Karīna iepazina Dievu jau 6 gadu vecumā, kad kāda draudzene viņu uzaicināja uz svētdienas skolu.
Viņai iepatikās, un viņa turpināja to apmeklēt, lai iepazītu un iemīlētu Dievu vēl vairāk. Svētdienas skolu viņa apmeklēja līdz šī gada septembrim, kad Karīna pirmo reizi ieradās uz dievkalpojumu draudzē „Kristus Pasaulei”. Viņa uzreiz zināja, ka šī ir īstā vieta, kur var iepazīt Dievu vēl labāk.

Karīnai bija fiziska kaite, kas parādījās pirms 5 gadiem. Kādā dienā viņai pēkšņi sāka sāpēt labās kājas pēda. Sākumā viņa varēja paiet ar nelielām grūtībām, bet nemanot pienāca brīdis, kad sāpes kājā bija tik lielas, ka vairs nebija iespējams paiet. Karīnas vecāki nekavējoties izsauca ātro palīdzību, un meitene tika aizvesta uz slimnīcu. Slimnīcā uztaisīja rentgenu, kurā konstatēja, ka Karīnai ir labās kājas lūzums gandrīz visa apakšstilba garumā. Pēc vairākām pārbaudēm ārsti secināja, ka Karīnai ir streptokoku infekcija, kuras dēļ lūzt kauli. Pastāvēja iespēja, ka Karīna var kļūt par invalīdu. Pēc diagnozes uzstādīšanas tika izrakstītas ļoti dārgas zāles, kuras tajā brīdī bija grūti atļauties. Neskatoties uz apstākļiem, medikamenti tika nopirkti un Karīnai katru dienu vajadzēja tos lietot, lai situācija nepasliktinātos. Bija nepieciešama arī konsultācija ar kādu ārzemju speciālistu par to, vai ir nepieciešama operācija, jo pastāvēja iespēja, ka Karīna var kļūt par invalīdi. Šajā laikā Karīna sāka strauji pieņemties svarā – mēneša laikā viņas svars palielinājās par 10 kilogramiem. Līdzko viņa uzzināja par savu infekciju, viņa sāka lūgt Dievu par to, lai tiktu dziedināta. Tomēr situācija neuzlabojās un palika arvien sliktāk. Visu laiku bija grūti staigāt un labās kājas pēda nemitīgi sāpēja. Karīna nevarēja ne skriet, ne lēkt, un ar šo kāju viņa pārvietojās šļūcot, nevis sperot normālu soli.

24. novembrī draudzē „Kristus Pasaulei” notika dziedināšanas dievkalpojums. Karīna uz šo dievkalpojumu devās ar ticību, ka viņa tiks dziedināta, un tā arī notika. Karīna pati par to stāsta: „Tad, kad mācītājs lūdza uzlikt roku slimajai vietai, es sajutu, ka sāk pūst tāds kā silts vējš – tāds siltums, kas pāriet pāri visam ķermenim, un es jutu, ka esmu brīva no slimībām. Kāja vairs nesāpēja. Šī bija pirmā reize, kad es tik dedzīgi lūdzu Dievu par savu dziedināšanu, un es to saņēmu.” Pēc lūgšanas Karīna pamēģināja lēkt un skriet, ko viņa nebija uzdrošinājusies darīt sāpošās kājas dēļ, un visas sāpes bija prom.

Nākamajā dienā pēc šī dievkalpojuma bija sarunāts iet pie ārsta un uztaisīt atkārtotu rentgenu. Tika uztaisīta jauna rentgena bilde, bet, šajā atkārtotajā rentgenā, salīdzinot ar pirms nedēļas taisīto bildi, kurā skaidri bija saskatāms lūzums, nebija redzams ne lūzums un pat ne skrambiņa – nebija nekādu problēmu. Ārsti gribēja visu pārfotografēt, jo neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams, viņi domāja, ka ir sabojājies rentgena aparāts. Savukārt Karīna zināja, kā ir patiesībā – Dievs viņu ir dziedinājis.

„Es jūtos forši! Tagad varu darīt to, kas man ļoti patīk– spēlēt tenisu un nodarboties ar airēšanas sportu. Varu mierīgi sportot, neuztraucoties par savu kāju. Man nekas vairs nesāp. Es zinu, ka esmu pilnībā dziedināta, un šīs sāpes nekad vairs neatgriezīsies. Paldies Dievam!”

Karīnas liecību pierakstīja Pārsla Jankovska