Reizēm Dievs dziedina uzreiz, bet reizēm par savu brīnumu ir jālūdz ilgu laiku.
Kad Agita ar savu dēlu Reini pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei” Liepājā, viņai bija daudzas problēmas un viena no tām – dēliņa slimība. Jau apmēram gadu Reinim bija dīvains bumbulis cirksnī, kurš sāpēja un palika arvien lielāks. Gandrīz pusgadu mamma kopā ar dēlu lūdza par dziedināšanu, līdz šī gada pavasarī dievkalpojumā Rīgā notika brīnums – Reinim bumbulis pazuda!

Par to, kā tas notika, stāsta Reiņa mamma Agita: “Kad manam dēliņam bija seši gadi, reiz pēc ritmikas nodarbībām bērnudārzā viņam pēkšņi parādījās bumbulis cirkšņu rajonā. No sākuma domājām, ka tas pāries pats no sevis un īpašu vērību tam nepievērsām. Tomēr bērns arvien biežāk sāka sūdzēties par sāpēm un diskomfortu, īpaši pēc fiziskas slodzes, piemēram, kad palīdzēja man dārza darbos. Dēliņu pārbaudīja ķirurgs, veica sonogrāfiju un uzstādīja diagnozi – hidrocēle. Bija regulāri jālieto zāles. Sākumā ārsti deva cerību, ka bumbulis varētu pats uzsūkties, taču tā nenotika. Pagāja apmēram gads, veidojums kļuva vēl lielāks un tad dakteris teica, ka gaidīt nedrīkst, ir jābrauc uz Rīgu un jātaisa operācija.

Šeit es pieņēmu Jēzu Kristu par savu Kungu un Glābēju. Kopš tās dienas pievienojos draudzei “Kristus Pasaulei” Liepājā un sāku regulāri apmeklēt dievkalpojumus un grupiņu. Parādījās cerība, ka Reinis var kļūt vesels.Paralēli dēla slimībai es cīnījos vēl ar vairākām savām problēmām. Es lūdzu, lai Dievs dod manai dzīvei jēgu un piepildījumu. Pagāja kāda nedēļa un draudzene mani uzaicināja uz mājas grupiņu. No sākuma vēlējos vienīgi, lai viņi aizlūdz par manām vajadzībām un problēmām, taču ātri vien sapratu, ka Dievs ir atbildējis uz manu lūgšanu! Jau pirmajā reizē grupiņā es piedzīvoju Dievu personīgi un sajutu Viņa klātbūtni.

Tā kā mans dēliņš ir kautrīgs un ne visiem gribēja stāstīt par savu problēmu, mēs galvenokārt lūdzām par viņa dziedināšanu mājās divatā. Reinis arī pats lūdza Dievu un ticēja, ka viņš tiks dziedināts. Nolēmām ar operāciju nesteigties un paļauties uz Dievu. Tā mēs ar dēlu apmeklējām mājas grupiņu un lūdzām vairākus mēnešus, tomēr uzreiz redzamu izmaiņu nebija. Tas bija pārbaudījums mūsu ticībai.

Šogad maijā mēs ar Reini aizbraucām uz dziedināšanas dievkalpojumu Rīgā. Likām ļoti lielas cerības, ka Dievs mums palīdzēs tieši šajā reizē. Kādā brīdī mācītājs teica, ka vēlas īpaši aizlūgt par cilvēkiem, kuriem ir audzēji vai ļaundabīgi veidojumi. Es teicu: “Dēliņ, lūdz tu pats arī par savu problēmu, un es arī lūgšu kopā ar tevi!” Pēc aizlūgšanas Reinis teica, ka jūtot spēcīgas sāpes vēdera lejas daļā. Es kā mamma, protams, uztraucos, taču pēc laiciņa sāpes pārgāja. Pārbraucot mājās, aplūkoju dēlēna cirksni, un tur viss bija gluds! Ja agrāk hidrocēles bumbuli varēja ne tikai sataustīt, bet pat redzēt, tad pēc dziedināšanas dievkalpojuma šis veidojums bija pazudis tā, it kā tas tur nekad nebūtu bijis! Pēc dažām dienām aizgājām pie ārsta un viņš apstiprināja, ka viss ir kārtībā. Ķirurģiska iejaukšanās vairs nebija vajadzīga. Vēl jūnijā veicām sonogrāfiju un tā vēlreiz liecināja, ka Reinis ir vesels. Ārsti man jautāja, ko mēs esam lietojuši, un es atbildēju: “Dievs dziedināja”. Savukārt ārstējošais ķirurgs teica: “Dievs lieto arī mūs, ārstus, bet reizēm mediķi ir bezspēcīgi”.

Mans puika Reinis ir ļoti aktīvs, dzīvespriecīgs bērns. Šobrīd viņam vairs nav nekādu sāpju vai diskomforta. Viņš ir priecīgs, laimīgs un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Rudenī viņš plāno uzsākt treniņus vieglatlētikā.

Tām mammām, kuru bērni slimo ar nopietnām kaitēm, es novēlu nezaudēt ticību, bet gan saukt uz Dievu, jo Viņam visas lietas ir iespējamas. Nekad, nekad nepadodieties! Lai kā arī šķistu, ka neredzam gaismu tuneļa galā, Dievs visas lūgšanas dzird un uzklausa. Dievs katru bērnu grib redzēt veselu, laimīgu un priecīgu!”

Agitas un Reiņa Kārkliņu liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums