Pirms es iepazinu Dievu, es biju ļoti izlaidīga – es daudz tusējos pa klubiem.  Es dzēru un smēķēju.
Man bija nepareizas attiecības ar puišiem. Visās šajās lietās meklēju piepildījumu savai dzīvei un sirdij. Es meklēju patiesu mīlestību, bet nevarēju tur to atrast. Lai arī cik skaists puisis man būtu blakus, tāpat laimīga nekad nebiju. Man bija draugi, mēs kopā apmeklējām tusiņus, kopā smējāmies un it kā labi pavadījām laiku, tomēr sirdī nekad nejutos īsti laimīga un piepildīta. Dažreiz atnākot mājās no kāda forša tusiņa, gribējās raudāt, es pat nezinu, kāpēc. Es uzskatīju, ka tad kad atradīšu īsto puisi – tad būšu laimīga, savādāk nekam dzīvē nav jēgas. Varbūt no malas izskatījās, ka esmu jautra, priecīga, protu izklaidēties, bet patiesībā biju nomākta un mocījos ar depresīvām domām. Manai sirdij ar to visu nepietika. Es gribēju kaut ko labāku, skaistāku, tīrāku un īstāku.

Kad iestājos augstskolā, es tur iepazinos ar ļoti jauku puisi, kurš bija kristietis. Viņš bija pirmais īstais kristietis, kurš tā arī dzīvoja, kā kristiešiem būtu jādzīvo. Viņš nesmēķēja, nedzēra, nelamājās, neflirtēja ar meitenēm, bija ļoti jauks, draudzīgs, atbalstīja, palīdzēja vienmēr, kad to vajadzēja. Viņš bija ļoti gaišs cilvēks, ar savādāku viedokli nekā citiem.  Es uzzināju, ka viņš vada kristīgo studentu brālību un izlēmu aiziet uz turieni. Tur sastapu vēl tādus pašus cilvēkus, kas mani mīļi un draudzīgi uzņēma. Mēs kopā sākām lasīt Bībeli un es iepazinu dzīvo Dievu. Biju ļoti pārsteigta, ka Dievs nav tikai kāds mīts vai iedoma, bet reāli dzīvs un ka Viņš reāli atbild uz manām lūgšanām.

Vairāk un vairāk iepazīstot Dievu, es kļuvu brīva no alkohola un smēķēšanas. Man tas vienkārši vairs nebija nepieciešams, jo tagad manu sirdi sāka piepildīt Dievs. Es jutos tik laimīga kā vēl nekad agrāk un man nebija jāmeklē piepildījums vairs tajās lietās, kas īstenībā mani verdzināja. Nekas ko biju pirms tam iepazinusi nebija tik labs un uzticamas kā Dievs un Viņa mīlestība! Man tagad ir pastāvīgs prieks un miers.

Draudzē “Kristus Pasaulei” ienācu 2009. gada vasarā. Tajā laikā es biju augstskolas vasaras brīvdienās un man vajadzēja draudzi, uz kuru iet pa vasaru. Gribējās būt kopā ar kristiešiem, tāpēc piezvanīju uz šo draudzi un interesējos par mājas grupām. Mani ļoti mīļi uzņēma, uzreiz savienoja ar vienu no mājas grupiņas vadītājiem. Mājas grupiņā uzreiz jutos ļoti labi un komfortabli, visi cilvēki bija ļoti draudzīgi.

Esot šajā draudzē, mana dzīve ar Dievu ir vēl vairāk nostabilizējusies un izmainījusies. Ja agrāk mani uz īsu brīdi piepildīja visas tās nepareizās attiecības, alkohols un cigaretes, tad tagad manu sirdi regulāri un stabili piepilda Dieva tuvums, ko varu sajust katrā dievkalpojumā, mājas grupā, no rīta savās lūgšanās. Tieši pateicoties tam, ka apmeklēju regulāri dievkalpojumus un mājas grupu, mans emocionālais stāvoklis ir pilnībā nostabilizējies, esmu vienmēr ļoti priecīga un dziļi laimīga ar Dievu. Man vairs nav bail par savu nākotni. Kad dzīvē rodas kāda problēma vai dvēseliskas bēdas, tad es vienmēr eju pie Dieva un Dievs paņem prom visas bēdas. Sirdī atnāk miers un drīz vien atrisinās visas problēmas. Dievs šajā draudzē ir dziedinājis mani no slimībām, atrisinājis finansiālas problēmas, man ir pastāvīgs darbs, man nekā netrūkst, dziedinājis dvēseles problēmas, paņēmis prom visu nemieru un raizes. Man vairs nav negatīva stresa, kas bieži vien ir cilvēkiem bez Dieva, viņi raizējas un uztraucas par visu, jo viņiem nav nekādas drošības un prieka šajā pasaulē.

Man ļoti patīk iknedēļas sestdienas dievkalpojumi, šeit es vienmēr sastopu vislieliskākos draugus. Man šīs sestdienas ir kā svētki, arī kā tusiņš, jo varu justies brīvi dievkalpojumā – dziedāt un dejot Dievam. Ja agrāk man vajadzēja brīvdienās iet uz klubu, lai relaksētos, izklaidētos, tad tagad es nevaru sagaidīt nākamo sestdienu, lai atkal satiktos ar Dievu, saviem draugiem, iegūtu spēku, prieku un piepildījumu. Esmu ļoti laimīga ar Dievu un esot šajā draudzē.

Lāsma Skudra