Draudzes līderu sapulcē, kas notika 2. maijā, mācītājs Mārcis Jencītis sludināja svētrunu „Cilvēku vieta manā sirdī”.
Viņš uzsvēra nepieciešamību draudzes kalpotājiem un līderiem sakārtot savas attiecības ar cilvēkiem gan savās mājas grupās, gan ģimenēs, gan arī ar tiem, kuri kādreiz mūsu dzīvē ieņēmuši nozīmīgu vietu. Ja kāds cilvēks no mūsu pagātnes vai šodienas ieņem nepareizu vietu mūsu sirdī, tas rada problēmas. Nepareizas dvēseles saites, kontrole un atkarība no cilvēkiem dara mūs nebrīvus, traucē kalpot Dievam un piepildīt Kristus pavēli.

Draudzē „Kristus pasaulei” regulāri tiek uzsvērta nepieciešamība sludināto vārdu pielietot ikdienā. Tāpēc likumsakarīgs bija mācītāja jautājums kopējā sapulcē abu līderu komandu dalībniekiem sestdien pēc dievkalpojuma: „Ko šī svētruna mainījusi jūsu dzīvē?” Kopējā līderu sapulcē skanēja dažādas atbildes, bet pirmdien, pēc draudzes lūgšanu sapulces intervēju piecus dalībniekus no sievu un vīru līderu grupām. Lūk, viņu atbildes par piedzīvotām pārmaiņām:

Inese: Manā lūgšanu sarakstā bija cilvēki, ar kuriem man bija draudzība pirms atgriešanās pie Dieva. Pēc šīs svētrunas sapratu, ka patiesībā zem šīs aizlūgšanas slēpjas nepareizas dvēseles saites. Pēc pirmdienas svētrunas Jēzus vārdā sarāvu šīs saites un noliku šos cilvēkus no pagātnes pareizā vietā savā sirdī.

Aija: Viens no cilvēkiem, kuriem es kalpoju, nebija pareizā vietā manā sirdī. Man bija grūti ar viņu izrunāties no sirds par lietām, kas viņam jāmaina savā dzīvē. Sanāk, ja es nevaru runāt par pareizām lietām, tad velns caur šo cilvēku mani kontrolē. Pēc pirmdienas svētrunas es pieņemu lēmumu un izrunājos ar šo cilvēku atklāti par visām lietām. Un viņa attieksme bija pozitīva. Šis cilvēks bija izmainījies un spēja pieņemt pareizus lēmumus!

Sandija: Es tagad vēl labāk saprotu, ka neviens cilvēks nevar mani kontrolēt. Jo es esmu Dieva īpašums!

Dainis: Tagad raugos uz dzīvi un cilvēkiem savādāk. Pārvērtēju cilvēkus, kuri ir manā sirdī un saliku viņus pareizā vietā katru. Tā velns mani nespēs izsist no līdzsvara.

Arvis: Dievs atgādināja man to, ko es jau zināju pirms tam. Viņš grib, lai mēs esam brīvi cilvēki, esam personības, un neesam ne zem viena kontroles. Man bija grūti runāt par cilvēkiem par nepatīkamām lietām un iziet uz konfrontāciju. Tomēr, ja kāds cilvēks manā sirdī ir nepareizā vietā, tad es nespēšu ne efektīvi kalpot šim cilvēkam, ne arī būt Dieva pilnīgajā gribā. Tagad arī manas attiecības ar cilvēkiem mainīsies!

Artūrs Danenbaums.