Reizēm cilvēki domā, ka problēmām nav risinājuma un ar savu slimību ir jāsamierinās. Laura 20 gadus bez panākumiem cīnījās ar psoriāzi, neredzot iespēju to izārstēt. Pateicoties ticībai un lūgšanām, Laura ieguva brīvību no neārstējamās slimības, kā arī mainījās viņas dzīves uztvere, domāšana un dzīvesveids.

Kāda bija Tava dzīve pirms Tu iepazini Dievu un ienāci draudzē?
Jau 18 gadu vecumā es apprecējos, un drīz vien piedzima pirmā meita. Dzīve sāka ritēt kā pa “amerikāņu kalniņiem” – bija grūtības ar naudu, ģimenē bieži notika strīdi un kopējā atmosfēra bija diezgan smaga un depresīva. Ilgu laiku es domāju par savām problēmām, vēlējos rast tām risinājumu, taču īsti nezināju kur meklēt palīdzību. Situāciju vēl grūtāku padarīja mana neārstējamā slimība – psoriāze.

Kā izpaudās slimība?
Sākumā uz rokām parādījās plankumi – āda bija apsārtusi, plaisāja, lobījās nost, niezēja un reizēm arī asiņoja. Ātri vien nepatīkamie simptomi izplatījās arvien vairāk, līdz bija pārņēmuši visu manu ķermeni. Redzot, ka ādas problēmas nepāriet, es devos pie ārsta, kurš konstatēja, ka man ir psoriāze.

Vai Tu ārstējies un lietoji kādus medikamentus?
Apmeklēju daudz un dažādus dermatologus, un katrs ieteica smērēt atšķirīgas ziedes un kremus. To lietošana īstermiņā nedaudz uzlaboja ādas izskatu – plankumi kļuva gaišāki, āda mazāk plaisāja, bet, pārtraucot to lietošanu, viss atkal atgriezās, āda kļuva tumši sarkana un atjaunojās ādas sabiezējumi. Smēres bija ļoti dārgas un, lai noklātu visu ķermeni, bija nepieciešamas lielos apjomos. Psoriāze bija arī uz galvas ādas, līdz ar to bija jālieto gan ziedes, gan speciālie šampūni, kas bija ļoti dārgi. Lai izmazgātu taukainību no ziedēm un ietaupītu naudu, es pat mazgāju matus ar trauku mazgājamo līdzekli un tikai pēc tam ar speciālo šampūnu. Šādi es 20 gadus, gluži kā ar vējdzirnavām, cīnījos ar savu neārstējamo slimību.

Kādā veidā slimība ietekmēja Tavu dzīvi?
Normāla dzīve praktiski nebija iespējama. Ārstēšanās bija ļoti apgrūtinoša, un es parasti izvairījos iet sabiedrībā. Vienmēr nēsāju apģērbu ar garām piedruknēm, lai neviens nepamanītu manu slimību. Man bija kauns aiziet uz baseinu, pirti vai nēsāt vasarā atsegtu apģērbu, piemēram, īsām piedurknēm. Cilvēki uz mani mēdza skatīties it kā es būtu bīstama, baidoties vai mana slimība nav lipīga. Es jutos ļoti neērti un izvēlējos nekur neiet un izolēties no ārpasaules.

Kā Tu saņēmi dziedināšanu?
Tas notika pamazām. Kāda sieviete no draudzes “Kristus Pasaulei” uzaicināja manu meitu uz jauku brīvdabas pasākumu, meita netika un, es nolēmu aizbraukt viņas vietā. Tobrīd jutos emocionāli nomākta, depresīva, bet pasākums man ļoti patika, cilvēki bija draudzīgi, un es jutos pieņemta. Sekoja uzaicinājums uz mājas grupiņu. Pirmajā apmeklējuma reizē viss likās ļoti interesanti un vērtīgi, un sāku regulāri apmeklēt mājas grupiņas. Grupas vadītāja kopā ar citiem dalībniekiem vairāk kā gadu lūdza Dievu par mani un par psoriāzes dziedināšanu. Lūgšanu grupā vienmēr bija pozitīva, atbalstoša atmosfēra, un tas manī radīja vēlmi arī pašai strādāt pie savas sirds izmaiņām. Es arī pati iemācījos un sāku regulāri lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Tajā laikā arī viena no manām meitām piedzīvoja spēcīgas izmaiņas dzīvē tieši esot šajā draudzē, atbrivojoties no atkarībām un toksiskām attiecībām. Tas ļoti motivēja arī mani vairāk pieķerties Dievam un augt ticībā.
Un lūk, kādā dienā lasot Bībeli, es pamanīju, ka no rokām visi sarkanie psoriāzes plankumi bija pazuduši. Pēc tam, pārbaudot savu ķermeni, konstatēju, ka esmu pilnīgi dziedināta. Tas notika nemanāmi, es pati brīnījos, kā nebiju līdz šim pamanījusi. Ja iepriekš biju tikai sapņojusi, cik labi būtu, ja es tiktu dziedināta, tad nu tas pēkšņi bija noticis!

Kas Tavā dzīvē ir mainījies kopš esi vesela?
Nu jau 8 mēnešus esmu pilnīgi dziedināta no psoriāzes, jūtos brīnišķīgi un varu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tagad es varu brīvi iziet sabiedrībā, valkāt drēbes, kuras vēlos un nav vairs jādomā, ka vajadzētu kaut ko nosegt ar apģērbu. Pašsajūta ir ievērojami uzlabojusies, arī emocionāli jūtos nesalīdzināmi labāk un priecīgāk. Arī mani tuvākie cilvēki, redzot, ka esmu dziedināta, priecājas kopā ar mani.

Ko Tu esi ieguvusi, esot draudzē?
Ieguvumi ir ļoti daudz un visvairāk saistīti ar manu raksturu, domāšanu un dzīves uztveri. Esmu kļuvusi savaldīgāka, mazāk strīdos ar vīru, un tas ir ļoti pozitīvi ietekmējis mūsu laulību. Esmu iemācījusies risināt radušās problēmas un neieslīgt depresijā. Man ļoti patīk, ka mācītājs māca, ka ir jāpārveido sava domāšana no negatīvas uz pozitīvu, un es pie tā intensīvi strādāju. Lasot Bībeli, kā arī klausoties mācītāja svētrunas, sirdī un prātā ienāk miers un atvieglojums. Ja agrāk es uz cilvēkiem kopumā skatījos ļoti negatīvi, izvairīgi, tad tagad viss ir mainījies – es raugos uz cilvēkiem ar mīlestību un iecietību, līdz ar to ir izmainījusies arī cilvēku attieksme pret mani. Arī finansiālās grūtības ir atrisinājušās, ar Dieva svētību materiālā situācija ir ievērojami uzlabojusies, un šobrīd mums ir iespēja pat celt jaunu ģimenes māju.

Tavs ieteikums cilvēkiem, kuri šobrīd atrodas līdzīgā situācijā.
Es iesaku ikvienam apmeklēt draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un mājas grupiņas, jo draudze ir vieta, kur izmainījās mana dzīve un, es ticu, mainīsies arī Tavējā!

Lauras Māliņas liecību pierakstīja Auriga Jermaka.