Debesu Tēvs, es Tev pateicos par šo brīnišķīgo dienu,
ka mēs varam būt kopā Tavā klātbūtnē, Tevi pielūgt, slavēt, meklēt, mācīties no Tevis, būt Tevis vadītiem, stiprinātiem. Paldies, Kungs! Jēzus Vārdā, svētī katru vārdu, lai tas krīt auglīgā augsnē un nes trīsdesmitkārtīgus, sešdesmit un simtkārtīgus augļus.
Draugs! Vārds “draugs” pēdējā laikā visur un bieži parādās manos tekstos. Kad es paklausos, ko esmu runājis “Gaisma krīt” pasākumos, tad dzirdu, cik bieži pieminu vārdu “draugs”. Mēs esam draugi, vai ne? Jēzus arī mūs sauc par draugiem, nevis kalpiem.
Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu. (Jāņa evaņģēlijs 15:14-15)
Jā, mēs kalpojam Dievam, bet tai pašā laikā mēs esam draugi. Mūsu attiecības ar Viņu nav balstītas uz bailēm vai pavēlēm, bet uz dzīvām, reālām attiecībām ar Debesu Tēvu.
Draugs, gribu tev dot vienu padomu. Nepērc dārgu auto vai vispār labāk brauc ar tramvaju, trolejbusu, autobusu, riteni vai rollerīti, ja neesi sev nopircis mājokli. Ar riteni Rīgā vispār ir ļoti labi braukt. Iesaku braukt ne ar elektrisko, bet kājminamo riteni, tad tev būs divi vienā – palīdzēs uzlabot veselību un ietaupīt naudu. Man personīgi riteņbraukšana neinteresē, es paskrienu pa saviem mežiem, bet ar riteni uz darbu un atpakaļ – tas ir lieliski. Te ir daudz cilvēku, kuri brauc ar riteni. Tu vari ietaupīt uz tā rēķina, ka nav jāremontē auto, īpaši dārgs auto, nav jālej tajā degviela, nav jāmaksā ceļa nodoklis un jāiziet tehniskā apskate. Ļoti daudz izdevumu atkrīt, daudz ietaupi. Tātad, vai nu vispār nepērc auto, vai arī, ja tas vajadzīgs darba vajadzībām, tad pērc nedārgu auto, kamēr neesi nopircis sev mājokli – māju vai dzīvokli. Ja pērc māju, tad ne koka, bet mūra. Koka mājas nav investīcija, tām ir īss mūžs. Vari aizbraukt uz Kuldīgu apskatīties, kādas tās izskatās un kā tur smaržo. Tas atbilst Bībelei. Salamana pamācībās ir teikts:
Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu. (Salamana pamācības 24:27)
Vispirms apstrādā lauku, no kurienes tev ir ienākumi un tikai pēc tam cel sev namu.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad kolektīvi mēs esam patērētāji. Paaudze, kura vēlas patērēt, kredītu reklāmas ir bieži un visur. Var atnākt īsziņas ar kredītu reklāmu vai pat var piezvanīt un piedāvāt kredītu. Ja netiek klāt caur internetu, tad zvana pa tiešo un piedāvā kredītu un izstāsta, ko tev vajag. Tev piedāvās to, ko vēl neesi nopelnījis.
Mūsu garīgā un ticības dzīve, saikne ar Dievu, tai skaitā, svētdienas dievkalpojums ir prioritāte. Vispirms ir dievkalpojums, mājas grupiņa, personīgas attiecības ar Dievu, kuras tu pavadi, studējot Bībeli un lūdzot, un tad ir visas pārējās lietas.
Nepērc dārgu auto, kamēr neesi nopircis sev mājokli. Padomā – ja tu nopērc sev īpašumu, tas nekad vairs nebūs lētāks. Tā ir laba investīcija, tu vairs neesi atkarīgs no kāda, tev nav jāmaksā īre citam. Tu maksā naudu, paiet desmit gadi un tev nekā nav, jo tu nopirki mašīnu. Auto ir ekstra, kas tev nenes nekādu uzviju. Auto ir tikai izdevumi. Jo dārgāks auto, jo lielāki izdevumi. Jo lētāks auto, var būt vēl vairāk izdevumu. Var visādi gadīties. Automašīna jāremontē, degviela jāielej, nodokļi jāmaksā un tā vietā, lai tu atliktu šo naudu dienu no dienas, mēnesi no mēneša, gadu no gada un desmit gados būtu sakrājis sev mājoklim, braucot ar tramvaju. Cilvēks ar parastu algu var sakrāt sev mājoklim naudu. To var izdarīt pat ar 1000 eiro algu. Algu mazāku nekā 1000 eiro es vispār neuzskatu par vīrieša cienīgu algu. Tas nekas nav, bet pat ja tev ir šāda aldziņa, atliec katru mēnesi 100 – 200 eiro un iekrāj. Bet ja tu iegādājies auto, tu nevari sakrāt, jo auto apēdīs visus tavus ienākumus. Tāpēc pērc auto tikai tad, kad esi nopircis mājokli. Kāpēc es to stāstu? Pirmkārt, tā ir dzīves gudrība. Lai paceltos, iesāktu savu biznesu, tomēr kaut kāds starta kapitāls ir vajadzīgs. Citādi to nevar dabūt, kā iekrāt vai ņemt kredītu. Ņemt kredītu ir tas pats, kas nopirkt auto, pirms esi nopircis dzīvokli. Ja auto sevi atpelna – normāli, bet ja tā ir tikai ekstra – tad ir domāšanas problēma. Otrkārt, tas ir tas pats princips, ko saka Dieva vārds. Vispirms garīgais, vispirms jādomā, ka tev, esot savā draudzē, galvenais mērķis ir ne bizness, ne pat ģimene, nekas cits, nekādas ikdienas rūpes, bet pats svarīgākais ir iemantot mūžīgo dzīvību, kā Bībelē teikts: iemantot galējo pestīšanu, pilnīgu mūžīgo dzīvību.
Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu. (Pētera 1. vēstule 1:8-9)
Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. (1.Korintiešiem 13:12)
Tā laika spoguļi nebija tādi kā šodien. Tie bija dūmakaini, nespodri, visbiežāk tas bija nopulēts metāls. Šodienas spoguļu tehnoloģijas ir citādas. Miglaini kā spogulī. Tu esi izglābts, pieņēmis Kristu, esi laimīgs, ka piederi Kristum. Bībele saka, ka ir jāaiziet līdz galam. Galējā pestīšana būs tikai tad, kad nonāksi debesīs un būsi kopā ar Dievu. Līdz galam, draugi, ir jāaiziet. Draudzes primārais uzdevums ir citam citu atbalstīt. Tā ir vide, ko Dievs ir iestādījis, lai mēs spētu aiziet līdz galam. Cilvēks viens nevar aiziet līdz galam, tikai kopā tas ir iespējams. Primāri ir jārūpējas, ka tu svētdienā nesāli gurķus, nelasi kartupeļus vai nebrauc uz kādu pasākumu, bet, ka tu svētdienā esi dievkalpojumos. Vispirms nopērc mājokli un tad dārgu auto. Vispirms parūpējies par garīgām lietām. Jēzus saka:
“Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.” (Mateja evaņģēlijs 6:26-29)
“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja evaņģēlijs 6:33)
Te neiet runa par to, ka tev viss tiks pieliks, nobērts. Nē! Te iet runa par prioritātēm, ka vispirms jāparūpējas par savu garīgo pasauli, par to, ka tu esi garīgs, ticīgs cilvēks un dzīvo ar pārliecību, ka esi ceļā uz debesīm. No manis šeit jūs bieži dzirdat ļoti motivējošus sprediķus. Arī meitene tikko liecināja, ka klausījās sprediķus un tas viņu motivēja. Šeit ir ļoti daudz motivācijas, kas mudina gūt panākumus pasaulē – biznesā utt. Tā ir neatņemama daļa dzīvei virs zemes un Dievs grib, ka mums ir daudz un bagātīgi un paliek pāri labiem darbiem. Tas ir Dieva prāts.
Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. (1. Mozus 26:12)
Tomēr prioritāri Dieva prāts ir, ka tu iemanto mūžīgo dzīvību. Tu un es – vēl neesam to iemantojuši. Es tur vēl neesmu, būšu tur tikai tad, kad izturēšu līdz galam. Pāvils saka:
Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. (2. Timotejam 4:7)
Viņš gaida savu laiku, kad atraisīsies un būs kopā ar Debesu Tēvu.
Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. (1. Korintiešiem 9:26)
Es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Filipiešiem 3:14)
Mūžīgā dzīvība būs iemantota tad, kad vaigu vaigā satiksim Kristu – lūk, tā ir galvenā prioritāte. Pārējais tiek pielikts pēc mūsu prāta spējām, enerģijas līmeņa, kā mēs paši šeit virs zemes spējam celt Dieva valstību, gādāt par sevi, citiem, mācīties kultūru, mūziku, zinātni, izglītību. Bet tas viss ir pēc tam. Pats galvenais uzdevums ir tas, ka mēs spējam, palīdzot cits citam, esot draudzē, aiziet līdz galam.
Lūk, ko nozīmē vispirms sakrāt, atlikt un tad nopirkt. Es domāju, ka 99% cilvēku, kuri ir guvuši panākumus, ir spējuši sevi tā kontrolēt, kaut ko sev aizliegt, lai sakrātu, atliktu sev starta kapitālu. Tie, kuri griežas pēc kredītiem, ir cilvēki bez rakstura, kuri nav spējīgi pagaidīt. Viņi grib tagad un uzreiz un tā ir problēma. Runa iet par domāšanas veidu. Vispirms ir garīgās lietas un tad fiziskās lietas. Lūk, cik svarīgi ir būt mājas grupiņā, būt uzticīgiem arī savās kalpošanās. Kalpošana ir tā, kas tevi tur pie Kristus. Tā ir vajadzīga Dievam, draudzei, bet tai pašā laikā tās ir tavas personīgās attiecības ar Dievu. Jēzus teica Pēterim:
“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18)
Ko nebūs uzvarēt? Pēteri? Nē, draudzi! Jēzus nesaka: “Pēteri, tāpēc, ka tu kalpo un cel draudzi, elles vārtiem tevi nebūs uzvarēt.” Viņš saka, ka elles vārtiem nebūs uzvarēt draudzi, kuru tu celsi. Es domāju, ka cilvēks ārpus draudzes nevar aiziet līdz galam. Jā, var kļūt labs mūziķis, miljonārs, viņš var izveidot labu paraugģimeni, iegūt labu izglītību, var ceļot pa pasauli, gūt panākumus politikā un citās sfērās bez draudzes. Bet aiziet līdz mūžīgai dzīvībai bez draudzes cilvēks nevar. Kristus ir galva, mēs esam miesa un vēstulē efeziešiem ir teikts:
Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. (Efeziešiem 1:22-23)
Viss ir likts zem draudzes, nevis indivīda kājām.
Minēšu kā piemēru Tēvreizi. Nav pareizi lūgt Tēvreizi tā, kā tā nav rakstīta: “Mans Tēvs debesīs”. Nepareizi, tur nav tā rakstīts. Tur ir rakstīts: “Mūsu Tēvs debesīs.” Ikreiz, kad tu lūdz “man”, tas ir egoistiski. Tas nav nepareizi, bet Tēvreize ir jālūdz “mūsu”. Tā atgādina, ka Tēvs debesīs tev būs tik ilgi, kamēr, lūdzot tu domāsi par cilvēkiem blakus dievkalpojumā, mājas grupiņā – par tiem cilvēkiem, ar kuriem esi kopā – savu draudzi.
Šis bija labs ievads. Tēmas nosaukums ir “Kolektīvā prāta enerģija”. Būs ļoti nopietna tēma, kas ir saistīta ar to, ko jau minēju. Sāksim ar negatīvām un beigsim ar pozitīvām lietām.
Aizvakar mēs bijām Alūksnē pasākumā “Gaisma krīt”. Vidzemē man ir izdevīgāk braukt ar savu mašīnu, jo tad nav jādodas uz dažādiem uzņēmumiem, baznīcām un citām vietām, kur dodas komanda. Pirmkārt, esmu mācītājs. Es paliku mājās, lai lūgtu Dievu un vakarpusē braucu uz Alūksni uz pasākumu. Ainārs Šlesers tajā dienā arī atbrauca ar savu automašīnu, nevis autobusu, jo bija bijis divās tiesās, visu safilmējis, publicējis. Pēc tam viņi bija ražotnē “Avoti”, kas ražo “Ikea” mēbeles, pēc tam vēl apciemoja maizes ceptuvi un vēl kādas vietas. Un tad vakarā pasākums. Es biju palūdzis Dievu, normāli atpūties un atbraucu uz pasākumu. Ainārs bija iekāpis autobusā savā vietā un arī es iekāpu un redzēju, ka viņš sēž tāds it kā noguris. Es teicu: “Nu Ainārs šodien ir noguris!” Viņš paskatījās uz mani, nospurdza un teica: “No kā te nogurt? Es neesmu noguris, vienkārši domāju.” Cilvēks ar apbrīnojamu enerģijas krātuvi. Bet ne par to gribu runāt, bet gan par to, kas sekoja. Alūksnē uz koncertu bija atnākuši diezgan maz cilvēku, kādi septiņdesmit. Varēja redzēt, ka kaut kas nav kārtībā ar reklāmu. Katrs minēja kādus iemeslus, bet es uzskatīju, ka ir reklāmas problēmas. Uz vienas no afišām bija rakstīts, ka koncerts ir martā. Autobusā Aināram teicu, ka mēs evaņģelizācijas dievkalpojumiem iespiežam flaijerus, izplatām tos pa pastkastītēm un vēl dalām cilvēkiem uz ielas. Viņš noklausījās un neko neteica. Pagāja pusstunda, bija jau sācies koncerts, mēs klausījāmies dziesmas. Ainārs pienāca pie manis jau ar gatavu lēmumu, kurš bija pieņemts tikai pusstundas laikā. Viņš teica: “Mēs iespiedīsim flaijerus, centīsimies paspēt jau uz pirmdienu. Mums partijā ir tūkstotis cilvēku. Lai viņi piecas stundas pirms pasākuma iet pie lielveikaliem, pa ielām un dala flaijerus, aicinot uz pasākumu.” Es teicu: “Ainār, es gan neskraidīšu pats pa ielām.” Viņš atbildēja: “Nē, tev nevajag. Mums ir tūkstotis cilvēku. Mēs braucam, raujamies, ko pārējie dara?” Viņš negrib pa pastu izplatīt. Kāpēc? Viņš maksā, iespiež, izplata. Ko pārējie dara? Neko, sēž uz dīvāniem. Runa iet par kolektīvo prātu. Man ir tas gods būt kopā ar cilvēku, kurš ir miljonārs, veiksmīgs politiķis. Viņš bija miljonārs un ministrs jau ļoti agrā vecumā. Viņam ir principi un rakstura īpašības, kuras veido šos panākumus. Es redzu, kas ir viņa ļoti spēcīgās īpašības. Viena ir šī ļoti nenormālā enerģija, viņam vienkārši tā ir. Domāju, ka es jau esmu traks, ka man ir daudz ideju, bet viņu es nevaru pārspēt, vismaz pagaidām ne. Jādabū no viņa visu, ko var dabūt, tad varbūt es arī tā varēšu. Ir bijusi noslogota diena un viņš nemaz nav noguris! Es gan nogurstu vakaros pa visām fabrikām un citām vietām. Ko viņš izdarīja. Ideja bija mana, bet viņš momentāni paņēma ideju un uzreiz to ieviesa. Tiklīdz redz labu ideju, viņš uzreiz to dara un tas ir iemesls, kāpēc viņš gūst panākumus. Viņš dara uzreiz. Braukāšana pa Latviju ar koncertiem radās manā dzimšanas dienā Bīriņu pilī. Viņš momentā pateica, ka mēs to darīsim. Es tikai ieminējos, viņš uzreiz – darām! Lūk, kāpēc viņu sauc par buldozeru. Tā ir pelnīta iesauka. Kurš gan cits, ja ne Šlesers. Kāds varbūt domā: “Mācītāj Mārci Jencīti, vai nevajadzētu Jēzu sludināt?” Nonāksim arī pie Jēzus.
Īpašība ņemt un lietot to, ko dod tev cits – tas ir kolektīvais prāts. Lūk, tā ir kolektīvā prāta enerģija. Ko tad tādu Ainārs izdarīja? Viņš ņēma no savas komandas ideju, kura, viņaprāt, ir laba, un palaida to. Viņam pašam šīs idejas nebija, viņš to paņēma no cita. Ja tu domā, ka tu esi tas, kas tu esi pats no sevis, ka esi tāds gudrs piedzimis vai pats tāds kļuvis, tad tā nav patiesība. Esot draudzē tu esi kolektīvā prātā, no kurienes tu smelies bezgala daudz enerģiju, idejas un no turienes arī raisās tava dzīvība. Mēs neesam parasta organizācija. Mēs esam draudze, Dieva iestādījums, šeit skan Dieva vārds un centrā mums ir Viņš. Mūsu ceļš, pirmkārt, ved uz mūžīgo dzīvību jeb gala pestīšanu. Tā ir prioritāte. Sekundāri ir arī panākumi šeit uz zemes. Ir svarīgi saprast, ka, pirmkārt, ir jābūt stiprā draudzē.
Nesen es dzirdēju, ka kāds bagāts cilvēks ir teicis, ka nenākšot uz mājas grupiņu, jo tur nav interesanti. Viņš ir bagāts, guvis panākumus un grupiņa vairs nešķiet interesanta. Kļūda! Ne tāpēc tu nāc uz draudzi, lai gūtu panākumus, bet gan tāpēc, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. Jēzus saka, ka tas, kurš dzīvo un tic Viņam, tam ir mūžīgā dzīvība.
“Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Jāņa evaņģēlijs 3:36)
Nav pestīšanas ārpus draudzes. Lūk, kur ir kļūda – nav interesanti! Tev nav jābūt interesanti, tev ir jābūt interesanti tam, ka gribi nonākt debesīs. Ja vēl sekundāri tev dod atslēgas panākumiem un ja vēl kolektīvais prāts darbojas visā krāšņumā, panākumi visas dzīves sfērās, tad ir vienkārši ideāli.
Kolektīvā prāta enerģija. Tagad būs par kolektīvā prāta negatīvo enerģiju, jo kolektīvajam prātam ir divas puses. Ar kādiem cilvēkiem tu apspriedies? Kādu cilvēku domas tu pieņem? Kādā motivācijas grāmatā es izlasīju savu domu, esmu par to runājis jau iepriekš un turos pie šī principa, ka vienīgais saskares punkts ar Dievu ir doma. Iesākumā bija vārds, būtībā doma un kādā grāmatā es izlasīju to pašu. Autors rakstīja, ka doma ir praktiski vienīgais saskares veids ar dievišķo. Tur nebija rakstīts “Dievs”, bet “ar dievišķo”. Tas ir – ar kaut ko pārdabisku. Tas, kas ir tavā galvā, tas, kā tu domā, to ietekmē cilvēki, bet mēs paši varam izvēlēties, ko domāt. Mēs paši varam izvēlēties, kuriem cilvēkiem mēs ļaujam sevi ietekmēt. Cilvēki, ar kuriem tu esi kopā, ar kuriem tu sarunājies, ar kuriem tu apspriedies, gribi vai negribi, viņi ieliek tevī domas. Ir daudz līdera īpašību, ir dažādas panākumu atslēgas, bet, manuprāt, pati svarīgākā no šīm īpašībām ir paškontrole.
Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. (2. Timotejam 1:7)
Savaldība ir paškontrole. Ja cilvēks nespēj sevi kontrolēt, savaldīt, viņš nevar gūt panākumus nevienā sfērā. Ieejot veikalā, no pārdevējas sejas tu jau redzēsi, ka viņa ir sliņķe, nelaipna un ka viņai nepatīk savs darbs. Tu stāvēsi un gaidīsi, ka viņa ar kādu klientu runā par kaut kādām otršķirīgām lietām un viņa tevi nemaz neredzēs. Tā arī gadās. Viņa nemāk sevi kontrolēt. To, ko viņiem māca, kā jāizturas pret pircēju, pārdodot preci, to viņa nepielieto, jo viņa sevi nekontrolē. Tu esi lasījis, ka Pāvils nokļuva arestā, vēlāk viņu ar kuģi pārveda uz Romu. Pa ceļam viņu gandrīz nogalināja. Kāpēc? Pāvils gāja uz Jeruzalemi un nesa ziedojumus, ko viņš bija savācis no savām draudzēm. Un zini, ko viņš teica?
Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. (Apustuļu darbi 20:24)
Jo viņš bija pateicis Dievam, savām draudzēm un Jeruzalemes draudzei, ka mēs jūs atbalstīsim ar naudu. Pravieši teica:
Kad mēs vairāk dienu tur bijām palikuši, no Jūdejas atnāca kāds pravietis, vārdā Agabs, ieradās pie mums un, paņēmis Pāvila jostu, saistīja pats sev kājas un rokas, sacīdams: “Tā saka Svētais Gars: tāpat jūdi saistīs Jeruzālemē vīru, kam šī josta pieder, un nodos pagānu rokās.” (Apustuļu darbi 21:10-11)
Pāvils teica, ka jebkurā gadījumā viņš savu uzdevumu izpildīs līdz galam. Kā tu domā, kā jutās Pāvils? Viņš taču zināja, kas viņu gaida. Lieliski! Priecīgs! Viņam radās papildus enerģija, jo viņš zināja, ka viņu tur arestēs. Viņam nebija nekādu baiļu. Vai arī viņš teica, ka ir tik daudz kalpojis un izdedzis savā kalpošanā? Draugi, kristietim, kuram ir paškontrole, nav iespējams izdegt, nav iespējams sadegt. Paškontrole nav emocijas, bet lēmums. Dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es savu uzdevumu, šo ziedojumu lietu neizpildītu līdz galam. Es esmu izdedzis, sadedzis, noguris! Tu vienkārši sevi nekontrolē! Tu esi aizmirsis, ka tavs ceļš ved uz mūžīgo dzīvību. Tavas prioritātes ir nobīdījušās. Paškontrole ir vissvarīgākā!
Lūkas evaņģēlijā 22. nodaļā tiek runāts par diviem cilvēkiem, Jūdu un Pēteri, kuri abi nodeva Jēzu. Jēzus zina un runā gan par Jūdu, gan par Pēteri, kas viņu nodos. Viņš ir Dieva Dēls, bet Viņš to nezin tikai tādēļ, ka Viņš ir Dievs un reizē arī cilvēks, bet tāpēc, ka viņš redz pie Jūdas un pie Pētera kādas īpašības, kādas tendences, uz kurām balstoties, var zināt, kā viss beigsies.
Arī es diezgan nekļūdīgi pamatlietās varu pateikt, kā viss beigsies. Ļoti mierīgi. Varu pateikt tavu likteni un kur tu nonāksi, vienkārši parunājoties ar tevi dažas minūtes. Un tas nebūs pārdabiski, bet likumsakarīgi. Daudzi neņem vērā manus ieteikumus. Tas laiks ir pagājis, kad es teicu, ka tu nedrīksti. Tagad es saku: dari, kā tu gribi, bet es domāju ka būs tā! Tā, kā es pateicu, 100% arī notiks, pamatjautājumos. Es nesaku, ka es esmu visgudrais Dievs, kas zina visu. Un Jēzus pie šiem diviem redzēja pamatlietas. Viņš zināja, ka Pēteris normāli nelūdz Dievu, kad Jēzus lūdz, tad mācekļi guļ.
Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: “Jūs arvien vēl guļat un dusat! [..]” (Mateja evaņģēlijs 26:45)
Un Viņš teica:
“Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka evaņģēlijs 14:38)
Bez personīgām attiecībām ar Dievu tu kritīsi kārdināšanā. Un Jēzus zināja, ka Pēteris kritīs un arī ka kritīs Jūda. Un tomēr Viņš runā tad, kad Jūda vēl nav nodevis, Pēteris arī vēl nav nodevis. Bet Viņš saka par Jūdu:
“Bet, redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.” (Lūkas evaņģēlijs 22:21)
Jēzus sauc viņu par nodevēju. Viņš skaļi nepasaka, kurš tas ir. Mācekļi savā starpā sāk runāt, kurš tas ir? Jānis bija tuvāk Jēzum, Pēteris viņu baksta, jautā kurš tas ir? Jo visiem likās, ka tikai es tas neesmu.
Mācekļi paskatījās cits uz citu neziņā, par kuru Viņš runā. Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja. Tam Sīmanis Pēteris pamāj un saka viņam: “Vaicā, kurš tas ir, par ko Viņš runā!” Tas, noliecies pie pašas Jēzus krūts, saka Viņam: “Kungs, kurš tas ir?” (Jāņa evaņģēlijs 13:22-25)
Visi jau normāli nelūdza Dievu. Mēs visi jau kaut ko nepareizi runājam, darām. Jēzus saka:
“Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod!” (Lūkas evaņģēlijs 22:22)
Jēzus jau Jūdam pareģo: tev ir beigas! Jēzus jau zināja, ka viņš pakārsies. Jūda vēl Viņu nav nodevis, bet Jēzus saka: vai tev! Turpat pie galda sēž Pēteris, kurš arī nodos. Jēzus saka:
“Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!” ((Lūkas evaņģēlijs 22:31-32)
Jēzus saka:” Tu mani atstāsi, tu mani nodosi!” Pēteris saka:
[..] “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.” Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.” (Lūkas evaņģēlijs 22:33-34)
Jūda nodod vienu reizi, Pēteris nodod trīs reizes. Divi cilvēki. Un kad tu, Pēteri, atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus, un Es tevi atstāšu Savā vietā. Iedomājies, divi nodevēji. Vienam nodevējam Jēzus saka: “Ar tevi ir beigas”, otram nodevējam: “Būsi līderis, draudzes vadītājs, klints, uz kura Es celšu Savu draudzi.” Kāpēc tāda atšķirība starp diviem nodevējiem? Kāpēc Jēzus redzēja tā, kā es redzu? Tomēr jau ir 20 gadu pieredze, tik daudz ir lasīta Bībele un tik daudz cilvēkiem ir kalpots, tik daudz grāmatu ir lasītas, ir būts kopā ar daudz mācītājiem un cilvēkiem, ir bijušas tik daudzas situācijas, ka man ir vienkārši pateikt, kas būs tev, izejot no tā, kā tu domā un rīkojies šodien. Pēc tā, kā tu rīkojies, es saprotu, kā tu domā. Kā tu domā, tas nosaka tavu likteni. Nu, protams, nepietiek tikai domāt, ir arī jārīkojas. Domā un dari! Domā un strādā! Un tur ir vajadzīga paškontrole.
Kāpēc starp šiem diviem cilvēkiem ir tāda atšķirība? Redzi, kā tas ir, ka BMW pārdevējs brauc ar Ford. Pie šāda pārdevēja es negribu pirkt BMW automašīnu. BMW fans brauc ar BMW. Apģērbu tirgotājs, kurš pats ir nošļucis – negribu pie tāda kaut ko pirkt. Tur nav labi apģērbi. Fans lieto to, par kura kvalitāti pats ir pārliecināts un piedāvā to citiem.
Jēzus redzēja Jūdā, ka viņš nav Jēzus fans, turpretī Pēteris ir Jēzus fans. Bija mums mācītājs, kurš mums mācīja par faniem, kuri fano, bet neiesaistās. Vārdu “fans” es šeit nelietoju tādā nozīmē. Jēzus redzēja, ka Jūda sevi neredz kā daļu no Jēzus komandas, kas aizies līdz galam. Un viens no iemesliem varētu būt tas, ka arī Pēteris, Andrejs un Jūda tiek minēti kā tie, kas iespējams piederēja pie zelotiem. Kas bija zeloti? Cēlies no vārda “slepkavas”, jo viņi ticēja, ka romiešu jūgu var nokratīt tikai vardarbīgā ceļā, tikai ar revolūciju. Viņi bija revolucionāri ticīgi cilvēki, kas tic Jahvem. Viņi zināja, ka no Dāvida cilts ir jānāk vadītājam, kurš nodibinās kārtību, kurš vadīs karā un nokratīs romiešu jūgu, visu atjaunos un Izraēla valsts plauks un zels kā Dāvida laikos. Viņi gaidīja mesiju. Un, iespējams, ka Jūda gaidīja mesiju pēc zelotu izpratnes. Viņš to nesagaidīja. Atcerieties, ka Pēteris cirta ar zobenu augstā priestera kalpam, viņi bija bruņoti.
Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhs. (Jāņa evaņģēlijs 18:10)
Mācekļi nebija nekādi paipuisīši, viņi bija bruņoti. Tas, ka Pēterim bija zobens, arī var norādīt, ka tur bija zelotu idejas.
Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem un vaicāja Saviem mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: “Ko ļaudis saka Mani esam?” Bet tie Viņam atbildēja, sacīdami: Tu esot Jānis Kristītājs; un citi: tu esot Ēlija; vēl citi: viens no praviešiem. Un Viņš tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt Mani esam?” Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: “Tu esi Kristus.” (Marka evaņģēlijs 8:27-29)
Ne Jūda, bet Pēteris teica: ”Tu esi Kristus, Dieva Dēls”. Kad daļa atšķēlās un aizgāja no Jēzus, Jēzus prasīja:
No šī brīža daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdzi. Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai arī jūs gribat aiziet?” Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi, un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.” (Jāņa evaņģēlijs 6:66-69)
Jūda sevi neredzēja kā draudzes daļu. Draudze ir vajadzīga ne motivācijas, bet mūžīgās dzīvības dēļ. Jūda bija kases turētājs, viņam bija problēmas ar finansēm, viņš gribēja dzirdēt motivējošus vārdus, viņš negribēja dzirdēt garīgās lietas, viņš gribēja dzirdēt, kā iegūt bagātību. Tikai nauda un nauda. Jēzus ļoti labi redzēja, ka nodevējs ir kopā ar Viņu pie galda. Un tur vēl ir otrs nodevējs, kas arī Mani nodos, bet tu atgriezīsies, viss būs kārtībā. Cik nežēlīgi! Kāpēc? Jēzus zināja viņu cieto pozīciju. Un zināja arī Pēteri, kurš nodeva vājuma brīdī. Jūda nenodeva Jēzu vājuma brīdī. Tā bija viņa pozīcija. Viņš neredz sevi šeit. Draugi, nav cita ceļa, kā tikai esot draudzē. Kolektīvais prāt, darbojās gan pasaulīgās organizācijās, gan draudzē. Viens cilvēks nav spēks. Spēks ir tad, kad daudz prātu ir kopā. Jēzus saka: divi vai trīs, tas ir būtiski.
“Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja evaņģēlijs 18:20)
Tu izejot no šejienes būsi motivēts, stiprināts. Tu vairāk gribēsi lūgt, iepazīt Dievu. Tikai tas uztur tevi pie dzīvības. Tas ir dzīvības avots, Bībele, lūgšana un draudze. Āmen!
Tagad ir pats svarīgākais. Stāstā par Jūdu un Pēteri. Negatīvā puse. Bija neraudzētās maizes jeb Pashā svētki.
Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu, un augstie priesteri un rakstu mācītāji prātoja, kā Viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm. Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit. Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot. Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu. Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai Viņu tiem nodotu, ļaudīm nezinot. (Lūkas evaņģēlijs 22:1-6)
Un tie prātoja, ne viens cilvēks guļamistabā ar negatīvām domām, viņi viens otru bija atraduši, saindējuši savus prātus ar negatīvu kolektīvo prātu. Viņi sanāk kopā, kopā prāto, kā Jēzu nonāvēt un, zini, šādas kopīgās domas ir kā mākonis, kas pievelk elles spēkus. Tieši tāpat, kad mēs kā draudze slavējam un pielūdzam Dievu un pozitīvi ejam uz priekšu vienotos mērķos, tas kā magnēts pievelk debesis, tas pievelk eņģeļu karapulkus. Zinātnieki teiks, ka pievelk pozitīvu enerģiju vai kaut kā citādāk. Es teikšu: eņģeļus un pozitīvu enerģiju – viss kopā. Ne visu mēs saprotam un izprotam, bet faktiski princips ir viens un tas pats. Mēs ar savām kolektīvajām domām pievelkam vai nu debesis, vai elli. Un tas vēl nav viss, šeit ir rakstīts par Jūdu:
Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit. Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot. (Lūkas evaņģēlijs 22:3-4)
Rakstu mācītāji un farizeji jau prātoja – kolektīvais prāts. Jūda pieslēdzās pie viņu prāta, viņi garīgi pievilka Jūdu, caur informāciju pievilka, kā negatīvi masu mēdiji pievelk. Negatīva informācija veido negatīvas informācijas mākoni, kas pievelk negatīvu un tas pēc tam notiek. Bībele saka, ka tas, no kā viņi bijās, tas viņus aizsniedza. Tas, no kā tu baidies, tās baiļu bildes, fantāzijas, ko tu zīmē savā prātā, tas arī notiks. Ir bīstami domāt, baidīties un pieņemt savā prātā negatīvas domas. Tas ir bīstami, jo tas pievelk negatīvu. Negatīvas domas par dažādām avārijām – tas pievelk visu slikto. Ja man prātā ienāk negatīva doma, ir visādas situācijas – šoferi ir aptrakuši, brauc pāri joslām, pie stūres aizmieg – avārijas ainas nāk prātā, es nekad neatļauju šādai ainai, domai attīstīties. Es uzreiz paņemu šo domu un attinu atpakaļ visu šo domu, iedomājos pie sevis, kā es smuku braucu, ka pretimbraucošais šoferis ir nomodā, ka viņš smuki stūrē, es labi stūrēju, ievēroju visus noteikumus, gudri braucu. Es to visu iedomājos pie sevis un tādā veidā es izdzēšu šīs negatīvās ainas. Šīs negatīvās ainas pievelk negatīvu enerģiju jeb dēmonus. Un, lūk, viņi pievilka Jūdu. Jūda apspriedās ar viņiem.
Un tagad pats galvenais – Jūda viens pats nekad nebūtu nodevis Jēzu. Kāds spēks ir kolektīvam prātam! Jūda viens pats to nebūtu izdarījis, viņam bija atbalsts. Papildus enerģija, Jūdam pašam nepietika enerģijas, lai gan 3,5 gadus viņš bija zadzis naudu no kases. Jēzus uz to pievēra acis: “Vēl to pacietīsim. Tāpat drīz nodos un mirs, lai jau padarbojas.” Jūdam pastāvīgi bija problēmas ar naudu, ar mantkārību. Viņš bija vīlies Jēzū. Naudu bija nolicis pirmajā vietā un tikai pēc tam Kristu. Vispirms ir Kristus ar mūžīgo dzīvību un pēc tam motivācija, bizness, pēc tam ģimene. Jēzus saka:
“Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.” (Lūkas evaņģēlijs 14:26)
Tev nav jāienīst, bet kas liek viņus augstāk par Jēzu, par mūžīgo dzīvību. Vispirms ir pamatprincipi par mūžīgo dzīvību, jo tu vēl mūžīgo dzīvību neesi iemantojis. Es esmu glābts – stāsti to sev, cik gribi, tu to neesi iemantojis, kamēr neesi aizgājis līdz galam. Aleluja!
To, ko izdarīja Jūda, nekad nebūtu izdarījis viens. To ko tu esi izdarījis, nekad nebūtu izdarījis viens, kamēr neesi apspriedies ar kādiem cilvēkiem, kamēr neesi guvis atbalstu no kādiem cilvēkiem. Tad tu nobriesti. Zini, grēcīgas domas ir visiem, vairāk vai mazāk. Tad, kad tu atrodi cilvēku, kas līdzīgi domā, vai arī tu šīs domas viņam vienkārši uzdāvini kā vīrusu, kā pērtiķu bakas. Jā, tagad mums nāk smiekli par pērtiķu bakām, bet septembrī tās jau valstiski ir ieplānotas. Ir cilvēki, kam ir jau paziņots ka septembrī tās būs. Tāpēc, draugi, atbalstiet koncertus “Gaisma krīt”. Tikko Delfi bija publicēts raksts “Kāpēc gaisma krīt tik švaki”. Nē, švaki nekrīt – vienā nedēļā ir savākti 20 000 parakstu par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Nav švaki, bet mēdiju negatīvais prāts cilvēkos grib radīt tādu priekšstatu, ka nekas tur nekrīt, nekas nemainīsies, viss būs pa vecam. Draugi, ja mēs celsimies, iesim un strādāsim, mainīsies un nebūs nekādas pērtiķu bakas. Tāpēc saviem tuviniekiem un radiniekiem svarīgi ir iestāties par to lai “Latvija pirmajā vietā” uzvar vēlēšanās. Citādi būs gan pērtiķu bakas, gan viss kas cits. Viņi centīsies izdomāt dažādus stulbus argumentus, lai mūs ierobežotu, pazemotu, iznīcinātu. Faktiski, ko darīja Darvins. Kolektīvi cilvēkiem iestāstīja, ka cilvēks tāds dzīvnieks vien ir. Un, ja jau viņš ir dzīvnieks, tad ar viņu var eksperimentēt, viņu var iznīcināt, nošaut, nogalināt, ieslodzīt nometnēs, viņš taču ir tikai dzīvnieks. Stiprākais un gudrākais uzvar. Nē! Cilvēks ir Dieva radība, vienīgā radība ar prātu, ar intelektu, ar dvēseli un garu. Dievišķa radība ar brīvu gribu. Āmen! Un bez Dieva šī radība ir pazudusi. Pazudusi perversijās, izvirtībā un vardarbībā. Āmen!
Divi cilvēki: Ananija un Safīra. Tajā laikā bija mode pārdot visu, atnest uz draudzi un gaidīt Jēzu. Kā Jēzus teica:
“Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem [..]” (Lūkas evaņģēlijs 12:33)
Viņi arī sekoja, draudze attīstījās un auga. Bija Dieva slava. Un draudzē bija 2 cilvēki, vīrs un sieva. Šis ļoti attiecas uz vīriem un sievām un arī uz cilvēkiem, kuri draudzē ir tev blakus, tāpat arī uz cilvēkiem, kuri ir tev mājas grupā. Kā šie cilvēki domā, runā, kādos cilvēkos tu klausies, ar ko tu apspriedies. Un šie cilvēki apspriedās savā starpā. Ananija pats to nekad nebūtu izdarījis. Safīra arī to nekad nebūtu izdarījusi pati. Bet kolektīvā enerģija, prāta enerģija. Viņi savā starpā apspriedās – mēs gribam izskatīties kruti Pētera un draudzes acīs. Pārdosim savu zemi, bet naudu, daļu paturēsim sev, daļu nesīsim uz draudzi ziedot tā, lai visi redz. Viņi cilvēku acīs gribēja labi izskatīties. Viņi vienojās, atnesot daļu. Un Pēteris jautā vispirms Ananijam:
Tad Pēteris sacīja: “Ananija, kāpēc sātans piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un paturēji sev daļu tīruma maksas? Vai tas, tavs būdams, nevarēja tavs palikt, un vai arī pārdots tas nebija tavā rīcībā? Kāpēc tu esi ieņēmis tādu lietu savā sirdī? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.” (Apustuļu darbi 5:3-4)
Viņš to darīja ar sievas ziņu. Vīrieti, esi vīrietis – ja tava sieva runā negatīvas lietas un tu viņā klausies un klausies, nenostājoties pretī, ar tevi, draugs, ir beigas. Krieviski ir подкаблучнык – tu esi zem tupeles. Bet šī tupele sākās caur domāšanu. Ananija ar sievas ziņu, viņš pats to neuzdrīkstētos, tikai tad, kad sieva viņu atbalstīja. Draugi, ģimenēs neatbalstiet viens otra negatīvas idejas, nostājieties pretī. Dažādas aprunāšanas, neslavas celšana, kurnēšana – nostājies pretī! Ja tu nenostāsies pretī, tu pieņem šo domāšanu. Tev jānostājas pretī. Ja sieva nebūtu atbalstījusi Ananiju, tad viņi abi paliktu dzīvi.
Dzirdēdams šos vārdus, Ananija pakrita un nomira, un lielas bailes pārņēma visus, kas to dzirdēja. (Apustuļu darbi 5:5)
Notika negatīvs brīnums, ka viņš nomira, turpat nokrita un nomira. Pēc laika atnāca viņa sieva Safīra, un Pēteris uzdeva to pašu jautājumu.
Tad Pēteris viņai teica: “Saki man, vai jūs šo tīrumu par tādu maksu esat pārdevuši?” Un viņa atbildēja: “Jā, par tādu.” Bet Pēteris viņai sacīja: “Kāpēc jūs savā starpā esat norunājuši kārdināt Tā Kunga Garu? Redzi, to kājas, kas tavu vīru apglabājuši, ir durvju priekšā un iznesīs arī tevi.” Tūdaļ tā nokrita pie viņa kājām un nomira. (Apustuļu darbi 5:8-10)
Es to neesmu izdomājis no sevis, tas ir Bībelē, Jaunajā Derībā, Apustuļu darbos.
“[..] Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.” (Apustuļu darbi 5:4)
Pēteris teica 9. pantā:
“[..] Kāpēc jūs savā starpā esat norunājuši kārdināt Tā Kunga Garu? (Apustuļu darbi 5:9)
Viņi katrs pa vienam to neizdarītu, bet, kad savā starpā apspriežas un norunā, tas dod papildus spēku un tiek izdarīts. Gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā, tāpēc, tikai esot draudzē, tu vari aiziet līdz galam. Un tāpēc, klausoties un apspriežoties ar negatīviem cilvēkiem, kuri runā negatīvas lietas par draudzi un mācītāju, pret Kristu, nenostājoties pretī, arī tu, draugs, esi nolemts. Tu tādam cilvēkam dod papildus enerģiju un spēku un jūs jau esat vienojušies. Protams, ka ne visos gadījumos, kad kāds kaut ko dara vai kaut ko sliktu runā, ne vienmēr tev kaut kas ir jāiebilst, bet tu nedrīksti pieņemt šīs domas.
Tu domā, ka tikai sievietes ir pļāpīgas? Arī vīri. Salīdzinājumā ar vīrieti sievietei var visu ko iestāstīt. Vīrs gvelž muļķības, un ir sievas, kuras tic un stāsta par šī vīra domām citiem. Sieva, beidz klausīties un atbalstīt negatīvo, savādāk pati tāda kļūsi! Āmen! Ir stingri jānostājas, lai otrs cilvēks tavā klātbūtnē nerunātu negatīvas lietas.
Mans patēvs, kad viņam ir labi, tad viņš ir baigi indīgais, bet, kad slikti, tad baigi labais. Tad ir dieviņš un labākā mamma pasaulē. Tad, kad labi, tad ārā nāk tādi vārdi, ka mati stāvus gaisā ceļas. Un vienā reizē, kad aizbraucu pie viņa ciemos, viņš man sāk runāt: kas tā mums par sektu un tā tālāk. Viss, no tā brīža es pie viņa vairs nebraucu. Kā tu, mācītāj, vari nebraukt? Zini, man svarīgāk ir sava galva, savas domas. Manā klātbūtnē šādas lietas lūdzu nerunāt. Viss. Ja tu runā šādas lietas, tātad ne tu mani mīli, ne respektē, tu vienkārši savas dusmas, ego perversijas gribi izgāzt.
Ir jābūt iecietīgiem pret citām reliģijām. Mēs nedrīkstam nolikt citus. Tikai tāpēc, ka, pirmkārt, tas ir cilvēks un, ja mēs dzīvojam vienā valstī, tad mēs esam vienas valsts pilsoņi. Lai katrs iet savā virzienā, bet tev jābūt iecietīgam.
Ir kolektīvā prāta enerģija, kura ir nopietna. Cilvēks parasti viens pats neko nepaveic. Tikai tad, kad ir viņš ir apspriedies, domājis. Lūk, kāpēc vajag atnākt pie mācītāja, nevis pie biznesa konsultanta. No sākuma garīgās lietās un tad pie biznesa konsultanta. Pa priekšu pie mācītāja un tad pie citiem konsultantiem.
“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja evaņģēlijs 6:33)
Ir pamatlietas, kuras mācītājs zinās labāk, jo, pirmkārt, man rūp tava dvēsele, lai tu aizej līdz galam. Tāds, pirmkārt, ir draudzes uzdevums un pēc tam pārējās lietas. Arī politika, kas ir ļoti svarīga, bet tas nav pats svarīgākais. Jēzus saka tā:
“Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” (Mateja evaņģēlijs 16:26)
Ko līdz, ja tu esi krutais biznesmenis, mūziķis, politiķis, ar foršiem, labiem bērniem, ar labu ģimeni? Ko tas līdz, ja tu pazaudē dvēseli? Paturēsim savu fokusu uz Kristu.
[..] apspriedās ar augstajiem priesteriem, [..] sāka meklēt izdevību [..] (Lūkas evaņģēlijs 22:4, 6)
Viņš sāka meklēt izdevību un apspriedās. Ananija, kas savā starpā norunāja, tad paveica.
Pēc tam Tas Kungs nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viņš gribēja iet. (Lūkas evaņģēlijs 10:1)
Kā Jēzus sūtīja mācekļus? Pa vienam? Nē, pa divi un divi. Kāpēc? Kolektīvais prāts. Viņi pa vienam to nepaveiktu. Viņi pēc laika nāk pie Jēzus atskaitīties.
Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: “Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!” (Lūkas evaņģēlijs 10:17)
Un Jēzus saka:
“Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)
Bet tikai, kad pa 2, 3, 4, 5, bet ne pa vienam. Tā cilvēks uzbūvēts. Lūk, kāpēc apvainošanās, velna ierocis – apvainoties uz mācītāju, draudzi, Dievu un ar to ir viss, tu esi viens un pazudis. Ja tev nav kārtībā attiecības draudzē, tad tev nav kārtībā. Viss ir laika jautājums. Es paskatos uz tiem, kuri jau ir apprecējušies, un no malas redzu lietas, kas nav labas, citam tas liktos vēl kruti, bet es redzu, ka nebūs labi. Pamēģini nodzīvot 20 gadus, kad tava otrā pusīte tev diendienā stāsta muļķības. Cik ilgi tu to varēsi klausīties bez sekām? Ir tikai viena recepte – pilnībā nogriezt šādu klausīšanos. Tu manā klātbūtnē nerunāsi šādas lietas. Ja runāsi, tad mūsu ceļi šķiras. Šķirties nedrīkst, bet kas tev ir svarīgāks? Tev jau nav jāšķiras – slēdz durvis ciet. Man kāds vīrs sen teica, ka tad, kad viņam trako sieva, viņš ieslēdzās tualetē. Sievas reizēm tādas ir. Vīrieši ir citādāki: sēž pie galda ēd zupu un tinkš, pa galvu. Sieva saka: “Es kā atceros, ka tu toreiz strēbi.” Saglabājiet sava prāta skaidrību un atcerieties, ka kolektīvā prāta enerģija – tā ir un tā ir neizbēgama. Tā darbojas. Izvēlies, ko tu klausies, domā, kādas domas tu pieņem, ar ko tu apspriedies. Vienmēr paturi prātā, kas ir tavas prioritātes.
Ar ko ir spēcīgs Putins? Hitlers esot licis zem sava dibena spilvenus vai čemodānu, lai būtu vienāds ar šoferi vai otrādi – noalgojis mazu šoferi, lai abi izskatītos vienādi. Esot tā bijis. Bet tā var būt, ka reizēm tādi triki ir jādara. Putins ir maziņš, bet valda pār lielu daļu pasaules. Arī šeit viņš valda, daļēji – cilvēku prātos. Kurš dara Putinu spēcīgu? Viss ir ļoti vienkārši. Tie, kas skatās tās “RTR” un visas šīs te ziņas. Visus Solovjovus un tamlīdzīgi. Tie, kas skatās, tic un pieņem. Lūk, tas dara viņu stipru. Putins viens pats to nevar, tikai tad, kad viņš ir apspriedies. Tikai šajā gadījumā viņš izplata melus. Lūk, kur ir spēks, ne jau vienā pašā Putinā, bet cilvēkos, kas viņam tic.
Tieši tā arī ir pozitīvā vidē. Ja tu esi pozitīvā vidē, kur ir pozitīvi mērķi, motivācija, tad tas tevi dara stipru. Pateicoties pozitīvai prāta enerģijai.
“Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja evaņģēlijs 18:20)
To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā. (Jāņa evaņģēlijs 18:1-2)
No kurienes Jēzum spēks? Kur ir Jēzus spēks šodien? Manī un tevī. Viņš to spēja nodot mācekļiem un mācekļi tālāk līdz mums. Kur mācekļiem spēks? Vienam otrā. Viņi apspriežas, viņi ir vienotā mērķī uz mūžīgo dzīvību. Tas viņus dara stiprus. Kopā pa divi.
Visai Jaunajai Derībai vijās cauri tas, ka Jēzus ir kopā ar saviem 12 mācekļiem. Viņš un Viņa mācekļi ir savā draudzē. Nav nekā jaudīgāka par kristietību. Aizej uz Vecrīgu, viss vienās baznīcās, kāda jauda! No viena cilvēka, kurš spēja apvienot prātus.
[..] lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. (1. Timotejam 3:15)
Draugi, draudze ir patiesības balsts un pamats.
[..] un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. (Apustuļu darbi 2:42)
Kā var pastāvēt? Mācībā, kas ir saistīta ar prātu. Kad tu esi vienā prātā. Tu taču neesi adventists, vai ne? Pat esot dažādās konfesijās, piemēram, kad cilvēki apprecas, visticamāk ir neveiksmīga laulība, izņemot dažus gadījumus. Adventisti uz dievkalpojumu iet sestdienā. Un, pasargi, Dievs, tu sestdienā kaut ko izdomāsi pacelt no zemes vai padarīt. Viņiem ir kā jūdiem. Bet evaņģēliskie iet svētdienās uz dievkalpojumu. Ja tu sestdienā strādāsi, tu iesi ellē, un jūsu ģimenē būs problēma. Vai es varu teikt, ka adventisti ir kaut kādi bezdievji? Nē! Vai evaņģēliskie kristieši ir bezdievji? Nē! Vienkārši ir atšķirīgas mācības. Pat šeit ir svarīgi būt vienā mācībā. Aleluja!
“Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk. jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas evaņģēlijs 21:34-36)
Citiem vārdiem, lai jūs varētu aiziet līdz galam un patiešām iemantot galīgo pestīšanu un mūžīgo dzīvību, no laicīgām rūpēm sargieties. Paturiet prioritātes – vispirms garīgā izaugsme, gars un tad ir miesa. Āmen! Izvērtējiet, ar ko jūs runājiet, kā ir jūsu ģimenē, kā darba kolektīvā. Vai tu iestājies pret negatīviem cilvēkiem, kas negatīvi runā par draudzi vai ko citu? Vai tu vienkārši piekrīti un savā starpā vēl apspriežat? Tā ir problēma. Kolektīvais prāts uzreiz sāk darboties. Runājot negatīvo, tu dod enerģiju tam otram un sev. Sargā savu prātu un smadzenes. No turienes raisās dzīvība, no sirds, no tavas iekšējās pasaules.
Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! (Salamana pamācības 4:23)
Esi izmanīgs, ja draudzē, kāds kādu aprunā vai kurn. Tev ir jāsaka: ‘’Ejam pie mācītāja un parunāsim” vai “Ej un to visu pasaki grupiņas vadītājam, bet ne man, jo es to visu neatbalstīšu.” Pasakot šādu teikumu, tu cilvēkam atņem spēku un viņš to grēku neizdarīs. Bet, ja tu vienkārši paiesi garām, kaut mazliet piekrītot, tad tu dod viņam spēku, un viņš meklēs vēl cilvēkus, ar kuriem to apspriest. Kamēr izaugs kā Jūda, kurš apspriedās un nodeva Kristu. Tieši tāpat arī kalpošanā un visas lietās. Esi kopā ar pozitīviem cilvēkiem. Esi draudzē un savā grupā. Mēs līdz galam aiziesim kopā. Šis kuģis iepeldēs miera ostā. Iedomājies, mēs reiz iepeldēsim tajā miera ostā. Es nezinu, kurā brīdī viss izmainīsies Latvijā, vai mūsu laikā vai pēc mums, bet savu artavu mēs šeit ieliksim. Un ļoti daudz mēs izmainīsim šajā oktobrī. Pateikt nē pērtiķu bakām, obligātai vakcīnai, valsts izzagšanai, liberālismam, pateikt tam visam nē, pašiem iestājoties par savu partiju, kurai kristīgās un ģimenes vērtības ir pirmajā vietā. Ja Dievs šai partijai būs pirmajā vietā, tad partija “Latvija pirmajā vietā” arī būs pirmajā vietā. Un, ja partija “Latvija pirmajā vietā” būs pirmajā vietā, tad Latvijā būs pirmajā vietā. Āmen! Slava Dievam!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kolektīvā prāta enerģija” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
