Kad Laura uzsāka patstāvīgu dzīvi Rīgā, viņas situācija bija līdzīga kā citiem jauniešiem – naudas pietika
tikai pamatvajadzībām. Taču, paļaujoties uz Dievu un kārtīgi strādājot, viņas finansiālā situācija ir mainījusies.

„Pirms aptuveni diviem gadiem uzņēmumam, kurā strādāju, sākās finansiālas un juridiskas problēmas, tāpēc man nācās pāriet uz pusslodzes darbu, kur alga bija mazāka par minimālo. Bija grūti izdzīvot, jo naudas pietika tikai samaksai par dzīvokli un pārtikai. Regulāri ēdu kartupeļus, ko atvedu no radiniekiem laukos. Bieži vien pietrūka sabiedriskajam transportam, ko izmantoju, lai dotos uz darbu, nemaz nerunājot par jauna apģērba vai apavu iegādi. Dzīvoju vienkāršā dzīvoklītī ne pārāk labā rajonā. Ik pa laikam naudu nācās aizņemties,” stāsta Laura.

Laura sāka lūgt Dievu, lai varētu atrast labāku darbu. Paralēli tam viņa deva desmito tiesu un brīvprātīgos ziedojumus draudzē, jo zināja, ka Bībelē Dievs saka – „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” “Es uzsāku cītīgi pētīt darba sludinājumus un sūtīt pieteikumus uz ikvienu piedāvājumu, kas atbilda manam zināšanu un pieredzes līmenim. Tiku uzaicināta arī uz vairākām darba intervijām, pēc kurām man parasti pat nepiezvanīja, lai informētu, ka neesmu izvēlēta, taču es turpināju paļauties uz Dievu. Brīžos, kad bija grūti, mani atbalstīja mājas grupiņas vadītāja, ar kuru kopā lūdzām Dievu.  Viņa ne mirkli nešaubījās, ka Dievs atbildēs uz lūgšanām un dos iespēju atrast labāku darbu. Pēc aptuveni pusotra mēneša man piezvanīja paziņa, kas jautāja, vai es joprojām meklēju darbu. Viņa man piedāvāja pieteikties kādā uzņēmumā, kur strādāja viņai zināma persona, kas pašlaik meklēja darbinieku. Prasības bija samērā augstas un man nebija pieredzes šādā jomā, taču es tomēr nosūtīju savu pieteikumu. Biju pārsteigta, kad mani uzaicināja uz darba interviju. Jau tajā pašā vakarā saņēmu ziņu, ka esmu pieņemta. Biju ļoti laimīga un pateicos Dievam, kas uzklausīja lūgšanas. Atalgojums bija gandrīz četras reizes lielāks nekā tas, ko pelnīju iepriekš. Lai arī man nebija nepieciešamo zināšanu un pieredzes, darba devējs bija pārliecināts, ka es visu spēšu iemācīties. Tā arī notika – ik dienas, lūdzot Dievu un centīgi strādājot, es spēju apgūt visu, kas nepieciešams šajā darba vietā. Pēc četriem mēnešiem es jau dzīvoju skaistākā dzīvokli daudz labākā rajonā,” saka Laura.

Lauras finansiālā situācija bija uzlabojusies, taču joprojām ik pa laikam viņa izjuta nepietiekamību – pietrūka apģērba un apavu iegādei, nevarēja uzdāvināt labas dāvanas un atpūsties ārpus mājām. Dievkalpojumos bieži vien tika runāts par to, ka Dievs ikvienam ir apsolījis finansiālu pietiekamību un ka nabadzība ir lāsts. Draudzes apmeklētāji bieži vien liecināja, ka viņu finansiālā labklājība ir pieaugusi pēc tam, kad nolēmuši vairāk uzticēties Dievam un ziedot no savām finansēm, kā arī pielikuši papildus pūles, lai izdomātu, kā strādāt efektīvāk. Sagaidot 2014. gadu, Laura nolēma dot vairāk Dievam, jo ticēja, ka Viņš ir visu svētību avots. „Izlēmu palielināt savu ziedojumu no 10% uz 15% no tās summas, ko saņemu „uz papīra”, jo gribēju tā parādīt savu uzticību Dievam, jo tā bija mana ticība un paļaušanās uz Viņu. Es stipri turējos pie sava solījuma un ziedoju. Paralēli tam kalpoju draudzē un stāstīju arī citiem cilvēkiem par to, cik liela ir Dieva mīlestība. Lūgšanu laikā es sāku apliecināt Rakstu vietas no Bībeles par finansiālu pietiekamību, tā pieauga mana pārliecība, ka Dievs mani svētīs.

Dievs vēlas, lai esam neatkarīgi un dodam darba iespējas citiem, lai uzsākam savus biznesus un kļūstam pašnodarbināti. Es par to vienmēr aizdomājos, jo kopš bērnības biju sapņojusi kādreiz kļūt par uzņēmēju, taču nezināju, kā to izdarīt. Klausījos sprediķus par finansiālu svētību un pareiziem biznesa principiem, kas balstīti Bībelē un nolēmu, ka arī pati vēlos mēģināt. Mans esošais darbs bija labs, taču bieži vien nepietika laiks sev, ģimenei un kalpošanai, trūka arī finanses. Zinu, ka Dievs vēlas, lai neesam darba vergi, kas visu dzīvi pakārto strādāšanai. Man ir labas angļu valodas zināšanas, tāpēc apdomāju iespēju pasniegt angļu valodas stundas. Ieliku sludinājumu internetā un gaidīju zvanus. Pieteicās pirmie mācīties gribētāji un es sāku lūgt Dievam gudrību, kā visu pareizi paveikt. Iegādājos grāmatas un sāku mācīt.  Šodien man ir studenti, ar kuriem strādāju, kā arī saņemu zvanus un e-pastus no jauniem klientiem. Mums ir izveidojušās labas attiecības un es varu pielietot visus biznesa principus, ko esmu iemācījusies. Ļoti priecājos, ka varu pati plānot savu laiku un pagūt visu, ko esmu iecerējusi.

Zinu, ka Dievs mani svētīja caur ziedojumu, ko pienesu un caur pilnīgu paļāvību uz Viņu. Tagad varu atļauties iegādāties jaunu apģērbu un apavus, pasniegt labas dāvanas draugiem un ģimenes locekļiem un atpūsties ārpus mājām. Man vairs nevajag aizņemties, tā vietā varu palīdzēt citiem. Bībelē Psalmos ir teikts – “Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!” Viņš vēlas finansiāli svētīt ikvienu, kas dzīvo savu dzīvi saskaņā ar Viņa principiem un cītīgi strādā. Tici un tev izdosies!” novēl Laura.

L. Gruševa