Šodien ir turpinājums tēmai,
ko mēs aizsākām pagājušā svētdienā “Kā būvēt ģimeni?” – laulība, bērnu audzināšana, attiecības ar pretējo dzimumu. Mēs daudz ko labu jau iemācījāmies: kas ir mīlestība un kas nav mīlestība, kas ir iekāre un daudzas citas lietas. Es ceru, ka jūs to mājas grupās pārrunājāt un bija noderīga, interesanta viela pārdomām. Varbūt kaut kas tiek mainīts jūsu dzīvēs? Tā ir ļoti svarīga tēma, jo laulātā drauga izvēle nosaka tavu likteni. Ja nepareizi izvēlies, tas nosaka tavu likteni, ja pareizi izvēlies, tas arī nosaka, bet ar plus zīmi. Arī pēc tam, kad esi izvēlējies, tas, kā tu attiecies, dzīvo, arī nosaka tavu likteni. Tas, kā tu attiecies, vairāk ietekmē tieši tevi. Šodien mācīšu precīzi no Bībeles. Ja jums ir pretenzijas, tad sakiet to lūgšanu kambarī Dievam un lasiet vēlreiz šīs rakstvietas. Mācīšu pēc burta, bet centīšos, tā kā vienmēr, kaut kur starp rindiņām pateikt, kā tas ir pēc Gara. “Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.” Katram cilvēkam katra situācija ir individuāla un nevar pateikt, ka ir tikai tā un nav nekā savādāk. Tāpēc ir mācītājs un īpašās, sarežģītās situācijās var dot tev padomu tavā situācijā, jo ir situācijas, par kurām Dieva vārdā īsti nevar atrast, kā rīkoties. Var notikt tā, ka cilvēks meklē Dieva vārdā un redz tur nepareizi, jo redz pēc burta. Bībeles laika kultūra un sociālās aprūpes sistēma ir cita un šodien daudz kas ir mainījies. Tomēr Dieva vārds nemainās. Tas nenozīmē, ka viens Bībeles pants vai teikums ir tikai tā un nekā savādāk saprotams, jo tam, ko mēs Bībelē lasām, ir Gars. Mums ir šodienas situācija un ir svarīgs pats motīvs, kāpēc tu dari tā vai šā, ir svarīgi, kā tas izskatās šodien, kā to visu var pieskaņot vai pielāgot mūsdienām. Tomēr ir pamatprincipi, kas ir nemainīgi. Šodien mēs sāksim ar to, kas ir netiklība.

Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs. (Ebrejiem 13:4)

Tā ir Jaunā Derība. Vecā Derībā visur ir rakstīts – sods, sods, sods, ja neklausīsi. Šī ir Jaunā Derība, tiek uzskatīts, ka šī ir Pāvila vēstule, un tur ir rakstīts, ka netiklos Dievs sodīs. Ko nozīmē pats vārds “netiklība”? Bībelē tas ir radies no grieķu vārda pornea. Ar pornogrāfiju mēs saprotam dažādus videomateriālus, kur ir dzimumakts un tamlīdzīgas lietas, ko tu skaties. Pats vārds no grieķu valodas nozīmē ārpuslaulības sakari. Tas tiešā nozīmē nav saistīts ar video. Tajā laikā nebija video, bija teātris un varēja to uzvest. Noteikti, ka viņi to arī darīja. Pa lielam jau nekas nav mainījies. Lūk, sīkāks skaidrojums: “Plaša spektra seksuālas darbības pirms laulības vai pēc laulības, jebkura veida seksuāla spēle vai darbība, ieskaitot pieskaršanos intīmām vietām vai skatīšanos uz kailumu.” Lūk, ko nozīmē šis vārds pornea. Bībelē latviešu valodā šis vārds ir netiklība. Tātad netiklība ir jebkādi seksuāli sakari ārpus laulības. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē gan pirms, gan pēc laulības. Tad, kad ir noslēgta laulība, abiem partneriem ir īpašuma tiesības vienam uz otra miesu un starp partneriem var būt pornogrāfija mūsu izpratnē. Var arī filmēt, ja tā patīk. Tā nav pornogrāfija – tas esi tu un tavs laulātais partneris. Viss, kas tiek darīts ārpus laulības, ir netiklība. Tāpat arī pirms laulības – ja tu neesi ar šo konkrēto cilvēku aprecējies un tev ir seksuāli kontakti, tad tā ir netiklība. Dievs skaidri ir pateicis, ka “sodīs šādu rīcību”. Protams, tā ir tikai viena rakstvieta, ir jāskatās dažādas situācijas un jāpielāgo mūsu dienām, bet šis princips ir nemainīgs. Ja tu domā, ka pornogrāfija jeb netiklība ir tieši seksuāli kontakti, tad zini, ka tā nav. Šis vārds nozīmē ne tikai pieskaršanos, arī uzlūkošanu jeb fantāzijas.

Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. (Mateja 5:28)

Tas atbilst arī Vecās Derības baušļiem. Es gan pateicu nepareizi – kāpēc gan Vecās Derības? Tie ir universālie baušļi, tie bija jau pirms Derības, jo šie principi jau bija skaidri un svarīgi pirms Mozus. Tie ir universāli, Dieva iedibināti principi. Ir cilvēki, kuri tos dēvē par dabas principiem. Dēvē, kā gribi, bet ir principi, kuri ir iedibināti un tos, tos pārkāpjot, ir sekas. Ir bauslis: “Tev nebūs iekārot!” Šeit ir runa par tavu iekšējo pasauli, domām, jo visas mūsu darbības, kuras veicam fiziskā plāksnē, sākas galvā, sirdī. Fizisks vai emocionāls impulss izraisa domas, ja tu šīs domas atstāj savā galvā un ļauj attīstīties, tas rada arvien stiprāku vēlmi, beigās nepārvaramu vēlmi un tad tiek realizēts grēks un grēks rada nāvi. Tātad netiklība ir arī seksuālas fantāzijas ārpus laulības. Atkārtoju – laulībā tu vari fantazēt un darīt, ko gribi. Ir dažādas mācības un uzskati par to, ko laulībā drīkst un nedrīkst. Zini, tas vispār nav būtiski, ko cilvēki laulībā dara vai kā dara. Svarīgi ir, lai tas ir laulībā un viss. Dažādas nianses, piemēram, izdomā, ka sekss ir tikai bērnu radīšanai, tās ir muļķības.

Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa. (1. Korintiešiem 6:16)

Tie ir Pāvila vārdi. Pagājušā reizē mēs mācījāmies, ka “iesākumā Dievs radīja vīrieti un sievieti un teica, ka viņi kļūs viena miesa”.

Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu. (1. Mozus 2:24)

Caur seksuālu kontaktu notiek savienošanās. Varbūt zinātnieki ir tikuši tālāk un izpētījuši, kā tas notiek, bet tas, ka cilvēkā veidojas izmaiņas caur seksuālu kontaktu, to arī zinātne pierāda. Caur to, ka cilvēks ir izvēlējies otru pusi, šī savienība ir citādāka nekā cilvēkiem, kuri ir vienkārši draugi, kuru starpā ir agape mīlestība. Seksuālā mīlestība rada īpašu pieķeršanos, tas dara tevi par vienu miesu ar partneri. “Tas, kurš biedrojas ar netikli, būs viena miesa ar to.” Tā ir rakstīts Bībelē. Tātad ne tikai  tie, kuri ir laulībā, bet arī ārpuslaulības sakaros.

Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. (1. Korintiešiem 6:18)

Ne visu ir iespējams izskaidrot, kāpēc tieši tā, bet Pāvils mūs brīdina, ka šis ir tāds īpašs grēks, caur kuru cilvēks bojā pats savu miesu. Tas nav bauslības saraksta pašā augšgalā, bet ieņem pietiekoši labu pozīciju.

Viens ir tas, kurš fantazē par pretējo dzimumu, domā pornea domas, bet otrs ir tas, kurš izraisa iekāri, tas ir tāds pats grēcinieks kā tas pirmais. Kā tas varētu izskatīties? Tas ir ģērbšanās veids, reizēm to var redzēt pat acs skatienā, tā ir koķetēšana. Kas ir teikts Vecajā Derībā par izvarošanu? Ja sieviete kliedza, tad viņa nebija vainīga, bet, ja nekliedza, tad bija tikpat vainīga kā izvarotājs. Iedomājies – tevi izvaro un tu vēl esi vainīga! Bet tu nekliedzi. Klusēšana – piekrišana. Protams, arī šeit ir likuma gars, nevis tikai burts. Varbūt cilvēkam tāds šoks, ka nevar pakliegt. Viennozīmīgi nevar pieiet visām situācijām. Dievs redz sirdi, redz kāda ir motivācija. Ja nekliedza, varbūt patika tas izvarotājs. Ir cilvēki, kuri ģērbjas piedauzīgās drēbēs, sociālos tīklos izliek piedauzīgus foto. Par šādu cilvēku ir skaidrs, ka viņš ir tāds pats laulības pārkāpējs, kā tas, kurš iekāro. Ja tu pats normāli uzvedies un tevi iekāro, tad tā nav tava problēma, tas tevi neskar. Ja meitene apzināti uzvelk mini svārkus, ģērbjas ļoti atkailināti, tad nav ko brīnīties, ka šur tur kāds maniaks uzbrūk. Pašas vainīgas. Dieva vārds saka, ka tas, kurš izraisa iekāri, ir līdzdalībnieks, tāds pats, kā tas otrs. Katram ir sava vainas pakāpe, bet vienalga pats esi veicinājis. Protams, nav jāpārspīlē, bet tādēļ pašiem ir jāseko līdzi, kā ģērbjas, kā izturas, uzvedas. Tātad – laulībā dari, ko gribi, ārpus laulības viss ir netiklība. Dažādiem teologiem ir dažādi skaidrojumi, bet ārpuslaulības kontakti rada īpašu saikni, kas pēc tam var radīt nopietnas problēmas.

Vai drīkst šķirties? Ko par to saka Dieva vārds?

Un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu. (1. Korintiešiem 7:11)

Tas attiecas uz abiem. Ja arī ir pašķīrušies, tad labāk ir izlīgt un palikt kopā. Ir dažādi varianti kā sadzīvot, ir dažādas situācijas. Es tās redzu ļoti daudz, bet risinājums pastāv.

Sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet, ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie Tā Kunga. (1. Korintiešiem 7:39)

Runa ir par tiem, kas tiešām tic Dievam. Par tiem, kas netic, viss ir skaidrs. Tie dzīvo, kā paši saprot. Ja nomirst otra puse, tu esi brīvs un drīksti precēties otrreiz un trešo reizi. Jēzus uzklausīja gadījumu no saduķejiem, kad sievai vīri viens pēc otra mira un septiņi brāļi viens pēc otra viņu precēja.

Tanī dienā nāca pie Viņa saduķeji, kas saka, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam, sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu. Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un, tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim. Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam. Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira. Tad nu kuram no septiņiem augšāmcelšanās dienā šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi.” Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku. Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs.” (Mateja evaņģēlijs 22:23-30)

Debesīs nebūs ne vīri, ne sievas, tur nebūs vajadzības augļoties un vairoties, tas būs noslēgums, tur būs tavs gars. Tur vairs nebūs svarīgi vīrietis vai sieviete, tās ir zemes lietas. Šeit, virs zemes, var šķirties tad, kad vīrs vai sieva ir miris. Man ir tāds populārs teiciens, ka dievkalpojumā var nebūt tad, kad esi miris. Tā līdzīgi ir arī ar laulību – brīvs esi tad, kad otrs ir miris. Bet arī Pāvils, kurā ir vērts ieklausīties, saka, ka pēc viņa domām arī tad, ja otrs nomiris, labāk palikt tāds, kāds esi, palikt uzticamam savam dzīves biedram arī pēc nāves. Tomēr tas ir Pāvils, viņš bija diezgan radikāls savos uzskatos un pats nebija precējies. Esmu dzirdējis par cilvēkiem, kuri otrreiz neapprecas. Bet no otras puses, iedomājies, ka ir bērni, ir vajadzīgs apgādnieks, bērniem vajadzīgs tēvs un nav nekas nepareizs, ka precas otrreiz, katram pēc izvēles. Kad vēl var šķirties?

“Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību.” (Mateja evaņģēlijs 19:9)

Pēc Bībeles rāmīšiem ir pieļaujams šķirties, ja otrs pārkāpj laulību. Dažs labs, tiklīdz tā otra puse ir pieriebusies, berzē rokas: “Es pieķēru, ka mana otra puse porņikus skatās, un tas ir iemesls tikt vaļā no viņa.” Es nedomāju, ka tas ir gudri un normāli pie kaut kādām sīkām niansēm tūlīt šķirties. Es, personīgi, domāju, ka, ja uzreiz izmanto iespēju šķirties, tas īstais laulības pārkāpējs ir otra puse. Visticamāk, tas būs latviešu tautas instruments zāģis, kuram ļoti nepatīk palikt šādā stāvoklī un izmanto iespēju, tiklīdz likumīgi tā radās. Ir Bībeles burts un ir Gars. Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. Kā jau iepriekšējā pantā minēts, ka labāk ir izlīgt. Šeit atkal katra situācija ir individuāla, ir nepieciešama konsultācija, katrā situācijā uzreiz nevar šķirties, ir jāpaiet laikam – gadam, diviem vai vairāk. Iespējams, ka vajag kādu laiku padzīvot atsevišķi. Nevar tā vienkārši uzreiz šķirties. Pat tad, ja tevi sit nost, tas nav iemesls šķirties. Tas ir iemesls vienkārši dzīvot atsevišķi. Ir atšķirība starp šķiršanos un atsevišķu dzīvošanu. Ja tu appreci cilvēku, kurš izšķīrās, aizgāja no cita, tu pārkāp laulību. Atsevišķa dzīvošana vēl nav laulības šķiršana. Sievietēm, kad uznāk melnie, dažādas pēcdzemdību depresijas, tad ir traki. Citas tik ļoti izceļas ar to, ka neviens nevar sadzīvot. Tad ir jādomā risinājums, padzīvot laukos pie mammas un tēta, ja viņi var tevi izturēt. Vīram, protams, jāturpina gādāt. Pāris mēnešus atpakaļ Anselms Madabuko, arī Latvijā pazīstams melnādainais sludinātājs, sociālos tīklos ierakstīja gadījumu Āfrikā, kādā draudzes kristiešu ģimenē vīrs bija nogalinājis sievu. Bija kārtējais strīds, iesita un nomira. Šis mācītājs bija ierakstījis: “Kas tad ir labāk – šķirties vai nogalināt?” Ir ļoti dažādas situācijas.

Tas ir līdzīgi, kā šodien politikā. Vakar noskatījos kāda sabiedrībā pazīstama cilvēka video. Viņš teica, ka ir kļuvis apolitisks, nevienā partijā nestāsies, kaut gan balsot ies. Par ko tieši balsos, viņš neatklāja, bet teica, ka balsos par vienu no mazākiem ļaunumiem. Tas nozīmē, ka šis cilvēks visus politiskos spēkus uzskata par ļaunumu. Var viņu saprast un lielākā daļa vēlēšanās balsos, viņuprāt, par mazāko ļaunumu. Tāpat arī attiecībās – kas tad ir mazākais ļaunums? Nepareizi ir šķirties, bet vēl nepareizāk ir nogalināt. Tātad šķirties var netiklības dēļ, un arī šādā gadījumā tas nav vienas dienas jautājums. Ja notiek reāla laulības pārkāpšana, tas ir atļauts, bet ne vienmēr tas ir tas, kas tiešām būtu jādara.

“Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja evaņģēlijs 19:6)

Kad vēl var precēties otrreiz?

Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis. (1. Korintiešiem 7:15)

Ja otra puse ticības dēļ tevi atstāj, tad šis ir gadījums, kad tu esi brīvs un vari precēties otrreiz. Tomēr, kā jau es minēju, ir jāsaprot motīvi, jānāk uz konsultācijām abām pusēm. Man vienmēr kaut kā vairāk gribās ieņemt ticīgā pusi. Es redzu, ka cilvēks ir draudzē, meklē Dievu, bet vienmēr ir jāuzklausa abi arī tad, ja otra puse nav ticīga. Visbiežāk gan tas otrs ir ļoti lepns un nenāk pie mācītāja parunāties, bet līdz ar to viņš zaudē savu otru pusi. Man nav citas informācija, kā tikai tā, ko viens saka. Esmu redzējis situācijas, kad neticīgam, nevis tam kristietim ir taisnība. Īpaši, ja tā ir sieviete, viņa nāk ar asarām acīs, kuras uz mani vairs sen neiedarbojas. Es tās saucu par zirga asarām. Bieži pašas spīts, dusmas redzams asarās. Nepieredzējis cilvēks var žēlot un nostāties viņas pusē, bet tas nav pareizi. Situācijas ir dažādas un esmu redzējis, ka tieši tam neticīgam ir taisnība. Cilvēks nāk uz draudzi, grib mainīties, bet iemesls ģimenes problēmām bija tieši šis ticīgais. Šādas sievietes izdomā, ka var šķirties, jo viņš nav ticīgs. Nē, tu nevari šķirties. Tas ir tavs vīrs, tie ir tavi bērni, tā ir tava ģimene.

Un vispār, kāda ir šodienas situācija, mēs katrs nākam pie Dieva tādi, kādi esam. Citi ir precēti, citi ir neprecēti. Pāvils saka:

Ikviens lai paliek tai stāvoklī, kurā tas aicināts. (1. Korintiešiem 7:20)

Citiem vārdiem sakot, tādā stāvoklī, kādā esat, tādā arī palieciet. Ja neesi precēts, tad nemeklē otru pusi, ja esi precēts, tad palieciet kopā. Dieva vārds pieļauj, ja neticīgs cilvēks tevi pamet, tad tu vari otrreiz precēties. Kā es jau mēģināju paskaidrot, tad viss galu galā nav tik vienkārši. Mēs noskaidrojām, kādos gadījumos var šķirties pēc Bībeles un arī pēc Gara. Noskaidrojām, kas ir netiklība, un tālāk parunāsim par attiecībām, kādām tām jābūt laulāto starpā. Šeit nebūs nekādi psiholoģiskie padomi, bet tikai Dieva vārds.  

Bet, ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks, un, ja jaunava dodas laulībā, tā negrēko; tādiem savas miesas bēdas gan būs, bet es jūs gribētu saudzēt. (1. Korintiešiem 7:28)

“Bet, ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks” – iedomājies, kā Pāvils runā, ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks. Pāvilam ir skaidri redzama problēma, varbūt, ka viņš iepriekš bija precējies, iespējams, es to nezinu, tur ir dažādas versijas, bet tā, kā māca Pāvils, tas ir ļoti atšķirīgi no citiem apustuļiem un Bībeles konteksta. Redziet, tas ir Dieva vārdā un apustulis māca, ka tas nav grēks, un ja dodas laulībā, tad negrēko, tad tādiem savas miesas bēdas gan būs, citam tādas, citam citādas, precētiem būs savas problēmas, bet neprecētiem būs savas problēmas. Man patīk kāds salīdzinājums, ka laulība esot kā ar mušām, mušas, kas ir ārā, grib tikt iekšā, un tās, kas ir iekšā, grib tikt ārā. Laulība nav nekāda pastaiga jaukā vasaras vakarā ar saldējumu un restorānu. Laulība ir visas dzīves garumā mīlēt, kopīgi cīnīties, sadzīvot viena mērķa labad. Laulībai ir augstāki mērķi, tos, ko Dievs mums ir nospraudis. Bauskā mums bija mācītājs, astoņu bērnu tēvs, Normunds Āboliņš, viņam ir ne tikai ģimene, viņam ir augstāks mērķis par ģimeni. Un tieši tāpēc, ka viņam ir augstāks mērķis par ģimeni, tieši tāpēc viņam ir laba ģimene. Tāpēc un ne otrādi. Nekoncentrējies tikai uz ģimeni un neaizmirsti Dievu un Viņa aicinājumu. Tieši Dievs ir tas, kurš svētī. Tātad katram ir savas problēmas, precētiem vienas, neprecētiem citas. Dieva vārds saka, ja cilvēks nevēlas, viņš var neprecēties. Ja cilvēks ir nolēmis ziedot sevi tikai Dievam, tas arī ir iespējams. Vai tas ir vajadzīgs? Šis jautājums ir jāizlemj katram pašam. Parasti cilvēki izvēlas precēties, viens, lai nebūtu vientuļš, cits, lai viņam būtu bērni, katram šī motivācija precēties ir cita. Draugi, vienīgā pareizā motivācija ir mīlestība. Tu precies ar cilvēku ar mērķi visu mūžu viņu cienīt, mīlēt, ar kuru tu iesi Dieva gribā, vairosi Dieva valstību līdz nāve jūs šķirs.  Viss ir vienkārši. Tā arī ir visa mīlestība. Viss pārējais ir tikai nianses.

Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva [..]. Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.  Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. (Efeziešiem 5:22-25, 28)

Šodien sarežģīta tēma, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem. Kādām ir jābūt attiecībām savā starpā? Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam, jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu, jo tā ir viena miesa. Tātad sievām ir jābūt paklausīgām saviem vīriem. Jautājums – ja tu appreci puiku. Meitene apprecēja puiku. Kā tu varēsi būt viņam paklausīga visās lietās? Draugi, tā ir katastrofa! Tā ir tavas dzīves lielākā katastrofa! Ja tu esi salauzis kādu locekli, kāju vai roku, tā nav katastrofa. Ja tu esi sasitis galvu un smadzenes ir palikušas vietā, tā vēl nav katastrofa. Ja tu esi parādos, tā vēl nav katastrofa. Nav darba, tā vēl nav katastrofa. Apprecēt puiku, draugi, tā ir katastrofa sievietei. Āmen! Šeit nav tikai burts Bībelē, tā Dievs ir radījis, ka sievietei ir sievietes daba un vīrietim ir vīrieša daba. Tu vari mainīt dzimumus, vari operēt  ik pēc gada, vai pusgada, kā sadzīst, maini atkal dzimumu, tu vari darīt, ko tu vēlies, cilvēka daba no tā nemainīsies!

Dažas dienas atpakaļ es dzirdēju anekdoti par skorpionu un zirgu. Ir strauja kalnu upe, kas mutuļo. Zirgs stāv upes malā un viņam ir jātiek pāri upei. Zirgs tā kā varētu pārbrist, bet skorpions nevar. Skorpions lūdzās: “Zirdziņ, es tev kaut astē ieķeršos, pārnes mani pāri.” Skorpions pierunā zirgu, skorpions pieķeras astei, uzrāpjas uz muguras, un zirgs nes viņu pāri upei. Pēkšņi skorpions iedzeļ, inde iesūcas zirga asinīs un viņi abi noslīkst, bet pirms nāves zirgs prasa skorpionam: “Kāpēc tu tā darīji?” Un skorpions atbild: “Es baigi centos, bet nevarēju, jo tāda ir mana daba!” Latviešiem ir tāda sena dziesma, ka “nav mums sievietēm lemts izprast vīrieša dabu” un arī otrādi. Nav lemts izprast, var mēģināt saprast, pieņemt tāds, kāds tu esi, un nekā savādāk. Cilvēki apprecas un tikai pēc tam uzzina, ka ir apprecējies ar pretējo dzimumu. Pilnīgi cita pasaule. Nu ir lielā problēma. Ir jāapzinās, ka vīrietis un sieviete ir pavisam dažādi. Laulībā viņi kļūst par vienu miesu un kopā ļoti labi strādā, bet tajā visā ļoti daudz ir jāpiepūlas un jāstrādā. Lūk, sievai ir jāpaklausa vīram, bet te ir problēma. Ko darīt, ja vīrs nepilda vīra funkcijas? Te ir neliela atkāpe, tāpat kā “Kristus ir draudzes galva, vīrs ir sievas galva”. Kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat sievas saviem vīriem. Ko apustuļi teica, kad viņiem tiesa aizliedza sludināt Dieva vārdu?

Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: “Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam.” (Apustuļu darbi 4:19)

Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkiem! Tāpēc sieva nevar paklausīt vīru, kuram Kristus nav galva! Un jūs vēl filozofējat, varbūt tomēr ir labi apprecēties ar remdenu vīrieti, kuram Kristus vēl nav īsti kļuvis par galvu. Kā tu viņu paklausīsi, bet tev ir daba paklausīt. Sievietei daba ir paklausīt, sievietei daba ir rūkt, šņākt, skrāpēties un negribēt paklausīt ārēji, bet iekšēji viņa to grib. Sievietes, vai tā nav? Jums gribas pakļauties īstam vīrietim, pareizi? Gribas, bet tai pašā laikā gribas paskrāpēties. Tās ir grēka sekas no Ēdenes dārza, bet ir vīri, kam izdodas ieņemt vīra vietu un viņiem Kristus ir galva. Ir cilvēki, kuriem vispār nevajag precēties, jo tā nebūs normāla laulība, tā būs parodija, nevis laulība. Un to, ko es tagad runāju, es gribu paskaidrot, kas notiek šodien, ko Bībele saka par to visu un kā pret to attiekties.

Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29)

Tas tā kā būtu skaidrs.

Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: “Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.” (Apustuļu darbi 6:1-4)

Tātad grieķi kurnēja pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. Ko tas nozīmē? Tajā laikā nebija tāda sociālā aprūpes sistēma, kā tas ir šodien. Tur bija patriarhāts. Vīrs bija ģimenes galva un apgādnieks. Bībele saka:

Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. (1. Timotejam 5:8)

Tas ir rakstīts Jaunajā Derībā. Vecajā Derībā vīri bija dabiskie līderi un tā bija to laiku sociālās aprūpes sistēma. Lūk, kāpēc toreiz bija tik svarīgi, lai ģimenēs dzimst dēli. Tā nav perfekta, ideāla sistēma, bet viņa ir dabiska. Šodien viss ir citādi. Šodien, mākslīgi tiek veidota vide, arī Latvijā, kurā jāstrādā ir divos darbos gan vīram, gan sievai. Arī sievietei, kura dzemdē, kurai ir jāzīda zīdainis, vēl ir jāstrādā. Kam ir jāgādā par ģimeni? Vīrietim. Arī visi pabalsti, kuri ir mazi, liek visiem strādāt. Tā mākslīgi tiek radīta vide, kur vīrietis un sieviete ir vienlīdzīgi. Viņi tāpat Dieva priekšā ir vienlīdzīgi, bet katram ir sava daba. Skorpionam un zirgam, vīrietim un sievietei, katram ir sava daba un katram ir sava vieta ģimenē un sabiedrībā. Medijos regulāri parādās ziņas, kas nolīdzina dzimumus. Piemēram: Brīvības pieminekli tagad sargās sievietes. Man jau nav nekas pretī, lai sargā arī sievietes. Kāds tur ir motīvs? Kāpēc to dara? Lai nolīdzinātu dzimumus, ka sieviete ir līdzvērtīga vīrietim. Viņa ir līdzvērtīga, bet katram ir dažādas funkcijas. Padomā, Tēvzemes sargi – sievietes. Es negribu dzīvot tādā valstī. Es braukšu uz to valsti, kur vīrieši sargā savu zemi. Sievietes lai strādā štābā un par sanitāriem, varbūt vēl par ārstiem. Bet ne jau ar ieroci rokās sargās Tēvu zemi. Sieviete var sargāt Tēvu zemi, kad ir jau nogalināti visi vīrieši. Kad ir totālā mobilizācija un iet karā, un ne jau visas to var. Sieviete arī var karot, bet viņa nav salīdzināma ar vīrieti. Vīrietim, kad ir jāvicina dūres, ir cita psiholoģija. Paskatieties sieviešu boksu, skrāpējas, ņemas, parodija, ne bokss. Sievietei ir cita funkcija, labi izskatīties, dzemdēt bērnus, bet ne tikai, mēs šai tēmai vēl pieskarsimies.

Atraitnes netiek apkalpotas. Zini, kas ir atraitne? Tā ir sieviete, kurai ir nomiris vīrs, viņa ir palikusi viena, un draudzes pienākums bija gādāt par viņām, tur bija sava sistēma, kā gādāt par šīm atraitnēm. Faktiski, tai laikā sieviete bez vīra bija neaizsargāta. Un, ja nav dēla, tad viņa ir neaizsargāta. Lūk, kāpēc Bībelē visi tiecās pēc dēliem. Šodienas sistēma ir absolūti citāda, kas spiež abiem strādāt un, ja tu gribi, lai tavā ģimenē būtu ideāla, tad ir stipri jāpiepūlas, tev ir jābūt stipram intelektuāli un stipri virs vidējā līmeņa Latvijā. Lai tu spētu kā vīrietis pelnīt un gādāt par ģimeni, lai sieva varētu dzīvot pēc izvēles, gribu taisu savu biznesu, negribu – netaisu savu biznesu. Par bērniem parūpēšos, viņa ir brīva, jo vīrs rada gan politisku drošību, gan ekonomisku drošību. Vīrs rada sievietei vidi, ka viņa var darīt, ko vēlas. Ja viņa grib, viņa var piepelnīties. Vīrietis ir tas, kas rūpējās, lai zemei ir miers, lai ir nauda. Un es gribu nolasīt šo rakstvietu.

Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle. Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma. Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu. Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus. Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes. Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu. Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīnadārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem. Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas. Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī. Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.  Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem. Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes. Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps. Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž. Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu. Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī. Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles. Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā. Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu: “Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!” Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina. Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs! (Salamana pamācības 31:10-31)

Šeit ir aprakstīts ideālas sievas tēls – “kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle” – Latvijā ir otrādi, es pat draudzē esmu dzirdējis, kad tu precies tev prasa: “Tava nākošā sieva strādā un labi pelna?” Ja, jā, tad vari precēties. Jābūt ir otrādi, ka sieviete skatās uz savu partneri, vai viņš labi pelna? Jā, vari precēties, nevis otrādi. Ideāla sieviete – visdārgākā pērle. “Viņas vīrs uz viņu var paļauties, tam netrūkst nekāds labums,” redzi, vīrs gādās, lai tev nekas netrūkst, bet tu gādāsi, lai viņam citās lietās nekas netrūkst. Bet ne tikai, “viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu”. Tas nav iespējams, bet tas ir ideāls. Ir pāri, kas šim ideālam ir tuvu. Mums ir ideāls, pēc kā tiekties. Tas nenozīmē, ka jau šodien tā ir jābūt. Un tagad skaties: “Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīnadārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.” Sievai ir bizness. Saproti, viņai ir savs bizness. Tur ir nekustamais īpašums, tur ir tīrums, tas ir nopirkts, tur palaidusi traktorus, audzē rapsi, dara visu, ko var, izmantojot dažādas iespējas. Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kuras cilvēki vienkārši neredz. Paliek iespaids, ka viņa par visu gādā un vīrs no visa bauda, viņai ir bizness, viņai ir viss. Tālāk – “viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas. Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī”. Tur ir uzskaitīts, ko viņa dara un “nabagiem dod līdzekļus, sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem”, tātad viņa nodarbojas ar labdarību, arī kad vīrs nezin. “Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.” Viss ziemai ir sagatavots, gāze ir iepirkta, saules baterijas uz jumta ir uzliktas, namā viss notiek. Sieva ir reāla biznesa sieviete. Šādu sievieti apraksta Salamans. Skaties tālāk – “purpurs ir viņas tērps” -, viņa staigā pa skaistuma kopšanas saloniem, taisa visādas sejas maskas, ir visādi skaistumkopšanas līdzekļi, ir skapis kleitām un kurpēm. Es vakar uzzināju, ka vienai mūsu meitenei skapītī ir vismaz simts kurpītes, katru reizi kājās velk citas kurpītes. Viņa ģērbjas, viņa apmeklē salonus, apmeklē dažādus pasākumus, zīmējās, skaisti izskatās, nauda viņai ir vienmēr, tā ka visam pietiek, ir bizness, bērni ir paēduši, kad viņa ir stāvoklī, nedaudz padzīvo mājās, bet neaizmirst domāt par savu namu. Šeit ir rakstīts, ka “viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu, pat viņas dēli teic viņu, slavē viņu”, viņi visi ir apmierināti ar savu mammu un vīrs ar savu sievu. “Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina”. Pirmkārt, jāpiemin, ka abas puses bīstas To Kungu. Sieva bīstas Kungu, ka viņa ir Dieva gribā. Un tagad ir pats svarīgākais, ko tad dara viņas vīrs, jo šeit visā slavas dziesmā sievietei ir tikai viena rakstvieta par vīru.

Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž. (Salamana pamācības 31:23)

Vārtu laukums, draugi, bija vieta, kur taisīja politiku. Viņš ir pazīstams politikā savā pilsētā, viņš ir ietekmīgs, viņš gādā par to, ka vispār viņa sieva var nodarboties ar biznesu. Viņš ir tā kā multimiljonārs, bet sieva ir miljonāre. Apmēram tā. Šeit tas nenozīmē, ka tev ir jābūt politiķim. Tu esi tas vīrs, kas radi savai sievai vidi, ka viņa var darīt, ko viņa vēlas. Sieva var veidot biznesu un var neveidot biznesu, varbūt viņai vienīgi gribās pucēt bērnus un staigāt ar bērniem, nav problēmu. Bet mājas darbiņus būtu jāizdara arī sievai, ja vīrs gādā. Kā viss tiek šodien veidots? Jau minēju, tiek kultivēta vienlīdzība, viens dzimums, viena valoda, impērija, pelēkā masa, kaut kas nedabisks. Visi ir spiesti strādāt. Skolās un medijos tiek izskalotas smadzenes sievietēm – feminisms utt., viss ir tādā putrā, ka faktiski šis Bībeles modelis tiek atstāts un paliek šis jaunais modelis, kurš nestrādā. Tas ir haoss, kur sieviete nekad nebūs apmierināta un laimīga, un vīrietis nekad nebūs piepildīts, jo vīrietis ir radīts par vīrieti. Atliek vīrietim būt ģimenē otrajam, un sievas acīs viņš vairs nav vīrietis. Tu domā, ka es celšu savu vīru, tu nevari piecelt savu vīru, jo tu esi sieviete. Es varu viņu piecelt. Atliek tikai vīram apvainoties uz mācītāju, un tava iespēja celties ir palaista garām. Lasi grāmatas, varbūt kaut kas sanāks. Es esmu dzirdējis, sievietes pašas visu dara, un tāpēc vīri neko nedara. Un tāpēc sievietes pašas ir vainīgas, jo ir izlutinājušas savus vīrus. Es tam nepiekrītu! Sievietei tomēr ir jāuzņemas loma, lai gādātu par bērniem un ģimeni. Jāuzņemas, lai pati izdzīvotu. Tas ir jādara. Vīrietis tikai pats var uzņemties vīra lomu. Tikai un vienīgi pats! Sieviete nevar piecelt vīrieti ar to, ka viņa neko nedarīs. Sievietei ir savs bizness. Ja vīrietis ir vīrietis, tad tavs bizness būs mazs bizness, bet viņam būs liels bizness. Kas ir bizness? Tā ir sava nodarbe, pašnodarbināts vai individuālais komersants, vai esi auklīte, tu kaut ko dari. Šajā sistēmā, kas šodien ir, nākas darbu dalīt. Es esmu vīrs un tev, sieva, jāklausa, jo tā Bībelē ir rakstīts, bet jūs abi strādājat, un turklāt sieviete vēl dzemdē bērnus. Vai pati daba nerāda, ka sieviete nevar strādāt, īpaši tajos brīžos, kad viņa ir stāvoklī? Kuram jāsargā ģimene, kuram jāpelna ir? Šodien kultivē šo ideju, ka sieviete var visu, bet nevar visu, un tāpēc rodas haoss. Latvija Eiropā demogrāfijā ir pēdējā, pirmā vietā – mirstības ziņā, pirmā vieta Eiropā! Protams, ka ekonomika pie vainas, ir mākslīgi radīts, un viens no mērķiem ir tieši šis. Es neredzu citu izskaidrojumu, kā cilvēku skaitu samazināšanu, apzināti regulē demogrāfiju. Rietumvalstīs demogrāfija kaut cik kādos plusos, Latvijā ir totālie mīnusi. Visas bijušās Padomju bloka valstis mīnusos iet jau.

Ideāli, ja sieva pārvalda saimniecību, kur vīrs ekonomiski politiski nodrošina, līdzīgi kā valsts nodrošina vidi biznesam, attīstībai. Saimniecībai var ietilpt arī savas sievas bizness. Vīrs ir politikā jeb sabiedrībā darbojas biznesā, viņš ir kalpošanās, un vīrs parasti nevar būt veiksmīgs sabiedrībā, ja viņam jācīnās ar lietām, kas sievas kompetencē un ar pašu sievu vēl. Pirmkārt, ir pašu attiecības, otrkārt, tas ir kultivēts modelis Latvijā un Eiropā, tas neļauj vīriešiem ieņemt vīriešu lomu un sievietei ieņemt sievietes lomu. Un te jau ir tie konflikti. Kādreiz vīrietis labi izskatās no mātes vai sievas naudas, bet viņš neko nedara, viņš ir nespējīgs. Sieviete var būt vājāka, bet šajā laikmetā arī sievietes nevar paļauties, ka tavs cilvēks, tavs vīrs par tevi gādās. Diemžēl tā ir. Tu esi draudzē, šeit tevi māca, kad kāds pašķīrās, bet tas ir reti, tev jābūt gatavam, ka tevi pamet. Īpaši, ja tu vispār neesi laulāts, tev vispār nav nekādu tiesību uz otra mantu, tu neesi nekas. Tu domā, ka laulība, kā Pāvils saka: “Labāk doties laulībā nekā kaist kārībā.” Nav labais iemesls precēties – man gribas seksu, es precēšos. Tu zini, paies viens, divi, četri gadi, nebūs tik interesanti vairs, iedomājies, ka tu katru dienu rullē, tad tev jau tas viss apnīk.

Jums tā liekas, īpaši jauniešiem, ka tas ir tas galvenais, pašam ir jārūpējas par laulības dzīvi, par romantiskiem vakariem, kaut ko uzlabotu, kaut ko visu atjaunotu, tas viss ir normāli, bet ir tā pirmā iekāre, tā vairs neatkārtosies nekad vairs, tā ir tā iekārtots. Izraēlā vīriešus neņēma armijā, tad kad viņš apprecējās, viņam gadu deva brīvu, lai viņš var izbaudīt medus mēnesi, gada laikā bērnus sataisīt. Iemesls doties laulībā nav sekss, bet, kā es minēju, Dieva gribas piepildīšana, arī bērnu radīšana, izaudzināšana.

Kādreiz bija cita sistēma, un šobrīd ir cita sistēma, tā ir ļoti liela atšķirība, šodien sievietei nav kauns arī pašai strādāt, tagad jau nav kauns arī ņemt tēvam atvaļinājumu. Sieviete ir stāvoklī, bet tu ņem atvaļinājumu, tas nav kauns? Nav jau nekas nepareizs pēc idejas, jo valsts jau dod to naudu, kurš vairāk strādājis, kuram lielāks pabalsts, tie ņem, jo likumdošana to nosaka. Bet fakts, ka mēs zinām, kāds ir ideāls, ko Dieva vārds mūs māca, bet kā sabiedrība mūs uzspiež, ne sabiedrība, bet politika uzspiež to. Tajā laikā, kad arī no manis novēršas dažādi cilvēki, jo es eju netīrajā politikā, Jēzus negāja netīrajā politikā. Politiķiem tur, augšā, nevajag Dieva vārdu, tā viņi domā, Jēzus sēdēja ar grēciniekiem, tādēļ viņš atnāca ar šādu mērķi, lai iznīcinātu velna darbus, lai ietu pie cilvēkiem, nevis četrās sienās, evaņģēlija vēstij ir jāskan visur, visos slāņos. Mums pašam jāceļ sava valsts. Lūk, tas ir tas, ko mēs darām. Ja pareizais skaits nebūs savākts par ģimenēm, tad mediji par to runās. Kurš tam ticēja, ka savāks tik daudz balsu, tas vispār nav iespējams, tikai tad ja mediji pieslēdzas, tad var. Tas būtu brīnums, bet mēs turpināsim vākt.

Tāpēc šajos laikos vīrietim ir grūtāk ieņemt savu vietu, daudz grūtāk, jo visa sistēma ir pret to, tāpat šajos laikos arī sievietei ir grūtāk ieņemt to vietu, jo visa sistēma ir pret jums, pret ģimeni. Pirmkārt, jau ekonomika spiež abiem strādāt vienlīdzīgi. Tāpēc mums ir ideāls, pēc kā tiekties, nav jākaunas, ka jums ir citādāk nekā ideāls, bet ir uz ko tiekties, un es ticu, ka šis, Bībelē minētais ideāls, ir iespējams un es redzu sev apkārt cilvēkus, kuri savā dzīvē to ir realizējuši. Daudziem šeit vēl ir tikai 20 gadi, bet, paldies Dievam, ka tu visu šo lasi, kā ir jābūt pareizi. Un strādāt par kurjeru var tikai tajā gadījumā, ja tu mācies un cel savu biznesu, bet piestrādā. To jau var redzēt, kurš dara, tad var arī precēt tādu, un tad jūs kopā visu sasniegsiet.

Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva, un katrai sievai savs vīrs. (1. Korintiešiem 7:2)

Seksuāla vajadzība ir pietiekošs iemesls lai precētos, bet tā nav garantija normālām attiecībām. Ja tu izlasi vienu šo rakstvietu: man ir seksuāla vajadzība, es ņemu vienu ciet. Ļoti uzmanīgi jāpieiet pie šī jautājuma un jāizvēlas – sekss nav galvenais, bet agape mīlestība.

Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. (1. Korintiešiem 7:3)

Seksuālais pienākums ir jāizpilda, tā Bībele saka, bet tam ir otra puse, ja bieži partneris izpilda seksuālu pienākumu piespiedu kārtā, tikai, kad otrs grib, tas izraisīs pretīgumu, ne tikai pret to nodarbošanos, bet arī pret otru cilvēku. Tā kā te arī ir robeža, nevar nodarboties ar seksu, ja tas otrs cilvēks galīgi negrib, viņš tevi zāģē pa dienu un vakarā – es tagad gribu seksu. Sākumā varbūt tas ir iespējams, bet, ja paiet gadi un viņš turpina zāģēt, ja nav normālas attiecības, nav normāla seksuāla dzīve. Āmen.

Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram, un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. (1. Korintiešiem 7:4)

Svarīgs ir brīvprātības princips: ja otrs cilvēks brīvprātīgi to grib darīt, nevis tāpēc, ka tu pieprasi. Ne ar kādu šantāžu – tikai brīvprātīgi. Un tikai tad, ja vīrs ir vīrs un sieva ir sieva.

Ir labāki dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. (Salamana pamācības 21:19)

Nesaticīga sieva un nepārtraukta pilēšana no jumta, kad spēcīgi līst, tiek bieži savā starpā salīdzinātas. Kas pūlas tādu sievu apvaldīt, tas mēģina saturēt vēju un grib savā rokā sagrābt eļļu. (Salamana pamācības 27:15-16)

Zāģis ir zāģis un viņš tevi zāģēs līdz kapa malai, tu nevari viņu izmainīt, mainīties var tikai viņš pats ar Dieva palīdzību. Kļūdu pieļauj sevišķi jaunajās ģimenēs – mācītājs teica, tev jābūt tādam un tādam. Cilvēks nemainīsies, ja tu viņu spiedīsi. Cilvēkam pašam jāmainās, īpaši vīriešiem. Konflikti noved pie tā, ka zūd jūtas, līdz pat tam, ka kļūst par ienaidniekiem. Ir arī, ka nogalina, atkarībā līdz kādai pakāpei aiziet strīdi. Ja ir pārlieku liela strīdēšanās, var atsevišķi padzīvot, ja tas notiek pārmērīgi. Un kā tas izskatīsies, atsevišķi padzīvot, būs jāgādā arī par to otru dzīvokli. Pirms precies, padomā, ar ko precies. Nav iespējams izmainīt nesaticīgu cilvēku saviem spēkiem, ja Dievs to dara, tad dara, ja cilvēks ļaujas Dievam, tad tas ir iespējams.

Savu laiku tur pavadījuši, mēs devāmies ceļā, un visi  ar sievām un bērniem mūs pavadīja vēl ārpus pilsētas, un, nometušies ceļos krastmalā, mēs lūdzam Dievu. (Apustuļu darbi 21:5)

[..] nonācām Cēzarejā, un, iegājuši evaņģēlista Filipa namā, kas bija viens no izvēlētajiem septiņiem, mēs palikām pie viņa. Viņam bija četras meitas, jaunavas, kuras pravietoja. (Apustuļu darbi 21:8-9)

Ja tu esi patiess kristietis, tad tavi bērni ir šeit, draudzē. Visi tavi bērni ir līdzi. Tas ir pats svarīgākais, bērniem no mazotnes jāieaudzina, vienkārši ņemot līdz uz draudzi, esot mājas grupiņā, dievkalpojumā, mācoties. Brīžiem māmiņas atnāk un palaiž savus bērnus, citiem viņus ir jāaudzina, viņi brīžiem ķēpājas ar pildspalvām, dara blēņas un citiem jāaudzina, tās ir tās jaunās metodes. Ja tavs bērns izdarīs ne to ko vajag, vai tiks atrasts viens pats, tev būs jāatbild. Pats svarīgākais ir tava gudrība, ka tu ved pie Dieva. “Laidiet bērniņus pie manis”, iepazīstini viņu ar draudzi, lai viņš aug draudzē, augot draudzē, dzirdot Dieva vārdu, mācoties lūgt Dievu, kalpošanās. Kam būtu jābūt mūsu slavēšanā? Mums pašiem jāizaudzina, jāsagatavo, pašiem jāmācās. Mūsu bērni. Rūpējieties, ka jūsu bērniem ir pienākumi. Piemēram, mūsu slavētāja Karīna, vecāki viņu laida mācīties mūzikas skolā, lai būtu noderīga Dievam un varētu draudzē slavēt, un viņai pašai tas arī patīk. Bērniem ir jāmāca, lai viņi būtu noderīgi. Mūsu bērni – tas ir mūsu auglis, mūsu turpinājums. Un visas lietas ir risināmas, nekas nav tāds, kas nav risināms. Nav tāda punkta, no kura nevar piecelties.

Debesu Tēvs, es Tev pateicos par Tavu ģimenes iestādījumu, par vīrieti un sievieti, par Tavu augstāko aicinājumu, augļoties un vairoties, piepildīt šo zemi ar Tavu slavu un Tavu godību, un es lūdzu par jaunām ģimenēm, es lūdzu par tiem, kas gatavojās kļūt par vīru un sievu, par esošajiem, par vectētiņiem un vecmāmiņām, paldies, ka Tu esi devis augstāko gudrību, saprast Tavus principus, motīvus un jēgu, kā audzināt bērnus, kā dzīvot kopā. Tēvs, es lūdzos, ka uz šī pamata, ka mēs cenšamies sekot Tavai gribai, Tavam piemēram, Tavam vārdam, svētī katru ģimeni, svētī katru bērnu, lai katrs bērns ir veselīgs, vesels, lai katrs ir pieķēries Tev jau no bērnības, lai katra ceļš ir saistīts un novēlēts Tev, mans Kungs. Lai katrs vīrs, katra sieva iemācās sadzīvot viens ar otru un nes augļus, kas arī paliek, un pats svarīgākais, lai Tava godība nāk, Tava valstība nāk caur mūsu ģimenēm, caur vīriem un sievām. Svētī vīrus, svētī jauniešus, dari viņus turīgus, ar interesantu un labu darbu, ar pietiekamām finansēm, arī sievas, kas ir spējīgas patiešām uzturēt savu ģimeni, rūpēties par ģimeni, un šajā esošajā situācijā dod katram gudrību kā rīkoties, kā dzīvot, Kungs, Es pasludinu Tavu svētību pār draudzi “Kristus Pasaulei”, pār katru ģimeni, pār katru bērnu, lai nāk Tava valstība kā debesīs, tā arī virs zemes Jēzus vārdā! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā būvēt ģimeni? 2. daļa” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija