„Tas Kungs ir mans Gans,
man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ. Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina. Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai. Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.” (Psalms 23:1-6)

Patiesa pārpilnība vārda tiešā nozīmē ir iespējama tikai caur Jēzu Kristu, tikai esot ar Dievu. Tā pārpilnība, par kuru māca un runā pasaulē, ir īslaicīga parādība, ka nenes ne mieru tavai sirdij, ne sakārto tavas attiecības ar Debesu Tēvu, ne nokārto jautājumu, kur tu pavadīsi mūžību, ne arī atrisina tavas attiecības ģimenē. Ja arī kaut kādā ziņā atrisina, tad līdz zināmai robežai, līdz zināmam mēram. Taču Dievam nav nekas neiespējams! Patiesa pārpilnība ir iespējama tikai esot kopā ar Kristu, tikai Dievā. Dieva vīra Ījaba draugs Cofars teica šādus vārdus:

„Savas bagātības pārpilnībā viņš tomēr jūtas nomākts: viss nelaimes smagums tomēr gulstas uz viņu.” (Ījaba grāmata 20:22)

Citiem vārdiem, viņš saka – bezdievja prieki ir īsi. Pat savā bagātības pārpilnībā viņš jūtas nomākts. Vai kāds kādreiz ir apmeklējis psihologu? Pasargi, Dievs! Ja cilvēks ir dzīvā draudzē un viņam ir dzīvas attiecības ar Dievu, un ja viņš paralēli apmeklē psihologu, tad jājautā – kuram dievam viņš pieder? Es nesaku, ka cilvēks, kurš ir ieguvis pasaulīgu izglītību, nav gudrs, bet, kad es paskatos uz viņa dzīvesveidu, kad es redzu apmātību viņa sejā, ka viņš pats ar savu gudrību, ko mācījies skolā, netiek galā ar savu dzīvi, tad es atceros, ko saka Bībele:

„Izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mateja evaņģēlijs 7:5)

Kā man var palīdzēt psihologs, kuram es turklāt samaksāšu lielu naudu? Līdz zināmam mēram jeb robežai viņš tiešām, iespējams, spēs palīdzēt, bet man nevar palīdzēt tāds cilvēks, kas pats nevalda pār savu dzīvi. Bībele saka, ka pat bagātības (arī zināšanu) pārpilnībā, cilvēki tomēr jūtas nomākti. Viņi meklē baudas visur kur, izņemot Dievu. Un šīs baudas ir īslaicīgas, jo tās vajag atkal, un vajag vēl, un ļoti bieži šīs baudas ir postošas un ved pazušanā. Un pāri tam visam ir debesis, un ir elle. Un ir Kristus. Un ir tikai viens ceļš no elles uz debesīm – Dievs sūtīja savu Dēlu Jēzu Kristu, kurš nāca virs zemes, mira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās, lai mēs iegūtu mūžīgo dzīvību paradīzē. Jāņa Atklāsmes grāmatā Dievs saka draudzei, kuras cilvēkiem šķiet, ka tie ir bagāti un ir pārpilnībā:

„Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi, un man nav nekāda trūkuma, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.” (Jāņa atkl. gr. 3:17)

Cilvēks, kurš nepazīst Dievu, domā, ka ir bagāts, jo viņa pārpilnības kritēriji ir nauda, automašīnas, skaistas sievietes, izglītība, ieņemamais amats, atpazīstamība sabiedrībā utt. Ko tev dod nauda, ko tev dod stāvoklis sabiedrībā, ja tu nevari iegūt mieru ar Dievu un mieru pats ar sevi? Kādēļ cilvēki pelna naudu? Savam komfortam. Bet par kādu komfortu runā pasaule? Alkohols, sekss un dažādas izklaides. Viņi nezina patieso pārpilnības avotu. Jo kamēr cilvēks nav izbaudījis, ko nozīmē būt Dieva klātbūtnē, ko nozīmē dzīvot ar Dievu un patiesi būt laimīgam, viņam nav ar ko salīdzināt. Jo viņš to nav izbaudījis. Narkomāns, kamēr nav sākušās lielās problēmas,  arī izbauda narkotiku. Jo lielā problēma nesākas uzreiz, tā var sākties pēc dažām nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem. Arī no pirmās glāzītes lielā problēma nesākas, vai ne? Šī problēma patiesībā jau ir, bet tu to vēl nejūti un nezini. Tikai tad, kad šis cilvēks ir pie sasistas siles, kad viņa ģimene ir izšķīdusi, deguns ir sarkans, bet zobi – izbiruši, kad viņš kā smirdīgs lops vāļājas kaut kur, labākajā gadījumā – mājās, tad viņš sāk domāt, ka viņam ir problēma. Un visbiežāk alkoholiķis problēmu neatzīst pat tad, kad ir nodzēries un smirdīgs. Tu esi alkoholiķis! Nē, neesmu, gribu – dzeru, negribu – nedzeru! Viņš negrib, bet dzer. Tad, kad viņš grib, viņš dzer, un arī tad, kad negrib, dzer, un reizēm, kad viņš grib, viņš nedzer, jo viņam neviens nedod. Un to viņi paši sauc par laimi! Protams, neticīgam cilvēkam var būt arī daudzas labas lietas. Ģimene, draugi. Tas viss ir labi, bet īslaicīgi. Arī narkomāns, guvis baudu no narkotikām, un kamēr vēl nav izpaudusies lielā problēma, grib par to stāstīt citiem. Tad šis narkomāns kā pravietis staigā apkārt, it kā būtu dabūjis laimes atslēdziņu. Tāds iesākumā ir katrs narkomāns. Bet to, kas to nav baudījuši, dzird tikai to, ko viņš stāsta. Tādēļ cilvēks, kas nav baudījis to, ko patiesi nozīmē iegūt mieru ar Dievu, patiesi būt pārpilnībā Jēzū Kristū, tikmēr viņš to nesaprot. Un es šodien mācīšu par to, kā dzīvot pārpilnībā.

