Darbā iegūtas traumas pārslodzes dēļ nav retums. Arī Kristīnei, strādājot noliktavā, nācās regulāri vilkt smagas kravas, kas beidzās ar pleca traumu, kuras dēļ viņa bija spiesta pamest šo darbu. Kad ārstu izrakstītie medikamenti un fizioterapija nepalīdzēja, Kristīne saprata, ka risinājumu var sniegt tikai Dievs un sāka lūgt par dziedināšanu, ko arī saņēma – tagad viņai vairs nav jācieš sāpes un par to viņa ir ļoti pateicīga Dievam.

Pagājušā gada aprīlī beidzu strādāt lielā noliktavā, jo nespēju turpināt darbu pleca traumas dēļ. Regulāras sāpes biju jutusi jau vairāk kā gadu, tāpēc sapratu, ka tā vairs nevaru. Apzinājos, ka daļēji arī pati esmu vainīga, jo nebiju centusies izvairīties no kravu vilkšanas ar labo roku un celšanas, kad tas bija iespējams. Kā jau noliktavās, tur ziemā bija diezgan vēss, kas, iespējams, pastiprināja manu problēmu. Sāpes labās rokas plecā palika arvien spēcīgākas – pa nakti nevarēju gulēt uz labo pusi un citreiz pat modos no sāpēm. Nevarēju nolaist uz zemes kādu paceltu priekšmetu, dažreiz sāpēja tik ļoti, ka pacelto smagumu vienkārši nometu. Biju pieradusi izņemt telefonu un citas lietas no somas, kamēr tā atrodas uz mana pleca, taču tagad tas man vairs nebija iespējams. Tā nu devos pie ārsta, kur man tika veikts rentgens un pleca sonogrāfija. Tajā atklājās, ka regulārās pārslodzes un traumas dēļ pleca locītava bija iekaisusi un jau apkaļķojusies, kas arī izraisīja lielās sāpes. Man izrakstīja pretsāpju medikamentus un ieteica apmeklēt fizioterapeitu, taču nekas no tā nepalīdzēja – tikai lieka naudas tērēšana. Patiesībā, vienīgais risinājums, ko ārsti man varēja piedāvāt, ir operācija, kad apkaļķojums no locītavas tiek mehāniski nokasīts. Tas nozīmētu stāvēt garā rindā, lai sagaidītu savu kārtu vai maksāt par to lielu naudu. Kādai paziņai tas nesen tika veikts un viņa mocījās ar spēcīgām pēc operācijas sāpēm, ko es nevēlējos piedzīvot.

Tā kā jau vairākus gadus apmeklēju draudzi un esmu saņēmusi atbildes uz lūgšanām, nolēmu, ka vērsīšos pie Dieva pēc palīdzības. Izstāstīju par savu problēmu arī mājas grupiņā, ko apmeklēju, un kopā ar meitenēm sākām par to lūgt. Savā lūgšanu laikā apliecināju, ka Dievs plecu ir dziedinājis un man nekas nekait. Pēc laika pamanīju, ka sāpes ir samazinājušās. Devos uz aizlūgšanu arī draudzes “Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumā. Pēc tam manī bija vēl lielāka pārliecība, ka tikšu pilnībā dziedināta. Vēl pēc kāda laika pamanīju, ka sāpes ir pavisam izzudušas un es varu gulēt uz labā sāna, pacelt un nolaist zemē kādu smagāku lietu un izņemt priekšmetus no somas bez liekām pūlēm. Biju ļoti priecīga, ka Dievs ir atbildējis uz manām lūgšanām un saucieniem pēc palīdzības. Man nebūs nepieciešama operācija un par pretsāpju medikamentiem varu aizmirst! Es atkal varu labi izgulēties, strādāt un sāpes netraucē manā ikdienā. Dievs joprojām dziedina tāpat kā tajos laikos, kas aprakstīti Bībelē. Esmu Viņam ļoti pateicīga par šo brīnumu un iesaku ikvienam lūgt Dievu par savām veselības problēmām un ticēt, ka tiksiet dziedināti. Dievam nekas nav neiespējams! Bībelē Mateja evaņģēlijā ir teikts – “Ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” Lūdziet un Dievs jums palīdzēs!” tā ar prieku saka Kristīne.

Kristīnes Stalšānes liecību pierakstīja Laura Gruševa