Svaidījums ir Dieva piešķirts spēks,
autoritāte izpildīt konkrētu uzdevumu. Tas ir Dieva piešķirts spēks izpildīt konkrētu darbu. Viņa darbu. Mēs nevaram izglābt cilvēkus ar savu spēku. Ārsta spējas ir ierobežotas. Mēs nevaram dziedināt cilvēkus, katrā ziņā visus, ar savu spēku. Mēs nevaram uzcelt draudzi vai mājas grupas no svētiem cilvēkiem ar savu spēku. Mēs nevaram kļūt brīvi no velna valgiem paši ar savu spēku. Mums ir nepieciešams svaidījums. Bībele saka, ka tad, kad Jēzus sludināja, cilvēki brīnījās. Viņi teica: „Kas tas tāds? Viņa vārdi ir vareni!” Ļaudis teica, ka Viņa vārdi nav tādi kā rakstu mācītāju un farizeju vārdi. Viņa vārdi ir ar segumu ar spēku. Draugs, ir ļoti liela atšķirība, vai mācītājs no kanceles sludina savā spēkā vai svaidījumā! Ir starpība, kad viņš pats miesā ir izgudrojis ko runāt vai kad viņš tiešām to ir saņēmis no Dieva. Kad mācītājs pats dzīvo svētu dzīvi un pats dara to, ko māca, vai arī, kad viņš nedzīvo svēti un māca citus. Ir liela atšķirība, kad mācītājs sludina svaidījumā. Draugs, ja tev viss ir kārtībā attiecībās ar Dievu, tev vajadzētu pat sajust svaidījumu. Tas ir reāls spēks, tā ir reāla matērija. Tajā brīdī kad es sludinu, tas ir Svētā Gara spēks, kas dara izmaiņas tavā dzīvē. Draugs, lielākajai daļai mums, kas esam šeit, ir izmaiņas mūsu dzīvēs. Tās ir pozitīvas izmaiņas – brīvība no atkarībām, dziedināšana no slimībām, sakārtots raksturs, paškontrole, mugurkauls un svēta dzīve. Mēs esam izrauti no elles un pārcelti debesīs. No kurienes tas viss? No sludināšanas, jo ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana no Kristus pavēles. Es sludinu svaidījumā un Dievs dara izmaiņas. Draugs, izmaiņas mūsu vidū, ko dara Dievs ir no svaidījuma. Tas ir spēks.

Vecajā Derībā, kad iecēla amatā priesterus un ķēniņus, viņus svaidīja ar eļļu, izlejot to uz galvas, un tas simboliski nozīmēja, ka Svētā Gara spēks ir uz viņiem. Un ne tikai spēks, bet arī autoritāte darīt pēc Dieva gribas dažādas lietas un vadīt veselas valstis. Autoritāte – tas ir kā kronis galvā karalim vai kā policistam formas tērps. Likums pat nosaka, ka, ja tu izraisi konfliktu ar cilvēku un vēlāk izrādās, ka viņš ir bijis policists, tad tevi tiesās kā jebkuru parastu cilvēku, kas ir konfliktējis vai kāvies ar parastu cilvēku. Taču, ja šis cilvēks būtu bijis policista formā, tevi sodīs daudz stingrāk. Kāpēc? Tāpēc, ka uz viņa ir valsts varas apliecinājums, jeb zīmogs. Tā ir policista forma.

Bez svaidījuma tu neesi nekas. Nulle. Tev ir nepieciešams svaidījums. Kad Jēzus sludināja, tad cilvēki, sajuta un redzēja spēku. Kad Viņš pavēlēja ļauniem gariem, tie izgāja. Kad Viņš lūdza par slimajiem, tie tika dziedināti. Spēks! Svaidījums! Kad Viņš kalpoja saviem divpadsmit cilvēkiem Savā grupiņā, šie cilvēki pēc tam atdeva par Viņu savas dzīvības. Kā Viņš spēja panākt to, ka vienpadsmit no viņiem atdeva savas dzīvības, bet divpadsmitais nonāca cietumā? Kā Viņš panāca, ka divpadsmit cilvēki visā pilnībā nodevās Viņam, bija gatavi un arī atdeva savas dzīvības? Jēzus staigāja absolūtā paklausībā Tēvam. Un tāpēc uz Viņa bija Svētā Gara svaidījums. Kad Viņš trīsdesmit gados sāka savu kalpošanu, Lūkas evaņģēlijā ir teikts:

“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā” (Lūk. 4:18-20)

Jēzus apzinājās, ka uz Viņa ir svaidījums. Un kas Viņu ir svaidījis? Kāds, kurš ir par Viņu augstāks, Tēvs. Visas trīsvienības Personas ir vienlīdzīgas, Tēvs, Jēzus un Svētais Gars, bet tajā pašā laikā Jēzus bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Savas zemes dzīves laikā Viņš pilnībā pakļāvās Tēvam. Viņš teica: „Visu, ko Es daru, to Es redzu pie Tēva. Tikai to, ko redzu pie Tēva, to Es daru.” Lūk, svaidījums. Un viss, ko Jēzus darīja, bija saskaņā ar Tēva gribu. Tāpēc Viņu pavadīja spēks.

Vai tev ir vajadzīgs svaidījums? Vai tu vēl nesaproti īsti, kas tas ir? Tas ir tas, bez kā tu esi miris. Tas ir tas, bez kā tu velnam neesi bīstams. Tas ir tas, bez kā tu nespēj tikt galā ar savām dzīves problēmām, ne finansiālajām, ne ar rakstura īpašībām. Tas ir tas, bez kā neviens mācītājs, līderis vai vadītājs nespēj vest Dieva cilvēkus tuvāk Dievam. Nespēj! Tā ir tāda pļurināšanās pa dzīvi, ticīgo tēlošana, līdzīgi kā mazi bērni smilšukastē spēlē baznīcu. Es šobrīd lasu Dāga Hevarda Milla grāmatas. Esmu pasūtījis veselu kaudzi ļoti nopietnu grāmatu, kuras tiešām palīdz dabūt svaidījumu un izdarīt Dieva gribu. Viena no šīm piecdesmit grāmatām ir atbrīvošanas kalpošanas rokasgrāmata par velnu izdzīšanu. Nesen skatījos kādu Milla svētrunu, kur viņš pats saka, ka tad, kad viņš kad brauc pa draudzēm un reklamē savas grāmatas, tikai šo vienu izpērk visvairāk. Kuru? To, par ļaunajiem gariem! Un viņš saka: „Draudze spēlē baznīcu, spēlējas kā bērni, viens otru atbrīvo. Ja kāds svētdien atnāk uz dievkalpojumu sasaistīts, mēs viņu atbrīvojam!” Bet atbrīvošanas kalpošana ir ļoti niecīga, maza daļiņa no Dieva uzdevuma ko Viņš mums ir uzticējis. Mēs negribam spēlēt spēlītes, no svētdienas līdz svētdienai izdzenot velnus līdz nākamajai reizei. Draugs, kad tu kalposi Dievam, velni paši aizies no tavas dzīves! Kad tu glābsi dvēseles, pavadīsi laiku ar Dievu un darīsi to, kas ir svarīgāks par visu pārējo, no tevis nebūs jādzen nekādi velni ārā. Man nekad neviens nav izdzinis nevienu velnu. Bet kāpēc tad mūsu draudzē ir inkaunteri? Tāpēc, ka ir maz to, kuri tūlīt pēc piedzimšanas no augšienes sāk kalpot Dievam. Sāc kalpot Dievam un velni paši aizies! Tieši tā ir noticis manā dzīvē, mani neviens nav atbrīvojis. Es pats esmu lūdzis Dievu, pats esmu meklējis Viņa vaigu, pats esmu sludinājis, pats esmu liecinājis. Esmu darījis no savas puses visu, ko varu, esmu kalpojis cilvēkiem. Tāpēc esmu brīvs. Pietiek spēlēt spēlītes! Laiks ir kļūt pieaugušiem!

Kā saņemt svaidījumu? Tev ir nepieciešams reāls svaidījums. Un pietiek tēlot ļauno garu izdzinēju un domāt, cik tās ir svarīgas personas! Kā būtu, ja es  katru sestdienu stādītu jums priekšā kādu garu izdzinēju? Šodien pie mums ir ieradies ļauno garu izdzinējs no Ķīnas, nākamo sestdien būtu no Indijas, pēc tam būtu ļauno garu izdzinējs no Krievijas? Varbūt dažam labam patiktu šāda kalpošana. Padzenātu velnus, svētītu, nopravietotu un pateiktu, kas gaida nākotnē. Bieži dzirdu, ka cilvēki saka: „Man pravietis to pateica, man pravietis šito pateica.” Bet mācītājs neko nav teicis viņam? Pravieši visu kaut ko ir teikuši un visādus velnus ir dzinuši ārā, bet mācītājs viņiem neko nav teicis. Nevis nav teicis, bet tu neesi klausījies! Tu neesi gājis pie mācītāja! Ir tādi cilvēki, kas acīs neskatās. Kad es ienāku draudzē, es cenšos katram, kas laicīgi atnāk, paspiest roku. Un reizēm ir tādi, kuri acis nezina kur likt, viņi pat nemāk acīs paskatīties. Un zini, kas tie ir? Tie ir cilvēki, kuriem esmu nulle. Ir cilvēki, kas neskatās acīs, kuriem nav autoritāte ne šīs draudzes mācītājs, ne šīs draudzes vadītāji, ne šīs draudzes vīzija, ne šīs draudzes Dievs. Es pat nezinu, ko jūs šeit darāt! Mums ir tas pats Dievs, kas citām draudzēm. Nākamreiz saņemiet visu savu spēku un paskatieties man acīs. Dariet kaut ko lietas labā! Pēc pieredzes es zinu, ka tie, kas acīs neskatās, ilgi šeit neuzturas. Un es pilnīgi nedaru neko tādu, lai viņi te nebūtu. Esmu ievērojis – cilvēks neskatās acīs, kādu laiku viņš šeit ir un pēc tam nav. Viņi kādu laiku apmeklē citu draudzi, pēc tam atkal pārceļas uz citu vietu. Uz kādu laiku. Vai tu zini, kas notiek ar koku, ja to pārstāda no vienas vietas uz otru? Kas notiek, ja puķes bieži pārstāda? Tās neaug kā nākas. Tāpat notiek arī ar cilvēkiem, kas mētājas no vienas draudzes uz otru. Viņi nekādi nevar dabūt svaidījumu un autoritāti paši pār savu dzīvi. Viņu dzīvēs valda anarhija un bezkontrole. Tad viņi nāk un saka: „Nevaru sevi kontrolēt! Mācītāj, palūdz par mani, ka es varētu sevi kontrolēt.”

Tātad, kā saņemt svaidījumu?

„„Ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu!” – saka Tas Kungs!” (Caharijas 4:6)

Mēs nevaram garīgas lietas izdarīt ar savu spēku. Ne ar savu varu, bet tikai ar Tā Kunga Garu. Atceries, Dieva Gars ir Tas, Kurš dara garīgas lietas mūsu dzīvē. Tas ir Dieva Gars, Svētais Gars! Un šodien šeit nebūs tāda tradicionāla, harizmātiska mācība par to, ka tev vajag tikai atnākt uz draudzi, lai tev uzliek rokas un svaida, un tad tu sajutīsi eiforiju, nokritīsi zemē, sāksi smieties un runāt jaunās mēlēs, tev būs laba sajūta un tad tev pateiks, ka tu esi dabūjis svaidījumu! Jaunu, svaigu eļļu! Bet, ja tavā dzīvē nekas nemainās? Tu staigā kā apdullusi muša ar jaunu svaidījumu, ej no viena kalpotāja pie otra. Tiklīdz kāds kaut kur parādās, tu esi klāt, lai uzliek rokas un tu dabūtu viņa svaidījumu. Bet ja tavā dzīvē nekas nemainās, tad tas ir viltus svaidījums. Svaidījums ir tas, kas maina mūsu dzīves! Svaidījums nav tas, kas liek mums labi justies, bet tas, kas reāli maina mūsu raksturu, mūsu dzīves. Tas, kas liek caur mums glābties cilvēkiem.

Kā saņemt svaidījumu? Ir divi avoti, no kurienes mēs saņemam svaidījumu. Vienmēr der paturēt prātā, ka, ja arī caur cilvēkiem mēs saņemam svaidījumu, tad Tas, Kurš to dod, ir Dievs. Tātad pirmais:

1.             Dievs caur personīgām attiecībām.

Lūk, pirmais, kur es saņemu svaidījumu. Un tas nav kaut kas vienreizējs. Tas nav vienreizējs akts. Tas notiek, kad tu regulāri uzturi personīgas attiecības ar Svēto Garu. Lūk, tas ir svaidījuma avots. Kad tu katru dienu regulāri atver Bībeli, grāmatu Grāmatu un lasi to nevis kā grāmatu, bet kā Dieva vārdus. Tu pārdomā Dieva vārdu un dari to katru dienu. Un vēl, tu ne tikai lasi Bībeli, bet tu arī slavē Dievu. Ne tikai draudzē, bet arī savās mājās. Personīgas attiecības ar Dievu ietver Bībeles lasīšanu un lūgšanu, slavēšanu un pielūgšanu mājās. Dari to kārtīgi. Ar piecām minūtēm būs pavisam minimāls svaidījums vai arī vispār nekāds! Jēzus saka: „Jūs pat vienu stundu nevarat būt nomodā?” Tātad, kā minimums, viena stunda. Ar vienu stundu tu vari dabūt kaut minimālu svaidījumu. Ar to tu varēsi sākt dzīvot. Tas nenozīmē, ka katram obligāti jāsāk ar stundu. Sāc ar piecpadsmit minūtēm, pēc tam ar pusstundu un tad palielini savu lūgšanas laiku. Noliec mērķi – minimums stunda katru dienu. Pusstunda Bībele un pusstunda lūgšana. Lūk, avots, kur saņemt svaidījumu no Viņa. Cik vienkārši! Bet man liekas, ka lielai daļai būtu vienkāršāk, ja mācītājs tikai uzliktu rokas, izdzītu velnus un iedotu svaidījumu. Un pēc tam atkal dzīvoju, kā pats gribu. Tā liekas vienkāršāk.

2.             Dievs caur cilvēkiem.

Starp citu, personīgas attiecības ar Dievu arī tev nebūtu iespējamas bez cilvēkiem, jo Bībeli ir rakstījuši cilvēki. Tūkstošiem gadu laikā dažādās vietās un valstīs Dieva cilvēki, svēti vīri ir saņēmuši atklāsmes no Tā Kunga. Viņi tās ir mācījuši un pierakstījuši. Interesanti, ka visas šīs atklāsmes, ko viņiem ir atklājis Dievs, sakrīt. Kaut arī no dažādām vietām un dažādiem laikiem, tās sakrīt.

Kad farizeji un rakstu mācītāji pratināja Pēteri un Jāni, tie brīnījās.

„Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu, un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim teikt.” (Apustuļu darbi 4:13-14)

Par ko viņi brīnījās? Par to, ka nemācītiem cilvēkiem, vienkāršiem zvejniekiem un muitniekiem ir tāda autoritāte un spēks, un ka viņi nepakļaujas. Viņi runā ar tādu autoritāti, caur viņu rokām notiek brīnumi un zīmes, cilvēki viņiem seko vairāk, nekā rakstu mācītājiem un farizejiem pašiem, viņiem, gudrajiem, neseko, bet apustuļiem seko. Viņi brīnījās, no kurienes tāds spēks? Un te ir rakstīts: „Viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu.” Apustuļi ir bijuši kopā ar Jēzu! No kurienes svaidījums? No tā, ka tu katru dienu savā lūgšanu kambarī pavadi laiku kopā ar Jēzu. Nupat ir izdots jaunais Bībeles tulkojums. Tajā ir ievietoti apokrifi, grāmatas, kuras nav Dieva vārds. Nelasiet apokrifus. Lasiet Bībeli! Ir labs arī līdzšinējais Glika tulkojums.

Tātad, mācekļi ir bijuši kopā ar Jēzu. Jēzus saka:

„Kas Man tic, kā rakstos sacīts (..)” (Jāņa evaņģēlijs 7:38)

Jēzus labi pārzināja Rakstus. Viņš ļoti bieži citēja Mozu. Tātad, Jēzus ir svaidījuma atslēga! Viņš zināja Rakstus, Viņš ne tikai pavadīja laiku divvientulībā ar savu Tēvu, bet arī lasīja Rakstus. Viņš kāpa kalnā, gāja tuksnesī, vientuļās vietās un lūdza Dievu. Jēzus lasīja Rakstus, lūdza un slavēja To Kungu, savu Tēvu. Un kas tev ir jāsaprot – Jēzus bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Tieši tāpēc arī Bībele saka, ka Viņš mums spēj just līdzi, jo Viņš pats ir nācis cilvēka miesā un dzīvoja kā cilvēks. Tas ir Kristus mācības pamats. Vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Tev vajadzēs to saprast šī sprediķa gaitā.

Veidi, kā saņemt svaidījumu.

1.             Klausoties Dieva vārdu.

Tas nozīmē lasot Dieva vārdu un arī klausoties Dieva vārdu. Draugs, šajā brīdī, kad es sludinu Dieva vārdu, tu saņem svaidījumu. Es gribu pateikt vienu noslēpumu sliņķiem. Draugs, ar to vien, ka tu esi atnācis līdz šejienei, ar to vien, ka tu esi šeit un dzirdi Dieva vārdu, svaidījums piepilda tevi! Varbūt tevi pierunāja atnākt kāds no draudzes cilvēkiem. Varbūt gadu lūdza par tevi Dievu. Un tu beidzot atnāci. Vai, kāds prieks mums visiem! Pat, ja tu netaisies neko darīt un neko mainīt savā dzīvē, ar to vien, ka šajā brīdī tu sēdi šeit un klausies šo svētrunu, tavā dzīvē notiek izmaiņas. Svētais Gars, Viņa spēks darbojas pie Tevis. Paldies Dievam!

Kāpēc es tik ļoti uzsveru, ka vienmēr, pat ja jūs grēkojat, vissvarīgākais ir lūgšanu kambaris katru rītu un būt katru sestdienu šeit. Galvenais – neatstāj savas sapulces. Jo, ja tu pieņemsi lēmumu lūgt Dievu, meklēt Viņu būt katru sestdienu dievkalpojumā un būt arī savā grupiņā, tad svaidījums tev neļaus sēdēt mierā. Dievs darīs pie tevis izmaiņas, pat ja tu vienkārši tikai būsi. Tas notiek pārdabiski, gribi, vai ne. Vai tevi tas iepriecināja? Es jau teicu, tas bija sliņķiem. Dievs kaut ko darīs, bet es nesaku, ka tev būs liels svaidījums. Bet kaut ko Dievs darīs pie tevis tāpēc vien, ka tu būsi šeit. Apustulis Pēteris sludināja Kornēlija namam:

„Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.”  (Apustuļu darbi 10:44)

Pār ko nāca Svētais Gars? Pār tiem, kuri dzirdēja Pētera sludinātos vārdus. Un Pēteris bija bijis kopā ar Kristu un sludināja Kristu. Kas nāca pār viņiem? Svētais Gars, spēks, svaidījums!

Pravietis Ecehiels saņēma svaidījumu, klausoties Dieva vārdu.

„Un Viņš man sacīja: “Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt.” Viņam tā uz mani runājot, Gars pārņēma mani, tā, ka es nostājos uz savām kājām, un es dzirdēju to, kas uz mani runāja.” (Eciehela 2:1-2)

Kad Gars pārņēma Ecehielu? Iedomājies – Gars pacēla viņu pārdabiski. Mums cilvēki krīt zemē, bet tur pieceļas. Tas notiek pārdabiski. Atceros Vasarsvētku apvienības bīskaps stāstīja, ka Tallinas atmodā, padomju laikā sapulcē Olivistes kalnā notika dievkalpojums. Pēkšņi viens no kalpotajiem pacēlās gaisā un pārējie pārbijušies vilka viņu aiz jostas lejā. Dieva svaidījumā notiek pārdabiskas lietas. Dievam nekas nav neiespējams. Dievs vienā sekundē spēj izmainīt tevi un tavu niecīgo problēmu. Tava problēma ir niecīga Viņa acīs. Jo ar Tavu spēku, Dievs, es pārvaru vaļņus un ar savu Dievu es sagrauju mūrus! Sagrauju un pārvaru – svaidījumā.

2.             Esot kopā.

Esi kopā. Esi draudzē. Neatstāj savas sapulces.

3.             Klausoties un darot.

Vai tu tiešām gribi dabūt svaidījumu? Tad klausies un dari to, ko tu dzirdi.

4.             Skatoties un darot.

Skaties, ko dara mācītājs, dari tāpat un tev būs tas pats svaidījums. Skaties, ko dara Dieva cilvēki, dari tāpat un tev būs tas pats svaidījums, kas viņiem. Skaties, ko dara tavs grupas vadītājs, dari tāpat, dzīvo tāpat un tev būs tas pats svaidījums. Varbūt tu gribi biznesu uztaisīt un domā, ka tev nav ideju, jo visas nišas ir aizņemtas. Skaties, kā dara ķīnieši, dari tāpat un tev būs tas pats! Nevar būt? Var gan būt. Vai tev loģiskā domāšana ir? Skaties, kā citi tepat Latvijā kaut ko dara un izdari tieši to pašu. Kādi būs augļi? Tieši tādi paši, kā viņiem. Lūk, visa loģika. Nevajag izdomāt jaunu divriteni, tas ir jau izdomāts. Pārkrāso citā krāsā, pieliec kaut ko klāt, un aiziet! Tomēr ne par biznesu mēs šodien runājam. Kaut arī tur ir vajadzīgs svaidījums. Kā vēl var saņemt svaidījumu?

5.             Uzliekot rokas.

Arī tā var dabūt svaidījumu. Man rokas ir uzlikuši Reihards Bonke, Stīvs Hills un Cēzars Kastelanoss. Kāpēc? Tāpēc, ka es meklēju un gribēju to, kas ir viņiem. Kastelanosam ir liela draudze, es arī gribu. Bonke sludina ar brīnumiem un zīmēm, es arī gribu. Stīvs Hills arī. Bet no tā vien, ka man uzliek rokas, vēl svaidījums nedarbojas caur mani un manī. Man ir nepieciešams arī darīt pareizas lietas.

6.             Uzticība.

Un te daudziem ir problēmas. Ar uzticību. Neuzticams cilvēks nedabūs neko! Tev ir jābūt uzticamam Dievam un uzticamam arī savam mācītājam savā draudzē, kurā tu esi. Uzticība draudzes vīzijai, draudzes redzējumam un arī draudzes noteikumiem. Uzticība laulībā. Ko Bībele saka, kādam jābūt ir vadītājam savā draudzē? Tādam, kas labi valda savu namu. Vienas sievas vīram. Ja jau tu nespēj savu ģimeni vadīt un gādāt, tad kā tu gādāsi draudzē par cilvēkiem? Tev ir jābūt uzticamam ģimenē un uzticamam saviem līdzcilvēkiem. Tātad uzticība. Vari būt pārliecināts, ja tu būsi uzticams, tu arī dabūsi svaidījumu. Piemēram, tu esi uzklausījis kurnēšanu un daudzi no jums arī ir uzklausījuši. Kāds runāja slikti par draudzes mācītāju, kāds runāja kaut ko sliktu par grupas vadītāju, kāds runāja sliktu par draudzi un tu neko nedarīji. Tu ļāvi runāt. Un ja tas bija draudzē, tu negāji un neteici par to mācītājam. Tu to visu uzklausīji un atstāji. Vai zini, kas notiek tanī brīdī? Svaidījums pār tevi atnāk. Tu pats pat vari nebūt aprunātājs, bet tu esi uzklausījis un neko neesi darījis. Un velna sātaniskais svaidījums ir uz tevis. Un vari būt pārliecināts, es to uzreiz redzu. Es neesmu laimīgs, ka es to redzu. Man nepatīk to redzēt, taču es redzu. Reizēm es to redzu starp tuviem cilvēkiem, es neko nezinu, ko viņi ir darījuši un teikuši, bet es redzu – ir svaidījums. Pasaulē to sauc par auru, es to saucu par svaidījumu. Es redzu to garu, viņš tur ir. Un ja tu cilvēkam jautāsi, viņš tev atbildēs, ka neko nezina. Bet, kad tu sāksi iedziļināties, atklāsies – jā, bija tāda lieta, jā es uzklausīju tenkas. Un lūk, tieši tāpat ir arī tad, kad tu uzklausi un esi uzticams saviem Dieva ieceltiem vadītājiem. Pār tevi nāk tas svaidījums no Dieva, kas ir viņiem. Bet, kad tu uzklausi tenkas un aprunāšanas, tev tiek atņemts svaidījums.

Svaidījums izpaužas dažādās jomās. Es personīgi zinu, ka man ir finansiāls svaidījums. Es noteikti zinu, ka, ja es nevadītu draudzi, būtu veiksmīgs uzņēmējs. Dievs man nav ļāvis nodarboties ar biznesu, bet es mierīgi varētu to darīt. Man ir idejas, man ir konkrētas lietas. Es pat esmu dažas no tām teicis cilvēkiem, bet viņi nesaprot un neredz to. Es uz līdzenas vietas sāktu pelnīt naudu. Latvijā ir ļoti daudz iespēju. Es to nedarīšu, bet es zinu, kāpēc man tas ir. Es zinu, no kurienes. Tāpēc, ka mans mācītājs Modris Ozolinkēvičs, kurš bija mans garīgais tēvs tad, kad es sāku savu kalpošanu, rādīja man piemēru. Viņš pirka labas lietas, viņš bija ļoti devīgs, nebija skops, viņš vienmēr daudz ziedoja. Un es redzēju kā viņa draudzē bija miljonārs, kurš ziedoja pat 100 000 ziedojumu. Es redzēju to svaidījumu uz viņa, un es sekoju viņam. Es darīju to, ko viņš, pat neapzinoties.

Es atceros, kā reiz es strīdējos ar viņu. Draudzīte, ko es sāku vadīt, bija maziņa, bet mums apvienībā bija kāds kopējs projekts. No draudzēm vajadzēja savākt naudu, katru mēnesi noteiktu summu. Es domāju: „Man taču nav! Ziedojums bija četrdesmit lati mēnesī. Divus latus tagad viņiem dot? Es taču nedošu divus latus, kauns kaut kā. Citi dos simts, piecsimts, bet es došu divus latus. Smieklīgi!” Es saku: „Modri, es nedošu divus latus, ko tas palīdzēs?” Un kādu pusstundu mēs tā diskutējām. Toreiz viņš palika pie sava, es pie sava. Bet pēc tās sarunas es tomēr izlēmu paklausīt un dot tos divus latus. Es devu divus latus. Un šodien es varu iedot divsimt un divi tūkstoši latus, ja vajag. Es zinu, no kurienes man ir šis svaidījums. Caur Modri, caur to cilvēku, kuru Dievs ielika manā dzīvē. Un vēl caur šo mācītāju man ir sludināšanas svaidījums. Kā māku, tā runāju, un es redzu – notiek pārmaiņas. Cilvēki dzird klausās un pārmaiņas notiek viņu dzīvēs. To dzīvēs, kuri klausās un pieņem, notiek pārmaiņas. Pašlaik lasu Dāga Hevarda Milla grāmatas. Vai tu esi ievērojis, ka pēdējā laikā es nevis vienkārši sludinu, bet mācu? Mums bija „Patiesība par desmito tiesu”, „Patiesība par sektām”, tagad ir „Kā saņemt svaidījumu” un tā tālāk. Man ir daudz viņa grāmatu, daudzas esmu izlasījis un vēl vairāk pasūtījis. Un jo vairāk es lasu, jo vairāk es pamanu pie sevis, ka arī es esmu sācis mācīt. Un tas, ko es mācu, tas notiek draudzē. Kaut kādā veidā caur šo cilvēku, caur viņa grāmatu lasīšanu Dievs pārdabiski dod man to, kas man ir pietrūcis. Nepietiek ar „Aleluja”, ir jāmāca! Ir padziļināti jāmāca Dieva principi. Jēzus saviem mācekļiem visu īpaši izskaidroja..

Es kādreiz mācēju tikai uzlikt rokas un sludināt, ka ir elle un debesis, un Jēzus ir izeja. Tas bija viss, ko es darīju. Svaidījums, Gara dāvanas, Aleluja. Un tad manās rokās nonāca Džona Maksvela grāmata par līderību. Es sāku lasīt. Vairākus gadus katru dienu vienu stundu es lasīju viņa grāmatas. Es kļuvu par līderi. Svaidījumu vadīt, kas bija viņam, dabūju arī es. Un man nav jāizdomā jauns divritenis. Man nav jāizdomā jauni principi, viņi visi jau ir. Un, ja cilvēks saka: „Es gribu būt unikāls. Man ir unikāla mācība”, tad, draugs, tu esi lepns! Tu nevari neatzīt, ka tas, kas tu esi, ir kāda darba un sludināšanas rezultāts. Varbūt tu domā: „Es pats, pats, pats.” Nekā! Viss, kas tu esi, ir tāpēc, ka cilvēki ir strādājuši pie tevis. Svētais Gars caur cilvēkiem ir strādājis pie tevis. „Es pats, pats, pats.” Bet kur tev mamma un tētis? Ja tu arī nezini savu tēti un mammu, tad tevi audzināja draugs. Vai kompānija. Galu galā – kurš tev pīpēt iemācīja? Skolā! Kur tu iemācījies dzert? Skolā!  Vai es tagad meloju vai saku ko nepareizu? Cik no jums, klātesošajiem, esat iemācījušies smēķēt un lietot alkoholu skolā, arodskolā, studentu kopmītnēs? Paceliet rokas! Ko, gandrīz visi?! Lūk, pedagogi, šo redzot, jūs gribat, lai mēs laižam savus bērnus jūsu skolās? Es mācījos skolā ar konjaka pudeli un konfekšu kasti skolas solā. Un ik pēc desmit minūtēm es lūdzu skolotājam atļauju aiziet uz tualeti, jo man vajadzēja uzpīpēt. Tas viss bija padomju laikā. Kas notiek tagad?

Ukrainā ir mācītājs Vladimirs Muntjans. Viņu sauc arī par Ukrainas Beniju Hinu. Viņa dievkalpojumos nāk milzum daudz cilvēku, notiek brīnumi un zīmes. No kurienes viņam tas viss? Viņš pat ģērbjas kā Benijs Hins. Viņš runā kā Benijs Hins. Tās pašas dziesmas dzied viņa draudze. Un viss notiek. No invalīdu ratiem ceļas augšā cilvēki, vēzis aiziet, notiek brīnumi un zīmes. Katrs cilvēks ir tāds, kāds viņš ir, pateicoties citiem cilvēkiem. Interesanti, kāpēc vecāki sargā savus bērnus? Kāpēc mēs sakām: „Lūk, ar to nedraudzējies. Viņš tevi slikti ietekmē.” Kāpēc mēs tā darām? Tāpēc, ka mēs jau nemaz neesam tik dumji! Tikai tad, kad šie principi attiecas uz mums, mēs piepeši nesaprotam!

Tātad, ja tu gribi svaidījumu, tad tev vajag cilvēkus, kuri ir svaidīti. Arī tev vajag dabūt no viņiem šo svaidījumu. Un ne tikai caur to, ka viņi tev uzliek rokas. Draugi, tā ir tāda bērnu spēlīte. Es tev pateikšu patiešām astoņus punktus, kā tu pa īstam dabūsi svaidījumu.

Astoņi veidi, kā vari būt kopā ar svaidītajiem.

1.             Dievkalpojumā klausoties sprediķus.

Dievkalpojumā klausoties svaidīta cilvēka sprediķus. Ja tu esi konkrētā draudzē, tev ir konkrēts mācītājs. Klausies sava mācītāja sprediķus. Ja viņš nav svaidīts un pats nedzīvo tā kā māca, tad palūdz kādu laiku par viņu Dievu un, ja viņš nemainās, ej uz citurieni.

2.             Esi savā mājas grupiņā ar savu mājas grupas vadītāju.

Es ar savu grupu pavadu ļoti daudz laika kopā. Un viņi dabū to svaidījumu, kas ir man. Tie, kas ir uzticami, tie dabū. Savukārt jūs, kas esat uzticami saviem vadītājiem, dabūjat to pašu svaidījumu, kas ir man.

3.             Satikšanās.

Satiecies, pavadi laiku kopā ar savu vadītāju. Izbrīvē laiku, ko pavadīt kopā ar savu līderi. Daudzi nenovērtē to. Es zinu, ka es esmu pavadījis laiku kopā un viņi to nav novērtējuši. Bet daudzi to novērtē.

4.             Telefona sarunas.

Mūsu draudzē ir kārtība, ka katram cilvēkam pienākas viena stunda nedēļā runāt ar savu grupiņas vadītāju. Tas ir laiks pa telefonu, padomu došana, vienkārša draudzība, sarunas, atbalsts, lūgšanas pa telefonu. Lūk, esi kopā. Kāpēc vajag telefona sarunas? Tāpēc ka šajās telefona sarunās notiek kaut kas pārdabisks pie tavas dzīves.

5.             Elektroniskā sarakste.

Tā ir sarakste e-pastā, skaipā un tā tālāk. Raksti savam mācītājam, raksti savam līderim e-pastus un vēstules. Uzrakstīšu arī atpakaļ. Savējiem, savai grupai es rakstīšu vairāk.