1.             Tev ir vajadzīgs Jēzus Kristus.

Tas ir pirmais solis. Ja tu šodien vēl nepazīsti Kristu, nāc pie viņa lūgšanā un saki: „Dārgais Debesu Tēvs, paldies, ka Tu atsūtīji savu Dēlu Jēzu Kristu, es ticu viņam, ka viņš nomira par maniem grēkiem un augšāmcēlās. Jēzu, lūdzu, piedod manus grēkus, ienāc manā sirdī.” Un šajā brīdī, kad tu esi pieņēmis lēmumu atstāt savus grēkus un sākt jaunu dzīvi kopā ar Kristu, dzīvo ar viņu! Apmeklē dzīvu draudzi! Lasi Dieva Vārdu, lūdz Dievu katru dienu un centies no visa spēka paklausīt un iet Dieva gribā. Un tu ieiesi pārpilnībā!

2.             Dievs ir pilnīgs.

Dievs teica par sevi, kad Mozus prasīja, kā Viņu sauc:

”Es Esmu, kas Es Esmu!” (2. Mozus 3:14)

Jehova, Jahve. Tas, kurš pastāv pats par sevi. Tas, kurš ir pilnīgs. Dievam patiesībā pat nevajag tevi, jo Viņš ir pilnīgs. Viņš var iztikt bez tevis, kaut arī Viņš nomira pie krusta tevis dēļ, jo tik ļoti tevi mīl. Dievs ir pats par sevi. Neviens par Viņu nerūpējas, neviens Viņu nav radījis. Vai tu jūti, kāds ir Dieva svaidījums, Viņa klātbūtne, kad mēs pieminam Viņa vārdu? Dievs saka – Es Esmu tas, kas Es Esmu, Es Esmu pilnīgs. Pie manis nevar ne ko atņemt, ne pielikt, Esmu pilnība, ideāls. Ne Maikls Džeksons, ne Madonna, ne Obama, bet tikai Dievs ir pilnīgs. Lai arī kā Lady Gaga cenšas sev izdomāt visnenormālākos apģērbus, lai kā viņa cenšas būt īpašāka, pilnīgāka un citādāka. Lai arī kā cilvēki cenšas mainīt savu dzimumu, ar operācijām vai bez, lai kā viņi cenšas caur izglītību un dažādām zinātnēm, arī okultām, kļūt pilnīgāki, tas nekad nebūs iespējams. Jebkurš cilvēks ir mirstīga būtne, kas dzīvo vien gadu desmitus. Tikai viens ir pilnīgs, un viņa vārds ir Jēzus! Kā cilvēks var iedomāties tādu stulbību, ka viņš var kļūt pilnīgs? Lucifers tika izdzīts no debesīm, jo viņš iedomājās, ka ir pilnīgs, pilnīgāks par Dievu, kurš bez Dieva ir tas, kas viņš ir. Draugi, neviens no mums nav paši no sevis šeit un mēs neesam paši no sevis tādi, kādi mēs esam! Ir viens, kas mūs ir radījis, kas visu šo kārtību ir iedibinājis. Ir viens, kas tev ir devis dzīvību un par tevi rūpējas. Un nav runa par mammu un tēti, bet gan par visu to procesu, lai tu rastos caur mammu un tēti. Dievs ir dzīvs un Viņš ir pilnīgs.

3.             Dievs nāca miesā, nomira pie krusta un augšāmcēlās, lai tev atnestu pārpilnību.

„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)

To saka Jēzus. Viņa atnākšanas mērķis uz zemes ir, lai atnestu tev pārpilnību. Tā ir tava pārpilnība caur Jēzu. Ja tu netici man, atver Bībeli un izlasi to. Tu tici Dieva Vārdam? Jēzus atnāca, nomira par tevi, samaksāja pilnu cenu, lai tev būtu dzīvība un pārpilnība. Lai tu dzīvotu ar pilnu krūti un baudītu pārpilnību it visā! Lai tu baudītu pārpilnību pie savas dvēseles, pie savām emocijām, pie sava prāta, pie sava prieka, pie sava miera, miesas, finansēm. Dieva griba ir pārpilnība.

4.             Dievs apsola tev pārpilnību.

Dievs ir tas, kurš nemelo. Viņš ir perfekts un ideāls. Un Viņš saka savā Vārdā par mūsu dienām:

„Tanī pašā dienā notiks, ka kalnos plūdīs saldais vīns un uzkalnu nogāzēs būs piena pārpilnība; arī visi Jūdas strauti tecēs pilni ar ūdeni, un avots iztecēs no tā Kunga nama un apūdeņos Sitimas ieleju.” (Joēla 4:18)

Runa ir par pārpilnību visās lietās. Visās cilvēka darbības un būtības sfērās.

„”Raugi, nāks dienas,” saka tas Kungs,”kad vienā laikā varēs kārtot zemi sējai un pļaut, varēs spiest vīnogas un sēt, kad visi kalni pilēs no salda vīna, visi pakalni būs auglīgi un tos klās augļu pārpilnība.” (Amosa 9:13)

Dieva vīrs Amoss Vecajā Derībā pareģo, kas būs tad, kad atnāks Kristus. Tas tika pareģots vairākus tūkstošus gadu atpakaļ: nāks Kristus un atnesīs pārpilnību. Iedomājies – tu vienlaicīgi sēj un vienlaicīgi pļauj! Tev nav jāgaida rudens, jo jau sējot tev ir raža. Nepārtraukta raža un sēja. Dievs tev to apsola!

5.             Dievs vēlas tavu pārpilnību it visā – dvēselē, garā un miesā.

Mūsu draudzē ir pārpilnība! Mums ir vislabākie slavētāji, vispār – vislabākā draudze, vislabākā mācība, vislabākie līderi, vislabākie draudzes apmeklētāji – vispriecīgākie, vissmaidīgākie, visstiprākie. Pārpilnība! Vislabākais basģitārists, vislabākais bundzinieks, vislabākais taustiņinstrumentālists, vislabākie ģitāristi. Mēs esam labākie! Mēs nepaaugstinām sevi pāri citiem, nesalīdzinām sevi ar citiem, mēs paši priekš sevis un priekš Dieva esam vislabākie!

„Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caur caurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.” (1. Tesaloniķiešiem 5:23)

Tā ir pārpilnība tavā garā, tavā dvēselē un tavā miesā. Kā to saprast? Gars ir mūsu iekšējais cilvēks, dvēsele ir mūsu emocijas, prāts un griba, miesa ir mūsu ķermenis, ko mēs katrs pazīstam. Dievs grib pārpilnību pozitīvās emocijās! Dievs grib pārpilnību tavā prātā, ka tas ir skaidrs, tīrs un aizsargāts.

Pārpilnība pie tavas gribas izpaužas, kad tavs  ir  un tavs  ir , ka tu gribi darīt Dieva gribu un dari Dieva gribu. Pārpilnība pie miesas izpaužas kā dziedināšana jeb veselība, finansiāla svētība, lai tu vari atļauties visu, kas tev nepieciešams.

6.             Pārpilnības garantija ir tam, kas lieto tās iespējas un tos resursus, ko Dievs viņam ir devis šodien.

Tev ir pārpilnības garantija – ar zīmogu un parakstu: Jēzus Kristus. Tev ir papīrs, nevis kā Mozum akmens plāksnes, bet tev ir papīrs, Dieva Vārds, kas debesīs un tavā sirdī ierakstīts.

„Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talantus, atnesa vēl piecus un sacīja: „Kungs, Tu man iedevi piecus talantus, redzi, es sapelnīju vēl piecus.” (Mateja 25:20)

Tā ir līdzība, kurā vienam savam kalpam Dievs uztic piecus talantus (podus ar naudu), otram divus un trešam vienu. Pirmais ar uzticēto mantu sapelnīja vēl piecus, un kopā bija desmit, otrs sapelnīja vēl divus, tātad kopā viņam bija četri, bet trešais savu talantu bija ieracis zemē, tā paslēpdams un nelikdams lietā sava Kunga naudu. Pēdējais apsūdzēja Dievu, savu Kungu, un sacīja, ka tas ir bargs un pļauj tur, kur nav sējis; viņš baidījās no Dieva un nelika savu naudu apgrozībā. Un Jēzus lika mest nelietīgo kalpu galējā tumsībā, kur ir raudāšana un zobu trīcēšana. Bet tos, kas bija pelnījuši ar viņa dotajiem līdzekļiem, viņš aicināja sava Tēva priekā, debesīs. Tātad, kas ir pārpilnības garantija?

„Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.” (Mateja 25:21)

„Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.” (Mateja 25:29)

Pārpilnības garantija ir tiem, kas lieto tos resursus un iespējas, kas tam ir šodien. Neguli un negaidi, kad pār tevi birs zelta lavīnas, bet vispirms izdari to, ko tu vari no savas puses. Es pāris gadus atpakaļ lasīju Dieva vīra, pasaulē zināma evaņģēlista Stīva Hila grāmatu, un tur tā arī bija rakstīts – kļūsti aizņemts! Un runa bija par kalpošanu. Dievs uzrunāja mani caur to, tas atbilst Bībelei, es sāku lietot savus talantus, savas iespējas, darīt to, ko es varu šodien. Es uzņēmos draudzē visu, ko vien varēju, kļuvu aizņemts kalpošanā.

2001. gadā un 2002. gadā es kopā ar kādu brāli Kristū braucu sludināt pie kādas ģimenes uz ciematu. Braucām uz turieni vecā Volvo mašīnā, kurā viss smirdēja. Man līdzi bija veca ģitāra, ar kuru slavēt Dievu. Tā nu mēs devāmies sludināt un lūgt par cilvēkiem. Pēc tam drēbes pat bija jāmet ārā, jo tā vieta, kurā mēs bijām, tā smirdēja, ka smaku ārā nevarēja dabūt! Mēs braucām regulāri, katru nedēļu, un noturējām dievkalpojumus dzīvoklī, kurā saimniekoja veca vecmāmiņa. Nāca dzērāji, apkārt skraidīja bērni, netīrām mutēm un plikām kājām, daži no tiem invalīdi, mēs spēlējām ģitāru, dziedājām dziesmas, cilvēki sāka nākt arvien vairāk. Un pēc tam es sludināju. Un pēc tam lūdzu par visiem Dievu. Vecmāmiņu Dievs dziedināja no kurluma vienā ausī. Viņa pēc tam avīzē par mani uzrakstīja, cik labs cilvēks es esmu, un ienāca arī draudzē.

Pagāja neilgs laiks, un 2002. gada 21. septembrī es sludināju Limbažu kultūras namā, un tur bija aptuveni 150-170 cilvēki. Šoreiz es biju uzvalkā, un tur nesmirdēja. Un kad es sāku vadīt draudzi, tajā bija tikai 8 cilvēki. Šodien draudzes „Kristus Pasaulei” nedēļas nogales dievkalpojumus apmeklē 170-190 cilvēki. Pašā sākumā bija tikai 8 cilvēki, un Dievs zina, kam man bija cauri jāiziet ar viņiem!

Esi uzticams pār mazumu, un Dievs iecels tevi pār lielumu! Ja es būšu uzticams pār to mazumiņu, kāds man ir šodien, Dievs iecels mani pār vēl lielāku lielumu. Ko tu vari, to tu dari. Ja tev ir talanti, lieto tos! Sasniedz pārpilnību, sākot ar mazumu un ar laiku tev būs arī vairums.

7.             Pārpilnība neatnāk vienā dienā.

„Ilgus gadus Jozua karoja pret šiem ķēniņiem.” (Jozuas 11:18)

Dievs Jozuam apsolīja zemi, kur piens un medus tek, tāpat kā mums, pārpilnību, bet viņš ilgus gadus karoja, lai to sasniegtu. Draugs, tu esi gatavs cīņai līdz mūža galam? Pārpilnība neatnāk vienā dienā.

8.             Pārpilnībā var ieiet, tikai pielietojot visu savu spēku.

Tev ir jāpieliek savi spēki, lai Dievs varētu likt savu spēku tavā dzīvē.

„Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.” (Lūkas 16:16)

Kā cilvēki laužas iekšā pārpilnībā? Kā laužas iekšā debesu valstībā? Ar spēku! Ar spēku tu ieej pārpilnības zemē.

9.             Pārpilnības mērs ir atkarīgs no tava ieguldījuma mēra.

„Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38)

Pārpārim ejošs mērs ir pilnība. Kādā mērā būs pilnība tavā dzīvē? Cik lielā mērā būs pilnība no Dieva? Tādā mērā, ar kādu tu pats mērosi, cik daudz tu pats ieguldīsi. Cik lielā mērā tu darīsi Dieva gribu un iesi Dieva valstībā, pats ar savu spēku. Cik tu pats ieguldīsi, tik tu arī saņemsi.

10.          Pārpilnība vispirms ir garā un ticībā, un tikai pēc tam tā parādās miesā.

Tajā brīdī, kad tu pieņem lēmumu ticēt Dieva gribai, iet uz Viņa gribu un pārpilnību, tajā brīdī tu jau esi pārpilnībā. Bet tas vēl neparādās reāli pie miesas un fiziski, ir jāpaiet laikam.

„Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.” (3.Jāņa 1:2)

Tu savā prātā pieņēmi lēmumu iet labklājībā? Vai tavā prātā ir tās pārpilnības aprises, kuru tu vēlies? Vai tu zini, ko tu vari darīt, kādus soļus spert un kā cīnīties, lai nonāktu pārpilnībā? Un ir runa par pārpilnību visās lietās. Šī nav mācība, kā iegūt pārpilnību tikai finansēs vai veselībā,dziedināšanā vai atbrīvošanā, bet gan par to visu kopā, un kā uz to iet.

„Viņā mums dota pestīšana viņa asinīs, grēku piedošana pēc viņa bagātās žēlastības, kurā tas pārpilnībā mūs apveltījis ar dziļu gudrību un atziņu.” (Pāvila vēstule efeziešiem 1:7-8)

Lai mēs ieietu pārpilnībā, mums vispirms ir vajadzīga gudrība un atziņa jeb saprašana, ka Dievs grib pārpilnību, ka Dievs ir pilnīgs.

Ja tu zini un pieņem šīs desmit lietas, tad Dievs tevi pārceļ nākamajā klasē.

Un zini, ka arī tad, kad tev būs pārpilnība, tu tik un tā gribēsi vēl. Tev nekad nebūs pietiekami! Man nekad nebūs pietiekami liels cilvēku skaits draudzē. Man nekad nebūs pietiekami daudz glābtu cilvēku! Man nekad nebūs pietiekami daudz dziedinātu cilvēku! Man nekad nebūs pietiekami daudz Dieva paceltu līderu! Man nekad nebūs pietiekami ar to, cik daudz es pazīstu Dievu, es gribu vairāk Viņu iepazīt! Man nav pietiekami ar to, ko es esmu izdarījis Viņam, es gribu izdarīt vairāk! Man nekad nebūs pietiekami ar to ietekmi sabiedrībā, kas mums ir šodien! Nekad! Jo es vēlos vairāk! Pārpilnību it visā!

26 Dāvida pārpilnības atslēgas 23. psalmā

Es ar šo psalmu dzīvoju visu nedēļu. Divas stundas dienā no vietas lasīju tikai 23. psalmu, un Dievs teica – lasi vēl! Es lasīju, un Dievs man atklājās, ka es ieraudzīju, ka esmu pārpilnībā. Es ieraudzīju, ka Dievs man grib dot pārpilnību. Dievs grib dot draudzei „Kristus Pasaulei” pārpilnību visās lietās! Pārpilnību ar glābtiem cilvēkiem. Pārpilnību mīlestībā, pārpilnību mierā, pārpilnību gara augļos, pārpilnību savās kalpošanās un izaugsmē, pārpilnību savā darbā vai biznesā, viss plaukstošs un ziedošs! Jūs esat malači, saka Dievs!

23. Psalms

1 Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.

2 Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.

3 Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.

4 Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.

5 Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai.

6 Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.

1)             Dāvids zina, ka avīm ir vajadzīga vadība, aizsardzība un rūpes.

„Tas Kungs ir mans gans,” saka Dāvids. Viņš ganīja avis pie sava tēva. Dāvida sākums ir citu acīs necils, bet manās acīs viņš lietoja tos talantus, kas viņam bija doti no Dieva. Tēvs viņam uzticēja ganīt avis, un viņš izdarīja šo darbu uz desmitnieku. Un tieši tā kā viņš sargāja savu ganāmpulku un nogalināja lauvu un lāci, tieši tāpat viņš vēlāk bez apbruņojuma nogalināja Goliātu, Israēla pretinieku – milzi, profesionālu karavīru. Dāvids uzvarēja visus savus ienaidniekus un kļuva par Israēla ķēniņu. Jo Dievs viņu bija svaidījis. Ja Dievs tevi ir svaidījis, tu ieņemsi savu vietu. Ja Dievs tevi ir svaidījis un ir apsolījis pārpilnību, un tu iesi uz Dieva apsolījumu, tu ieņemsi savu vietu pārpilnībā.

Dāvids bija avju gans un pazina viņas vislabāk, un tieši tāpēc šis psalms ir par avīm.  Arī Jēzus bija no Dāvida saknes un kaut ko zināja par avīm, viņš zināja arī par Dāvidu. Jēzus sevi sauca par Labo Ganu, mūs – par avīm. Mēs esam avis, bet Viņs ir mūsu Gans. Ja tu to sapratīsi un zināsi, tu spēsi ieiet pārpilnībā un dzīvot tajā.

2)             Dāvids zina, ka avis neganās vienas ganāmpulkā.

Tu esi redzējis, ka gana vienu aitu? Varbūt kaut kur gana arī. Bet Dāvids zina, ka avis neganās vienatnē un, ka gans viņas gana. Ja tu sapratīsi to, ka tu nevari bez citiem cilvēkiem, kas domā tāpat kā tu, ja tu sapratīsi Dieva vārdu, kas grib, lai tu nepamet savas sapulces un esi dzīvā draudzē, tu sapratīsi arī durvis uz pārpilnību. Tev ir vajadzīga draudze!

3)             Dāvids zina, ka ganāmpulkam ir gans.

Dāvids ganīja avis sava tēva uzdevumā, bet vēlāk viņš dienēja ķēniņa armijā un bija Saula kalps. Dāvids bija paklausīgs Dieva ieceltām autoritātēm savā dzīvē. Pat tad, kad Sauls atkrita no Dieva, vajāja Dāvidu un gribēja viņu nogalināt, Dāvids nepacēla roku pret viņu. Kaut arī Dieva svaidījums bija atstājis Saulu, Dāvids tik un tā ievēroja distanci. Tātad Dāvids zina, ka ganāmam pulkam ir gans, viņš zina, ka ir draudze un ir gans. Ir mācītājs un ir vadītāji. Tev ir vajadzīgs gans! Augstāk par ganu un ganiem tavā draudzē ir tikai Lielais Gans.

4)             Dāvids zina, ka Dievs vairāk jāklausa, nekā cilvēki.

Dāvids paklausīja Saulam tik ilgi, līdz Sauls atkāpās no Dieva, vajāja viņu un centās viņu nogalināt. Dieva pravietis svaidīja Dāvidu par Israēla ķēniņu, un Dāvids sekoja Dieva pavēlei. Dāvids nenogalināja ķēniņu Saulu – viņš pats vēlāk izdarīja pašnāvību. Dāvids zina, ka Dievs ir jāklausa vairāk.

5)             Dāvids zina, ka viņam ir pārpilnība arī tad, kad tā vēl nav redzama pie miesas.

„Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” Arī tad, kad Dāvida mērķi vēl nav sasniegti, viņš zina, ka ticībā un garā viņam jau ir pārpilnība. Arī tev šodien ir pārpilnība!

6)             Dāvids zina, ka viņam ir pārpilnība visās lietās.

„ Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās.” Dievs tev liek būt pārpilnībā. Kur Dievs liek tev ganīties? Parastās, saulainās, akmeņainās, sausās, mālainās ganībās? Dievs tev liek ganīties zāļainās ganībās, kas simbolizē pārpilnību. Dievs liek tev ieiet pārpilnībā! Tas nav ieteikums, bet Dievs liek mums ganīties zāļainās ganībās. Dievs tāpat liek mums ganīties zāļainās draudzēs, būt dzīvā draudzē. Un es nestāstīšu par to šodien, kas ir dzīva draudze, laiks jau kļūt pieaugušiem. Nav runa par konfesijām, bet gan par dzīvām draudzēm, kurās reāli darbojas Dievs.

7)             Dāvids zina, ka veselīga mācība ir pārpilnības atslēga.

„Viņš mani vada pie skaidra ūdens.” Dievs tevi vada pie veselīgas Bībeles mācības. Pie tādas mācības, kas atbilst Bībelei, kur nav nekas pielikts klāt vai noņemts nost. Un nevar būt veselīga mācība draudzē, kurā mācītājs vismaz divas stundas dienā nelūdz Dievu. Un arī tev nevar būt vesels prāts ar pusstundas lūgšanu. Te ir lūdzēju draudze! Mēs katrs sākam ar piecām, desmit minūtēm, bet ir jācenšas lūgt vairāk.

8)             Dāvids zina, ka tikai caur personiskām attiecībām ar Dievu var gūt  atspirdzinājumu savai dvēselei.

„Viņš atspirdzina manu dvēseli.” Tikai tad, kad tu aizslēdz aiz sevis durvis jeb nodalies divvientulībai ar Dievu, lai lasītu Bībeli un lūgtu Dievu, Viņš atspirdzina tavu dvēseli. Un tas ir jādara regulāri, katru dienu. Arī cilvēks, kas atnācis uz dievkalpojumu, sākumā ir pilns ar rūpēm, bet, kad sāk slavēt Dievu, atnāk emocionālais atspirdzinājums, kas pavada arī, dodoties uz mājām. Vai tu zini, cik daudz mēslu tu dzirdi visapkārt, cik daudz sātana apsūdzības, vērstas pret tevi, izskan caur cilvēkiem? Tas rada emocionālu spiedienu. Bet tad, kad tu ieej lūgšanu kambarī, Dievs tevi aizskar, atjauno un atspirdzina. Ja tu vienu dienu neieej, vakardienas smagums paliek, tu neieej otru dienu, tev vēl nākamās dienas smagums ir klāt, trešo dienu arī trešās dienas smagums ir klāt, tāpēc neviens man neiestāstīs, ka cilvēks, kas nav lūdzis mēnešiem ilgi, vēl joprojām ir ar Dievu. Tas nav iespējams! Ja cilvēkam nav disciplinēts laiks ar to Kungu, nav iespējams palikt ar Dievu. Bez regulārām attiecībām ar Dievu ilgi nevar izdzīvot, jo velns ir melis. Tāpat kā pārpilnība neatnāk vienā dienā, arī atkrišana nenotiek vienā dienā. Velns centīsies apsūdzēt tevi tajā, ko tu neesi darījis, viņš darīs to regulāri un ilgi, līdz tu noticēsi sātanam meliem. Velna apsūdzībai ir ļoti liels spēks, ja tu viņu klausies un neko nedari. Vārdiem ir milzīgs spēks. Un ja tev nav lūgšanu kambaris, tu nevari gūt atspirdzinājumu savai dvēselei. Lūdz Dievu katru dienu, lasi Bībeli, dari to disciplinēti, atdod smagumu Viņam! Visas cīņas tu izcīni lūgšanās.

Bija kāds gadījums ar pāri, kas aizgāja pie psihologa. Vīrs apsūdzēja sievu, ka tā divās nedēļās bija pārgulējusi ar divdesmit vīriešiem. Sieva nenoliedza, ka problēma ir viņā. Ārsts atklāja, ka sieva visas savas dzīves laikā ir pārgulējusi nevis ar divdesmit, bet tikai ar diviem vīriešiem. Ārsts pastāstīja vīram, ka viņa apsūdzība ir nepatiesa, bet vīrs iesaucās: „Arī jūs pārgulējāt ar manu sievu!” Izrādās, ka problēma bija vīram. Tā bija greizsirdības mānija. Tu zini, ka greizsirdība un dažādas apsūdzības var pārvērsties mānijā? Vīrs gadiem bija sievai stāstījis, ar ko viņa ir pārgulējusi – tu uz  viņu paskatījies! tev viņš patīk! -, līdz sieva sāka tam ticēt. Gadiem ilgs terors atstāj iespaidu uz cilvēku. „Skalot smadzenes” var par tevi un arī par tavu draudzi, un ja tu to klausies kā jēriņš un ļausi cilvēkiem tev stāstīt, cik slikts ir tavs mācītājs, cik slikts ir tavs Dievs un cik tu pats slikts, pat ja tu sākumā visu noliedz, tad ar laiku tu sāksi to apdomāt, sāksi tam noticēt, līdz jau tu pilnībā būsi noticējis sātana meliem.

Draugi, Dāvids ar to tika galā vienkārši. Viņa sieva Mihala bija greizsirdīga, un viņai nepatika, ka viņas vīrs pielūdz Dievu kopā ar citām sievietēm. Viņš Dieva priekšā dejoja un slavēja Viņu bez ķēniņa drānām mugurā, parastās drēbēs. Mihalai tas ļoti nepatika. Bet Dāvids viņai atbildēja, ka viņš vēl vairāk slavēs Dievu, vēl vairāk Viņu pielūgs! Un Mihala dabūja Dieva sodu – palika bez bērniem. Ja kāds tevi apsūdz, atbildi, ka tu vēl vairāk to darīsi – vēl vairāk slavēsi Dievu, vēl vairāk lūgsi Viņu, vēl vairāk kalposi Viņam! Tā ir mana dzīve un tā es dzīvoju! Un neviens un nekas nekad to nemainīs.

9)             Dāvids zina, ka tikai caur personiskām attiecībām ar Dievu viņš var dzīvot svētu dzīvi.

„Viņš ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.” Tikai Dievs dara tevi spējīgu dzīvot svētu dzīvi. Ne tu pats savā spēkā, Dievs nepieņem to mūsu pašu spēkā, jo tikai caur Jēzu Kristu tas ir iespējams.

10)            Dāvids zina, ka svēta dzīve ir pārpilnības atslēga.

Svēta dzīve caur Jēzu Kristu ir tavu panākumu atslēga! Viss 23. psalms ir par pārpilnību, lasi to un piepildies ar Dieva Vārdu.

11)            Dāvids zina, ka visu dzīvi būs jāstaigā ļaunuma, apsūdzību un pretestības ielejā.

„Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā.” Tu iziesi ārā un satiksies ar ļauniem cilvēkiem, ar neparedzētiem apstākļiem, ar pašu velnu un ļauniem gariem, ar reliģiju, aprunāšanu, uzbrukumiem, veselības problēmām, finansiālām problēmām. Tas viss mums stāv priekšā, jo mēs staigājam ļaunā pasaulē. Problēmas nekad nebeigsies, un Dāvids to zināja. Tev būtu laiks saprast, ka tu atrodies cīņas laukā. Un uzvar tikai tas, kas cīnās līdz galam.

12)            Dāvids zina, ka ar bailēm un grūtībām var tikt galā, apzinoties, ka tas Kungs ir ar viņu.

„Taču ļaunuma es nebīstos, jo Tu esi pie manis.” Ja man ir attiecības ar Dievu, es zinu, ka Dievs ir pie manis, un, staigājot tumšā ielejā, es nebīstos ļaunu cilvēku, es nebīstos velnu, manī nav baiļu!

„Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2.Timotejam 1:7)

Tu staigāsi ļaunuma vidū, bet tevi tas neizkustinās no tavas vietas. Nebaidies un turpini savu kursu uz pārpilnību!

13)            Dāvids zina, ka tas Kungs vada, neļauj noklīst un apmaldīties.

„Tava gana vēzda mani iepriecina.” Vēzda ir nūja ar āķi galā, tāda kā visiem zināmais Siguldas spieķītis. Ja kāda avs gāja ne tur, kur vajag, gans ar vēzdu atgrieza viņu atpakaļ ganāmpulkā. Labais gans ar to virza mūs uz pareizā ceļa.

