Valmiera ir pilsēta ar apmēram 26 tūkstošiem iedzīvotāju.  Tipiska Latvijas mazpilsēta Vidzemē. Taču draudzei „Kristus pasaulei” šeit ir jau četras spēcīgas mājas grupas!

Kas ir pamatā šim panākumam? Vēloties to noskaidrot, kā arī uzzināt vairāk par to, kas notiek pārējās vietās, kur aktīvi darbojas draudze „Kristus pasaulei”, ne tikai Rīgā vien, tapa šīs intervijas. Par savu ceļu pie Kristus, ticību un kalpošanu stāsta Valmieras mājas grupu vadītājas Arta Mēness un Sintija Bašķere.

 

-Arta, pastāsti nedaudz, kāds bija tavs ceļš pie Dieva?

-Daudzus gadus biju meklējumos. Astoņdesmitajos gados nokristījos luterāņu baznīcā, pēc tam pargāju pareizticībā. Vēl kādu laiku apmeklēju arī draudzi „Jaunā paaudze”. 2006. gadā vasarsvētku draudzē dzirdēju Mārci Jencīti. Toreiz nodomāju: ja Mārcim kādreiz būs pašam sava draudze, gribu būt pie viņa. Kad uzzināju, ka Mārcim ir pašam sava draudze „Kristus pasaulei”, nācu un paliku šeit. Tas bija pagājušā gada aprīlī. Pagājušajā gada vasarā arī kristījos vēl vienu reizi Tūjā.

 

-Kā tu nonāci līdz mājas grupas vadīšanai?

– Patiesībā ļoti strauji! Izgāju Bībeles skolu, pēc tam draudzes Līderu skolu, tad sāku palīdzēt savam vadītājam. Saņēmu atbrīvošanu. Mārcis saskatīja manī līderi, kas pats var vadīt mājas grupu.

 

-Tu šobrīd vadi divas mājas grupas Valmierā!

– Vienā ir astoņi cilvēki, otrā – pieci bez manis. Tā ir mana ģimene plus mana māsa. Mana meita saņēma Svētā Gara kristību un sāka runāt mēlēs. Arī mans vīrs kļūst arvien atvērtāks Dievam, tagad skaļi lūdz, lasa Bībeli. Šā gada jūnijā viņš kristījās Limbažos.

 

-Vai ir vēl kāda liecība?

-Verita. Viņa ļoti tuvojas Dievam, un Viņš maina Veritas raksturu. Viņa visu cenšas izdarīt kārtīgi un pareizi un ir topošais līderis. Dievs viņu ceļ! Dievs maina arī mani pašu. Ja kādreiz mani varēja ļoti ātri nokaitināt, tad tagad esmu praktiski nenokaitināma. To apliecina arī mana meita, kura pašlaik sēž man blakus. Otrdien pieteicu karu visiem „nevaru, negribu, nemāku” un tagad esmu to uzvarējusi! Ja dzirdu kādus cilvēkus runājot muļķības par Dievu, draudzi un Jēzu, tad tagad dedzīgi aizstāvu patiesību. Agrāk domāju – ko es tur maisīšos! Kalpošana man ir intensīva, vadāju savējos uz līderu skolu. Esmu pacilāta un priecīga, ka Dievs ir ar mani!

 

-Sintija, kā tu nonāci draudzē „Kristus pasaulei”?

-Dievam esmu ticējusi jau kopš bērnības. Taču tuvības pakāpe attiecībās ar manu Kungu arvien ir pieaugusi. Bērnībā mana vecāmamma ļoti daudz stāstīja par kara laikiem, kā Dievs ir palīdzējis un pasargājis. Kad fronte gājusi pāri mūsu mājām un lidmašīnas metušas bumbas, mūsu ģimene slēpusies vecās tranšejās. Visi skaļi dziedājuši slavas dziesmas un lūguši Dievu. Viena bumba nokritusi divus metrus no ierakumiem un nesprāgusi. Šī liecība atstāja dziļu iespaidu uz manu ticību. Sākumā biju luterāņu draudzē, bet tad, mainot dzīvesvietu, iepazinos ar mācītāju Mārci Jencīti un pārnācu pie viņa. Dievs mani atveda šeit! Sākumā biju atturīga pret visu to, kas šeit notika, bet pamazām mainījos! Man ir ļoti svarīgi, ka pati esmu mācītāja mājasgrupā, esmu mīlēta un aprūpēta!

-Arī tu vadi divas mājas grupas!

-Pašlaik vasarā gan ir tikai viena, jo daudzi jaunieši aizbraukuši pa brīvlaiku uz ārzemēm pelnīt naudu, taču ceru, ka rudenī atkal būs divas. Viena ir bērnu mājas grupa. Tajā ir bērni vecumā no pirmās līdz ceturtajai klasei. Otrajā ir mana ģimene un jaunieši.

 

-Sintija, tev ir brīnišķīga liecība, kā Dievs pagodinājies tavā dzīvē!

-Tas gan bija pirms vairākiem gadiem, kad gaidīju trešo bērniņu, meitiņu Elzu. Ļoti vēlējos šo bērniņu, taču sākās problēmas. Varēju šo bērniņu pazaudēt. Ārsti teica, lai es no šī bērniņa atbrīvojos, bet tad žurnālā „Mans mazais” izlasīju māmiņu liecības, kurām bijušas līdzīgas problēmas. Sapratu, ka tas nav Dieva prāts, lai es taisītu abortu. Vīrs mani veda no slimnīcas uz katru dievkalpojumu, lai gan tas man bija aizliegts. Ārsti teica, ka esmu jocīga un lai pati uzņemoties atbildību par to, kas tur piedzims. Taču pēc dažiem mēnešiem man piedzima pilnīgi vesels bērns! Ģimenes ārsts bija ko brīnīties! Šis notikums mani vēl vairāk tuvināja Dievam.

 

Paldies Artai Mēness un Sintijai Bašķerei par brīnišķīgajām liecībām un novēlam panākumus un Dieva svētību turpmāk kalpojot cilvēkiem un personiskajā dzīvē!