Šodienas svētrunas tēma ir „Kas ir svētums?
Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle?”. Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle, jo ir dažādas izvēles. Labākā izvēle – svēta dzīve. Kas ir svētums? Vārds ‘svētums’ Bībelē ir minēts 900 reizes. Pats neesmu skaitījis, bet uzticos tiem, kas to ir izdarījuši. 900 reizes vārds ‘svēts’ un tā paveidi. Pats vārds ‘svēts’ Vecajā Derībā nozīmēja nodalīts jeb atdalīts Dievam. Tulkojums no grieķu valodas nozīmē ‘līdzināties Dievam’. Jaunās Derības rakstos vārds ‘svēts’ vairāk tiek atklāts kā iekšējā cilvēka pasaule. Vecajā Derībā svēts cilvēks bija nodalīts no pasaules, nodalīts no grēka, atdalīts Dievam, līdzīgs Dievam. Jaunajā Derībā svēts cilvēks ir brīvs no grēka, brīvs iekšēji, brīvs domāt, brīvs sirdī. Pats vārds ‘grēks’ (hamartija) no grieķu valodas nozīmē ‘netrāpīt mērķī’. ‘Svētums’ nozīmē trāpīt mērķī, trāpīt Dieva gribā, dzīvot pēc Dieva prāta. Ja Vecajā Derībā mācīja, ka nebūs dzīvot nesvētu dzīvi, tad Jaunajā Derībā māca, ka tu vari dzīvot svētu dzīvi. Vecās Derības laikmetā svētas dzīves jeb baušļu ievērošana tika panākta ar dažādu likumu palīdzību, ar sodu palīdzību, maz bija to, kas labprātīgi gribēja turēt Dieva baušļus. Jaunajā Derībā Jēzus mūs ir darījis spējīgus, ka mēs varam dzīvot svētu dzīvi, nodalīti Dievam, atdalīti Dievam, brīvi no grēka, brīvi dzīvot pēc Dieva principiem.

Kā pateikt, kas ir svētums, kā to izmērīt? Izmērīt svētumu var ar 10 baušļiem. Svēta dzīve ir desmit baušļu ievērošana. Turklāt Jaunās Derības laikā baušļu standarti ir paaugstināti. Ja Vecajā Derībā tie bija fakta konstatācija, piemēram, ja cilvēks ir pārkāpis laulību, fakts, ja viņš ir zadzis, par to viņš saņēma sodu, tad Jaunās Derības laikā Jēzus paaugstina standartus un saka, ka tāda lieta kā izdarīts grēks vispār nav pieļaujams. Tā ir ābece, ko var ievērot katrs kristietis. Dievs saka, ka jācīnās ir tieši domu pasaulē, iekšējā pasaulē. Ja Vecajā Derībā tev nebūs nokaut, tad Jaunajā Derībā par to vispār runa nevar būt, tev pat nebūs dusmoties. Te ir tas lauciņš, kur mums kristiešiem ir jācīnās. Ne visi mēs spējam sevi savākt un nedusmoties. Par nogalināšanu vispār nav runa. Ja Vecajā Derībā tev nebūs pārkāpt laulību, jo, ja pieķers, būs sods. Jaunajā Derībā, kāda vēl pārkāpšana – tev pat nebūs domās iedomāties, tev nebūs pat uzlūkot, tev nebūs pat fantazēt jeb iedomāties. Kas sievu uzlūko iekārodams, tas jau ir pārkāpis bausli. Ir atšķirība starp Veco un Jauno Derību. Svētuma standarts ir 10 baušļi.

Un Dievs sacīja visus šos vārdus: “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta. Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod. Tev nebūs nokaut. Tev nebūs laulību pārkāpt. Tev nebūs zagt. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus grāmata 20:1-17)

1.bauslis – „Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā”.

Citus dievus turēt Dieva priekšā nozīmē okultismu. Tā ir jebkāda cita reliģija, izņemot kristietību. Jebkādi horoskopi, jebkādi citi dievi, jebkādi dēmoni, viss, kas ir saistīts ar okultismu. Dievs ir greizsirdīgs Dievs. Šis ir augstākais bauslis. Ja runa ir par nāves grēku, kas ir minēts Bībelē, nāves grēks, pirmkārt, būs okultisms. Tas nav tiešā nozīmē, bet tas ir pirmais sarakstā. Dievs ir tavs Dievs un Kungs, un tev nebūs pie citiem dieviem vērsties. Vissmagākais grēks ir okultisma grēks. Vissmagāk inkaunteros iet tiem, kuri ir iestiguši okultismā. Vissmagāk atteikties un dzīvot svētu dzīvi ir tiem, kas ir bijuši okultismā. Kad es sastopos ar cilvēkiem, kuri ir nopietni un dziļi ir bijuši okultismā, protams, ne jau visos gadījumos, bet bieži viņiem ir blāvas acis un nav skaidra domāšana, viņi ir viegli, ļoti nenopietni. Viņi vairs nespēj ne par ko atbildēt. Pirmais bauslis, ka nebūs turēt citus dievus, Jaunajā Derībā faktiski nozīmē jebko. Piemēram, ja kristietis svētdienās strādā un nav dievkalpojumā, tad nauda ir viņa dievs. Vari domāt, ko tu gribi, cik labu darbu tu dari utt, ja tu svētdienā neesi draudzē, tas ir tavs elks. Tu izvēlējies būt nevis Dieva namā, bet izvēlējies nopelnīt naudu.

2.bauslis – „Netaisi sev elka tēlu.”

Ja pirmajā bauslī runa ir par reāliem dēmoniem, velniem, citiem dieviem, tad šajā bauslī ir runa par Dievu. Nedarini tēlu pēc tā, kā Dievs izskatās. Mums Dievs ir jāiepazīst no Bībeles rakstiem, no personīgām attiecībām ar Viņu, nevis no tēliem un bildēm.

3.bauslis – „Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt”.

Vecajā Derībā pastāvēja uzskats, – ja tu zināji kāda dieva vārdu, tu varēji viņu kontrolēt. Dievs nolika, ka cilvēkam nebūs Dievu kontrolēt. Tev nebūs pašam izdomāt savus likumus. Ir Dieva likumi, Dieva valstība, Dieva prāts, jo Dievs cilvēku ir radījis un zina, kas viņam ir labāk. Tāds ir mūsu Dievs – Viņš zina labāk. Tev nebūs lūgt pēc tā, kas nav pēc Dieva prāta. Tev nebūs lūgt pēc citas sievas, ja tev jau ir sieva. Tā ir negantība un nopietna problēma. Tev nebūs kontrolēt Dievu, jo Viņš nav kontrolējams. Tev nebūs manipulēt ar Dievu. Ja tu lūdz Dievu, tad lūdz saskaņā ar Viņa gribu, nevis pašizdomātu gribu ārpus Bībeles konteksta.

4.bauslis – „Piemini sabata dienu”.

Sabata dienā pieminēja iziešanu no Ēģiptes, pieminēja arī to, ka Dievs sešās dienās radīja debesis un zemi, bet septītajā dienā atdusējās. Visiem mums ir vajadzīga atpūta, bet, pirmkārt, šis bauslis runā par vienu dienu nedēļā, kuru tu velti, lai būtu dievkalpojumā. Tas ir precīzs Jaunās Derības skaidrojums, arī Vecās Derības. Te nav runa par to, ko tu vari nest, darīt vai nedarīt. Ja tu strādā, tas strādā, bet, pirmkārt, svētdienās esi dievkalpojumā. Iziešana no Ēģiptes, radīšanas stāsts, kristiešu augšāmcelšanās arī ir lietas, kuras kristieši sabatā atzīmē, un tā ir septītā diena, kurā visa draudze sanāk kopā, lai garīgi stiprinātos, pienestu slavu Dievam, pienestu savu ziedojumu Dievam, saņemtu vārdu no Dieva, lai būtu kopā. Svēta dzīve ir izmērāma.

5.bauslis – „Godini savu tēvu un māti”.

Vecāki ir jāgodā, par viņiem ir jārūpējas. Ņemsim vērā arī to, ka nav Vecās Derības laiks, kad bija cita kultūra. Tagad valsts pati gādā, ir pensijas sistēmas. Tas neatceļ to, ka bērniem būtu jārūpējas par vecākiem, bet tā nav pamatdoma šim bauslim. Pamatdoma ir mantot Dieva dotu vīziju no vecākiem, saglabāt ticību un redzējumu caur to, ka tiek laisti pasaulē bērni, un viņi pieņem to vīziju, ko Dievs ir uzticējis vecākiem – skaitīt zvaigznes debesīs, augļoties un vairoties. Vecajā Derībā Dieva valstība iet plašumā caur bioloģisko vairošanos. Jaunās Derības laikmetā Jēzus saka, lai mēs ejam un daram par mācekļiem visas tautas. Ja Vecajā Derībā garīgos līderus aizvietoja vecākie dēli, vecaji un ģimenes, tad šodien tie ir garīgie līderi. Tev būs godāt savu tēvu un māti, tā ir paklausība draudzes vadībai – mācītājam, līderiem. Tajā pašā laikā neaizmirsti savus vecākus, klausi vecākiem, bet tajā pašā laikā, ja vecāks tev māca, ka svētdienā ir jāstrādā, tad tam nevar paklausīt. Var, protams, paklausīt, bet tad tev ir jāizvēlas starp svētumu un vecākiem vai darba devēju.

6.bauslis – „Tev nebūs nokaut”.

Vecajā Derībā šis bauslis bija aizliegums nokaut miera laikā. Tas nozīmē, ja tu dieni armijā un aizstāvi savu valsti, tad nav nekādu problēmu. Arī meitenes var iet par snaiperēm. Piemēram, Otrajā Pasaules karā sievietes dienēja armijā kā sanitāres, snaiperes, tādās pozīcijās, kur derēja sieviešu iemaņas. Mums savas ģimenes ir jāaizstāv. Mums sava draudze un valsts pašiem ir jāaizstāv. Armijnieki un policisti ir vajadzīgas profesijas, Dievam patīkamas, līdz tam brīdim, kad tās nešķērsojas ar svētumu. Jēzus paaugstina šo bausli – tev pat nebūs dusmot uz savu brāli, jo dusmas ir sakne slepkavībai.

7.bauslis – „Tev nebūs laulību pārkāpt”.

Vecajā Derībā sievietes bija ļoti atkarīgas no vīriem, un sievietei bez vīra bija bez iztikas, un atraitnēm gāja ļoti smagi. Tā ir aizsardzība katra cilvēka brīvībai jeb katra cilvēka īpašumam, tāpat kā katram ir tiesības sēt, pļaut un ēst. Tāpat arī katram ir tiesības apņemt sievu, un citam nebūs viņu ņemt, jo tā ir tava. Jēzus atnāca un teica to farizejiem. Farizeji Jēzum teica, ka Mozus ir atļāvis rakstīt šķiršanās papīru un šķirties. Jēzus atbildēja, ka no iesākuma tas tā nav bijis, un tikai mūsu cietsirdības dēļ Mozus tā atļāva. No iesākuma Dievs ir paredzējis vienu vīru un vienu sievu uz mūžu. Viss, kas ir ārpus tā, ir nesvētums, nešķīstība, netiklība un grēks. Jebkas, kas ir ārpus sievas un vīra, ja laulība ir noslēgta, ir ārpuslaulības sakari. Piemēram, ja cilvēki nav precēti un viņiem nav otras puses, bet viņi iet sadevušies rociņās, tad tā ir laulības pārkāpšana. Piemēram, cilvēki ir precēti vai viens ir precēts, un abi iet sadevušies rociņās, tā arī ir laulības pārkāpšana, tāda pati kā pirmā. Viss, kas ir ārpus laulības, ārpuslaulības sakari ir grēks. Jēzus saka tā, ja kas no savas sievas/vīra šķiras un citu apprec, tas pārkāpj laulību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ja tu esi apprecējies, tad tas ir uz mūžu, tad tu viņu mīli un viss.

Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle? Tāpēc, ka tā ir labākā izvēle. Jēzus saka, kas no savas sievas šķiras un citu apprec, tas pārkāpj laulību, un tas, kas prec to, kas atšķīrās, arī pārkāpj laulību. Ja tu esi neprecēts, un draudzē kāds ir izšķīries, un tu preci viņu, tad tu pārkāp laulību. Tu nevari viņu precēt, jo viņai/viņam jau ir vīrs/sieva, un tas nekas, ja viņi dzīvo atsevišķi. Viens plus viens, un cits vairs nav dots. Dievs pieļauj, ka cilvēki dzīvo atsevišķi, bet tad tu dzīvo viens pats uz mūžu, vai arī ej atpakaļ pie vīra/sievas. Kas ir svētums un kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle? Tā Dievs ir nolicis, un šis standarts ir labs standarts. Ja šis standarts nebūtu draudzē kā uzstādījums, tad mēs redzētu pasaulīgumu, jo pasaulē dzīvo pēc sava prāta. Bērnu nami ir pilni ar bērniem. Kā tu domā, no kurienes nāk cilvēki, kuri paši nesaprot, kas viņi ir? Skatās uz sevi spogulī, bet nesaprot, vai ir vīrietis vai sieviete. Viņi nāk no nepilnvērtīgām ģimenēm. Ar to es nedomāju ģimenes, kurās ir nesaskaņas, strīdi, bet gan tādas, kurās šķiras un precās, maina partnerus. Bērni ir tam visam pa vidu. Nav nevienas perfektas ģimenes. Ja meklēsi ko labāku, no vilka bēgsi un lācim nagos ieskriesi.

8.bauslis – “Tev nebūs zagt”.

Katram ir tiesības uz darbu un baudīt to, ko viņš sējis. Nevienam nav tiesības tev to atņemt. Pārmērīgi nodokļi ir zagšana. Jāatzīst, ka Bībeles gaismā Dievs ienīst un nevar svētīt valdību, kura uzliek pārmērīgus nodokļus, jo viņi ir zagļi. Jēzus saka, ka pie Kristus sekotājiem nebūs tā kā pasaulē, kur valdības uzkundzējas pār tautām un cilvēkiem. Dievu sauc arī par bāriņu aizstāvi. Viņš saka, ka pļāvēji brēc, jo algas nav izmaksātas. Dievs ļoti ienīst sociālu netaisnību. Tev nebūs zagt un nebūs zagt no citiem cilvēkiem.

9.bauslis – “Tev nebūs nepatiesu liecību dot”.

Tiesā nedrīkst celt neslavu cilvēkam, liecināt un teikt par viņu to, ko viņš nav darījis. Jēzus paaugstina šo standartu un saka, lai tavs jā ir  un nē ir Un vispār nekādu melu citam pret citu.

10.bauslis – “Tev nebūs iekārot”.

Šis ir ļoti īpašs bauslis. Pirmie četri baušļi attiecas uz cilvēku attiecībām ar Dievu, pārējie seši attiecas uz cilvēku attiecībām savā starpā. Pēdējais bauslis runā par cilvēka iekšējo pasauli. To, ko tu neesi pārkāpis realitātē, to tev nebūs pat domās darīt. Jāsāk ar savu galvu, ar domāšanu. Lūk, desmit baušļi, kas raksturo svētumu.

Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība. (Romiešiem 13:10)

Tas nozīmē, ka tu attiecies pret Dievu un cilvēkiem tā, kā to nosaka desmit baušļi. Jēzus to fokusēja: mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Vai mēs tiešām varam mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu un atmest baušļus? Piemēram, mazohistam patīk, ka viņu sit, tātad visus ir jāsit? Tas neies cauri. Mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu nozīmē mīlēt tā, kā Dievs ir paredzējis mīlēt. Lūk, mīlestība. Visas tās rozā brilles nav mīlestība, bet elementāra iekāre un sevis apmierināšana. Mīlestība ir kaut kas vairāk. Agape, fileo, un pēc tam eross. Vīri, mīliet savas sievas! Sievas, mīliet savus vīrus! Bībelē sievām ir teikts, lai klausa savus vīrus, bet es teikšu: ne tikai klausiet, bet arī mīliet.

Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle?

1. Tāda ir Dieva griba.

Jo tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! (1. Tesaloniķiešiem 4:3)

2. Dievs ir svēts, un, ja es gribu Viņam līdzināties, tad arī man jācenšas dzīvot svētu dzīvi.

Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. (1. Pētera 1:15-16)

Katra ticīgā uzdevums ir svētīties Dievam visas dzīves garumā, līdzināties Viņam, jo tāda ir Dieva griba. Tāds Viņš ir – Jehova Kadošs, Svētais. Mēs taču paši dziedam: “Svētais, svētais…”. Kad izsaki vārdu ‘Svētais’, tad piedomā arī pie sevis. Viņš ir svēts, līdzinies Viņam.

3. Viss posts pasaulē ir grēku dēļ.

Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē. (2. Pētera 1:4)

‘Grēks’ no grieķu valodas nozīmē ‘netrāpīt mērķī’. Grēks ir viss ārpus Dieva baušļiem, nesvētums. Pasaulē grēku dēļ bija Noa plūdi, tika iznīcināta Sodoma un Gomora. Izraēlieši tika izvesti tuksnesī un četrdesmit gadu laikā nomērdēti grēku dēļ. Tāpēc labākā izvēle ir dzīvot svētu dzīvi un apturēt šo postu.

4. Tu esi svēts, jo esi jauns radījums.

Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. (Ebrejiem 10:10)

Tu esi svēts ne tāpēc, ka viena tante teica vai mācītājs solīja, ka dabūsi pa dibenu, bet gan tādēļ, ka tu esi jaunpiedzimis, jauns radījums. Bībele saka: kas ir Jēzū Kristū, tas negrēko. Apustulis saka: “Tā arī spriediet par sevi paši, domājiet par sevi, ka esat miruši grēkam”. Tu esi svēts ne tāpēc, ka pareizi un labi dzīvo, bet gan tāpēc, ka esi pieņēmis Kristus upuri. Tu esi svēts. Tava izvēle nav negrēkot, tava izvēle ir grēkot, jo tu vari negrēkot.

5. Jēzus dara tevi iekšēji spējīgu pildīt baušļus.

Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. (Mateja evaņģēlijs 5:17-18 )

Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. (Mateja evaņģēlijs 5:21-22)

Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. (Mateja evaņģēlijs 5:28 )

Jēzus paaugstina standartus un saka, ka par desmit baušļiem kristiešiem vispār nav runa. Savākt savas domas – lūk, cīņas lauks. Ja tu zaudē cīņu savās domās, tad zaudēsi to arī reālā kaujā. Dievs tev ir darījis spējīgu dzīvot svētu dzīvi.

6. Jādzenas pēc svētas dzīves, pretējā gadījumā grēks ņems virsroku.

Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu, pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti. (Ebrejiem 12:14-15)

Dieva žēlastību var elementāri pazaudēt. Ir uzskats, ka ir trīs lieli pamatgrēki – sekss, nauda un vara. Es tos formulēšu nedaudz citādāk, adaptētus draudzei. Sekss, nauda un nepiedošana. Tās ir attiecības starp cilvēkiem, rūgta sakne, kas izaugusi sirdīs. Pēc pieredzes, novērojumiem varu teikt, ja draudzes cilvēkiem, arī kalpotājiem, sākas problēmas ar grēku, vispirms ir apvainošanās, rīvēšanās ar vadītājiem un citiem cilvēkiem, nepareizas attiecības. Apustuļi Jaunās Derības vēstulēs uzskaitot grēkus ļoti bieži ir pieminējuši elku kalpību, netiklību un to, ka nebūs brālim darīt pāri jeb attiecības. Lūk, par ko mums katram jācīnās. Šīs ir trīs lietas, no kurām izaug pamatgrēki. Tas redzams arī pie kalpotājiem. Kad sāk kļūt neefektīvs, inerts, grupiņa neaug, neattīstās, tad pamatā tam var būt grēki, kuru dēļ cilvēks nevar augt, nevar sevi sakārtot. Viņam nav komforts, un grupiņas neaug. Tas tā nav obligāti, kā akmenī cirsts, bet tas tā ir bieži. Šādam kalpotājam pat var zust interese kaut ko darīt, negrib uzņemties draudzē atbildību. Jāstājas grēkam pretī, jādzenas pēc svētas dzīves, pretējā gadījumā draud pazušana.

7. Glābšanu var pazaudēt.

Bet es jums, lai gan jūs jau visu zināt, gribu atgādināt, ka Tas Kungs gan izglāba tautu no Ēģiptes zemes, bet pēc tam nomaitāja tos, kas neticēja. Un eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nebija nosargājuši, bet savu mājokli atstājuši, Viņš mūžīgās saitēs saistītus tur ieslēgtus tumsā lielās dienas tiesai. (Jūdas 1:6)

Ja tev kāds māca un stāsta vai arī ja pats gribi sev iestāstīt, ka Jēzus ir tik žēlīgs, ka pieļauj desmit baušļu pārkāpumu, tā nav patiesība. Ir jācīnās līdz asinīm, lai tiktu galā ar grēku. Ja šīs cīņas nav, ja tu neatzīsti, ka pārkāp baušļus un necīnies, tad tas ir nāves grēks un tev draud pazušana.

8. Bez svētas dzīves nevar iemantot mūžīgo dzīvību, tāpēc labākais variants ir dzīvot svētu dzīvi.

Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā. (Atklāsmes grāmata 21:27)

Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus. (Atklāsmes grāmata 22:15)

Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību. Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā. (1. Korintiešiem 6:9-11)

Ja tu uzmanīgi lasi Bībeli, tad tas viss tur ir. Varbūt tu pats negribi redzēt šīs Rakstu vietas, bet tās tur ir.

9. Ticība bez darbiem ir nedzīva.

Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? (Jēkaba 2:19-20)

Ja ticībā neuzrādi desmit baušļus darbos, tad tava ticība ir nedzīva. Dievam nevar patikt bez ticības.

10. Dieva bērnus no velna bērniem var atšķirt pēc svētas dzīves.

Kā pateikt, vai cilvēks tic vai nē, vai viņš ir Dieva bērns vai velna bērns? Ļoti vienkārši.

Katrs, kas paliek Viņā, negrēko; katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz Viņu atzinis. Bērni, lai neviens jūs nemaldina: kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns. Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus. Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis. No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli. (1. Jāņa 3:6-10)

Velna bērni grēko, un Dieva bērni negrēko. Kāpēc labāk izvēlēties svētu dzīvi? Velna bērni nedzīvo tādu, bet Dieva bērni dzīvo svētu dzīvi.

11. Svētums norāda uz tavu piederību Kristum.

Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. (Galatiešiem 5:24)

Savu miesu nevis domas krustā situši līdz ar kārībām. Kā lai es zinu, vai piederu Kristum? Svētums! Ne tas, ka tu evaņģelizē, bet, pirmkārt, svētums.

12. Nesvēta rīcība dod vietu velnam tavā dzīvē, ģimenē.

Ja tu saproti, ka ir garīgā pasaule, ka ir velns, dēmoni, tad zini, ka viņi saimnieko tur, kur cilvēki ar nesvētu rīcību dod tiem vietu.

Un nedodiet vietu velnam. (Efeziešiem 4:27)

Tālāk tur tiek uzskaitīti dažādi grēki, kurus nevajag darīt.

13. Mēs esam priekšzīme citiem.

Mums jādomā arī par citiem, jo mēs rādām priekšzīmi bērniem, pasaulei, draudzei utt.

Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugaities uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu. (Filipiešiem 3:17)

14. Tiem, kuri dzīvo svētu dzīvi, viss labi veicas.

Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit. (5. Mozus 29:9)

15. Dzīvot svētumā ir prieks.

Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī. (Psalms 40:9)

Mums bija svētruna par Gara augļiem. Mīlestība, miers, prieks. Grēcīgs prieks ir īslaicīgs, pēc tam vajag atkal kaut ko jaunu. Jēzus teica samarietei: ”Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” (Jāņa evaņģēlijs 4:14) Viņš teica, ka viņai vairs nevajadzēs vīrus mainīt. Samariete nesaprata, par ko ir runa, un prasīja, lai Viņš dod tādu ūdeni, ka vairs nav jānāk uz aku pēc tā. Jēzus redzēja, ka viņai pieci vīri jau bijuši un tas, kas tagad ir, nav viņas vīrs. Sieviete visu laiku mainīja vīrus, un neviens nebija labs. Ja cilvēks maina dzīvesbiedrus, tad slikti nav tie cilvēki, bet gan viņš pats. Cilvēkam patīk grēkot, gūt īslaicīgu baudu, nomainot partnerus. Grib “svaigu gaļu” pamēģināt. Pamēģināja un šķita, ka tas tagad īstais. Pēc kāda laika atkal gribēsi mainīt, un tā trešo, ceturto, piekto, un tev ir vesels bērnudārzs, katrs savā mājā, savā skolā, savā valstī. Nelaimīga un sabojāta dzīve. Tāda bija šī sieviete, un Jēzus saka: “Nāc pie Manis, un Es tev došu tādu ūdeni dzert, no kura vairs neslāps un nebūs vairs nekas jāmaina, jo būs labi kā ir.”

Cūka arī Āfrikā ir cūka. Es vienmēr to saku, kad pie manis nāk cilvēki un saka, ka grib braukt uz ārzemēm. Ārzemēs būsi tas pats, kas Latvijā, un atmiņā viņiem tas paliks uz visu mūžu. Cilvēki pēc tam aizbrauc un saprot: kāds biju tur, tāds esmu te.

Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību (2. Korintiešiem 4:17)

Vai svētu dzīvi vienmēr ir viegli dzīvot? Nu, citreiz ir no kaut kā jāatsakās. Svētai dzīvei ir ļoti liela alga.

Tie apgalvo, ka pazīstot Dievu, bet darbos to noliedz. Neganti un nepaklausīgi būdami, tie nav derīgi nevienam labam darbam (Titam 1:16)

Cilvēki iestāsta sev, ka viņi ir svēti un labi, bet viņi tomēr maldās, jo viņi parāda, kam viņi pieder.

Kā dzīvot svētu dzīvi?

Tik gudri runā mācītājs, viss ir tik vienkārši, tu esi jaunpiedzimis, tu spēj un tu vari. Kā? Ir taču arī atslēgas. Kā dzīvot svētu dzīvi un ko darīt, ja esi sagrēkojis? Arī kristieši mēdz sagrēkot. Ko darīt?

1)     Sabats.

Mēs mācījāmies par baušļiem un ceturto bausli – sabatu. Kas ir sabats? Mūsu sabats, draugi, ir mūsu dievkalpojumi. Sabats ir mūsu personīgās attiecības ar Dievu. Mūsu sabats ir mūsu atbildība kalpošanā, kuru esam uzņēmušies. Esi draudzē noderīgs ar savu kalpošanu! Tas ir pamatu pamats. Sabats ir ierindots kā ceturtais bauslis. Tikai pēc tam ir baušļi “tev nebūs nokaut”, “tev nebūs laulību parkāpt” u.c. Sabata neievērošana ir smagāks grēks nekā slepkavība. Katrs ir citāds, un tomēr Dieva acīs šis grēks ir vissmagākais. Kāpēc? Tāpēc, ka neregulāra dievkalpojumu apmeklēšana izsauc grēku tavā dzīvē. Tu kļūsti bezspēcīgs. Tu neatnāc pie savas baterijas, neuzlādējies. Tu izlaid savas personīgās attiecības ar Dievu, tu vairs tās nepraktizē. Tava baterija ir izlādējusies, un tur sāk ķerties klāt dažādi grēki. Tāpēc, ja gadās sagrēkot, tu esi draudzē un saprati, ka ir problēma un tu gribi cīnīties, pirmkārt, nekad neatstāj savas sapulces! Nekad neatstāj savu kalpošanu. Protams, ja kristietis ir sagrēkojis un viņam ir publiska kalpošana, piemēram, grupiņas vadīšana, tad, protams, viņš tiks atcelts. Bet viņš var turpināt rakstīt sprediķus, viņš var turpināt slaucīt grīdu, viņš var turpināt smērēt maizītes, bet viņš nevar palikt par sagaidītāju vai slavētāju. Viņš nevar būt publiska persona. Sagaidītājiem ir jābūt tādiem, kas ir perfekti svētumā. Neviens sagaidītājs nevar būt tāds, kas dzīvo nesvētu dzīvi, piemēram, pīpē, smird pēc cigaretēm. Viņš nevar tur stāvēt. Jo katrs cilvēks tur ir paraugs. Tu nevari būt tāds cilvēks, kura bērni nav dievkalpojumā. Tad tu nevari stāvēt pie durvīm. Šāds cilvēks nevar būt priekšā. Tas ir elementāri. Tāda ir kārtība, tas ir pareizi, jo viens ābols sapūdē visu draudzi. Viens ābols kastē sapūdē visus ābolus, un tāds ir jāņem nost! Bet ir kalpošanas, kas neprasa publicitāti. Paliec savā kalpošanā un turpini to darīt. Turpini lūgt, turpini meklēt. Bet neviens tev nepalīdzēs, ja tu savu grēku neatzīsi. Un pie tā mēs vēl nonāksim, bet pirmais ir sabats.

Dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi. (Psalms 92:14-15)

Kuri ir sulīgi un zaļi? Kuri nes augļus? Tie, kas dēstīti Tā Kunga namā. Ļoti liela kļūda ir sagrēkojot iet prom. Zini, ko nozīmē iet prom vai iet uz citu draudzi? To, ka tu ej prom no Dieva! Un lai kā tu pēc tam izdomātu citus šantažēt, citus noskaņot, ka tevi kontrolēja, tevi spīdzināja, tev mīlestības bija par maz, lai kā tu gribētu iestāstīt sev un citiem, ka esi aizgājis uz citu draudzi, tu aizgāji no Dieva. Ja tu pateici, ka tu savu problēmu neatzīsti, tu neko neesi nodarījis, pret tevi netaisnīgi izturējās, un tu aizej, tu savu problēmu vairs nevari atrisināt. Tu tajā paliec un grimsti vēl dziļāk. Lūk, kāpēc aizgājēji no draudzes ir tie, kas iet no Dieva prom. Izņemot normālus gadījumus, piemēram, kad nāk pie mācītāja un saka, ka grib precēties ar citas draudzes cilvēku. Lai Dievs svētī! Un tomēr turies savā draudzē!

2)     Nāves grēks.

Tu esi lasījis Bībeli un domājis, kas ir nāves grēks?

Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un Viņš tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz. (1. Jāņa 5:16)

Par tādiem, kas dara nāves grēku, vispār pat lūgt nevajag. Ja tas ir nāves grēks, pat nelūdz par to nemaz. Kas tas par grēku, par kuru pat lūgt nevar? Draugi, tas nav Bībeles konteksts. Bībele nesaka, ka nevar lūgt par cilvēkiem, kas dara nāves grēkus.

Katra netaisnība ir grēks, bet ir grēks, kas nav nāves grēks. (1. Jāņa 5:17)

Draugi, nāves grēks ir tad, kad tu skaidri redzi desmit baušļus, tos pārkāp un noliedz, ka tos pārkāp. Un stāsti, ka viss ir kārtībā tavā dzīvē. Tu esi izdomājis savas teorijas, tu esi izvilcis no Vecās Derības kādus pantus, esi tos apliecinājis, ielicis sevī, lūk, nāves grēks. Šie cilvēki nevar atgriezties. Cilvēki, kuri neatzīst, ka grēko, necīnās pret grēku. Ja viņi necīnās pret to, viņi to nevar uzvarēt. Ja viņi nevar uzvarēt, tad Debesu valstība viņiem tiek aizslēgta.

Jēzus redz mūsu sirdi. Viņš redz, cik mēs daudz varam cīnīties! Viņš neprasa no mums vairāk nekā mēs varam pavilkt. Bet, draugs, Dievs zina, cik tu vari! Viņš zina, cik tu vari. Un nevajag sevi apstrādāt un iestāstīt, ka tu nevari un tāpēc tu grēko. Tu vari, draugs. Tu vari! Un, ja tev šodien nav izdevies un, ja tas ir nāves grēks, tu to nevari, jo to neatzīsti. Tādi bija farizeji. Atnāca Jēzus, un farizeji teica, ka tas nav mūsu Dievs, sitam Viņu krustā. Viņi Dievu nepazina. Lūk, nāves grēks. Viņi bija taisni cilvēku priekšā, bet paši pilni netaisnības. Jo viņi iestāstīja sev. Viņiem bija savas cilvēku mācības Dieva mācības vietā. Lūk, par nāves grēku. Nāves grēks ir tad, kad tu negribi mainīties.

3)     Apliecināšana.

Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. (Ebrejiem 10:23-25)

Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus. (Ebrejiem 10:26-27)

Kas pārkāpis Mozus bauslību, tas mirst bez žēlošanas, diviem vai trīs lieciniekiem liecinot. Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām un žēlastības Garu nievājis. (Ebrejiem 10:28-29)

Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā! (Ebrejiem 10:31)

Šeit ir divas svarīgas lietas. Turēsimies pie apliecināšanas un tā, ka žēlastību var pazaudēt. Neatstāsim savas sapulces, cits citu paskubinādami. Jābūt apliecināšanai! Ir jāapliecina uzvara. Ir jāturpina ticēt. Ir jāturpina sevi redzēt tādu, kādu Dievs tevi grib redzēt. Ir jāatzīst savas kļūdas un jāiet tālāk. Bībele saka, ka jūs vēl neesat līdz asinīm cīnījušies pret grēku. Dievs saka, ka tev asinis vēl nemaz nav. Tu taču neesi cīnījies. Tu vienkārši mānies, ka tu nevari. Tu vari!

4)     Ir jāsāk ar domām.

Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. (Kolosiešiem 3:2)

Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. (Kolosiešiem 3:5) 

5)     Lieto Gara spēku.

Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. (Romiešiem 8:5-6)

Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. (Romiešiem 8:13)

Mums ir Gara spēks! Un tu spēj! Gara auglis ir paškontrole. Tu spēj Gara spēkā ar lūgšanu palīdzību darīt galu miesas darbiem!

6)     Grēka atzīšana.

Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. (1. Jāņa 1:9)

Kad Viņš šķīsta, kad atbrīvo? Kad mēs atzīstam savus grēkus.

7)     Grēksūdze.

Kā atzīt savus grēkus? Tu to redzi Dieva Vārdā, zini pēc mācības, ka kaut kas nav pareizi. Tu pats lūgšanā saki Dievam, ka tas nav pareizi. Liec lūgšanu sarakstā, cīnies, apliecini. Bet ir rakstīts Dieva Vārdā arī:

Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. (Jēkaba vēstule 5:14-15)

Grēks var būt slimības iemesls. Cilvēki var slimot tādēļ, ka viņi grēko. Viņi var būt slimi ar dažādām kaitēm, arī finansiāli. Šeit ir lūgšana dziedināt, kas ir saistīta arī ar dažādiem grēkiem.

Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (Jēkaba vēstule 5:16)

Ziniet, ka tas, kas ir atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, izglābs tā dvēseli no nāves un apklās grēku pulku. (Jēkaba vēstule 5:20)

Izsūdzēt cits citam – ko tas nozīmē? Kad tev ģimenē neiet, tu neej pie mammas sūdzēties. Tu ej pie garīgā līdera. Tu to neapspried ar grupiņas cilvēkiem. Šad tad es draudzē novēroju, ka cilvēki paši izpļāpā savas stulbības pa visu draudzi tā, ka kauns paliek. Paši pēc tam brīnās, ka mācītājam publiski ir jāpaziņo. Paši visiem sūdz savus grēkus un vēl lepojas ar to. Nokaunies labāk. Ej pie sava vadītāja, izsūdzi viņam. Ja ir nopietnas lietas, ej pie mācītāja. Ja tu kaut ko nozagi, ej pie sava vadītāja. Ja tev nelegāla Windows programma mājās, ej pie sava līdera! Bet, ja kaut kas nopietns, tev ir grēksūdze, kas kaut kādā mērā pat ar likumu tiek aizsargāta. Jo man ir bijušas tādas grēksūdzes, kur ir jāiet uz policiju. Nevienu reizi neesmu gājis, lai paši meklē. Un es ticu, ka cilvēki mainās. Ir bijušas tādas grēksūdzes, ka var pat šausmu filmu uzņemt. Ej, runā! Kamēr tu nepateiksi līderim, kurš par tevi lūgs un sakārtos domāšanu tajā virzienā, kurā tev ir jāiet? Ja tev ir pietiekoši dūšas, vari teikt visā grupiņā. Un visi kopā grupiņā katru reizi lūdziet. Lūdziet par šīm lietām. Ja ir kādas delikātas lietas, runā tikai ar vadītāju. Lūdziet Dievu par to visu! Mērķis nekad nav un nebūs nokaut un kaunināt. Mērķis ir, lai mēs visi dzīvotu Dieva gribā un aizietu līdz galam, un iemantotu mūžīgo dzīvību. Un galu galā, lai mēs šeit virs zemes piepildītu to misiju, ko Dievs mūsu draudzei ir paredzējis. Dievs tevi mīl, un Viņam ir plāns tavai dzīvei. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kāpēc svēta dzīve ir labākā izvēle?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija