20. janvārī dievkalpojums draudzē sākās ar kādu ļoti īpašu notikumu.
Dieva un draudzes priekšā mācītājs Mārcis Jencītis salaulāja divus draudzes jauniešus, Salvi un Lauru.

Abi laulātie iepazinās pagājušā gada februārī, kad Salvis bija sācis pastāvīgi apmeklēt draudzi. Kādā sarunā pēc dievkalpojuma viņi uzzinājuši, ka abiem ir daudz kopīga – abiem patīk skriet, ļoti garšo rīsi, paprika un vēl viņus vieno dažādi mazi kopīgi sīkumi. Esot vienā draudzē, Laura Salvi uzaicināja draugos.lv un sākās sarakstīšanās. Salvim Laura bija iekritusi sirdī, tāpēc viņš cītīgi centās izdomāt dažādus iemeslus, lai viņai uzrakstītu. Bet tad aprīļa sākumā Salvis devās piepildīt sava mūža lielo sapni – dienēt armijas specvienībā. Draudzība pārtrūka, jo viņš armijas dēļ reti varēja apmeklēt draudzi un nebija skaidrs, kā turpināsies Salvja turpmākā dzīve. Taču, tā kā Salvis turpināja lūgt Dievu un kontaktēties ar savu mājas grupas vadītāju, tad viņš saprata, ka vēlas tomēr būt ar Dievu uz 100% un atteicās no sava sapņa – dienesta armijā. Jūlijā viņš atgriezās Rīgā un kopš tā laika nav izlaidis nevienu dievkalpojumu un mājas grupas sapulci. Jūlija beigās Salvis devās runāt ar mācītāju par to, ka vēlas pavadīt savu dzīvi kopā ar Lauru. Tā ar mācītāja atļauju jaunieši sāka draudzēties un lēnām domāt par kāzām.

Kāzu dienā bijis paliels stress – vai viss notiks, kā plānots, kā jutīsies ciemiņi, vai viss tiks paspēts laikā. Taču tāpat esot bijis liels prieks, jo, kā Laura saka: „Tādas lietas tomēr notiek tikai vienreiz dzīvē. Mēs izbaudījām un priecājāmies, ka varam svinēt savu savienību kopā ar mūsu mīļo ģimeni – draudzi.” Pēc dievkalpojuma nu jau laulātie devās fotografēties kopā ar fotogrāfi, pēc tam pavakariņoja kopā ar tuvākajiem ģimenes locekļiem.

Jaunais pāris saka: „Paldies līderiem un mācītājam, kas mūs pieskatīja un stiprināja dzīvot svētu dzīvi līdz laulībai. Mūsu pirmais skūpsts tiešām bija pie altāra pēc tam, kad mācītājs bija mūs salaulājis un svētījis. Tagad baudām fantastiskas mīlestības un emocijām pārbagātas attiecības, kas noteikti tādas nebūtu, ja Dievs nebūtu mūs vadījis atturēties no jebkāda intīma kontakta līdz kāzām. Ticam, ka mūsu laulība būs svētība un nesaraujama, jo pats Dievs ir ar mums. Ir prieks!”

Daudz apsveikuma vārdus jaunais pāris dzirdēja jau laulību dienā, bet laba vēlējumu nekad nevar būt par daudz, tāpēc vēl un vēlreiz draudzes vārdā teiksim: lai daudz laimes, mīlestības un Dieva svētību!

Interviju pierakstīja Lolija Sprancmane