa grupiņa piesauc Dievu, un problēmas vairs nav. Āmen.

“Un pravietis Jesaja piesauca To Kungu, un Viņš lika ēnai atkāpties desmit pakāpienus atpakaļ pa tiem pašiem pakāpieniem, pa kuriem tā pēc Ahasa saules pulksteņa bija gājusi uz priekšu.” (2. Ķēniņu grāmata 20:11)

Zini, ko nozīmē ēnai atkāpties atpakaļ? Tas nozīmē zemeslodei izmainīt savu kustību. Kad Jesaja piesauca To Kungu, zemeslode uz mirkli izmainīja savu gaitu. Sirds lūgšana un Dieva piesaukšana spēj izmainīt pat kosmosa kārtību. Netici? Es ticu Dievu vārdam, un lūgšana nav ne atombumba, ne kādi īpašie lāzera stari, tas ir kaut kas vairāk.

“Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Pāvila vēstule efeziešiem 6:11-12)

Lūgšana ir viens no spēcīgākajiem ieročiem, pats spēcīgākais ierocis.

Pirms daudziem gadiem mēs bijām Ukrainā pie kādas klints, kopā ar Ukraiņu brāļiem, daudzi lēca lejā no šīs klints, man palika aukstas kājas, pakāpos zemāk un nolecu no kādu 3 metru augstuma. Viens no šiem brāļiem tagad ir bīskaps, un viņš saka, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, kad viņš lēca. Es visu laiku domāju, ka vienīgais biju bailīgs, bet ne. Vēlāk gan es aizbraucu un nolecu baseinā no šāda augstuma.

Izrādās, ka pie šīs klints ir noticis kāds negadījums. Desmit jaunieši no draudzes „Jaunā Paaudze” rehabilitācijas centra nolēma nolēkt no šīs klints. Vienam puisim vārdā Vitālijs likās, ka vajag vēl augstāk, un viņi atrada klinti, kas bija 40 metrus augsta. Viņš bija vienīgais, kurš gribēja lēkt, neviens arī nespēja viņu atrunāt. Viņš uzkāpa, ieskrējās un lēca. Rezultātā viņu izvilka no ūdens asiņainu, ribas bija iedūrušās plaušās, plēsta akna un lauzta kāja arī liesa plīsusi. Ārsti teica, ka pēc šādām traumām atveseļoties nav iespējams, bet ko darīja draudze? Visa draudze lūdza Dievu, viņi piesauca To Kungu, un zini, viņa ribas sadzija un plaušas atjaunojās, un pēc pusgada puisis pat apprecējās. Lūk, šis ir brīnums.

“Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.” (Romiešiem vēstule 10:13)

Sirds lūgšanai un īpaši kolektīvai sirds lūgšanai ir ārkārtīgi liels spēks sadziedēt visas vainas, pat tad, kad cilvēkam bija jānomirst – viņš dzīvo! Es lasīju Andreja Tiščenko grāmatā, kur viņš raksta, ka šim Vitālijam tēvs ar mašīnu nobraucis no tilta un aizgājis bojā. Vecākais brālis esot aizgājis bojā šahtā, stāvot neatļautā vietā. Tātad pār viņa ģimeni acīmredzot bija lāsts un viņš bija nolemts nāvei. Taču, kad viņš piesauca To Kungu, viņa lāsts tika anulēts.

“Es piesaukšu To Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem.” (2. Samuēla grāmata 22:4)

Dāvida spēka avots bija Dievs. Ar to viņš pieveica goliātu, sarīkoja templī slavēšanu un pielūgsmi un spēja paveikt visus savus varoņdarbus. Viņš ir mans paraugs. Ik reizes, kad viņam draudēja briesmas, viņš gāja īpašā lūgšanā, slavā un pielūgsmē, un Dievs viņu izglāba.

“Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja. Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani. Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs. Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā. Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa. Viņš pielieca debesis un pats nolaidās zemē, un tumsa bija zem Viņa kājām. Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem. Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis. No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem. Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesīs, Visuaugstākais pacēla Savu balsi, raidīja Savas bultas uz visām pusēm un izkliedēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus. Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak, Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām. Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem. Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca. Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet Tas Kungs kļuva man par atbalstu. Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu. Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja.” (Psalms 18:4-21)

Ja mēs kā draudze piesaucam Dievu, ja visas draudzes piesauc Dievu, Viņš nonāk un dara brīnumus. Dievs ir varens! Pagājušajā reizē Laura dziedāja dziesmu, kuras vārdi bija viņas sacerēti. Es to dziesmu pēc tam noklausījos vairākas reizes. Šie vārdi un mūzika paceļ un iedrošina. Video kalpotāja Vita bija pacentusies un ielikusi sarkanus burtus video – UZVARA MUMS PIEDER. Tā nebija vienkārši dziesma. Tā bija Dieva piesaukšana. Dziesmā varēja just sirds attieksmi. Šāds labi samontēts video, vārdi un mūzika – man ir sajūta, ka caur to notiks lielas garīgas pārmaiņas, jo tā nav parasta dziesma. Tā ir sirds lūgšana. Šodien Inga dievkalpojuma sākumā uzlika dziesmu “Palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai”. Tā arī ir sirds lūgšana, visas tautas lūgšana. Kad tauta no sirds sauc pēc Dieva, tad Viņš nāk un izklīdina ienaidniekus. Vakar mēs bijām evaņģelizācijas braucienā Cēsīs un Limbažos. Mums bija ļoti labi rezultāti. Alūksnē mums ir mājas grupiņa, kurā jau ir astoņi cilvēki. Valkā ir mājas grupiņa, kurā bija desmit cilvēki. Gulbenē seši cilvēki un Valmierā vairāk par desmit cilvēkiem grupiņā. Mēs braucam, evaņģelizējam, cilvēki nāk un pieņem Jēzu kā savu Glābēju, un pēc tam šie cilvēki ir grupiņās. Mums ir lieliski rezultāti.

Mēs vakar bijām Cēsīs, pilī, kuras muzejā veselas trīs istabas ir veltītas hernhūtiešiem. Un tur arī paskaidrojumos bija rakstīts par šīm brāļu draudzēm, kas pacēla pirmo inteliģenci Latvijā un iesāka brīvvalsts tapšanu. Tā ir evaņģēliskā draudze, kas deva startu mūsu valstij. Bija brīdis, kad mums bija jāpastāv, un Ieva Akurātere ar šo dziesmu vadīja mūs lūgšanā. Mums ir ikdiena un ikdienas lūgšanas, bet pienāk brīdis, kad ir īpašas situācijas, kad vajag īpašu lūgšanu, pēc kuras Dievs iejaucās. Ir tikai jautājums  vai tu piesauc Dievu vai nepiesauc? Grupiņas vadītājiem lielākoties ir problēma, ka grupiņa neaug, kas nozīmē, ka viņi no sirds Dievu vēl nav piesaukuši. Kad tu atvērsi savu sirdi un lūgsi, pats Dievs tev atvērs debesis un atrisinās šo situāciju. Tu nezināsi, kā tikt galā ar visiem cilvēkiem, kas nāks, ko Dievs tev sūtīs. Tu nezināsi, kur līderus dabūt, kas aprūpēs šo cilvēku daudzumu. Es nemeloju, es patiesību sludinu! Ar Dievu viss ir iespējams! Piesauc To Kungu, Jēzus Vārdā!

Vakar Limbažos divdesmit viens cilvēks pieņēma Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Es šai pilsētai gāju ar līkumu, jo savā laikā man tur bija draudze un ar flaijeriem visas pilsētas pastkastes bija piemētātas. Šķita, kam gan es tur esmu vajadzīgs. Iebraucot Limbažos, bija pilnīgs tukšums no cilvēkiem. Braucām un meklējām vietu, kur bija paredzēts evaņģelizācijas pasākums. Tā bija pamesta fabrikas ēka. Braucot tuvāk vietai, kur ir Jūras un Mūra iela, sāku pamanīt cilvēkus. Braucām iekšā un bija redzamas sveces gar ēkas sienām un gara mašīnu rinda. Priecājos, ka vispār bija, kur auto novietot. Telpa bija pilna ar cilvēkiem, kuri bija atnākuši uz dievkalpojumu. Es nosludināju un bez liekām uzrunām saucu cilvēkus pieņemt Jēzu kā savu Glābēju. Daudzi atnāca bez kavēšanās. Pēc tam no savas mammas uzzināju, ka viņa iepriekš bija pulcējusi cilvēkus uz lūgšanu par šo dievkalpojumu. Jo viena lieta ir tas, ka mēs dalām ielūgumus, bet pavisam kas cits ir sirds lūgšana, kad pats Dievs sāk darboties. Un bez lūgšanas Viņš nedarbojas. Sirds lūgšana ir tad, kad tu noved sevi līdz tādam stāvoklim, ka tu gribi saukt pēc Dieva!

Apustuļu darbu 12. nodaļā Pēteris tika arestēts un tajā naktī bija ieslodzīts cietumā. Pēteris gulēja, divās važās saistīts. Pa kreiso un labo sānu viņu sargāja divi sargi un pie durvīm vēl divi sargi. Bet te ir rakstīts:

“Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu. Kad Hērods viņu gribēja vest priekšā, tanī naktī Pēteris gulēja starp divi kareivjiem, divām važām saistīts, un sargi durvju priekšā sargāja cietumu. Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām. Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. ” (Apustuļu darbi 12:5-9)

Par viņu lūdza Dievu. Pēkšņi naktī Tā Kunga eņģelis nonāca cietuma kamerā. Viņam tā likās kā pasaka, jo važas pašas no sevis nokrita. Viņi izgāja cauri durvīm un sardze neko neredzēja. Izejot pa galvenajiem metāla vārtiem un paejot gabalu tālāk, eņģelis no viņa atstājās un Pēteris attapās viens pats uz ielas. Tad viņš saprata, ka tas bija pa īstam, tas nebija sapnis. Viņš devās uz savu draudzi.

“To apzinājies, viņš devās uz Marijas namu; tā bija Jāņa, kam pievārds Marks, māte. Tur bija daudz sapulcējušies un lūdza Dievu.” (Apustuļu darbi 12:12)

Kā tu domā, ja tavu mācītāju gribēs publiski nogalināt, tev nebūs sirds lūgšana? Tā bija sirds lūgšana, un notika brīnums. Es ticu, ka attiecīgi pēc tā, kā mēs lūdzam, Dievs darbojas. Un jāņem vērā, ka ne tikai lūgšana vajadzīga, bet arī konkrētas darbības. Kā Rūbeniešiem kaujas laukā – konkrēts mērķis, konkrēts uzbrukums, konkrēta stratēģija un plāns, un lūgšana, kas to visu nostiprina, atverot durvis.

“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas grāmata 55:6)

Es aicinu tevi savās personīgajās lūgšanās piesaukt Dievu. Es aicinu darīt visu to, kas ir pareizi, lai glābtu cilvēkus. Piesauc To Kungu, kamēr Viņš ir pieejams!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi „Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts” pierakstīja un rediģēja draudzes „Kristus Pasaulei” redakcija