14)            Dāvids zina, ka tas Kungs viņu sargā.

„Tavs gana zizlis mani iepriecina.” Zizlis ir runga, tāds kā policista steks. Kad avīm uzbruka plēsīgi dzīvnieki, tad gans ar to aizstāvēja savas avis. Draugs, tas Kungs tevi sargā! Tev tas ir jāzina, tāpat kā Dāvids to zināja. Tās ir pārpilnības atslēgas. Gana zizlis noder arī tādā gadījumā, ja kāda avs dara pāri citai avi – tad vainīgā saņem pa galvu.

15)            Dāvids zina, ka tas Kungs pārmāca.

Dievs šad tad tevi var arī pārmācīt, bet priecājies par to, jo Dievs pārmāca tos, kurus mīl.

16)            Dāvids zina, ka jāpriecājas par Dieva pārmācībām.

Vai vēlies zināt noslēpumu? Tev ir dzīvē savi mocītāji – cilvēki, kuri moka tevi, uzbrūk tev vai vajā? Ja tā – slava Dievam! Kad tu lūgsi Dievu, Viņš tavu mocītāju sodīs, bet, ja Dievs uzskatīs par vajadzīgu, ka kāds tevi moka tava paša pilnības labad, Viņš atstās kādu no mocītājiem tavā dzīvē. Un tu par to tikai priecāsies, kā Dāvids priecājās. Viņš Saulam teica paldies, ka viņš viņu vajā. Paldies, ka ķēniņš grib mani nogalināt! Paldies, Tev, Dievs, par mocītājiem! Paldies tev, kas mani aprunā! Paldies, ka tu man uzbrūc! Paldies! Kā tu man palīdzi! Tu mani pilnveido, tu mani stiprini, man vajag tevi! Ka tikai nesanāk tā, ka tavs mocītājs bēg atpakaļ neskatīdamies.

17)            Dāvids zina, ka viņam ir un būs ienaidnieki.

„Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot.” Dāvidam bija ienaidnieki, un viņu bija daudz. Arī mums būs ienaidnieki.

18)            Dāvids zina, ka viņam būs pārpilnība par spīti ienaidnieku skaudībai, pretestībai un uzbrukumiem.

Skaties, mocītāj! Tevi Dievs nesvētī, bet mani svētī! Man ir pārpilnība, bet tev ir nekas. Vai nav labi?

19)            Dāvids zina, ka ienaidniekiem skaudīs viņa panākumi.

„Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot.”

20)            Dāvids zina, ka Dievs viņam piešķīris autoritāti un varu.

„Tu svaidi ar eļļu manu galvu.” Svaidīšana ar eļļu nozīmē iecelšanu amatā, piešķirot varu un autoritāti. Tev ir autoritāte un spēks!

21)            Dāvids zina, ka viņa Gans dziedina un ārstē brūces.

Svaidāmajai eļļai piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Cik labs ir mūsu Gans! Viņš svaida ar eļļu, dziedina, vada, sargā, pārmāca, uzklāj mums galdu. Un tas viss – uz pārpilnību.

22)            Dāvids zina, ka viņam pieder pārpilnība pārpilnībā.

„Mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai.” Kauss Dāvida laikos bija liela akmens sile, kurā dzirdināja avis. Tajā satilpa 140-180 litri ūdens. Ūdens ganībās bija ļoti būtiska lieta.

23)           Dāvids zina, ka pārpilnība viņam ir tikai un vienīgi no tā Kunga.

„Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu.” Dāvids zina, ka pārpilnības avots ir tas Kungs.

24)            Dāvids zina, ka pārpilnība viņam būs mūžīgi.

Dāvids zināja, ka pārpilnība viņa dzīvē būs vienmēr.

25)            Dāvids zina, ka viņš ir apņēmies iet ar to Kungu līdz galam.

„Un es palikšu tā Kunga namā vienumēr.”

26)            Dāvids zina, ka visu viņa svētību avots ir Dievs.

Tā ir pārpilnība caur personiskām attiecībām ar Dievu.Ja kāds cilvēks cīnās ar aptaukošanos, tad vispareizākais, ko viņš var darīt – skriet. Bet interesanti ir tas, ka tauki sāk degt tikai pēc pusstundas. Skrien vairāk nekā stundu katru dienu, un būs rezultāts! Jēzus par lūgšanu saka, ka tai jābūt minimums stundai dienā:

„Tā tad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar mani nomodā?” (Mateja 26:40)

Ja tu vēlies pārpilnību, tā ir iespējama tikai caur tava paša attiecībām ar Dievu. Mērķis, ko tev vajadzētu nospraust, ir mininums stunda dienā kopā ar Dievu. Un tas ir ceļš uz pārpilnību. Lai pārpilnība ienāk katra cilvēka prātā! Amen!

Svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece