Tas ir aktuāls jautājums.
Kas ir mīlestība? Kā mīlēt? Jēzus Kristus runāja ar Pilātu un teica, ka Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Bet Pilāts prasīja: „Kas ir patiesība?” Vai tu zini, kas ir patiesība? Tu saproti šī vārda jēgu? Pilāts bija izglītots un informēts cilvēks, augsti stāvoša persona, bet viņš jautāja Jēzum: „Kas ir patiesība?” Tas pats arī attiecas uz vārdu „mīlestība”. Mums katram ir savs priekšstats par to un mēs katrs kaut ko saprotam ar vārdu „mīlestība”. Kaut kādā veidā mēs ikviens cenšamies mīlēt. Un tomēr mēs domājam par to, kā to darīt un kas ir mīlestība. Bet ir tikai viens kritērijs tam, kas ir mīlestība. Dievs ir mīlestība. Un to, kā mīlēt un kas ir mīlestība, mēs šodien pajautāsim Dievam. Ieskatīsimies Dieva vārdā, ko mums atklāj Jēzus. Ko Dievs saka par mīlestību? Tu taču gribi to zināt, vai ne? Tu vēlies zināt patiesību? Tu vēlies mīlēt un būt mīlēts? Mēs nevēlamies kropļojumus un pakaļdarinājumus, bet mēs vēlamies mīlestību tās tīrā formā.
Ko pasaule saprot ar vārdu „mīlestība”? To mums atklāj latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. Mīlestības pirmā nozīme ir arī tā, ar ko cilvēki visbiežāk saprot vārdu „mīlestība”. Kad es vēl dzīvoju bez Kristus, man ar šo vārdu asociējās tikai viena lieta. Tu vari iedomāties, kāda. Un lielākajai daļai cilvēku tieši tā arī ir. Tieši tas pats ir rakstīts skaidrojošajā vārdnīcā: intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku, kas rosina indivīdu pārveidot sevi un darboties šī cilvēka labā. Šodien tas notiek ne tikai attiecībā uz pretējo dzimumu, bet arī uz savu dzimumu. Šī mīlestība, kopā ar dzimumtieksmi, var būt arī pret dzīvniekiem, mirušajiem, maziem bērniem. Otra nozīme: intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku vai cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību, un kas rosina viņu pilnveidot sevi un darboties šī cilvēka, cilvēku grupas vai parādības labā. Šajā definīcijā vairs neparādās dzimumtieksme, un šeit nav minēts tikai cilvēks, bet tā var būt mīlestība arī uz kādu nodarbošanos, cilvēku grupu, piemēram, pret valsti, pret draudzi, pret automašīnu. Un ir tāds termins, kā platoniskā mīlestība – tā ir mīlestība bez jutekliskuma. Tā ir rakstīts vārdnīcā. Tas nozīmē, ka cilvēks dara kādas pareizas darbības attiecībā pret cilvēku vai lietām, neņemot vērā savas izjūtas. Kas šajā vārdnīcā ir rakstīts par to, ko nozīmē mīlēt? Būt tādam, kam ir pastāvīga nepieciešamība, vajadzība vai tieksme pēc kā. Vai arī, kam ir kāda vēlme ar labpatiku lietot kaut ko. Vai būt tādam, kas ar labpatiku bieži dara kaut ko. Tu kaut ko dari un tev tas patīk. Tev ir mīlestība pret kādām lietām. Draugs, šis ir tikai svētrunas ievads. Mēs tikai lēnām sākam saprast, par ko ir runa, kas ir mīlestība. Un tikko mēs noskaidrojām, ko par to saka latviešu skaidrojošā vārdnīca. Bet ko Dievs saka par mīlestību?
„Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8)
Dievs ir mīlestība. Pasaulīgajā vārdnīcā, skaidrojot vārdu „mīlestība”, par Dievu nav teikts nekas. Un tas nav arī nepareizi. Bet mēs šodien jautājam Tam, kam ir visas atbildes. Tu mīli Bībeli? Tev ir veselīga tieksme pēc Dieva vārda? Tad, kad dzīvoju bez Dieva, es reizēm liku Jauno Derību zem spilvena. Es to nelasīju, bet liku zem spilvena, – man bija neveselīga tieksme pēc Bībeles. Es ticēju, ka šādā veidā Dievs mani sargā. Draugs, Bībele ir Dieva atklāsme cilvēkiem. Dievs ir perfekts un ideāls, pēc kā mums tiekties, un Viņam ir atbilde uz to, kas ir patiesība un kas ir mīlestība. Pirmkārt, Viņš pats ir mīlestība. Iedomājies – Dievs pats ir Mīlestība! Tātad piepildījums ir Dievā. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir Viņā. Caur Jēzu Kristu un Viņa asinīm. Dievs ir Jehova Tsidkenu – Taisnība. Viņš ir taisns Dievs, Viņš ir mana un tava taisnība. Kā to saprast? Caur Jēzus upura asinīm Viņš skatās uz tevi kā uz svētu, tīru un taisnu. Viņš gadā tev taisnību, tikai caur Savu upuri, nevis taviem labiem darbiem. Pieņemot Jēzus upuri, mēs ieejam Dieva klātbūtnē, un Viņā ir pilnīga mīlestība. Un pilnīga mīlestība aizdzen bailes. Pilnīgā mīlestībā vairs nav vieta negatīvām parādībām.
Mīlestība uz Dieva ir augstākā mīlestības forma. Pasaulē ir zināmi daudz un dažādi mīlestības veidi un definīcijas, bet par to mēs šodien nerunāsim. Šodien ir praktiska tēma – ka mīlēt Dievu un kā mīlēt cilvēkus? Un lai saprastu, kā to darīt, mums ir jānoskaidro, kas ir mīlestība.
„Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts.” (Mateja 10:37)
Dievs pieprasa, lai mēs savā dzīvē Viņu noliekam goda vietā. Ka no visa, ko mēs mīlam, no visa, pret ko mēs izjūtam kādas pozitīvas jūtas un veltām savu laiku, mums pirmkārt jāmīl Dievs. Būs daudzas rakstu vietas no Bībeles. Iedziļinies tajās! Jo galu galā tu zināsi, kas ir mīlestība un kā mīlēt Dievu un cilvēkus.
„Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.” (Romiešiem 13:10)
„Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3)
Dieva vārds mums skaidri saka, ka mīlestība pret Dievu un pret cilvēkiem ir cieši saistīta ar Dieva desmit baušļiem. Nu jau viss kļūst skaidrāks! Kā man būtu jāmīl, kas man būtu jādara, lai izrādītu Viņam mīlestību? Kas man būtu jādara cilvēkiem, lai es viņus mīlētu? Mums draudzē ir kāda maza meitenīte, mums visiem mīļa. Viņa tā mīlēja mazu sunīti, tā viņu apkampa un samīļoja, ka vairākās vietās sunītim bija lūzumi. Vai viņa sunīti mīlēja pareizi? Mēs katrs gribam mīlēt, gan Dievu, gan cilvēkus, bet jautājums ir, kāda ir pareiza mīlestība? Kā mīlot nepārcensties vai nenodarīt pāri?
Mīlestība ir saistīta ar desmit baušļiem. Tas ir fakts. Kā to saprast?
„Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja 22:37-40)
Tātad visa bauslība ir saņemta kopā divos baušļos: mīli Dievu un savu tuvāko. Kristieši parasti min šos divus baušļus, jo par tiem runā Jēzus. Kristus saka – visi desmit baušļi ir ietverti šajos divos. Pirmie četri baušļi attiecas uz attiecībām ar Dievu, un pārējie seši attiecas uz attiecībām ar cilvēkiem. Ir ļoti viegli pateikt, ka es mīlu Dievu vai pateikt cilvēkam: „Es tevi mīlu”, taču tas, ka es to kādam pasaku, vēl neko neizsaka. Ja es tiešām vēlos mīlēt cilvēku un mīlēt Dievu, man ir nepieciešams pieņemt pareizus lēmumus un attiecīgi rīkoties pret Dievu un pret cilvēkiem, saskaņā ar desmit baušļiem.
„Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.” (Romiešiem 13:9-10)
Tātad bauslības piepildījums ir mīlestība. Piemēram, vīrietis un sieviete ir devušies laulībā, slēdzot derību Dieva un cilvēku priekšā. Viens no partneriem pārkāpj laulību, guļot ar citu cilvēku. Arī daļu no saviem ienākumiem šis cilvēks nes šai otrai ģimenei. Tajā pašā laikā, atgriežoties mājās no kārtējā „komandējuma”, viņš savam laulātajam cilvēkam un bērniem saka, ka viņus mīl. Draugs, tā nav mīlestība. Un šim otram cilvēkam ir jābūt muļķim, lai ticētu, ka viņš patiešām mīl. Ja apkrāptais tic, ka viņu mīl, viņš ir muļķis „ar ragiem”. Tā nav dievišķa mīlestība. Tā nav mīlestība, kādu mums māca Bībele – Dieva vārds. Varbūt patiešām šis cilvēks, kurš krāpj, pieņemsim, ka tas ir vīrietis, jūt mīlestību pret daudzām sievietēm, ieskaitot arī savu sievu. Šīm jūtām nav nekādas nozīmes. Laulības pārkāpšana nav mīlestība. Ja tu vēlies mazliet atvieglotu variantu – lai tā būtu mīlestība, bet nepilnīga un kroplīga mīlestība. Un šādas ģimenes ir kroplīgas. Un bērni šādās ģimenēs aug nepilnīgi. Un vajag ļoti daudz laika un pūliņu, lai sakārtotu šo bērnu prātus un dzīves, un paldies Dievam, ka Viņš mums ir un palīdz to visu sakārtot, arī cīnīties ar sekām un uzvarēt!
Mīlestība tuvākam ļaunu nedara. Desmit baušļi ir rakstīti 2. Mozus grāmatā, 20. nodaļā.
1. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
Tātad, ja es mīlu Dievu, tad Dievs manā dzīvē ir prioritāte. Tā ir manas mīlestības izpausme. Varbūt tu domā, ka mīlestība izpaužas raudāšanā un jūtu izliešanā? Jūtām ir sava vieta, bet jūtas bez pareizas darbības nav pilnīga mīlestība. Tā ir greiza un kroplīga, ja tā vispār ir mīlestība. Ja es saku: „Jēzu, es Tevi mīlu”, tad tas nozīmē, ka savā dzīvē es visur cenšos Viņu nolikt pirmajā vietā. Es dzīvoju pēc Viņa principiem.
2. Netaisi sev elku tēlu.
Elks var būt dažādas atkarības vai jebkas, ko tu noliec augstāk par Dievu. Kā es varu mīlēt Dievu, ja visa mana uzmanība ir darbam? Ja es strādāju rītā un vakarā, un esmu iemīlējis darbu vairāk par visu? Ja es izlaižu dievkalpojumus un grupiņas sapulces darba dēļ, vai es mīlu Dievu? Par kādu mīlestību uz Dievu var būt runa, ja baznīca ir piebāzta ar tēliem? Tur ir ikonas, dažādi svēto portreti. Es nesaku, ka ir slikti uzzīmēt svētā portretu, ka tas ir slikti atainot arī Jēzu, bet ja Dieva vietā es pielūdzu šos svētos vai arī kādus rituālus, tad par kādu mīlestību ir runa? Cilvēka, kurš mīl Dievu, sirds ir tīra, tā nāk pie Dieva Jēzus vārdā, nevis Marijas, Pētera, Jāņa vai jebkādas baznīcas vārdā. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība.
3. Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt.
4. Piemini sabata dienu.
Šodien ir svētdiena, mūsu sabats. Tā ir viena diena nedēļā, kuru mēs pilnībā veltām Dievam. Mēs sanākam uz kopīgu sapulci, lai pielūgtu Dievu, lai dzirdētu Viņa vārdu, lai upurētu Viņam, lai kalpotu Viņam. Tātad tie, kas mīl Dievu, svētdienā ir dievkalpojumā. Ja tu saki, ka mīli Dievu, bet svētdienā skaties televizoru, tu mīli Dievu vai televizoru? Ja svētdienas dienā cilvēks ir ieracies gurķu dobē vai tomātu siltumnīcā, vai zemeņu laukā, bet šajā laikā notiek dievkalpojums, tātad viņa mīlestība vairāk ir pret tomātiem, gurķiem vai zemenēm. Un viņš var teikt, ka mīl Dieviņu, ka Dievs ir labs, bet patiesībā viņa mīlestība ir vērsta uz citu nodarbi. Vai arī tev mazdēliņš ir atbraucis no Amerikas, un tāpēc tu neesi dievkalpojumā, tavs dievs ir mazdēliņš no Amerikas. Tev sieva pieprasīja izdarīt neatliekamus mājas darbus tieši svētdienas dienā, un tu to dari, tavs dievs ir tava kašķīgā sieva, un nesaki, ka tu mīli Dievu. Tu mīli kašķīgo sievu. Salamans saka – labāk ir uz jumta, pažobelē, stūrī sēdēt, nekā dzīvot ar kašķīgu sievu, jo tā ir kā caurs jumts, kas nepārtraukti pil. Nu, ļoti labi, ka tā, – tiec no viņas vaļā vismaz svētdienā!
5. Godini savu tēvu un māti.
Te ir runa par mīlestību pret cilvēkiem. Varbūt tev no saviem vecākiem vajag tikai naudu? Ja tev vajag tikai vecāku aprūpi, ne pašus vecākus, par kādu mīlestību ir runa? Godā savu tēvu un māti, un tāpat arī otrādi. Ja vecāki patiešām mīl savus bērnus, viņi rūpējas par to, ka viņi ir ar Dievu un ir dievkalpojumā. Kur tava meita vai dēls ir šodien? Tu mīli Dievu, ja vadi savu bērnu pie Viņa. Tu ienīsti Dievu, ja atturi savu bērnu būt dievkalpojumā. Ja tu esi vecāks un necenties panākt dievbijību bērnos, tad tava mīlestība pret bērniem ir apšaubāma. Visa bauslība nozīmē mīlestību. Nav iespējams mīlēt, ignorējot Dieva principus.
6. Tev nebūs nokaut.
Kā Staļins mīlēja Padomju Savienības tautu? Kā Hitlers mīlēja vācu tautu? Par kādu mīlestību var būt runa, ja cilvēks nogalina? Turklāt nogalināt var ne tikai fiziski, bet arī ar vārdiem.
7. Tev nebūs laulību pārkāpt.
Par to jau tika stāstīts.
Latvijā nav darba? Nekur tevi neņem darbā? Padomā, kādēļ neņem, un kāda ir tava attieksme pret darbu un naudu. Varbūt arī tevi ir piemeklējušas līdzīgas domas? Vai, kā es mīlu savu kaimiņu! Un kā es vēlētos ielūkoties viņa rokassomiņā! Un, ja paveiksies, izvilkt piecdesmitnieku vai vismaz piecīti. Varbūt, ka nepamanīs! Es jau viņu mīlu, man vienkārši nav, ko ēst! Ziniet, Latvijā jau nav darba! Un nekur mani neņem darbā! Jo visur, kur es strādāju, es visus apzagu. Un mani vairāk neviens negrib ņemt darbā. Bet es tā mīlēju savus darba devējus!
9. Tev nebūs nepatiesu liecību dot jeb melot.
Mīlēt nozīmē arī būt patiesam pret Dievu un cilvēkiem. Es nevaru izlikties un liekuļot, jo tā nav mīlestība.
10. Tev nebūs iekārot.
Tev nebūs gribēt to, kas nepieder tev. Ne cita sievu, ne cita mantu. Tev nebūs sapņot par citam piederošām lietām.
Mīlestība izpaužas darbos. Darbos, saskaņā ar Dieva gribu jeb Dieva principiem (desmit baušļiem).
„Jo viņš mīl mūsu tautu un mums ir uzcēlis šo sinagogu.” (Lūkas 7:5)
Kāds virsnieks mīlēja savu tautu un uzcēla tai sinagogu. Kā jūdi zināja, ka viņš viņus mīl? Viņš to pierādīja darbos. Vīri, ja jūs mīlat savas sievas, pērciet viņām zelta gredzenus, protams, pēc savām iespējām. Izrādiet savu mīlestību un apdāviniet sievas, vediet viņas ekskursijās, lutiniet, apģērbiet, sargājiet. Parādiet savu mīlestību! Un kad sieva runā, paklausieties, un necentieties saprast, jūs tāpat viņas nesapratīsiet. Galvenais ir uzklausīt.
Kā žēlsirdīgais samarietis izrādīja mīlestību? Viņš izglāba aplaupīto un piekauto cilvēku un samaksāja par viņa uzturēšanu un ārstēšanu. Ko mēs varam secināt? Lai mīlētu Dievu un cilvēkus, vajag arī naudu. Ja naudas nav, izdari pakalpojumu, kas kaut ko maksā. Ja tu mīli, parādi to! Nu, re, mums jau ir lielāka saprašana par to, kas ir mīlestība.
Mīlestība arī izpaužas jūtās un pieaug. Tātad, ne tikai darbos, bet arī jūtās. Bet šīs jūtas rodas, pieņemot pareizus lēmumus un darot pareizas lietas. Tad, kad tu pieņem lēmumu attiekties pret Dievu, cilvēkiem, lietām vai kādu nodarbi tā, kā to grib Dievs, tu tā arī dari un, iespējams, ka tev nav nekādas emocijas un ir grūti, taču ar laiku izveidojas pieradums un parādās jūtas. Kāpēc tik daudz cilvēku izšķiras? Parasti laulātie šķiras jau pirmajā gadā. Tādēļ, ka iesākumā viņu starpā ir bijušas jūtas – tieksme, jutekliskā mīlestība, tālāk sekoja kāzas un reālā kopdzīve, un jūtas kaut kur pagaisa. Šie cilvēki nolēma, ka vairāk viens otru nemīl, un ir jāmaina partneri. Tas nekas, ka ir bērni. Tā ir viņu kļūda – jūtas nolikt augstāk par lēmumu. Vienmēr lēmumam jābūt augstāk par jūtām. Mīlēt var vispār bez jūtām, tas gan ir briesmīgi, bet var. Tā ir platoniskā mīlestība, un pasaulē pastāv šī mīlestība. Bet es tev dodu garantiju – ja tu mīlēsi, tev būs jūtas! Tev viņas parādīsies. Aleluja!
„Un to es lūdzu, lai jūsu mīlestība vienumēr, pāri plūzdama, pieaugtu visā atziņā un izjūtā.” (Filipiešiem 1:9)
Pāvils lūdza, lai ne tikai ar prātu un lēmumiem mūsu mīlestība pieaugtu, bet arī ar izjūtām – tā, lai mēs arī justu mīlestību. Dažus no jums, lai dabūtu uz šejieni, bija jāpierunā. Vai nebija tā? Tu teici – neiešu, man tas nav pieņemams. Bet beigās tu atnāci, lai arī tevi bija jāpierunā. Tu nemaz nemīlēji šo draudzi, nemīlēji šo vietu, bet tad tu atnāci un saprati, ka kaut kas tomēr šajā visā ir, kaut kas aizķēra, un tu nolēmi atnākt vēlreiz. Tad tu sāki regulāri nākt uz dievkalpojumiem, un pēkšņi kādā dienā tu konstatē, ka tev ir parādījušās jūtas pret Dievu, pret draudzes cilvēkiem, pret draudzi, pret mani. Vai tu mīli savu mācītāju? Es mīlu savu draudzi! Es tiešām mīlu, un mīlu arī ar sajūtām. Es gan nevaru teikt, ka tad, kad pirmo reizi tevi ieraudzīju, es izkusu. Nebija izjūtu okeāns. Vairāk es mīlu tos cilvēkus, ar kuriem es vairāk esmu kopā, un tas ir tikai loģiski. Es vairāk mīlu tieši savas grupas cilvēkus – katru no viņiem.
Man ļoti nepatika, ka mana mamma mani ievietoja sporta klasē sākot no 4. klases, kad trīs klasītes biju piebeidzis. Klasē es biju pats mazākais, lai gan bija vēl divi maziņi, bet viņi bija nedaudz garāki par mani. Sporta klasē treniņi bija divreiz dienā, visu dienu biju skolā, par mācībām tur vispār varēja aizmirst. Pagarinātajās grupās visi viens no otra draudzīgi norakstījām. Atnāca onkuļi no augšas un pateica, ka nekādas mācības nebūs, lai atzīmes mums saliek tā, kā vajag. Mēs dienu no dienas tikai skrējām un lecām. Man tas riebās, taču vecāki mani ielika sporta skolā. Man nepatika tas vēl jo vairāk tāpēc, ka man nebija nekādu rezultātu, jo biju vismazākais, netiku tiem garajiem līdzi. Tikai reizēm gadījās kādu noskriet. Man toreiz tas nepatika, bet, ja es paskatos atpakaļ, man šodien ir iekšēja vēlme jeb mīlestība pret sportu, un man nevajag, lai mani kāds dresē. Man ir iekšēja nepieciešamība skriet, kaut ko pacilāt, kaut ko spēlēt – es daru to regulāri. Jo biežāk es to daru, jo mazāk man to gribas, un tur sākas platoniskā mīlestība. Bet, ja es to kādu laiku nedaru, man iekšēji prasās, man gribas, man vajag to gan emocionāli, gan fiziski. No kurienes tas viss? Lūk, skolas gados šajā sporta klasē man to iemācīja, un man ir mīlestība pret sportu. Tagad tu saproti, cik svarīgi ir apmeklēt mājas grupiņu un dievkalpojumus, cik svarīgi ir lasīt Bībeli? Ja tu lasīsi Bībeli arī tad, kad tu negribi lasīt, tu iemīlēsi to un tev būs jūtas pret šo grāmatu! Ja tu apmeklēsi draudzi, tev sāks parādīties jūtas pret to. Dievs ir labs!
„Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14:15)
Ko Jēzus saka, kā mēs varam Viņu mīlēt? „Ja jūs mīlat mani, turiet Manas pavēles”!
„Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl.” (Jāņa 14:21)
Kas mīl Dievu? Tas, kas paklausa Viņa Vārdam un tur Viņa baušļus. Lūk, mīlestība! Tātad, mīlestība vispirms ir darbi, un pēc tam seko arī izjūtas – labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā kādu laiku izjūtas var nebūt. Mans miesīgais tētis nomira, kad man bija 4 gadiņi. Manas atmiņas par bērnību ir diezgan labas, un par savu tēti es atceros tikai vienu negatīvu epizodi. Tā patiešām nebija laba, bet tikai viena. Pēc pasaules mērauklām tas nebija nekas īpašs, un tomēr. Viss pārējais, ko es atceros, ir tikai pozitīvs un labs. Man kā bērnam palika iespaids, ka viņš mani mīlēja, taču viņš daudz dzēra – viņš bija alkoholiķis. Alkohols, šī atkarība, izpostīja mūsu ģimeni. Es paliku bez tēva, jo viņš nomira no dzeršanas. Jautājums – vai mans tēvs mani mīlēja? Emocionāli jā, bet ar darbiem – nē. Tā bija kroplīga mīlestība jeb nemīlestība. Lūk, patiesība. Lūk, kas ir mīlestība – vispirms pareiza darbība pret savu ģimeni.
Es redzu, ka mēs kļūstam gudrāki, ka mēs mācamies mīlēt! Kad mēs parasti vairāk gribam lūgt Dievu? Tad, kad mums ir problēmas. Tad, kad mums nav problēmas, mums ir sevi jāpiespiež lūgt. Lūk, divi mīlestības veidi – viena ir balstīta uz lēmumiem, ka es gribu lūgt Dievu, un otra – ka man nav jāsaka, ka jālūdz Dievs, es to gribu darīt, es to nevaru nedarīt. Tās ir šīs sajūtas. Un kā ir pareizāk? Tā pirmā mīlestība. Ja pirmā būs kārtībā, tad izjūtas nekur nepaliks.
„Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara.” (Mateja 6:3)
Kāda mācība no šīs rakstu vietas? Patiesai mīlestībai nevajag atzinību. Man nevajag, lai vienmēr, kad es ko daru draudzē, cilvēkiem un Dievam, mani par to apbalvo. Ne balvas dēļ es to daru, bet aiz mīlestības pret Dievu un pret cilvēkiem! Tev nevajag gaidīt atzinību un uzslavas, vienkārši mīli. Starp citu, tas, ko mēs runājam, ir ļoti svarīga un dziļa lieta. Es pirms vairākiem gadiem biju kādā konferencē, un tur bija no kādas lielas amerikāņu draudzes atbraucis mācītājs, un viņš teica: „Kā celt un audzēt draudzi? Vienkārši mīli!” Man šis jautājums ir ilgi bijis galvā – kā tas ir, vienkārši mīlēt? Lūk, šodien es to saprotu un dodu tev.
„Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.” (Jāņa 5:42)
Jēzus to teica farizejiem. Farizeji bija reliģiozi cilvēki, kas ievēroja vairāk ārējas formas nekā Dieva gribu. Reliģiozos cilvēkos nav Dieva mīlestības! Tradīciju un rituāli piekopēji, mirušu draudžu locekļi, kuriem nav dzīvas attiecības ar Tēvu, kuri dzīvo ārpus Dieva gribas, kas atklāta Bībelē, apaudzējuši to ar cilvēciskām tradīcijām, ignorējot Dieva patiesību – Dieva mīlestība nav viņos.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)
Kā Dievs izpauda savu mīlestību pret cilvēkiem? Nākot virs zemes cilvēka miesā Jēzū Kristū, nomirstot par mums, izlejot Savas asinis, šķīstot mūs no grēkiem, atgriežot mūs tādā stāvoklī, kādā Dievs to no paša sākuma ir radījis. Dievs vēlas sadraudzību ar mums, Viņš vēlas atjaunot mūs, izglābt mūs. Lūk, Dieva mīlestība! Kopsavilkumā – Dieva mīlestība ir viss, kas kalpo cilvēku glābšanai. Katrs slavētājs, dziedātājs, spēlētājs, katrs filmētājs, kārtības kalpotājs, organizators, sagaidītājs, katrs cilvēks draudzē, kas kalpo kaut mazāko kalpošanu, tas kalpo kopējā vīzijā, kopējā draudzes darbā, kas kalpo cilvēku glābšanai, Dieva valstības celšanai, un tā ir mīlestība. Lūk, te sēž Dainis, spaida podziņas un rūpējas, lai mums būtu apgaismojums, viņš rūpējas par atmosfēru caur gaismu, un tādā veidā viņš mīl Dievu.
Mums ir jāmīl tā, kā Jēzus mūs mīl.
„Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” (Jāņa 13:34)
Kā mums jāmīl citam citu? Tā, kā Viņš mīlēja Savus mācekļus. Vai tu gribi mīlēt cilvēkus? Ja tu gribi darīt to tā, kā Jēzus to darīja, tad esi kopā ar saviem mācekļiem, esi kopā ar tiem cilvēkiem, kurus tu ved pie Kristus. Grupas līderi – esiet kopā ar saviem cilvēkiem!
Vai Jēzus nosauca Sīmani par Pēteri – Klinti? Jēzus redzēja potenciālu viņā. Skaties cilvēkos un ieraugi viņos potenciālu. Ieraugi to, kas viņi būs, kas viņi kļūs caur tavu kalpošanu! Vai Jēzus bija viesmīlīgs? Vai Viņš uzņēma savās mājās cilvēkus? Tad uzņem arī tu cilvēkus savās mājās! Laimīgi tie cilvēki, kuru mājās notiek mājas grupiņas, ja tas ir iespējams. Vai Jēzus apmeklēja cilvēkus mājās? Apmeklē arī tu savus mācekļus, ej pie cilvēkiem, kuri nav glābti! Lūk, Dieva mīlestība. Vai Jēzus dziedināja un atbrīvoja? Tad ej dziedini un atbrīvo! Dari visu, lai cilvēki kļūst brīvi un dziedināti. Vai Jēzus lūdza par Saviem mācekļiem? Tad lūdz par saviem mācekļiem, lūdz par cilvēkiem! Lūk, kā mēs varam cits citu mīlēt. Nākamnedēļ būs trīs lūgšanu vakari – ceturtdien, piektdien un sestdien. Būs gavēnis. Jānāk, jābrauc, jāgatavojas, par telpām jāpiemaksā nauda klāt… Tā ir mīlestība! Mēs lūdzam par cilvēkiem, par Dieva valstības celšanu. Es biju ciemos pie sava patēva, viņš ir diezgan smagā stāvoklī slims. Es viņam teicu: „Es lūdzu par tevi!” Viņš apraudājās. Es nekad neesmu redzējis, kā mans patēvs raudātu, viņš ir „dzelzs” vīrs. Bet viņš apraudājās tajā brīdī, kad es pateicu, ka lūdzu par viņu. Liels vīrs, kādi 100 kilogrami, manā augumā. Lūk, cik svarīgi ir lūgt par cilvēkiem. Tā ir Dieva mīlestības izpausme. Mums ir sazvanīšanās draudzē. Kā kāds vīrs teica – mīļā telefondraudze. Grupas līderi apzvana savus cilvēkus – rūpējas, uzklausa. Tu varbūt domā: „Kāpēc tā vajag? Laiks jātērē, tā ir kontrole. Kāpēc sazvanīšanās jāplāno vispār.” Piemēram, vai ir slikti, ja ģimene ieplāno ceļojumu? Vai tad notiek tā, ka hop, braucam uzreiz šodien? Tad kas tur slikts, ja mēs ieplānojam sazvanīšanos, laiku, lai būtu kopā? Jēzus bija kopā ar saviem mācekļiem un Viņš uzklausīja savus mācekļus, Viņš kalpoja viņiem. Lūk, sazvanīšanās. Kāpēc to vajag? Tāpēc, ka tevi kāds mīl.
„Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13)
Secinājums – mīlestība ir upurējoša. Ja es mīlu, es upurēju kaut ko no sevis, es dodu kaut ko no sevis. Es kaut ko sev aizliedzu un kaut ko dodu. Dievs atdeva sevi. Viņš nomira pie krusta un augšāmcēlās.
Man ļoti patīk sludināt, es mīlu sludināt. Bet man ļoti nepatīk celties 5:00 no rīta un gatavoties. Mīlestība ir upurējoša, tā prasa no manis daudz simtiem nepatīkamu lietu. Lai es kaut ko mīlētu, man no daudz kā jāatsakās un jāupurējas. Piemēram, Jēzum bija jāpanes nodevība – Jūda Viņu nodeva. Jēzum bija jāpanes mācekļu stulbums. Viņam bija jāpanes krusta nāve. Viņam bija jāpārvar simtiem kilometru ar kājām, kad Viņš staigāja no vietas uz vietu. Turklāt vēl viss darbs ar cilvēkiem, nogurums, nakts lūgšanas un tā tālāk. Upuris!
„Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.” (Romiešiem 12:9)
Pieķerties tam, kas labs, nozīmē mīlēt. Lai mīlestība būtu neliekuļota, pieķerieties tam, kas labs. Pieķeries pareizām lietām. Pieķeries, dari tās, neatlaidies! Mīlestība ir arī tad, kad mēs rādām pozitīvu piemēru cilvēkiem.
„(..) netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai. Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā.” (Romiešiem 14:13;15)
Par kādu ēdienu šeit ir runa? Tas ir līdzīgi, ja tu nekad neesi bijis alkoholiķis un tu vari atļauties iedzert vīna glāzi svētkos, taču agri vai vēlu tas kļūs zināms visiem. Tiem cilvēkiem, kas tev ir apkārt, kas ir draudzē, daudziem no viņiem ir bijušas problēmas ar alkoholu. Viņi neklausās vārdos, viņi skatās uz darbiem, un viņi arī atļausies to vienu glāzīti. Viņi piedzersies un atkal kļūs alkoholiķi. Un tu būsi viņu pazudinājis. Mēs ar savu piemēru vai nu mīlam, vai pazudinām – ar to, kā mēs dzīvojam un rīkojamies.
„Ja kas nemīl Kungu Jēzu Kristu, tas lai ir nolādēts.” (1.Korintiešiem 16:22)
Kas nemīl pareizi, ir nolādēts. Tas, kas Dievam mīlestību izsaka tikai ar jūtām un bez darbiem, ir nolādēts. Dieva Vārds saka – tāds cilvēks ir atstumts no Dieva. Bet Dievs taču mīl katru cilvēku! Klausies! Dievs ar normālu, parastu mīlestību mīl un gaida, kad cilvēki pie Viņa atgriezīsies, bet reāli Viņš šo mīlestību nevar izrādīt. Tiem, kas pie Viņa atgriežas, Viņš izrāda Savu mīlestību. Ar vispārīgu mīlestību Dievs tevi mīl, bet tu to nevari sajust. Tu neredzi Viņa svētības savā dzīvē un tu esi nolādēts.
„(..) visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā.” (Efeziešiem 4:2)
Paciešot otra izgājienus, mēs izrādām mīlestību. Mēs esam cilvēki, un mēs cits citam kāpjam uz kājām. Mēs cits citam bieži darām pāri, bet, ja mēs to paciešam un neatdarām ar ļaunu, tā ir mīlestība. Kā var mīlēt ienaidniekus? Atbilde ir Bībelē.
„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5:44)
Tas nenozīmē, ka ienaidniekam ir jākrīt ap kaklu un jābučo to ar juteklisko mīlestību. Dieva vārds saka, lai mēs lūdzam Dievu par tiem, kas mūs vajā. Lūdz Dievu par viņiem! Lūk, tā ir mīlestība pret ienaidnieku.
„Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:25)
Mīlestība pret ģimeni ir tad, kad tu nododies savas ģimenes labā. Mīlestība pret draudzi ir tad, kad tu nododies draudzes labā. Mīlestība pret savu grupiņu – tu nododies grupiņai.
„Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem.” (Ebrejiem 12:6)
Mīlestība ietver disciplinēšanu. Mīlestība ietver arī pārmācību tevis paša labā, lai atgrieztu uz pareiza ceļa. Kad vecāki audzina un disciplinē savus bērnus, viņi izrāda mīlestību pret viņiem. Ja vecāki atļauj bērniem skatīties un darīt visu, ko viņi paši grib, tā nav mīlestība tādā izpratnē, kādā to māca Dieva vārds. Tāpat arī draudzē – ja mācītājs ļauj darīt katram, ko viņš vēlas, tā nav mīlestība pret draudzi. Ja mācītājs mīl draudzi, tad draudzē ir disciplīna. Mums draudzē disciplīna vēl nav augstā līmenī, nedaudz augstāk par vidējo.
„Brāļu mīlestība lai paliek!” (Ebrejiem 13:1)
Es to saprotu tā, ka prioritāte, ko mīlēt vispirms, ir draudzes cilvēki. Piemēram, ir divi nabagi. Viens ir draudzē, otrs ir ārpus draudzes. Kuram palīdzēt? Draudzes cilvēkam. Mēs savējos neaizmirstam! Mēs cits par citu rūpējamies! Neviens no mums, kas būs patiess draudzes dalībnieks un kalpotājs, kurš būs atstāts un bez pensijas, ja nu valsts apkrāpj, nebūs viens – mēs palīdzēsim! Tas nenozīmē, ka mums tagad būs baigais fonds, bet mēs cits citam palīdzēsim un nevienu neatstāsim ne badā, ne bez jumta. Mēs esam kā ģimene, mīlestībā citam pret citu. Prioritāte ir draudze un tikai pēc tam tas, kas ārpus draudzes.
„Es, presbiteris, savam mīļotajam Gajam, ko es mīlu patiesībā.” (3.Jāņa 1:1)
Jānis raksta savam māceklim Gajam, un viņš saka: „Es viņu mīlu patiesībā”. Mīli savus mācekļus individuāli un katru personīgi. Ja tu esi grupas vadītājs, velti katram cilvēkam atsevišķu uzmanību. Kā to izdarīt? Piemēram, ir Luīze un Indra. Apmēram reizi gadā es ņemu viņas abas, un savu ģimeni, un mēs kopā braucam ceļojumā. Vairākas reizes mēs braucām uz Rundāles pili. Lūk, un tieši tāpat es šad tad izķeksēju kādu no savējiem, vēlams pa divi, lai ar vienu varu runāties es un ar otru mana sieva – tā ir jautrāk. Pirms gada augustā mēs ar Arvi un Lindu bijām Tallinā un staigājām pa vecpilsētu, vienkārši pavadījām laiku kopā. Lūk, tas nozīmē mīlēt katru individuāli. Tāpat ir arī ar bērniem. Ja tev ir vairāki bērni, tad velti visiem uzmanību ne tikai kopā kā bērnudārzā, bet paņem šad tad bērnu vienu pašu, kaut kur aizved, un velti uzmanību tikai viņam.
„Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku.” (1. Pētera 2:17)
Draugi, mīliet Andri Bērziņu! Mīliet Šķēli, Dombrovski, Ušakovu! Mīliet tos, kas ir augstos amatos. Dieva vārds saka, ka mums ir jāizrāda godība arī viņiem. Vispirms Dievs, pēc tam arī viņi. Mīliet savu valsti, mīliet savu Latviju. Tagad ir izveidoti tādi suvenīri – mīļi lācīši ar uzrakstu „Latvijā tevi kāds mīl”. Aizsūti tādu kādam bēglim, varbūt sagribēs braukt atpakaļ. Reāla, taustāma mīlestība, tāds mazs zvēriņš.
„(..) tā, ka sodā krīt visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību.” (2. Tesaloniķiešiem 2:12)
Visi, kas mīl ko citu vairāk nekā Dievu, krīt sodā, iet pazušanā.
„Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Korintiešiem 2:9)
Kam ir sagatavotas Debesis? Kam ir domāta Paradīze? Tiem, kas Viņu mīl ne tikai izjūtu līmenī, bet reāli – tā, kā Dievs to ir paredzējis. Vismaz cenšas no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka. Tie, kuri cenšas, tiem arī izdodas.
„(..) mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” (Romiešiem 5:5)
Kā mūsu sirdīs ir izlieta mīlestība? Caur Svēto Garu. Mūsos mājo Svētais Gars, un mēs paši saviem spēkiem nespējam mīlēt tā, kā Dievs mīl, bet caur Svēto Garu mūsos, caur Svētā Gara spēku, mēs spējam mīlēt ar dievišķu mīlestību Dievu un cilvēkus. Tur, kur pietrūkst no mūsu spēka, tur Dievs pieliek. Mēs esam nepilnīgi un mēs nespējam perfekti mīlēt, taču Dievs pieliek, šķīstī un piedod.
Noslēgumā novēlējums draudzei ar Pāvila vārdiem:
„Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” (2. Korintiešiem 13:13)
„Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:14)
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova
