Šodien turpinām Bībeles skolu.
Ko mēs mācījāmies iepriekšējās stundās? Kas ir Bībele. Ko nozīmē vārds Bībele? Grāmatas. Mēs noskaidrojām, ka tā ir populārākā grāmata pasaulē. Bībeles autors ir Dievs, bet to rakstīja cilvēki, Dieva Gara iedvesmoti. Mēs noskaidrojām, kas ir Bībeles kanons, kas ir Vecā un Jaunā Derība. Bībele ir Dieva atklāsme cilvēkiem. Rakstos ir atklāts Dievs pats un Viņa principi. Bībele ir Dieva Vārds, un vienīgais kontakts ar Dievu ir doma. Kas nav Bībele? Bībele nav zinātniska grāmata, kaut arī Bībelē ir atrodami pārsteidzoši zinātniski fakti. Kaut arī Bībele ir vēsturiska grāmata, tomēr vienmēr tā nav vienmēr precīza vēsturiska grāmata. Mēs mācījāmies četrdesmit iemeslus, kāpēc ir jālasa Bībele.

Šodien mācīsimies, kā jālasa Bībele. Ja mēs pagājušo reizi noskaidrojām, kas ir Bībele, kāpēc jālasa Bībele, tad šodien būs, kā to darīt. Kas ir jāzina, lai saprastu, kā lasīt Bībeli? Bībeles lasīšana ir daļa no personiskām attiecībām ar Dievu. Personiskas attiecības ar Dievu veido gan Bībeles lasīšana un pārdomāšana, gan lūgšana, pateicība un slava. Kad tu lasi Bībeli, tad Dievs runā ar tevi caur Savu vārdu. Kad tu pats kaut ko saki Dievam, tad tā ir lūgšana. Tās ir abpusējas attiecības. Vārds ir no Dieva uz tevi, kaut gan varbūt kaut kādas nianses. Lūgšana vairāk ir no cilvēka uz Dievu, kur arī kaut kas var mainīties. Bībele iedalās Vecās Derības grāmatās un Jaunās Derības grāmatās. 

Jaunajā Derībā ir 27 grāmatas, Vecajā Derībā ir 39 grāmatas, kopā 66 grāmatas. Kā lasīt 39 Vecās Derības grāmatas un 27 Jaunās Derības grāmatas? Vecā un Jaunā Derība ir jālasa balansā. Ko tas nozīmē? Nebūs īsti labi lasīt tikai Veco Derību un tāpat nebūs īsti labi lasīt tikai Jauno Derību, jo ir jālasa gan Jaunā, gan Vecā Derība. Ja tu esi jauns kristietis un sāc studēt Bībeli, tad es personīgi ieteiktu sākotnēji lasīt tikai Jauno Derību un pēc tam ķerties pie Vecās Derības.


Personiski man tā bija un tas notika ļoti interesanti. Tas nav jāņem kā paraugs priekš sevis. Es vispār šajā skolā mācīšu lietas, kuras no Bībeles var izvilkt, bet kurām nav 100% garantijas, drošs, ka viss ir tikai tā un nevar būt cits viedoklis. Es došu kādus noteiktus pamatus un būs tādas otršķirīgas lietas, kuras tu vari izvēlēties. Es mācīšu to, kas ir Bībelē, bet tev jāizvēlas, kā tu priekš sevis pieņem konkrētās mācības punktus, kas nav pirmšķirīgi. Pirmšķirīgi ir tādi kā, ka Kristus ir miris un augšāmcēlies, tur diskusijas nevar būt. Ir pirmšķirīgas lietas, par kurām katrs personīgi var izlemt, kā viņš izvēlas ticēt, jo Bībelē nav 100% skaidras norādes. Tā nav 100% norāde, to, ko es esmu piedzīvojis, bet tajā dienā, kad es piedzimu no augšienes, Svētais Gars mani uzrunāja caur eņģeļiem. Ir pagājuši divdesmit trīs gadi, es to atceros tik labi, kā tas šodien būtu noticis. Tā saruna bija vairāku stundu garumā un viena no lietām, kuru Dievs man atklāja caur eņģeli, bija: „Mārci, lasi Bībeli, lasi Jauno Derību.” Viņš uzsvēra, ka jālasa Jaunā Derība. Bija tā, kad es sāku lasīt Bībeli, es lasīju tikai Jauno Derību, evaņģēlijus, vēstules, tur bija arī psalmi. Tikai pēc kaut kāda laika, kad es sapratu no mācītājiem, ka Vecā Derība nav šķirama no Jaunās Derības un ka tā arī ir jālasa. Vai tas iesākumā bija pareizi?

Es domāju, ka, jā, jo manā gadījumā, ja es būtu sācis ar Veci Derību, tad tas man būtu pārāk nesaprotami, jo tās lietas, kas tur ir aprakstītas, ir pārāk nežēlīgas un neizprotamas, un mēs nezinām, kā tas viss vēl varētu beigties, tāpēc es domāju, ka bija ļoti pareizi, ka sākumā es lasīju Jauno Derību. Vēlāk es sapratu, ka jāsāk arī ir lasīt Vecā Derība, bet Vecā Derība ir jālasa caur Jauno Derību kopumā, kā prioritāti piešķirot Jēzus vārdiem. Ja tu lasi Veco Derību, tad vienmēr caur Jaunās Derības rakstiem un Jaunās Derības raksti caur Jēzus vārdiem. Tās ir prioritātes: Jēzus vārdi, evaņģēlijs, vēstules un Vecās Derības raksti. Ja kaut kas nav izprotams, tad salīdzini Vecās Derības rakstus ar Jaunās Derības rakstiem.

Bībelē ir sadalījums – likumu, vēstures grāmatas, dzejas un gudrības grāmatas, praviešu grāmatas, vēstules, evaņģēliji. Kā tad pareizi lasīt Bībeli, lai tas, ko tu lasi, nebūtu novirziens vai disbalanss, ka tu joprojām dotos pareizā virzienā, lai Vecā un Jaunā Derībā nenovirzītos vienā vai otrā virzienā, jo Jaunā ir jaunā un Vecā ir vecā?


Tur ir būtiskas atšķirības un, ja tu kaut kur vairāk liec uzsvaru nekā nepieciešams, tad tas var novirzīt no Bībeles būtiskākā.

  1. Likumu grāmatas: pirmās piecas Mozus grāmatas.

  2. Vēstures grāmatas: Jozuas, Soģi, Rutes, 1. Samuēla, 2. Samuēla, 1. Ķēniņa, 2. Ķēniņa. 1. Laiku, 2. Laiku, Ezras, Nehemijas, Esteres grāmata. Tāpat pie vēstures grāmatām var pieskaitīt Apustuļu darbus, Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa evaņģēlijus.

  3. Dzejas un gudrības grāmatas: Ījaba, Psalmi, Salamana pamācības, Salamans mācītājs, Salamana Augstā dziesma. Kā tu redzi, ir ļoti būtiskas atšķirības, likumi vai vēsturiskas grāmatas, gudrības grāmatas vai dzeja. Ja tu lasīsi tikai dzeju, tad es nedomāju, ka tu tāli tiksi garīgajā sfērā. Katra grāmata viena otru papildina.

  4. Praviešu grāmatas: Jesaja, Jeremija, Raudu dziesmas, Ecēhiēla, Daniēla, Hozejas, Joēla, Amosa, Obadjas, Jonas, Mihas, Nahuma, Habakuka, Cefanjas, Hagaja, Caharijas, Maleahija. Tāpat pie praviešu grāmatām var pielikt vienu grāmatu no Jaunās Derības – Atklāsmes grāmatu.

  5. Vēstures grāmatas un evaņģēliji: Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa evaņģēliji un Apustuļu darbi.

  6. Vēstules, no tām lielākā daļa ir Pāvila vēstules: Romiešiem, 1. un 2. Korintiešiem, Galatiešiem, Efeziešiem, Filipiešiem, Kolosiešiem, 1.un 2. Tesaloniķiešiem, 1. un 2. Timotejam, Titam, Filemonam, Ebrejiem, Jēkaba, 1. un 2. Pētera, 1., 2., 3. Jāņa un Jūdas vēstules.

Bībeles sadalījums. Kāpēc ir svarīgi saprast šo Bībeles iedalījumu? Es pats priekš sevis esmu izveidojis metodi, kā es lasu, un joprojām tā lasu. Man Bībelē ir četras grāmatu zīmes, pat piecas, sešas grāmatu zīmes un var būt pat vairāk. Ar gadiem mans plāns tāds ir: es lasu četras nodaļas. Lasot pirmais, ko es daru, es lasu no Vecās Derības – likumu grāmatas, vēstures grāmatas un praviešu grāmatas. Otrais ir dzejas un gudrības grāmatas, izņemot Ījabu, jo viņu es lieku klāt pie pirmās daļas, psalmi, Salamans mācītājs un Salamanapamācības. Augsto dziesmu es lieku klāt pie visa pārējā, man viņa ir galīgi neinteresanta. Es viņu vienmēr ar mokām lasu. Es labāk Mozus grāmatas lasu nekā Augsto dziesmu. Mani viņa dziļi neinteresē, tomēr viņa ir Bībelē, tāpēc viņa ir jālasa. Tu pats vari piešķirt to, cik daudz ko tu lasi. Man Vecā Derība ir sadalīta divās daļās – psalmi, Salamana pamācības, Salamansmācītājs un otrā daļa ir visa Vecā Derība. Jauno Derību es lasu katru dienu vienu nodaļu no evaņģēlijiem un vienu nodaļu no pārējās Jaunās Derības. Šādas ir manas četras Bībeles daļas. Vecajā Derībā ir psalmi un Salamans, un pārējās Vecās Derības grāmatas. Jaunajā Derībā viena daļa ir evaņģēliji, otra daļa ir pārējās Jaunās Derības grāmatas. Lūk, četras daļas, četras grāmatzīmes. Reizēm es sāku ar psalmiem, reizēm uzreiz ar Veco Derību. Sāku ar Veco Derību un beidzu ar Jauno Derību, bet ja man ļoti gribās, tad es varu sākt arī ar citu Bībeles daļu. Reizēm, kad es ko padziļināti pētu, man parādās vairāk grāmatzīmju, kādas sešas septiņas. Ja man vajag kādu īpašu uzsvaru uz kādu grāmatu, tad reizēm es šo kārtību varu arī izjaukt, ja man briest kaut kādas atklāsmes, ja es padziļināti gribu pētīt kaut ko vienu, tad, piemēram, vienu nedēļu tā var būt viena nodaļa no evaņģēlijiem vai viena nodaļa Vecajā Derībā. Katru dienu vienu un to pašu pētu, salīdzinu, ar dažādiem komentāriem, rakstiem, veselu nedēļu pētu, plus vēl ņemu kādus palīgmateriālus. Reizēm ir nepieciešams kādās dzīves krustcelēs, problēmā vai kur tu esi pamudināts, kaut ko saprast, izpētīt, tad tu vari koncentrēties, bet agri vai vēlu ir jāatgriežas vecajās sliedēs, lai Bībeles lasīšana būtu balansā Jaunā ar Veco Derību. Kā jau tu saprati, tad Jaunajā un Vecajā Derībā ir dažādas grāmatas, ļoti dažādas grāmatas. Tas ir tā, kā es lasu. Beidzot mēs varam sākt studēt Bībeli, jo līdz šīm mēs mācījāmies par to, kas ir Bībele, kāpēc tā ir jālasa, kā lasīt Bībeli. Es padalījos ar savu personīgo pieredzi, kā es to daru. Tev ir jāizveido pašam sava, ņemot par pamatu, ka jābūt Jaunajai un Vecajai Derībai. Vecās un Jaunās Derības raksti ir atšķirīgi, tāpēc visam jābūt balansā. Kāda nozīme lasīt drukāto vai elektronisko Bībeli? Tam nav nekādas nozīmes, Dieva Vārds paliek Dieva Vārds. Tā arī kā tāda mums draudzē tradīcija kā likums, visiem jābūt drukātai Bībelei, ja tev nav drukāta Bībele, tad tu esi slikts. Gluži tā nevar apgalvot, bet es domāju, ka tā ir laba tradīcija.

Tad, kad tu lasi Bībeli, tev ir jāzina laiks, kādā laikā šī grāmata ir sarakstīta, kādā vietā, kurš ir autors šai grāmatai, kāds bija šis cilvēks, kāds mērķis bija, kāpēc šī grāmata tapa, un kādi bija apstākļi, piemēram, Pāvils raksta cietumā, tālāk tur pavisam ir citi teksti. Laikmets, kas ir laikmets? Laikmetīgā māksla – esi tādu dzirdējis? Laikmetīgais jeb laikmets ir kultūra, tradīcijas, politika, reliģijas, ģeogrāfija, mīti, zinātne, tā laika cilvēka uzskati un tā tālāk, un tā joprojām.

Lasot Dieva Vārdu, tev šis viss ir jāizprot. Ir jāizprot autora personība, jo Rakstos ir ļoti daudz cilvēciskā, tev ir jāprot atšķirt šis autors, ja tu saproti viņa personību kaut nedaudz, tad visus pārējos aspektus tu spēsi nošķirt, kas ir cilvēcīgs. Piemēram, Pāvils saka: manus rakstus, manas grāmatas atnes, viņš tur raksta garīgus principus, norādes, tu manas grāmatas atnes, manu mēteli atved, tas ir cilvēcīgi, kaut kādā mērā no tā var arī mācīties, kaut kādus garīgus principus, Ir daudzas lietas, kas ir cilvēciskas, kas nemaz nav garīgas, elementāras lietas. Ir jāprot nošķirt Rakstos cilvēcisko no dievišķā, atceries – grāmatu ir sarakstījuši cilvēki ar savu cilvēcisko piejaukumu.

Vēl kas ir jāsaprot – rakstīšanas un tulkošanas kļūdas, Bībelē ir pietiekami daudz kļūdu. Kad es lasu Dieva Vārdu, ja man kaut kas šķiet neskaidrs vai neiet kopā ar visu pārējo, tad es lasu komentārus vai meklēju tos. Kad lasīju, likās, ka neiet kopā, ka Jēzus uz visiem runāja līdzībās, lai cilvēki nesaprot, kāpēc lai Jēzus tā runātu? Kad tu salīdzini tulkojumus, komentārus, visus šos garīgos aspektus, tad Jēzus runāja līdzībās, lai tieši viņi saprastu. Tā kā es to daru – vienmēr stāstu kādu līdzību, pielāgoju konkrēto garīgo principu mūsu dzīvei personīgi, viens ir tas, kā tur Āfrikas ciltīs tiek pienests evaņģēlijs, un kā pie mums, tas būs ļoti atšķirīgi, tas galīgi mums nebūs aktuāli. Āfrikā ir daudz jaunas draudzes, kas brauc kalpot arī Latvijā, kur tiek uzsvērts ļoti uz eksorcisma pazīmēm, bet tas mums nav tik aktuāli un kāpēc? Jo tāpēc, ka viņiem konkrētajās ciltīs, ja tev nav augstākas varas, piemēram, noīrēts kāds burvis, tad tu esi nekas, un viņi to nes sev līdzi. Ja tu brauc uz Āfriku, tad tev tas ir jāņem vērā, tev jārunā un garīgos principus ir jāpasniedz viņu līmenī, viņu šamaņu līmenī. Ir jāizprot personīgais aspekts, rakstīšanas un tulkošanas kļūdas. Es lasu vairākus tulkojumus, tas nozīmē izlasu latviski un pēc tam ņemu citu tulkojumu, man ir ļoti daudz Bībeles enciklopēdiju, Bībeles ar kartēm, karšu ceļvežiem, biezas un plānākas grāmatas. Varbūt kādam ir paveicies, ka Bībelē ir karte, un kāds arī tajā ir ielūkojies. Man ir nācies pētīt lielos atlantus, jo es nevaru saprast, kas tur ir teikts, kamēr neesmu izpētījis ģeogrāfiju, ir daudzas lietas, kur ir kļūdas, tulkošanas kļūdas, tikai salīdzinot var saprast, kas vispār tur ir domāts. Vairāki tulkojumi ir jāsalīdzina.

Bībelē katra nodaļa ir jālasa kontekstā ar visu Bībeli, konteksts ir ļoti svarīgs. Lasot konkrēto vēstuli vai grāmatu, tā ir jālasa kontekstā ar konkrēto grāmatu, piemēram, ļoti nepareizi ir vienkārši sākt lasīt uz dullo vienu nodaļu no Ecēhiēla grāmatas, bet vajag no sākuma līdz beigām lasīt, un Ecēhiēlu grāmatu ir jālasa kontekstā ar visu Veco un Jauno Derību. Vienmēr visam jābūt balansā un kontekstā. 

Lasot Bībeli, iesaku lietot komentārus, ja tu vēlies padziļināti saprast. Bībele ar komentāriem, tāda brūna kādreiz bija mūsu grāmatu galdā. Es brīdinu, ar vieniem komentāriem ir par maz, ja tu patiešām gribi izprast domu, tad tev būs vajadzīgas grāmatas, dažādu citu autoru komentāri. Ja ir sarežģītas rakstvietas, jāņem no daudziem komentāriem, ar vieniem pašiem Bārklija komentāriem tu būsi auzās. Tie ir labi, bet jālieto kontekstā ar citu Bībeles zinātnieku komentāriem, īpaši sarežģītās rakstvietas. Es angļu valodu īsti nepārzinu, ja nepieciešams tulkoju elektroniski, bet es lietoju krievu valodā, man ir ļoti daudz avotu, Bībeles zinātnieku, tos visus es lietoju, man tā arī ir vienkāršāk. Reizēm grāmatas paņemu, bet visbiežāk no interneta attiecīgo rakstvietu. Visi Bībeles tulkojumi un komentāri, piemēram, Dalasas seminās, jaunais Ženēvas tulkojums, un visu pēc kārtas izlasu. Bieži vien tie komentāri ir pretrunā, pašam jāizlemj, jāsaprot, kā es to saprotu.

Bībele nav parasta lasāma grāmata, kas jāstudē. Svarīgi, ka Bībeles Vārds ir jāpārdomā jeb jāmeditē, tā ir savā ziņā meditācija. Tā ir saruna ar Dievu, jo patiešām šajā grāmatā ir Dieva domas, caur Dieva cilvēkiem, tu tās vari uztvert caur šo grāmatu. Tāpēc to vislabāk darīt tad, kad tu esi klusumā viens. Pārdomā Dieva Vārdu. Ir jāsaņem rema. Kas ir rema? Tā ir personīga atklāsme. Viens ir, kad mācītājs to izlasa: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu,” un otrs, ka tu pats saproti mīli savu tuvāko kā sevi pašu, tev atklāsme atnāk, tu saproti tā jēgu. Sevi ir jāmīl, lai spētu mīlēt citus.

Viktors atbild par elektronikas sistēmu, viņš ir kopš draudzes pirmsākumiem, pionieris. Visus pamatus ielicis skaņas aparatūras sistēmā. Viktors vienmēr, kad atnāk pie manis, sākam runāt par aparatūru, pastiprinātājiem, ko viņš pats taisa. Kad bijis ciemos pie cilvēka, kura aparatūra maksā tūkstošus, un bija ļoti lielā sajūsmā. Viņš ir to piedzīvojis. Kādus gadus atpakaļ kādā audio veikaliņā viņš saka: šis pastiprinātājs ir sasniegums, šo vajag ņemt. Es jautāju: kā tu zini, tu esi klausījies? Nē, neesmu klausījies, bet es redzu shēmu, kādas detaļas tur ir. Viktors runā ar pārliecību, viņš iekšēji to zina, viņam nemaz nevajag dzirdēt, pietiek ar to, ka viņš zina, no kā tas ir taisīts. Mēs braucām uz konkrēto firmu un redzējām kā viņus ražo. Viņam ir personīgā rema. Viens ir tas, ka es pasaku sociālais mantojumus, ko nevar izmainīt vienā dienā, tur vajag gadus, izglītības sistēmu, medijus, kultūru, visur jāintegrē vērtības, ģimene, patriotisms, motivācija un sasniegumi visās dzīves sfērās, kas veido sociālo mantojumu, ka bez tā mēs neko nevaram sasniegt. Viens ir, ka tu to teorētiski dzirdi: jā sociālais mantojums, un otrs ka esi pārliecināts, ka nekas nemainīsies. Stipra pārliecība – tā ir rema, tu to izjūti, vienkārši zini. Es apzinos, ka man ir spēks, tas nav tā: es esmu stiprs, bet viegls. Es patiešām zinu un jūtu, ka es esmu spēcīgs. Un nekas mani neapturēs, es to jūtu un zinu, tas nav tā, ka es miesā esmu stiprs, vai man ir pārcilvēcisks intelekts. Es domāju tas spēks ir, tad kad tu pavadi laiku ar Dievu, spēja ar viņu runāt, spēja pietiekami būt domu diapazonā, pieņemt Viņa domas, spēja praktizēt – tas viss veido ticību. Vīzija – Dievs teica Ābrahāmam:

Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju.” (1. Mozus grāmata 15:5)

Nav jāmācas no galvas visa Bībele, nē, kaut kādas rakstvietas, īpašas, piemēram, par uzvaru, tēvreize, ir dažādas rakstvietas, kuras ir labi iemācīties no galvas, ieteiktu iemācīties atslēgas rakstvietas no galvas. Piemēram, Jāņa evaņģēlijā 3. nodaļas 16. pantu.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Cik labi, ka ir šāda būtiska rakstuvieta tavā prātā un sirdī, jebkurā brīdī tu vari to lietot. Atceros ķīmijas skolotāju Ķelle, mācījos kādā 6. vai 7. klasē, vispār es visur biju nesekmīgs, ķīmijā, matemātikā. Viņai bija brilles, un vienreiz ar klasesbiedriem paslēpām zem stikla galda viņas brilles, un viņa mēģina paņemt šīs brilles un nevar paņemt, un visa klase smējās. Bet, kad es jau biju ar Dievu, viņa man zvanīja, vēlas satikties un aicināja ciemos. Viņa jau bija gados un bija slima, un domāja, ka ilgi vairs nedzīvos. Un viņa teica: es lasu Bībeli, kamēr varu redzēt un mācos no galvas, jo kas būs tad, kad vairs nevarēšu redzēt. Viņai Dieva Vārds bija tik svarīgs, ka mācījās no galvas noteiktas rakstvietas, nodrošina, lai viņai prātā būtu Dieva Vārds. Vēl viena ļoti svarīga lieta, to ko tu iegūsti, ir jāpielieto savā dzīvē. Mājas grupiņās katrai daļai ir savs laiks. Grupiņas iztirzājuma daļā tiek veltīts visvairāk laika, pārrunājot Dieva Vārdu, ko esat dzirdējuši konkrētā svētdienā, tagad vispār ideāli, konkrēta Bībeles mācība, un pārrunājat grupiņās. Katrs cilvēks pienes jaunas domas, visi kopā atklājat vēl dažādas šķautnes un aspektus konkrētām rakstvietām, tas ir super. Kopā atklājat, esat tuvāk Dieva Vārdam. Grupiņās Dieva Vārds ir jāpārrunā, jāskaidro, un jāmācās draudzes Bībeles skolā.

Savas draudzes mācības dēļ ir jāiet uz otršķirīgiem kompromisiem, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pirmšķirīgos jautājumos mums ir cieti – Kristus nāve, augšāmcelšanās, svēta dzīve – ir lietas, kuras nav maināmas, bet ir otršķirīgas lietas, piemēram, sestdienā vai svētdienā dievkalpojums, mums ir svētdienās. Ja tu esi draudzē “Kristus Pasaulei” un tu tici, ka sabats ir tikai sestdienās, tad ir normāli iet uz kompromisu šajā jautājumā, un būt savā draudzes mācībā. Otršķirīgos jautājumos tev ir tiesības domāt savādāk, tas būtību nemaina. Lai draudze būtu vienota, spētu augt, virzīties uz priekšu, draudze būs vienota tikai tad, kad būs kopīga vīzija un mācība galvenajos punktos. Otršķirīgās lietās domājiet, bet mēs ejam uz kompromisu, un pieņemam kopējo draudzes lēmumu, paturot tiesības katram būt atšķirīgam. Tagad uz reklāmas stendiem, dabas daudzveidība zūd, mēs zinām, par ko ir tēma, bet cilvēki ir dažādi un par ticības izpratni arī ir dažādi, bet galvenajos draudzes jautājumos būt vienotiem, piemēram, par Luciferu. Man vienalga, ka tu esi kreacionists vai darvinists. Darvinists tu nevari būt, jo tas ir pirmšķirīgi. Es ticu, ka Dievs visu radīja un viss pēc tam evolucionēja. Jā, tu tā vari domāt, tikai pārāk daudz nereklamē. Mēs tak nezinām, kā bija, ja tevi tādi jautājumi nomāc, atceries pašu svarīgāko, Dievs visu ir radījis, un tevi brīnišķīgi radījis pēc Savas līdzības, radošu. Un tu zini, kas ir labs un ļauns, un zini sekas, viss ir tavās rokas. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 3. tēmu “Kā jālasa Bībele?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.