Draudzē „Kristus Pasaulei” esmu apmēram gadu.
Šajā laikā pats esmu ļoti mainījies un arī mans skatījums uz daudzām lietām. Pēc profesijas esmu celtnieks, taču man ļoti ilgu laiku nebija pastāvīgs darbs un stabili ienākumi. Papildus divas naktis nedēļā vēl strādāju par apsargu kādā bārā. Līdz ar to brīvdienās biju noguris un neapmierināts. Man bija divi darbi, bet nekad nebija pietiekoši daudz naudas, lai normāli dzīvotu.

Vasarās celtniecībā darbu vēl varēju atrast, bet grūtāk bija ziemas mēnešos. Reizēm man darba nebija pat divus mēnešus, tad nācās izdzīvot tikai no apsarga nelielās algas.

No sākuma draudzē man bija grūti dot desmito tiesu un ziedojumus, jo man likās, ka man pašam nepietiks. Es domāju, ka Dievs taču negrib, ka man kaut kas trūktu! Biju apmaldījies dažādos viedokļos, kas nebija no Dieva, bet kuriem ļoti ticēju.

Ar laiku es sapratu, ka desmitā tiesa jau pati par sevi pieder Dievam un ka tā nemaz nav mana nauda. Dievs taču ir Tas, kurš man dod kaut vai to mazumiņu, ko nopelnu. Es sāku regulāri dot desmito tiesu, bet ziedojumus gan vēl nedevu. Ziedojumu reizēs es izskaitīju precīzi no visiem ienākumiem tieši desmito tiesu un to atdevu, ne vairāk un ne mazāk.

Es sāku redzēt izmaiņas jau diezgan ātri. Man parādījās vairāki darba piedāvājumi celtniecībā, un apsardzē es sāku strādāt tikai vienu nakti nedēļā. Sapratu, ka tas ir tāpēc, ka dodu Dievam un esmu uzticams desmitās tiesas maksātājs.

Kādu dienu atkal skaitīju naudu desmitajai tiesai. Man bija jādod 16 lati, un es meklēju makā precīzu naudu, bet nebija. Ienāca prātā doma: „Nav ko skopoties dēļ Dieva, došu visus 20 latus”. Tā arī izdarīju un nākamajā dienā man bija trīs darba piedāvājumi uzreiz! Tad es tiešām sapratu, ka tas ir Dievs un neviens cits. No tā laika es sāku dot Dievam arī ziedojumus, nevis tikai desmito tiesu. Pašlaik man tiešām klājas labi un darba netrūkst. Kaut arī tagad ir ziema, man ir darbs un piedāvājumi jau uz priekšu. No apsardzes esmu aizgājis prom pavisam, man visa pietiek un jūtos labi.

Es dodu Dievam, un Viņš man palīdz un svētī.

Maigonis Jomants