Kā Dievs vada jeb kā tas izskatās praksē?
Kā Dievs atbild uz lūgšanām? Šīs abas tēmas ir divi vienā, jo viena otru papildina. Ir bauslis, ka tev nebūs Tā Kunga Vārdu nelietīgi valkāt. Ja mēs skatāmies vēsturiski, ko nozīmē nelietīgi valkāt Dieva vārdu, tajos laikos pagānu tautas uzskatīja, ka, ja viņi zina dievības vārdu, tad viņi spēj šo garu kontrolēt un izmantot to saviem mērķiem. Bet Dievs, kas radīja debesi un zemi, noteica, ka mums nebūs Dievu kontrolēt. Kā izskatās šī kontrole? Tas ir tad, kad mēs lūdzam to, kas nav pēc Dieva prāta. Lūgšanām jebkurā gadījumā ir spēks. Nepareizu lūgšanu Bībele dēvē par burvestību. Bībele mums māca lūgt saskaņā ar Dieva gribu. Mēs šo spēku varam izmantot tikai saskaņā ar Dieva gribu jeb tikai tad, kad šī lūgšana ir saskaņota ar Dieva vadību. Lūgšanai pašai par sevi jau ir spēks, bet, ja tā vēl ir pēc Dieva prāta, tad pats Dievs nāk un šajā situācijā iejaucas. Gan lūgšana, gan Dieva vadība ir savstarpēji saistītas. Kā mēs saņemam Dieva vadību?
Es iesākšu ar elementāru ilustrāciju no manas paša dzīves. Kad es atgriezos pie Dieva, tad mana pirmā draudze bija cietumā. Es tur biju vienu gadu un trīs mēnešus. Mēs kapelā bijām kā grupa. Bija gan dievkalpojumi, gan pārsvarā sadraudzība savā starpā. Nākamais solis bija Limbažos, kur mana mamma desmit gadus lūdza Dievu, līdz notika brīnums pie manis, brīnumainas izmaiņas. Pēc tam es pievienojos draudzei Limbažos, un tā bija baptistu draudze. Šajā draudzē nebija mājas grupu, jo pati draudze bija vienas mājas grupas lielumā. Tad uz Limbažiem atbrauca mācītājs Modris Ozolinkēvičš un nodibināja Vasarsvētku draudzi. Kad es biju uz viņa dievkalpojumu, es sapratu, ka tā ir mana vieta. Tur bija vairāk dzīvības, stāstīja vairāk saprotamā valodā. Mamma man atnāca līdzi. Draugs, tev pašam ir vajadzīga sava vadība no Dieva. Es sāku apmeklēt šo draudzi, un arī tur nebija mājas grupiņu. Bet tad es kļuvu par vairāku draudžu mācītāju, bīskaps mani svaidīja un izsniedza apliecību. Viņš atļāva, ja es vēlējos savās draudzēs mājas grupiņas. Šajā apvienībā kaut kur bija mājas grupiņas, bet tās noteikti nebija draudzes pamats. Parasti nedēļas vidū nav grupiņa, bet ir otrs dievkalpojums, – ir trešdienas un svētdienas dievkalpojums. Trešdienās parasti ir mazāk cilvēku, bet svētdienās ir galvenais dievkalpojums. Šur tur kādi sanāk kopā interešu grupās.
Pamatā visā Latvijā ir draudzes, kurās ir mājas grupas, bet nav draudžu, kuru mugurkauls ir mājas grupas. Es nerunāju par draudzēm, kas stāv uz vietas, kur desmit cilvēki ir desmit gadus, jo tā pati par sevi jau ir grupiņa. Piemēram, es zinu draudzes, kuras nav reģistrētas. Komunistu laikos tās iegāja pagrīdē un tad, kad atnāca neatkarība, tās no pagrīdes vairs neiznāca. Es personiski zinu cilvēkus, kuri ir piedzimuši un uzauguši pagrīdē. Kristieši vajāšanu laikā iegāja pagrīdē, bet tiklīdz tika nodibināta Latvijas valsts, viņi neiznāca ārā un joprojām palika nereģistrēti. Protams, šodien viņiem ir priekšrocības, par viņiem neviens nezina, bet ir ļoti grūti pastāvēt, ja publiski tu nevari sevi apliecināt. Es domāju, ja mums ir iespēja, tad mums ir jābūt virs pagrīdes nevis pagrīdē. Protams, ir laiki un situācijas, kad ir jārīkojas citādāk. Es runāšu par Dieva vadību. Es runāšu par tevi, kāpēc tu esi glābts, kāpēc tava dzīve ir izmainīta, kāpēc tu esi stiprā draudzē, kāpēc tu kļūsti par stipru personību. Tā ir Dieva vadība, un kāpēc tas notiek.
Tas, ko es tajā laikā sapratu no Dieva vārda, bija tas, ka es varu sludināt. Es lasīju grāmatas, mani interesēja dziedināšanas kalpošana, velnu izdzīšana, un es sāku to darīt. Pirmais šāda veida dievkalpojums notika Limbažos. Uz lapiņām izprintējām, ka Dievs dziedina un atbrīvo, uzliku virsū savu vārdu, un paši iznēsājām pa pastkastītēm. Uz dievkalpojumu kultūras namā atnāca vairāki simti cilvēku. Tas Limbažos bija daudz. Tajā laikā draudzē, ko es vadīju, bija astoņi cilvēki. Es sludināju evaņģēliju, un uz šo dievkalpojumu atnāca daudz cilvēku. Es ļoti labi atceros, ko es runāju. Es lietoju piemēru no arābu valstīm, kur nežēlīgi soda par dažādiem pārkāpumiem. Šajā gadījumā es stāstīju, kā Irānā soda laulības pārkāpējus. Viņus ierok zemē tā, ka galva paliek ārā, un tauta nāk un nomētā viņus ar akmeņiem. Akmeņi nedrīkstēja būt pārāk lieli, lai nāve nav pārāk ātra un vienkārša. Es stāstīju, ka tieši tāpat ir ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo vainas apziņā, ar tiem cilvēkiem, kuri nepazīst Kristu personiski. Tā es sludināju, varētu pat teikt, ka bija tāds negatīvs sprediķis, bet galu galā es parādīju arī izeju – ja vēlies būt glābts, tad tev jānāk pie Kristus šodien. Priekšā iznāca kādi septiņdesmit cilvēki un pieņēma Jēzu kā savu glābēju. Es atceros, ko es tajā brīdī padomāju, – cik tas bija vienkārši. Uzliec bukletam virsū savu vārdu, palūdz Dievu, nosludini evaņģēliju, parādi izeju no tumsas, un cilvēki nāk pie Jēzus.
Tajā laikā man bija sapnis. Es biju salasījies Jongi Čo grāmatas, ka vajag tikai nolikt mērķi, vīziju un lūgt, jo lūgšana ir atslēga atmodai, un tad tev būs tas, ko tu redzi. Es skatījos garā un redzēju, ka Limbažu sporta halle, kur es parasti skrēju apļus, ir piepildīta ar glābtiem cilvēkiem. Es redzēju, ka Limbažos es vadīšu lielu draudzi. Es domāju, ka amats ir rokā, ka cilvēki nāks pie Kristus, ka viss būs kārtībā. Pēc tam es lūdzu, lai Dievs viņus dziedina, bet tajā reizē neviens cilvēks netika dziedināts. Bija neliela vilšanās, bet galvenais, ka cilvēki bija pieņēmuši Jēzu. Es domāju, ka nākamajā dienā mana draudze būs pilna ar cilvēkiem. Tiem astoņiem cilvēkiem vēl klāt būs septiņdesmit. Pienāca nākamais dievkalpojums, un, kā draudzē bija astoņi cilvēki, tā palika astoņi cilvēki. Draugi, viss nav tik vienkārši, ka vajag tikai sludināt. Ir vajadzīga Dieva vadība tam, ko tu dari. Šajā gadījumā nebija liela rezultāta, bet tas, ko es darīju, bija Dieva vadībā. Tas bija tas, ko es sapratu Bībelē, tas bija tas, ko es sāku praktizēt. Piemēram, dažiem kalpotājiem patīk izdzīt velnus, dziedināt cilvēkus, patīk pārdabiskas izpausmes. Cilvēkiem, kuri kalpo inkaunteros, tas patīk. Man tas vispār vairs nepatīk. Bija laiks, kad mani tas interesēja. Tie bija mani solīši, mana ābece, kā iet uz priekšu, jo tā bija Dieva vadība tieši man. Jēzus to darīja, izdzina ļaunus garus, dziedināja, un mums arī tas ir jādara. Jebkurš no jums to var izdarīt, tas ir pareizi un tas ir jādara, jo tie ir soļi uz priekšu. Šobrīd man ir citas intereses. Prioritātes tagad man ir citas, un tas viss arī ir saistīts ar Dieva vadību.
Kas notika tālāk? Viss, ko es mācēju un redzēju Bībelē, bija Lielā pavēle – ej un sludini. Es sāku īrēt kultūras namus Latvijā. Bija pārpildītas zāles, un pēc tam šur tur kādi cilvēki parādījās draudzēs, jo es sadarbojos ar vietējām visu konfesiju draudzēm. Sludināju luterāņu un katoļu draudzēs. Es gribēju, lai tie cilvēki, kuri nāca pie Kristus, paliek šajās draudzēs, bet realitātē palika maz. Revolūcija bija pamatīga, bet tas nav pats galvenais, jo tā bija Dieva vadība. Jēzus saka tā: „Es esmu jūs nolicis, lai jūs ietu un nestu augļus, un jūsu augļi lai paliek.” Kas ir šie augļi? Kur viņi paliek? Kas tur ir tāds paliekošs, ja es sludinu? Paliekošs ir tas, ka ir izmainītas cilvēku dzīves izmērāmā draudzē, izmērāmā cilvēku skaitā. Tu esi panācis to, ka šie cilvēki ir sastapušies ar Dievu un Viņu iepazinuši, un tu esi viņus izaudzinājis par cīnītājiem. Par lauvām ar asiem nagiem un zobiem. Tas jau ir grūtāk, jo kurš grib tādu Dieva vadību, kur ir jāstrādā, kur jāsaņem kritika no tiem pašiem cilvēkiem, kurus tu audzini. Tā ir liela ķēpa, bet tā ir Dieva griba un labs rezultāts. Es Latviju esmu izbraukājis vairākas reizes, pēc tam sekoja Igaunijas divdesmit pilsētas, pēc tam sekoja sešdesmit pilsētas Ukrainā, kurās es sludināju evaņģēlija vēsti. Un tur es pirmo reizi sastapos ar normālām draudzēm. Es ieraudzīju megadraudzes. Par tādām es biju tikai kaut ko lasījis. Es sastapos ar mācītājiem, kuriem bija reālas ēkas ar tūkstošiem cilvēku draudzē. Es sāku domāt, kāpēc tas nav Latvijā, bet viņiem tur ir. Es paņēmu kladi un sāku pierakstīt.
Manās rokās nonāca Cēzara Kastelanosa (Cesar Castellanos) grāmata, kurš ir G12 vīzijas turpinātājs. Jēzus un Viņa divpadsmit mācekļi ir šīs vīzijas aizsācēji. Ikviens no mums spēj pacelt vēl divpadsmit mācekļus. Šī grāmata nonāca manās rokās, es to izstudēju. Draudzes vēl nebija, tā bija manā sirdī, tā bija vīzijā. Mana vīzija bija glābta Latvija. Kā glābt Latviju? Tikai sludinot? Lūdzot par slimajiem? Kā glābt Latviju? Ir jāveido un jāaudzina cilvēki – cīnītāji, uzvarētāji, brīvie. Ir jāceļ draudze. Jēzus teica Sīmanim, kas bija kā niedre, ka Viņš nomaina viņam vārdu, ka viņš tagad ir kā klints, un uz viņa Viņš cels Savu draudzi. Jēzus mērķis ir ar mūsu rokām celt Savu draudzi. Es nolēmu, ka draudzes pamatā būs grupiņas. Šodien Latvijā tu esi vienīgajā draudzē, kas spēj pilnvērtīgi funkcionēt arī šajos apstākļos. Ja draudze bez grupām nesanāk kopā dievkalpojumā, tad viņiem vairs nav nekāda kopsaucēja. Mūsu draudze ir vairākos namos, un tas nav spontāni, bet ir kārtība, ir līderi, ir mācība, ir sadraudzība, ir savstarpēja palīdzība, un šāda draudze nav iznīcināma un apturama, tā darbojas jebkādos apstākļos. Šodien mēs esam šāda draudze, un mēs spējam ietekmēt politiskus procesus. Dievs ar mūsu rokām darīs izmaiņas mūsu valstī. Šie cilvēki, kuri tagad ir valsts augšā, lasa no lapiņām, un daži pat nezina un nesaprot, ko lasa.
Ainārs Šlesers norunāja šeit divas stundas bez lapiņām. Ja tu nebiji un to nedzirdēji, tu esi palaidis garām ārkārtīgi daudz. Mums ir iespēja būt kopā ar cilvēku, kurš personiski pazīst Donaldu Trampu. Cilvēks no Ķengaraga, kurš no nulles kļuva par miljonāru, skolā tirgoja botas un džinsus, lai kaut kādā veidā savilktu galus kopā. Viņa tētis nebija miljonārs. Ja tu negribi redzēt tādu cilvēku un no viņa mācīties, tad kas tu esi par biznesmeni? Kas tu esi par veiksmīgu cilvēku, ja tevi neinteresē veiksmīga cilvēka stāsts? Tā ir privilēģija, ka šeit var būt tādi cilvēki, kas paši izrāda iniciatīvu. Tā ir svētība no Dieva.
Viņš ir cilvēks, kurš kā vienu no savām veiksmes atslēgām atzina savu garīgo tēvu mācītāju Feldmani Mežaparka draudzē, kurš tagad ir jau Debesīs. Viņa dzīvē ir Bībeles principi. Varbūt viņš neatbilst tiem standartiem, kādi ir mūsu draudzē, bet kristīgie principi ir viņa sirdī. Ja mēs negribam to dzirdēt un mācīties no reāli veiksmīgiem cilvēkiem, bet klausāmies informāciju no tiem, kuri nav neko īpašu sasnieguši, tad arī paši neko nesasniegsim. Es piereģistrējos sociālajā tīklā Tik Tok. Tur cilvēki publicē visādas muļķības. Tiklīdz ievietoju kādi ierakstu, man tūlīt metas virsū vesels bars. Man tur vajadzīga palīdzība. Tur nav kā Facebook – arī tur ir negatīvi komentāri, bet Tik Tok uzreiz vesels bars metas virsū un lamājas. Dažus, kuri paliek pārāk traki, man nākas bloķēt. Pārsvarā tur ir cilvēki, kuri dzīvē neko nav sasnieguši un arī neko jēdzīgu nepublicē. Kādēļ šodien ir draudze “Kristus Pasaulei”? Tā ir Dieva vadības dēļ, kuru es saņēmu. Tā patiešām bija Dieva vadība. Kā es to saņēmu? Vai man bija pārdabiska balss no debesīm? Man nebija tādas, bet gan bija vēlme padarīt Latviju labāku. Dievs mani izglāba, un man bija vēlme kalpot Viņam un cilvēkiem no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka un padarīt Latviju labāku. Cilvēki nozīmē visu mūsu zemi un tautu.
Kā mēs saņemam Dieva vadību? Vispirms ir daudzpusīgas informācijas salīdzināšana savā starpā un ar Dieva vārdu. Dieva vārds ir prioritāte, un ar to tu salīdzini visu pārējo informāciju, lai saprastu, kas ir labs un kas ir slikts. Pēc tam ir izvēles izdarīšana saskaņā ar saņemto informāciju un Bībeles principiem.
Kad Jēzus jau bija augšāmcelts un paņemts prom un Svētais Gars bija nācis pār mācekļiem, viņi izveidoja pirmo draudzi. Tā bija liels organisms ar tūkstošiem cilvēku. Viņiem bija trīs kalpošanas. Pirmā bija personīgas attiecības ar Dievu, otrā – sludināt un mācīt, trešā – tehniskā kalpošana. Helēnisti jeb grieķiski runājošie jūdi kļuva neapmierināti ar to, ka viņu atraitnes tiek atstātas. Toreiz draudzē bija sociālās aprūpes sistēma, un, tai labi nefunkcionējot, sākās konflikti. Apustuļi saprata, ka viņi ir pārāk noslogoti, un teica:
“Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.” (Apustuļu darbi 6:2-4)
Apustuļi deleģēja šo tehnisko kalpošanu un paturēja savas prioritātes – personīgas attiecības ar Dievu un sludināšanu. Tehniskā kalpošana ir tikai trešā. Mēs runāsim par pirmo, par personīgām attiecībām ar Dievu, kur tu arī saņem Dieva vadību. Viens ir tas, ko tev saka mācītājs un darba devējs, otrs ir tas, ka tu ieej savā lūgšanu kambarī, salīdzini informāciju ar Dieva vārdu un tieši šajā pārdomu un lūgšanas laikā pieņem lēmumus, saņemot Dieva vadību. Būs seši punkti, kā savā personīgajā laikā ar Dievu saņemt Viņa vadību. Kad Jēzum bija pienācis laiks izvēlēties Savus divpadsmit mācekļus, Viņš gāja visu nakti lūgt Dievu
Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem. (Lūkas evaņģēlijs 6:13)
Kā gan Jēzus izvēlējās mācekļus? Kāda bija Dieva vadība, kad Viņš aizgāja kalnā Dievu lūgt? Līdzīgi rīkojos arī es, kad paralēli savai pamata komandai veidoju komandu no jaunajiem līderiem. Tas bija pirms kādiem desmit gadiem. Izvēlējos potenciālos jauniešus un liku aizpildīt anketu, kurā bija jāatbild uz jautājumiem. Pēc tam es skatījos uz aizpildītām anketām, salīdzināju papildu informāciju, parunāju ar viņu vadītājiem un izvēlējos. Jēzus no visiem mācekļiem izvēlējās potenciālākos, un tur nebija nekas īpaši pārdabisks. Kristiešiem jau tas šķiet pārdabiski, ka viņi saprot, ka patiesībā tas nav pārdabiski. Vai tu esi spējīgs salīdzināt informāciju savā starpā un ar Dieva vārdu? Ja tu neesi spējīgs salīdzināt, tad tu neesi spējīgs pieņemt lēmumus saskaņā ar Dieva vārdu un būt Dieva vadīts, un tad gaidīsi kādu pārdabisku balsi vai uguni no debesīm, kas nekad neatnāks. Ja arī atnāks, tad tā nebūs Dieva balss, bet gan tavi murgi, kas rādīsies sapņos pēc pārēšanās vakarā.
Kāpēc cilvēki neizprot, kas notiek šodien? Kad iepriekšējā dievkalpojumā lūdzu pacelt rokas tiem, kuriem draud atlaišana no darba, aptuveni 50 cilvēki pacēla rokas. Tā ir katastrofa. Vai tev nevajag Dieva vadību, kā rīkoties? Vai es varu tev noteikt potēties vai nepotēties? Vai es varu lemt, vai tu būsi bomzis vai pieņemsi poti? Tev pašam tas jāsaņem no Dieva. Bīsties Dieva un esi paklausīgs Viņa gribai. Salīdzini informāciju. Vai esi pamanījis, ka daudzi cilvēki nav spējīgi salīdzināt informāciju, bet klausās tikai vienu “runājošo galvu”. Vai mums ir spēja salīdzināt, ko saka oficiālie mediji, ko saka neatkarīgie mediji un ko redz mūsu acis, un ko saka Dieva vārds? Vai esi iegādājies automašīnu? Vai tu vienkārši iedomājies automašīnas krāsu un vadījies pēc tās? Vai tu skaties tikai vienu mašīnu vai vairākas? Vai salīdzini informāciju, palasi par ātrumkārbām un citiem tehniskiem parametriem? Sievietes varbūt to nedarīs, bet prasīs palīdzību vīriešiem. Pēc krāsas noteikti nevajag pirkt automašīnu. Kad pērc automašīnu, salīdzini dažādu automašīnu parametrus. Piemēram, ja ir līdzīgas BMW mašīnas, skaties komplektāciju (apsildāma stūre, sēdekļi utt.). Salīdzini cenas, tehniskos datus un informāciju par katru automašīnu.
Kā saņemt Dieva vadību?
1. Informācijas salīdzināšana.
2. Virziena saņemšana, izvērtējot salīdzināšanas rezultātā iegūtos datus.
3. Pārdabiska virziena saņemšana.
Bet, viņiem ejot caur Frīģiju un Galatiju, Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt. Nonākuši Mizijas apvidū, viņi lūkoja iet uz Bitiniju, bet Jēzus Gars viņiem neļāva. Pagājuši garām Mizijai, viņi nonāca Troadā. Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: “Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!” Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju. (Apustuļu darbi 16:6-10)
Kad Pāvils bija savā misijas ceļojumā, te rakstīts, ka Svētais Gars aizliedza viņam konkrētā vietā runāt. Tad citā reizē Svētais Gars neļāva viņam uz konkrēto vietu iet. Tad naktī Pāvils redzēja parādību, ka kāds maķedonietis lūdz palīdzību: “Nāc pie mums sludināt!” Un tad viņš saprata, ka tas ir Dievs, kas viņam caur parādību rāda, ka viņam ir jādodas uz Maķedoniju. Draugi, tas ir pārdabiski. Es neiesaku aizrauties ar sapņiem un ar balsīm. Prioritātei ir jābūt informācijas salīdzināšanai savā starpā un informācijas salīdzināšanai ar Dieva vārdu. Bet tad, kad tu no savas puses visu būsi izdarījis, visu salīdzinājis, tad arī būs vieta pārdabiskai Dieva vadībai, pārdabiskām sakritībām.
Starp citu, vakar es klausījos Aināru Šleseru. Es redzu viņa dzīvē pārdabiskas sakritības. Pārdabiskas sakritības ir arī veidojot un strādājot partijā “Latvija pirmajā vietā”, un tā svētība, kas nāk no viņa garīgā tēva, pielietojot Bībeles principus savā dzīvē. Tu zini, ka medijos viņu izsmej, meklē trūkumus, tos izceļ utt. Tu zini, kāpēc gendera ideoloģija vēl joprojām nav ieviesta? Satversmes tiesa vēl joprojām lokās, jo Satversmē ir tāds ģimenes modelis, kas ir tikai starp vīrieti un sievieti. Zini, kāpēc? Jo to izdarīja viņš kopā ar “Latvijas pirmo partiju”. Kāpēc viņš to izdarīja? Jo šie principi bija viņa sirdī. Lūk, Dieva vadība. Pārdabiskais moments, kas bieži vien nemaz nav tik pārdabisks. Bet uz šī vienkāršā, dabiskā fona notiek arī pārdabiskas sagadīšanās, pārdabiskas atklāsmes un pārdabiska virziena maiņa, kur doties konkrētā situācijā. Šodien ir cilvēki, kuriem draud ar atlaišanu no darba piespiedu nevakcinēšanās dēļ, ir krustceles, ir jādomā, kā rīkoties. Ir stress, ir diskomforts. Lūk, šis ir īstais brīdis meklēt Dievu un salīdzināt visu informāciju. Salīdzināt to ar Dieva vārdu. Un pieņemt tādu lēmumu, kādu Dievs tev šajā konkrētajā situācijā atklāj, precīzi tavā situācijā. Es arī nevaru uzņemties atbildību un teikt, lai tu nevakcinējies un ej prom no darba, jo ja nu pēc tam tu nonāksi bezpajumtnieka stāvoklī un nomirsi. Kas ir labāk? Es domāju, ka vienalga labāk ir nevakcinēties. Bet es nevaru uzņemties atbildību par tavu dzīvi. Kaut arī es par tevi atbildu Dieva priekšā.
Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi. (Ebrejiem 13:17)
4. Lūgšana par spēku izdarīt to, ko tu esi saņēmis.
Nevis mēs lūdzam: ”Dievs, iejaucies un izdari tajā visā kaut ko!” Nē! Pirmkārt tev ir vajadzīgs spēks un gudrība, kā to visu paveikt.
Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu un sacīja: “Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja. Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām. Un Viņš tiem sacīja: “Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!” (Lūkas evaņģēlijs 22:39-46)
Jēzus bija saņēmis virzību no Dieva, ka Viņam ir jāiet pie krusta, jānomirst par mūsu grēkiem un jāceļās augšā no miroņiem. Kur Viņš uzveica Sevi? Lai izdarītu to, kas Viņam ir jāizdara, Viņš lūdza: “Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” Ģetzemanes dārzā Viņš tā lūdza, ka Viņa sviedri kā asins lāses pilēja zemē. Jēzus lūdza, un ir rakstīts, ka eņģeļi Viņu stiprināja, un Viņš aizgāja un izdarīja to, kas Viņam bija jāizdara mūsu dēļ. Lūgšana! Tajā pašā laikā mācekļi gulēja un nelūdza Dievu, kaut gan Jēzus nāca pie viņiem un teica: “Celieties, lūdziet Dievu, jo gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Bez lūgšanas mēs nespējam pakļaut miesu. Draugs, tev ir jāizdara pareizā izvēle. Un zini, ka ticīgiem visas lietas nāk par labu.
Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. (Romiešiem 8:28 )
Cik gadus mācītājs sludina, un vai mācītājs arī nav Dieva balss, kaut kādā mērā? Viņš nav Dievs, bet viņš sludina no Dieva vārda, Viņš saņem no Dieva, un mēs kā draudze esam tikai tāpēc ka draudzei ir pareiza stratēģija. Esam apmēram 140 grupas. Mums ir kādi 70-80 līderi. Kur vēl tā ir? Tie ir normāli kristieši ar normālām attiecībām ar Dievu, kas dzīvo normālu dzīvi. Cik ilgi mācītājs ir runājis: “Sāciet savu biznesu!”? Kopš šī draudze pastāv! Es vienmēr esmu mācījis veiksmīga biznesa pamatprincipus. Es nepārtraukti mudinu kļūt pašnodarbinātiem. Bet ko tagad? Nepaklausīji Dieva vadībai caur šo balsi, kas šeit skanēja? Neklausīji, biji kūtrs, saliki rokas un vēl pagulēji, tad nu tagad ej potēties! Bet tur aiz mākoņiem vēl joprojām ir saule. Ja nu Dievs tevi vada atstāt darbu un sākt savu biznesu, kur tu kļūsi miljonārs? Un bez šīs situācijas tu nekad nebūtu miljonārs. Tev vajadzēja šo situāciju. Saki paldies Dievam par šo situāciju! Aleluja! “Tas ir mans ceļš, mans tramplīns nākamajam lēcienam, nākamajai uzvarai.” Bet tev pašam tas ir no Dieva jāsaprot. Pašam jālūdz spēks izdarīt tā, kā tu no Dieva to saproti. Mēs runājam par daļu no personīgām attiecībām ar Dievu, ne par slavēšanu, ne par pielūgsmi, bet kā saņemt Dieva vadību un kā to realizēt.
Tātad, kā Dievs atbild uz lūgšanām?
1. Informācijas salīdzināšana savā starpā un salīdzināšana ar Dieva vārdu.
2. Virziena saņemšana saskaņā ar to informāciju, ko esmu salīdzinājis savā starpā un salīdzinājis ar Dieva vārdu.
3. Pārdabiskas atklāsmes no Dieva vārda.
4. Lūgšana par spēku izdarīt to, ko esi saņēmis.
5. Lūgšana par pārdabisku Dieva iejaukšanos.
6. Paša cilvēka iejaukšanās garīgajā pasaulē.
Bībelē ir precedents, kad ēģiptiešu karaspēks noslīka Niedru jūrā un Izraēls izgāja sausām kājām caur jūru. Tā ir Dieva pārdabiska iejaukšanās.
Bet Mozus sacīja tautai: “Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit. Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā.” Tad Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un Tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu nakti, un Viņš darīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās. Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, un visi faraona zirgi un viņa rati un viņa jātnieki iegāja aiz viņiem jūras vidū. Un rīta krēslā Tas Kungs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņu un uguns stabā, un ēģiptiešu karaspēkā radās apjukums. Un Viņš kavēja riteņu griešanos, tā ka tie tikai ar grūtībām tika uz priekšu; tad ēģiptieši sacīja: “Labāk bēgsim no israēliešiem, jo Tas Kungs karo par viņiem pret Ēģipti.” Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem.” Un Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un jūras ūdeņi atgriezās rīta ausmā savā vietā, un ēģiptieši bēga tiem tieši pretim. Tā Tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū. Un ūdeņi atgriezās un apsedza gan ratus, gan jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija viņiem dzinies pakaļ jūrā; no viņiem nepalika pāri neviens pats. Bet Israēla bērni izgāja caur jūras vidu pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. (2. Mozus 14:13-23)
Dievs pats iejaucās karadarbībā un pats meta akmeņus uz ienaidnieku. Viņš ienaidnieku karaspēku sita ar aklumu.
Kad Dieva vīra kalpotājs cēlās agri no rīta un izgāja ārā no mājas, redzi, tad karaspēks ar zirgiem un ratiem bija jau pilsētu ielencis, un viņa puisis tam sacīja: “Ak vai, mans kungs! Ko nu darīsim?” Bet viņš atbildēja: “Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem.” Un Elīsa lūdza Dievu un sacīja: “Kungs, lūdzams, atver viņam acis, ka viņš var redzēt!” Un Tas Kungs atvēra tā puiša acis, ka tas redzēja, un, lūk, kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu visapkārt ap Elīsu. Kad tie nāca pret viņu, tad Elīsa lūdza To Kungu un sacīja: “Sit šo svešo tautu ar aklību!” Un Viņš tos sita ar aklību, kā Elīsa to bija vēlējies. (2. Ķēniņu grāmata 6:15-18 )
Ir precedenti manā dzīvē, kad mani ienaidnieki vienkārši saļimst, un es par to nemaz neesmu lūdzis. Draugi, Dievs ir ar mums. Dievs ir ar tevi, un mums ir jālūdz par Dieva pārdabisku iejaukšanos. Mums ir jālūdz par cilvēkiem, kuriem viņu darba devēji spiež vakcinēties, par kuru pašam ir jāuzņemās atbildība. Lūgsim par pārdabisku Dieva iejaukšanos. Es ticu, ka Dievam ir atbilde. Un es ticu, ka mēs kā draudze ļoti veiksmīgi iziesim no visām šīm situācijām. Tu neesi viens. Mums ir Dievs, un mēs esam viens otram.
Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas. Bet cietuma sargs, uzmodies un redzēdams cietuma durvis atvērtas, izrāva zobenu un gribēja nonāvēties, domādams, ka cietumnieki izbēguši. Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: “Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit.” Viņš sauca pēc uguns, ieskrēja un drebēdams metās zemē Pāvila un Sīlas priekšā un, izvedis tos ārā, sacīja: “Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?” Viņi atbildēja: “Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti.” Un viņi runāja Dieva vārdu viņam un visiem, kas bija tanī namā. Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie. Viņš tos veda savā namā, sēdināja pie galda un priecājās ar visu savu namu, ka ticēja Dievam. (Apustuļu darbi 16:22-34)
Pāvils un Sīla tika arestēti par evaņģēlija sludināšanu kādā pilsētā, un viņi tika iemesti cietuma dziļākajā vietā. Un tur ir rakstīts, ka viņi dziedāja slavas dziesmas, lūgdami Dievu, un ieslodzītie viņos klausījās. Un piepeši notika zemestrīce. Važas nokrita un cietuma durvis atvērās. Cietuma sargs, atskrējis ar lāpu, redzēja, ka durvis atsprāgušas vaļā, un viņš domāja, ka cietumnieki ir izbēguši. Bet viņi bija turpat uz vietas. Cietuma priekšnieks uzaicināja viņus savās mājās, pārsēja visas vātis, kas bija radušās no soda izpildes. Un viņš pats un viss viņa nams pieņēma Kristu kā savu glābēju. Draugi, tas ir pārdabiski.
Viņš pavēlēja to saņemt un ielikt cietumā, nodevis sešpadsmit kareivjiem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc Pashā svētkiem vest ļaužu priekšā. Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu. Kad Hērods viņu gribēja vest priekšā, tanī naktī Pēteris gulēja starp divi kareivjiem, divām važām saistīts, un sargi durvju priekšā sargāja cietumu. Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām. Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” To apzinājies, viņš devās uz Marijas namu; tā bija Jāņa, kam pievārds Marks, māte. Tur bija daudz sapulcējušies un lūdza Dievu. Viņam pie vārtiem klauvējot, kāda kalpone, vārdā Rode, nāca klausīties; un, Pētera balsi pazinusi, viņa aiz prieka neatvēra, bet steidzās un pavēstīja, ka Pēteris stāvot vārtu priekšā. Tie viņai sacīja: “Tu esi traka.” Bet viņa noteikti apgalvoja, ka tā esot. Tie sacīja: “Tas ir viņa eņģelis.” Pēteris joprojām klauvēja. Viņi atvēra un atvēruši, to redzēdami, izbijās. Viņš tiem māja ar roku, lai tie klusētu, un tiem pastāstīja, kā Tas Kungs viņu izvedis no cietuma. Viņš sacīja: “Pasakait to Jēkabam un brāļiem!” Un izgājis viņš devās uz citu vietu. Bet, kad gaisma ausa, kareivjus pārņēma liels uztraukums, kas gan ar Pēteri esot noticis. Hērods viņu meklēja, bet neatrada. Nopratinājis sargus, viņš pavēlēja tos notiesāt un, aizgājis no Jūdejas uz Cezareju, palika tur. (Apustuļu darbi 12:4-19)
Ķēniņs Hērods nogalināja Jēkabu ar zobenu un vēlējās nogalināt arī Pēteri. Pēteri arestēja un nodeva cietumā. 16 sargi pa maiņām viņu sargāja. Divi sargi gulēja ar viņu kopā kamerā, ar važām saistīti savā starpā. Iedomājies: divi pie durvīm, divi kamerā, ar važām saistīti ar Pēteri. Šajā laikā draudze vienprātībā lūdza par Pēteri Dievu. Tur ir rakstīts, ka pēkšņi cietuma kameru apspīdēja gaisma un eņģelis pieskārās Pēterim, teikdams: “Celies, apģērbies, apauj kājas.” Pēteris domāja, ka tā nav īstenība, ka tas ir sapnis. Viņš pieceļas, apģērbjas, un viņi iziet caur durvīm, kuras atveras viņu priekšā. Sargi guļ. Sargi pēc tam tika notiesāti. Jo tas ir neiedomājami, ka cilvēks tā var iziet no cietuma. Pēteris attapās pilsētā uz ielas un pa taisno devās uz slepeno vietu, kur viņi lūdza Dievu. Kad Pēteris klauvēja pie vārtiem, kalpone tās neatvēra no priekiem. Viņai tas bija brīnums. Un viņa skrēja pateikt pārējiem, ka Pēteris klauvē pie vārtiem. Bet Pēterim jau rīt bija jāizpilda nāves sods. Un pārējie saka, ka tas nevar būt, tu esi kļuvusi traka. Iedomājies, viņi paši lūdz un paši netic, ka tas var būt. Mums nav jābūt nekādām emocijām, mēs lūdzam, un tam ir spēks. Un Dievs iejaucas ar brīnumiem un zīmēm.
Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!” Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticis. (Apustuļu darbi 3:1-10)
Tiem uz ļaudīm runājot, pienāca priesteri, Tempļa sardzes priekšnieks un saduķeji, sadusmoti par to, ka viņi ļaudis mācīja un sludināja Jēzū augšāmcelšanos no mirušiem. Tie satvēra viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; jo bija jau vakars. (Apustuļu darbi 4:1-3)
Pēc slimā dziedināšanas, apustuļus arestēja, tad viņus atlaida, un viņi nāca pie savējiem, kuri vienprātībā lūdza Dievu, lai Dievs viņiem dod drosmi sludināt, neskatoties uz viņu nelietībām. Šī vieta nodrebēja un visi kļuva Svētā Gara pilni, un drošu sirdi runāja Dieva vārdu. Pārdabiska Dieva iejaukšanās.
Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: “Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības? Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret To Kungu un Viņa Svaidīto. Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam bija jānotiek. Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.” Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. (Apustuļu darbi 4:23-31)
6. Paša cilvēka iejaukšanās garīgajā pasaulē.
Tu pats iejaucies garīgajā pasaulē ar visiem iepriekšējiem punktiem. Pēdējais punkts ir kā kopsavilkums. Tu Dieva vadību esi saņēmis, tu lūdz par spēku, tu lūdz par Dieva iejaukšanos, tu apliecini, tu redzi vīziju, tu ej uz priekšu, tu strādā šajā virzienā, visu tu vari kopā ar Dievu. Un tu iejaucies garīgajā pasaulē Jēzus Vārdā un izcīni uzvaru, ko pēc tam redz arī fiziskajā pasaulē.
Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.” (Mateja evaņģēlijs 17:20-21)
Mācekļi nespēja izdzīt ļaunu garu no epileptiķa un prasīja Jēzum, kāpēc to nespēj. Jēzus atbildēja, ka viņu mazticības dēļ. Ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. Jo šī suga citādi neiziet, kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.
Bet, kad Viņš rīta agrumā atkal gāja uz pilsētu, Viņam gribējās ēst. Un Viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā kā tikai lapas vien un sacīja: “Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug.” Un vīģes koks tūdaļ nokalta. Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās un sacīja: “Kā vīģes koks tik ātri nokalta?” Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: “Patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad jūs teiksit šim kalnam: celies un meties jūrā, – tad tas notiks. Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.” (Mateja evaņģēlijs 21:18-22)
Kad jūs teiksiet šim kalnam: celies un meties jūrā, – tad viņš pārcelsies un metīsies jūrā, un viss, ko jūs ticībā lūgsiet, jūs saņemsiet. Mēs dabūsim visu, ko ticībā lūgsim.
Bet neviens nevar, stipra vīra namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs. (Marka evaņģēlijs 3:27)
Jēzus māca garīgos likumus. Viņš saka: neviens nevar, stipra vīra namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs. Es aicinu: ejam stiprā namā un izlaupam to. Ejam visās šajās individuālajās situācijās, ejam kopā, viens otru atbalstām, kad darba devēji piespiež, atņem iespēju mācīties utt. Ejam iekšā stiprā namā un to izlaupam. Un parādam, ka tas, kas ir ar mums, ir spēcīgāks par to, kas ir pret mums. Parādam, ka neatkarīgi no tā, kā būs ar tavu darbu, tu paliksi uz kājām un uzvarēsi. Un tu būsi tas, kas smiesies pēdējais. Mums nav tikai cerība, mums ir ticība un pārliecība. Mēs esam par Dieva svētītu Latviju! Mums ir vīzija, mums ir redzējums, kā to visu sasniegt. Mums ir Dieva vadība. Lūdzam pēc spēka un lūdzam pēc pārdabiskas Dieva iejaukšanās. Tu esi kā lauva starp meža zvēriem, kā jauns lauvēns avju ganāmā pulkā; kurp vien tas noklīst, viņš visur visu saplosa un ar kājām nomin, tā ka nav nekāda glābiņa. Tu esi Dieva lauva, kas nekad nepadodas. Esi tas, kas pēc visiem kritieniem ceļās. Nekad nepadodies. Dievs ir ar mums. Aleluja! Lūgsim Dievu par katru brāli un māsu mūsu draudzē, kuriem šobrīd ir jāizdara izvēle. Lai arī kāda būtu šī izvēle, mēs lūgsim, lai Dievs stiprina, Dievs atklāj un vada. Jēzus Vārdā mēs ejam garīgajā pasaulē. Mēs lūdzam par katru vienu brāli un māsu mūsu draudzē, kuru velns caur cilvēkiem šantažē, ienīst, nicina. Jēzus Vārdā mēs ejam pret šiem darba devējiem, mēs ejam pret visu šo sistēmu. Jēzus Vārdā, sātan, vācies prom no šo cilvēku prātiem! Vācies prom no šo cilvēku dzīvēm, Jēzus Kristus Vārdā! Jēzus Vārdā mēs apliecinām, ka nekāds ļaunums mums nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies mūsu teltij, jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši pa labo roku, taču tevi tas neskars. Jēzus Vārdā tu vienmēr iziesi kā uzvarētājs. Mēs lūdzam, Kungs, ieej, iejaucies pārdabiski un palīdzi katram saprast Tavu vadību un dod spēku izdarīt tā, kā Tu vēlies, un nāc, pārdabiski iejaucies, Kungs, ka mēs izejam kā uzvarētāji, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā saņemt Dieva vadību?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.