6.             Skaties sprediķus.

Skaties svētrunas mūsu draudzes mājas lapā. Tu vari pasūtīt DVD disku. Skaties mājās to vēlreiz. Tajā brīdī, kad tu mājās skaties sava mācītāja sprediķus, tu saņem svaidījumu.

7.             Klausies sprediķus.

Ielādē sprediķus mp3 formātā. Tas ir vienkārši, pat telefonā tu vari ielādēt. Ja tev ir tāds darbs, kur nav daudz jādomā ar galvu, uzliec austiņas un savā mp3 pleijerītī vai telefonā klausies sprediķi. Iegādājies normālu telefonu, draugs! Tādu, kuram ir mp3 un austiņas. Lādē mp3 sprediķus un klausies tos nepārtraukti. Klausies arī mūsu slavēšanu.

8.             Lasot grāmatas.

Lasi daudz grāmatas, draugs. Ne tikai manas grāmatas. Lasi Dāga Hevarda Mila, Cēzara Kastelanosa un Jongi Čo grāmatas. Lasi to Dieva vīru grāmatas, kuriem ir augļi. Kāpēc es lasu Dāga Hevarda Mila grāmatas? Tāpēc, ka viņam ir augļi. Viņam ir tūkstoš divsimt draudzes. Un viņš nav cēlis draudzes no citu draudžu materiāla. Viņš ir sācis no nulles. Kad Dāgs sāka draudzi, tie, kam vajadzēja viņu atbalstīt, viņu izsmēja. Bet viņš uzcēla. Viņš nepārtraukti klausījās Keneta Heigena sprediķus. Un kādu reizi, kad viņš mājās kaut ko darīja un fonā skanēja Heigena sprediķis, viņš sajuta garā, ka no šīs kasetes kaut kas ienāk viņā un galvā atskan balss: „Tagad tu vari mācīt!” Un, kad viņš sāka mācīt pēc šī notikuma, draudzē viss sāka notikt. Tev ir vajadzīgs svaidījums. Ir liela atšķirība starp to, ko tu dari bez svaidījuma un to, ko tu dari svaidījumā. Velns darīs visu, lai nozagtu tev svaidījumu. Viņš teiks, ka tā ir kontrole. Viss tas G12 un visi vadītāji, viss ir cilvēcīgas mācības. Goda vārds, tik daudzi, tik daudzi šodien draudzē nodarbojās ar bērnu spēlītēm. Pāvils raksta savam māceklim Timotejam:

„Mēteli, ko esmu atstājis Troadā pie Karpa, atved šurp, arī grāmatas, pirmām kārtām pergamentus.” (2.vēstule Timotejam 4:13)

Vai Pāvils bija kopā ar Jēzu, draugs? Vai Pāvils bija kopā ar Jēzu, kā apustuļi Viņa grupā? Nebija. Tad kāpēc tieši viņa vēstules Jaunajā Derībā ir vairāk nekā Pētera un Jāņa? No kurienes viņam tāds svaidījums? Pāvils lasīja grāmatas. Dieva vīru grāmatas. Es jums atkārtoju – lasiet Dieva vīru grāmatas. Tādas kā Jongi Čo, Dāgs Hevards Mils, Cēzars Kastelanoss, tādas kā Džons Maksvels. Lūk, tādu cilvēku grāmatas lasiet. Un tad nevajadzēs tev nekādu atbrīvošanas kalpošanu. Velni muks, atpakaļ neskatīdamies. Kad es sāku savu kalpošanu, mani Dievs uzrunāja un teica: „Lasi Dieva vīru biogrāfijas.” Es vācu un ļoti meklēju dažādu Dieva cilvēku, kuri ir kādreiz dzīvojuši un vēl tagad dzīvo, biogrāfijas. Es tās studēju. Un es sāku ievērot, ka visiem ir kādas lietas, kas ir vienādas. Un sāku šīs lietas darīt. Un tas, kas notiek viņiem, sāka notikt arī man. Pagaidām vēl maz, bet rīt būs vairāk. Āmen.

Tagad ļoti delikāta lieta. Ir arī trīs prioritātes, jeb kārtība, kā būt kopā ar svaidītiem cilvēkiem. Kā būt, mēs zinām, bet kādā secībā? Lūk, klausies.

1.             Vistiešākais un spēcīgākais svaidījuma avots ir tavas draudzes mācītājs.

Neviens nezina tevi tik labi, kā tavas draudzes mācītājs. Un nekas neaizstās tavā dzīvē tavu paša draudzi, tavu draudzi, tavu mācītāju ar tavas draudzes vīziju un tavas draudzes mācību. Draugi, šajā draudzē svaidījumu var saņemt tikai caur mani! Atceries, ka Jēzus bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Kurš no jums ir izlasījis visu Bībeli? Vai jūs esat atraduši tādu rakstu vietu, kur Jēzus mācekļi iet pēc padoma pie Jāņa Kristītāja, vai pie Hēroda, vai pie farizejiem? Kāpēc? Par Jāni Kristītāju Jēzus Pats teica, ka nav neviena lielāka, kas no sievām dzimis. Kāpēc tad Jēzus mācekļi negāja pie Jāņa Kristītāja pēc padoma? Kāpēc viņi negāja klausīties viņa sprediķus? Tāpēc, ka viņi zināja, ka vistiešākais un pirmais svaidījuma avots ir viņu pašu mācītājs. Atceries, Jēzus bija arī cilvēks. Apustuļu mācītājs bija cilvēks un arī Dievs. Mācekļi nekad negriezās pēc padoma pie kāda cita, izņemot savu mācītāju. Tieši tāpēc viņiem bija vislielākais svaidījums. Nekad neesmu redzējis nevienu patiesi svaidītu cilvēku, kurš klīst no draudzes uz draudzi. Nekad! Neesmu redzējis tādus. Tie, kas klīst apkārt, parasti izskatās tādi apdulluši. Es nerunāju par gadījumiem, kad tu nāc no mirušas draudzes, kur tu nevari vairs normāli dzīvot. Un arī – kā tu aizgāji projām, ar konfliktu, vai normāli? Mums nevajag cilvēkus, kas ar kašķi iet prom no kaut kurienes. Ja tu nāc pie mums, tad mani ļoti interesē, kāpēc tu atnāci uz šejieni un kas notika tev iepriekšējā draudzē. Jo to, ko tu izdarīji tur, tu izdarīsi arī šeit. To pašu svaidījumu, ko tu atstāji tur, to tu tagad nesīsi šeit. Nē, mums nevajag tādu svaidījumu. Mums vajag svaidījumu no Dieva. Tātad vispirms – savs mācītājs. Jāņa mācekļi nāca pie Jēzus, nevis Jēzus mācekļi pie Jāņa. Lūk, kāpēc tieši Jēzus mācekļi bija svaidītie. Jāņa mācekļi vazājās apkārt! Izlasi Jāņa evaņģēlija sākumu!. Jānis un Andrejs, kur viņi bija sākumā? Pie Jāņa Kristītāja. Ieraudzīja Jēzu, aizskrēja Jēzum pakaļ, atstājot Jāni.

„Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie Viņa un sacīja: “Kāpēc mēs un farizeji gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?” (Mateja evaņģēlijs 9:14)

2.             Tavs grupas vadītājs.

Pirmkārt ir mācītājs, pēc tam tavas grupas vadītājs. Neesmu pamanījis nevienu svaidīto, caur kuru reāli notiktu kādas izmaiņas un kurš nav uzticams savam vadītājam. Draugi, cilvēka faktors ir ļoti svarīgs. Un ja gribi svaidījumu, tici arī cilvēkam. Kā tu vari ticēt tam, ko es sludinu, ja tu netici man, ja tu šaubies par mani? Kā tu vari kaut ko saņemt no manis? Kāpēc mazs bērns klausa tētim? Viņš paļaujas uz tēti gandrīz kā uz pašu Dievu. „Tētis visu var! Ja tētis tā teica, tātad tā ir. Pasaukšu, pateikšu tētim. Mans tētis visus piekaus!” Vai ir tā? Mēs esam Dieva bērni. Un Dievs ir ielicis draudzē citus par apustuļiem, praviešiem, evaņģēlistiem, mācītājiem un ganiem, lai sagatavotu svētos kalpošanas darbam.

3.             Citi Dieva vīri.

Es nesaku, ka nedrīkst skatīties citu mācītāju sprediķus. Es nesaku, ka nevar aiziet uz kādu konferenci. Es nesaku to.

Piemēram, Sergejs Šidlovskis drīz būs Rīgā. Es nesaku, ka nedrīkst tur iet. Es nesaku, ka nedrīkst lasīt citu Dieva vīru grāmatas. Bet ir prioritātes, kuras ir jāievēro. Tu nevari pēc tam atnākt pie manis un teikt: „Tu nepareizi māci mācītāj. Tas mācītājs teica, ka ir jābūt tā!” Katrā draudzē ir savas nianses, katra draudze ir unikāla un atšķiras. Nav divu vienādu draudžu. Vai cilvēki apkārt tev visi ir vienādi? Tāpat arī draudzes – visas ir unikālas un katrā draudzē ir sava mācība un savs mācītājs, no Dieva ielikts. Mums ir jālasa arī citas grāmatas, bet pirms tu lasi kādu grāmatu, varbūt der pakonsultēties arī ar savu vadītāju? Ir tik daudz viltus mācītāju, tik daudz lamatas velns ir izlicis. Es esmu redzējis, ka cilvēks sēž mājās, skatās internetā visu pēc kārtas un nojūdzas. Esmu redzējis tādus, kuri skatās citu mācītāju sprediķus tik daudz, ka tas viņus pārņem vairāk, nekā savas draudzēs mācība. Un viņi kā likums aiziet pēc tam projām. Ir ļoti viegli paklausīt mācītājam caur internetu. Nekāda atbildība. Bet ir grūtāk būt šeit un atbildēt par savu rīcību.

Mācekļi bija pilnībā uzticami Jēzum. Jēzus bija pilnībā uzticīgs Savam Tēvam. Tātad svaidījumam, ko tu saņem citur, ir jāpakļaujas tam svaidījumam, kas ir tavā draudzē. Iegaumē, ja tu kaut kur citur saņem svaidījumu, no grāmatām, no video, klausoties mp3 vai esot kādā konferencē, tam svaidījumam, ko tu saņēmi tur, ir jāpakļaujas šim svaidījumam! Pretējā gadījumā sākās divu pretpolu atgrūšanās. Šķelšanās. Un ja tu bieži esi saņēmis svaidījumu citur, kas krasi atšķiras no svaidījuma tavā draudzē, tas var izraisīt nošķelšanos no dzīvās draudzes. Ne tikai no šīs draudzes, bet vispār no draudzes un no Dieva. Es iesaku lasīt vairāk tādus autorus, kuri atbilst mūsu draudzes vīzijai. Kas ir izteikts mūsu draudzē, kas ir pirmais akcents? Personīgas attiecības ar Dievu. Tātad, vai Sergejs Šidlovskis būtu ieteicams? Būtu! Bet tādu, kurš saka, ka nevajag katru dienu pavadīt laiku ar Dievu?” Tālāk tādas grāmatas no mums, projām tādas no mūsu dzīves! Mums to nevajag. Varbūt ka viņu Dievs lieto, bet ne mūsu draudzē. Es, piemēram, neaizraujos ar Beniju Hinu. Tas nenozīmē, ka es nelasu viņa grāmatas. Esmu lasījis, bet mani īpaši tās neaizrauj. Benijam Hinam ir evaņģēlista kalpošana. Bet man nevajag evaņģēlista kalpošanu, man vajag vairoties draudzē simtos un tūkstošos. Benijs Hins to nedara, viņam ir cita kalpošana. Tātad, Benijs Hins nebūs tas, ar ko es īpaši aizraušos. Es varu lasīt viņa grāmatas, taču neaizraušos īpaši, bet ar Dagu Hevardu Milu un Cēzaru Kastelanosu noteikti aizraušos. Man vajag to, kas ir viņiem. Man tieši to vajag.

Mirjama un Ārons centās ienest savu svaidījumu Mozus draudzē. Starp citu, tie bija Mozus brālis un māsa.

”Tad Mirjama un Ārons cēla iebildumus pret Mozu etiopietes dēļ, ko viņš bija sev ņēmis, jo viņš kādu etiopieti bija apņēmis par sievu.” Un tie kurnēja: “Vai Tas Kungs tikai ar Mozu vien ir runājis? Vai Viņš nav arī ar mums runājis?” (4. Mozus grāmata 12:1)

Viņi kurn: „Ne jau tikai Mozum ir svaidījums, mums arī ir svaidījums. Mēs nedomājam tā, kā viņš domā. Mums ir savs svaidījums!” Un viņi mēģināja ienest draudzē savu svaidījumu. Kas notika? Dievs iekaisās dusmās!

„Un Tas Kungs iekaisa Savās dusmās pret tiem un aizgāja no viņiem. Bet, kad mākonis atstājās nost no telts durvīm, tad redzi, Mirjama bija kļuvusi spitālīga kā sniegs; un, kad Ārons pagriezās pret Mirjamu, tad redzi, tā bija kļuvusi spitālīga.” (4. Mozus 12:9-10)

Gribi spitālību? Nodarbojies ar sava svaidījuma, cita svaidījuma ienešanu. Draugs, te ir draudze „Kristus Pasaulei” un te ir tas svaidījums, kāds ir šeit! Tik skaidri, tik vienkārši! Un kā velnam tas nepatīk! Tu iedomāties nevari, ko tikai viņš nedarīs, lai sabojātu tev galvu. Esmu sastapis cilvēkus, kuri atnāk uz kādu mūsu konferenci vai dievkalpojumu un tad saka: „Cik forši! dabūju šeit svaidījumu, iešu un nesīšu uz savu draudzi šo svaidījumu.” Es zinu, ko viņš nesīs uz savu draudzi! Škelšanos!. Ne to uguni viņš nesīs.

Un noslēgumā vēl pieci iemesli, kāpēc daudzi nevar dabūt svaidījumu.

1.             Nav personīgas attiecības ar Dievu.

„Klibo” lūgšanu kambaris. Ja tev nav attiecības ar Dievu, tad nav ko nākt pie manis pēc svaidījuma. Kamēr tev nav, tev nav!

2.             Tu nespēj pieņemt savu Dieva vīru – savu mācītāju.

Tev nepatīk, kā viņš ģērbjas. Tev nepatīk, kā viņš sludina. Tev nepatīk, ka viņš pigas rāda. Tev nepatīk, ka viņš ir pārāk jauns vai pārāk vecs. Varbūt tev nepatīk viņa ādas krāsa vai viņa izteicieni. Tev nav pieņemams viņa sludināšanas veids. Tev nepatīk, ka viņš kliedz. Un vispār tev nekas pie viņa nepatīk. Tad arī tev nebūs nekas! Varbūt tu nespēj pieņemt, ka tavam mācītājam nav izglītība. Dāgs Hevards Mils, kuram ir tūkstoš divi simti draudzes, nav mācījies nevienā Bībeles skolā. Vispār! Lūk, tev teoloģija, lūk, tev izglītība. Tam, kam vajag, tas iemācās visu, ko viņam vajag. Es nesaku, ka ir slikti mācīties un tomēr, tas nav noteicošais. Citiem varbūt vajag, lai sieviete ir priekšā. Citi arī sievietes nevar pieņemt. Kāpēc sievietes laiž runāt draudzes priekšā? Ir tāda problēma draudzēs, starp citu. Tāpēc, ka bez sievietēm vispār nav iespējams draudzi uzcelt. Viņām ir jārunā! Dažiem nepatīk, ka mācītājs atkāpjas no sprediķa un liek cilvēkiem piebalsot, teikt un darīt kaut ko. Un ir arī tāds vārdiņš – familiaritāte. Ka tu skaties uz savu mācītāju kā uz parastu cilvēku. Jā viņš ir parasts cilvēks un tomēr tavā dzīvē viņš ir īpaši ielikts kā garīgā autoritāte, kā tēvs. Ja bērni nebīstas no vecākiem un netur viņus par autoritātēm, tad tāda ģimene ir nožēlojama. Tā nav ģimene. Nav iespējams izaudzināt bērnus, kuri spļauj vecākiem uz galvas. Jūs mani redzat šeit no kanceles, vēl labi. Bet tie, kas redz mani tuvāk un īpaši tie, kurus esmu ielaidis savā mājā. Viņi man bieži atļaujas pateikt tādas lietas, tā „iespļaut dvēselē”, kā neatļautos jūs. Viņi to atļaujas. Kāpēc? Viņi redz mani kā parastu cilvēku vairāk, nekā jūs. Un viņi sāk atļauties dažādas lietas. Rezultātā viņi pazaudē savu iespēju dabūt savu svaidījumu. Nu katrā ziņā šeit šajā draudzē.

Farizeji nepieņēma Kristu un pazaudēja savu svaidījumu. Bet Pēteris teica: „Tu esi Kristus, Dieva Dēls.” Kad bija šķelšanās draudzē, Jēzus prasīja: „Vai arī jūs gribat aiziet no Manis?” Pēteris teica: „Kur lai mēs ejam! Tu esi Kristus! Āmen. Tu esi mans vadītājs.” Nav ko mainīt draudzes vienu pēc otras. Un pirms tu ej kādā draudzē, tu rūpīgi pārliecinies, vai tur sludina patiesību. Salīdzini ar Bībeli. Un nevis ar apokrifiem, bet ar Bībeli. Paskaties, vai mācītāja dzīve saskan ar viņa vārdiem. Nesāc tikai spiegot un aprunāt. Bet paskaties un salīdzini. Vienīgais iemesls, kāpēc es varu no vienas draudzes iet uz otru ir, ja konkrētas draudzes mācība neatbilst Bībelei pašos pamatos. Ja draudze ir mirusi, ja tā neevaņģelizē. Ja tā neslavē Dievu un nepielūdz. Ja tur nemāca par personīgām attiecībām ar Dievu. Tad ir jādomā, vai palikt tur! Tev jāiet tālāk nākamā klasē. Ja tu esi dzīvā draudzē un esi iepazinis Dieva spēku, kas tur ir un tad tu ej uz draudzi, kur neatzīst Dieva spēku, tad tas ir dīvaini. Tas jau ož pēc atkrišanas no paša Dieva. Kāpēc jāiet atpakaļ? Kāpēc jāiet uz vietu, kur noliedz pārdabisko, brīnumus, kur māca, ka nav Svētā Gara kristības? Kaut gan Svētā Gara kristība nav noteicošais, lai draudze varētu augt.

3.             Grēks.

Vienkāršs grēks.

”Svētais Gars, ko Dievs devis tiem, kas Viņam paklausa.” (Apustuļu darbi 5:32)

Kam Dievs dod Svēto Garu? Tiem, kas paklausa Svētajam Garam, Dieva vārdam.

4.             Cena.

Nevēlēšanās maksāt cenu par savu svaidījumu.

5.             Tu nevari nolikt eksāmenu pirmajā klasītē un tikt uz otro.

Ko tas nozīmē? Dāvids saka:

„Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts.” (Psalms 22:10)

Dāvids ir ticīgs jau no bērnības. Par ķēniņu viņš kļuva daudzus gadus vēlāk. Tātad kā svaidījums tiek saņemts? Vispirms viņš gana lopus un sargā viņus no plēsīgiem zvēriem. Dāvids vispirms pieveic lauvu. Vēlāk viņš jau pieveic Goliātu. Svaidījums netiek saņemts vienā dienā pilnā mērā. Tu ej no vienas klases uz otru. No mazumiņa uz lielumu. Esi uzticams pār mazumiņu, izpildi savu eksāmenu un tad tu būsi nākamajā klasītē. Tavs svaidījums, pieaugs, pieaugs un pieaugs!

Un pēdējais.

„Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.” (Jēkaba 1:22)

Visu ko jūs šodien dzirdējāt, dariet! Esiet ne tikai klausītāji, svaidījuma uzsūcēji, bet arī darītāji. Ej no vienas klases uz nākamo!

Svētrunas iztirzājumu rakstīja Evita Luca.