Debesu Tēvs, es Tev pateicos par Tavu brīnišķīgo vārdu, par Tavu Svēto Garu.
Paldies, ka Tu mūs māci un cel Savos augstumos. Palīdzi mums atvērt savas ausis un acis, lai mēs dzirdam un redzam, un Tu ar Savu Garu vari nākt un darīt izmaiņas mūsu sirdī, prātā un miesā. Jēzus Kristus Vārdā, lai nāk Tava slava un godība caur Tavu vārdu. Lai Tavs vārds tiek pagodināts, lai Tu tiec slavēts un pielūgts. Āmen!
Tēma, par ko es šodien runāšu, būs interesanta, un bija kāds iemesls, kāpēc tā ir tieši šāda. Es mācīšu no Vēstules galatiešiem. Šajā vēstulē mēs saskaramies ar interesantām Rakstu vietām. Pāvils saka: „Es bauslībai esmu nomiris.” Mēs netiekam glābti caur baušļiem, bet tiekam glābti ticībā uz Jēzu Kristu. Vēstulē galatiešiem ir daudz rakstvietu, kuras iespējams izlasīt pavirši: it kā mēs esam miruši bauslībai, un bauslībai vairs nav nekādas daļas gar mūsu ticības dzīvi. Tu vari padomāt, ka esi izglābts ticībā un žēlastībā un bauslībai vairs nav varas pār tevi. Pavirši lasot par to, ka bauslībai vairs nav varas pār tevi, vai esot kādā seklā vietā, kur tev apkārt ir cilvēki, kuri sevi sauc par kristiešiem un uzskata, ka žēlastībā ir glābti un baušļi vairs nav jātur, tu vari smagi kļūdīties. Šādu cilvēku dzīvē ir dažādi grēki un netīrība, viņi uzdrošinās darīt Dievam nepatīkamas lietas, apliet mācītājus, draudzi un turklāt to darīt publiski. Viņu dzīvē bieži ir netiklība un mantkārība. Bieži vien viņi nepieder pie konkrētas draudzes, bet, ja pieder, tad tur tikai atsēž un gudri runā. Par to runā arī Pāvils Vēstulē galatiešiem. Viņš sīki visam iet cauri, lai mums palīdzētu saprast, ko patiesībā viņš domā ar vārdiem “bauslībai esmu nomiris”. Iesim cauri vēstulei un noskaidrosim, ko patiesībā Pāvils saka un ko māca Jēzus Kristus. Vai tiešām tad, kad mēs esam izglābti, darbi vairs nav vajadzīgi? Vai tiešām, ja ticam mīlestībā uz Kristu, mūsu dzīvē ir pieļaujami dažāda veida grēki? Par nožēlu ir jāsaka, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri sevi sauc par kristiešiem un tic nepatiesībai. Viņi tā dzīvo, un ne tikai paši tā dzīvo, bet māca arī citus. Ko Pāvils saka par šādiem cilvēkiem, kuri šādi māca?
„Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju. Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!” (Galatiešiem 1:7-8 )
Pāvils divas reizes atkārto: “Ja kāds sludina citu evaņģēliju, lāsts pār to.” Bībelē ir četri evaņģēliji, Apustuļu darbi, vēstules un Atklāsmes grāmata, pēc kuriem mēs varam redzēt Dieva vārdu tādu, kāds tas ir, un pieņemt veselīgu mācību. Cilvēki, kuri tic visatļautībai un lielai žēlastībai bez atbildības, vērš šos vārdus pret mums, ka esam bauslībnieki un ar darbiem gribam izpatikt Dievam. Patiesība ir tāda, ka caur darbiem mēs netiekam glābti, bet mūsu darbi liecina par to, ka esam glābti. Visu šo nedēļu, cik es varēju, es lasīju Vēstuli galatiešiem. Es domāju, kur cilvēki izrauj to, ka mēs bauslībai esam miruši, ka bauslībai vairs nav varas pār mums, mēs ticībā esam izglābti, tāpēc varam dzīvot kā vēlamies, un nekādi darbi mums nav jāuzrāda, jo esam glābti. Vai tiešām tā ir patiesība? Ko patiesībā Pāvils domā? Trešoreiz Pāvils saka par tiem, kas māca sagrozītu evaņģēliju: „Kaut jel tie sagraizītos.” Tur ir dziļāk jāieskatās, kāpēc viņš saka šādus vārdus. Tas ir tas pats lāsts. Lāsts ir pilnīga nošķirtība no Dieva. Ir bīstami sagrozīt evaņģēliju. Vēl nejēdzīgāk un ļaunāk ir šādi mācīt citus. Praktiski visas vēstules, kuras ir Jaunajā Derībā – Pāvila, Pētera, Jāņa, Jūdas, – ir vērstas pret maldu mācītājiem. Mums nākas caur vēstulēm uzzināt, kāda bija pirmās kristīgās draudzes mācība, un vēstules galvenais mērķis bija draudzes cilvēkiem apskaidrot prātu, salikt visu pareizās vietās, veselīgā mācībā, un atspēkot maldu mācītāju mācības.
Lielākā daļa maldu mācību bija ļoti vienkāršas – lai tu tiktu glābts, tev pietiek tikai pieņemt Jēzu Kristu, un bauslību var neturēt. Šajā gadījumā nav runa par desmit baušļiem, bet par apgraizīšanos, kas bija kristieša ārēja derības zīme. Runa bija par dažādiem jūdu svētku laikiem. Daudzi mūsdienu „kristieši” uzskata, ka desmit baušļi ir atcelti. Jēzus runāja ar farizejiem, kad tie jautāja, vai ir labi no savas sievas šķirties, jo viņi balstījās uz Mozu, kurš atļāva šķirties un ņemt citu sievu tādā gadījumā, ja viņai deva sķiršanās rakstu. Jēzus viņiem atbildēja, ka no iesākuma tā nav bijis, bija viens Ādams un viena Ieva. Ir morālie baušļi – nebūs nokaut, nebūs nepatiesu liecību dot, būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Morālie baušļi nekad nav tikuši atcelti. Jēzus saka: „Jums ir teikts: “Aci pret aci, zobu pret zobu,” bet Es jums saku, ka tev vispār nebūs atdarīt sliktu tam, kurš tev ļaunu dara. Jūs sakāt, ka nav labi šķirties no savas sievas, bet Es jums saku, kas tikai savā prātā padomā par pretējā dzimuma cilvēku ar seksuālu iekāri, tas jau ir sagrēkojis.” Mēs Jēzus vārdos redzam absolūti kaut ko citu, nekā kalpot negribošu kristiešu vairums, tādējādi attaisnojot savu bezatbildību un grēkus, un viņi to mēģina ieskaidrot arī citiem. To var pamanīt internetā un vispār draudžu un kristiešu vidū. Jēzus saka: „Neviens Rakstu galiņš nezudīs, kamēr Es nākšu.” Pāvils saka: „Bauslībai esmu miris.” Bauslībai esam miruši, tāpēc dzīvosim tikai ticībā un desmit baušļi mums vairs neeksistēs – draugs, tā ir maldu mācība! Tieši otrādi – tev bauslis kļūst vēl nopietnāks. Jaunās Derības ticīgajam vispār nav runa par šķiršanos, tas ir izslēgts un punkts. Pirms laulībām ir jādomā par to, ka tu precies uz mūžu. Tu varbūt domā, ka nevajag draudzības laiku, nevajag klausīties mācītāja padomos, un, kuru gribēsi, to precēsi. Preci to, kuru tu gribi, bet ar viņu tu visu mūžu dzīvosi kopā. Pēc kāzām tu nevarēsi teikt, ka nezināji, ka otrs cilvēks ir tāds vai šitāds. Vajadzēja pirms kāzām ilgāku draudzības laiku. Arī ar visām pārbaudīšanām tu vari kārtīgi ieberzties. Bet jebkurā gadījumā, ja esi apprecējies, tā ir tava sieva un tas ir tavs vīrs, jo, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. Jēzus pat nepieļauj variantu par šķiršanos, jo neviens bauslis nav atcelts. Jaunajā Derībā ir paaugstināti standarti – tu pat domās nevari škirties. Ja domās tu paskatījies uz citu cilvēku ar iekāri, tu jau esi sagrēkojis. Ko bauslībnieki saka par dusmām un ko Jēzus saka? Mēs ļoti labi zinām, ka jebkuri vārdi ir jāpārbauda caur Jēzus vārdiem. Vecā Derība pakļaujas Jaunajai Derībai. Jaunā Derība pakļaujas Jēzus vārdiem. Jēzus vārdi ir šādi: “Jūs sakāt, ka nebūs nokaut.” Mēs spriežam, vai drīkst nogalināt cilvēku, vai nedrīkst. Tur nav ko spriest, jo tas ir izslēgts. Jēzus saka, ka, ja tu pat dusmojies uz savu brāli, tad tu jau esi sodāms augstā tiesā. Kur ir atcelti kādi baušļi? Jēzus saka, ka desmit baušļi ir nieks, salīdzinājumā ar Viņa baušļiem. Ja tu pat tikai dusmojies un ienīsti, tu jau esi nokāvis savu brāli. Ja sieva dusmojas un ķērc, tad viņa jau ir nokāvusi savu vīru. Kas uz savu brāli dusmo, tas ir sodāms tiesā. Tie ir paaugstināti standarti. Sievas bieži saka, ka vīrs viņu nemīl, bet varbūt viņa pati staigā pa māju noplukusi un nekopta, un tādā veidā viņa pati ir nokāvusi visu iekāri pret sevi. Mēs spriežam, var vai nevar šķirties, un farizeji darīja tieši tāpat. Tie, kuri ir farizeji, saka, ka tu esi farizejs, jo tu māci, kā ir pareizi dzīvot pēc Jēzus vārdiem.
Es izdarīju nelielu eksperimentu – publicēju Facebook savu bloķēto cilvēku sarakstu. Paldies visiem, kas palīdzēja un normāli uzrakstīja savu viedokli. Manā profilā ir laipni lūgti visi, un, lūdzu, izsakiet savu viedokli normāli. Es īpaši nedzēšu ārā komentārus, tikai tādus, kuros ir rupjības un izteiktas riebeklības. Tur ir arī daži riebīgi komentāri, jo cilvēki ir izteikušies. Kārtības labad es publicēju sarakstu, kuri ir tādi agresīvi komentētāji, lai cilvēki zina, ka ar viņiem labāk nevajag komunicēt. Ko tik man nenācās lasīt! Kad uz manu telefonu atnāk paziņojumi par komentāriem vai Messenger ziņas, tad vispirms es uzmetu aci, un, ja pirmajā teikumā ir kaut kas negatīvs, tad es vispār nelasu. Man stāv vesela kaudze ar ziņām, kuras es vispār neesmu lasījis. Bet komentārus par bloķēto cilvēku sarakstu es lasīju, jo pats to biju ievārījis. Es pamanīju, ka ir daudz cilvēku, kuri ir ielauzušies manā namā un gudri runā bez jebkādas atbildības par sekām. Daudzu komentētāju vārdos es pamanīju tieši par bauslību. Viņi rakstīja: “Jūs mācāt par bauslību, jums vairs nav ticības, jums nav Dieva tuvums.” Tie ir cilvēki, kuri nekur nepieder, un, ja arī kādu draudzi apmeklē, tad nerespektē tās mācītāju. Viņi skatās visu pēc kārtas, bet nav nekur un neko nedara, un ne par ko neuzņemas atbildību. 99,9% šo cilvēku dzīves ir grēcīgas. Šādā veidā viņi cenšas attaisnot sevi, novilkt līdz savam līmenim citus un likt citiem domāt kā viņi. Komentāros divi cilvēki rējās, un cits cilvēks bija iekomentējis, lai viņi iepazīstas un tad viņiem būs kopējs tusiņš. Bija kāds cilvēks, kuru es bloķēju trīs reizes. Pirmo reizi viņu nobloķēju, viņš rakstīja atkal, ka viņš vienmēr būs šeit, otro reizi viņu nobloķēju, un viņš atkal rakstīja, trešo reizi viņu nobloķēju. Beigās izrādījās, ka šim cilvēkam ir trīs profili. Šajā sarakstā bija cilvēki ar vairākiem profiliem. Šis posts manī radīja pārdomas un vēlmi izprast šādus cilvēkus. Kur ir viņu problēma? Es sapratu, ka problēma ir viņos pašos, problēma ir kristīgajā draudzē, kura nemāca patiesību, un arī mācītājos, kuri nemāca patiesību, tāpēc šodien ir tēma no Vēstules galatiešiem. Cita evaņģēlija nav, ir tikai citi, kuri vēlas to sajaukt. Diemžēl uz šādiem cilvēkiem uzķeras jaunpiedzimuši kristieši un arī tādi, kuri jau ilgāku laiku ir draudzē, bet joprojām negrib uzņemties nekādu atbildību, joprojām nav tikuši galā ar saviem grēkiem un meklē sev attaisnojumu.
„Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20)
Viss sākās no šīs Rakstu vietas, vēl pirms es ieliku bloķēto cilvēku sarakstu. Šis ir Bībeles pants, kuru es kādreiz sludināju inkaunteros. Tā ir Rakstu vieta, kas nāk no cilvēkiem, kuri inkaunterus rīkoja Kolumbijā. Viņi lietoja šo tēmu un rakstvietu, un es arī nolēmu darīt tāpat. Kad es to lietoju un runāju, es teorētiski sapratu, par ko ir runa, bet, lasot Dieva vārdu, Dievs man to parādīja un atklāja dziļāk, tāpēc es vēlos ar to dalīties. Ko nozīmē dzīvot ticībā uz Kristu un nomirt bauslībai? Ar vārdu ‘bauslība’ ir jāsaprot visi Vecās Derības noteikumi (upurēšana, rituālie noteikumi, roku mazgāšana utt.). Es domāju, ka tieši šīs vietas Bībelē tev ir visgrūtāk lasīt, – radurakstus un upurēšanas kārtību. Pie bauslības mēs varam pieskaitīt arī tā laika administratīvos un krimināllikumus, kas attiecās tikai un vienīgi uz ebrejiem. Bībelē tos visus ir visai grūti izšķirt, jo viss darbojas kopā. Papildu visam tam ir vēl desmit baušļi – morālie likumi. Tie ir no sākuma un uz visiem laikiem! Jēzus vārdi to ļoti konkrēti apstiprina. Ja tu pat kaut ko zvēri pie altāra, tad tev to būs izpildīt, bez īpašiem apsolījuma dokumentiem. Jēzus griba ir, ka tavs jā ir jā un tavs nē ir nē. Vecās Derības bauslis ir, ka tev nebūs nepatiesu liecību dot – tiesā, neapmelot utml. Ja tu pateici jā, tad ir jā, ja tu pateici nē, tad ir nē. Paaugstināti standarti.
Es sludināju Londonas draudzē. Viņi pārsvarā visi bija melnādainie un ļoti aktīvi, skaļi. Es viņiem teicu, ka manā draudzē ir tikai viens cilvēks ir tāds kā viņi. Pēc slavēšanas un ziedojuma mani kā sludinātāju ieveda zālē. Visi pielēca kājās un kaut ko skaļi sauca. Es biju šokā un pat nezināju, kā reaģēt, kā sludināt, vai kaut kā īpaši kliegt, vai skriet pa skatuvi. Es sludināju un vienā brīdī apstājos un padomāju, un viņi uzreiz sauca: “Preach!” (angliski: ‘sludini’). Tiklīdz es kaut mazliet apstājot, tā viņi sauca: “Preach, preach!” Beigās bija tēma, kāpēc celt draudzi. Viņi izturējās brīvi, kādā brīdī viens pielēca kājās un sauca: ”Amen,” citreiz puszāle pielēca kājās un sauca: “Amen!” Kādā brīdī es runāju par to, ka “cirvis jau pie saknes ir pielikts, un ikviens koks, kas nenesīs labus augļus, tiks nocirsts un iemests ugunī”. Vārds ‘auglis’ no grieķu valodas bija ‘akva’, kas nozīmē ‘einuhs, kastrāts’ un ‘aborts’, runa bija par kalpošanu. Es sludināju un skatījos, ka draudzei ir tāda dīvaina reakcija. Viņi sauca: “No, no, no!” Es domāju, ka laikam esmu iebraucis auzās un pie viņiem laikam tik stingri nevar runāt, lai gan es zinu, ka Dāga Hevarda Milla grāmatās tiek runāts stingri. Patiesībā viņi to ļoti pieņēma, pārdzīvoja dzirdēto vārdu un nespēja noslēpt savas emocijas. Es tur sludināju divus vakarus un biju tādā pusšokā. Būt draudzē, kurā ir afrikāņi, ir piedzīvojums. Es pēc tam prasīju, vai kopā ar tulkošanu mans sprediķis nebija par ilgu, bet nē, viņiem pat gadās trīs stundas gari sprediķi. Mācītājs Dāgs var sludināt arī piecas stundas. Viņi ir trenēti un izturīgi.
„Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus.” Kristus dzīvo tevī, un Viņš dara to, kas ir pareizs, jo viss, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi jauns radījums, tu esi JAUNS cilvēks. Cilvēks sastāv no miesas, dvēseles un gara. Tu esi cilvēks cilvēkā. Tavs iekšējais cilvēks ir precīzi tāds pats, kā ārējais cilvēks, tikai iekšējais ir garīgs, bet ārējais ir miesīgs. Arī smadzenes un emocijas ir miesīgas lietas. Tavs garīgais ķemenis ir savienots ar tavu ārējo ķermeni. Kāds ir tavs iekšējais cilvēks, tāds ir tavs ārējais cilvēks. Kāds ir tavs iekšējais cilvēks, tādas ir tavas darbības dzīvē. Kad mēs piedzimstam no augšienes, mēs pilnībā tiekam izmainīti, mūsos sāk dzīvot Kristus. Ja tevī dzīvo Kristus, tad tas nenozīmē, ka tev nav brīva izvēle. Tu esi jaunradīts, tīrs un svaigs, pēc Dieva līdzības, un tu esi spējīgs dzīvot Dieva gribā, bet jebkurā gadījumā tev ir izvēle dzīvot tā vai nedzīvot. Dzīvot saskaņā ar jauno radījumu vai nedzīvot. Jebkurā gadījumā tā ir tava izvēle. Lūk, mēs nonākam pie bauslības. Kas ir bauslība? Ja mēs cenšamies dzīvot svētu dzīvi bez jaunpiedzimuša radījuma sevī, tad tā ir dzīvošana un tiekšanās pēc Dieva caur bauslību. Ja mēs apzināmies, ka esam izglābti caur Kristus upuri, esam jauns radījums un mums ir spēks dzīvot paaugstinātos standartos, tad tā ir dzīve ticībā. Dzīve ticībā ir ticība tam, kas tu esi caur Jēzu Kristu. Tā ir žēlastība caur ticību. Pāvils Vēstulē galatiešiem par to saka:
„Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana, bet jauns radījums.” (Galatiešiem 6:15)
Pāvils saka, ka vienīgā vērtība un vienīgais ceļš uz debesīm ir jauns radījums. Tikai tas ir patīkami Dievam, ko mēs darām caur savu jauno būtību. Nevis tāpēc, ka tā ir pareizi, bet tāpēc, ka mēs tādi esam. Ir liela atšķirība, vai tu esi jaunpiedzimis, vai neesi jaunpiedzimis. No augšienes nedzimis cilvēks, kurš sēž draudzē, nav jauns cilvēks, viņš nav pieņēmis Kristu un nav pieņēmis Kristu sevī, viņš vienkārši cenšas pildīt baušļus. Viņam tas neizdosies. Ja arī būtu kāds brīnumains cilvēks, kurš spētu visu izpildīt, tad tik un tā viņš nenonāktu debesīs, jo ir tikai viens ceļš uz debesīm, un Viņa Vārds ir Jēzus. Ticība uz Jēzu! Ticība savam jaunajam, iekšējam cilvēkam, kurš ir spējīgs dzīvot pēc Dieva gribas, kurš ir radīts uzvarai. Pasaules uzvarētājs ir tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls! Tu tici, ka tavi grēki ir piedoti, tu esi jauns cilvēks un esi spējīgs dzīvot pēc Dieva prāta. Lasi Bībeli vai nelasi, tam nav vērtības, ja tu neesi piedzimis no augšas. Tu vari lasīt Bībeli, lai piedzimtu no augšas. Bet, ja tu lasi Bībeli tikai tāpēc, lai labi dzīvotu, tas tevi neglābs. Lūk, ko nozīmē ticība un bauslība. Kas negrib, tas tik un tā nesapratīs! Vairāk nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus. Visa tava vecā dzīve ir sista krustā kopā ar Kristu un jaunais cilvēks ir augšāmcelts. Tu spēj darīt Dieva prātu!
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)
Vai tu redzi, kā šai Rakstu vietai tiek piešķirta jauna jēga? Kam tu tici? Tici tam, ka tu esi jauns radījums, ka tevī dzīvo Kristus un tu vairs nedrīksti teikt, ka tu nevari. Tu vari, un tev ir brīva izvēle. Ja tu grēko, tā ir tava izvēle, ja tu nekalpo, tā ir tava izvēle. Kāpēc? Tu esi jauns radījums un spēj turēt augstākus standartus. Tu spēj nedomāt un nefantazēt par to, par ko nevajag. Tu spēj, ja esi jaunpiedzimis.
“Bet, kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un Savā žēlastībā aicinājis, labpatika Savu Dēlu manī atklāt [..]” (Galatiešiem 1:15-16)
Pāvils dalās ar draudzi, kāds ir viņa noslēpums, kāpēc viņš bauslībai ir miris. Viņš ir tāds, kurš tur baušļus, jo Dievs atklāja Savu Dēlu viņā. Dievs atklāja Kristu Pāvilā, un, kad tu piedzimsti no augšienes, tu atklāj sevī Jēzu. Tu atklāj sevī Kristu, jo nu vairs nedzīvo tu, bet Kristus tevī. Un nevajag teikt: “Es nevaru, es nīkstu.” Tas visu spēj, kas tic. Tu varbūt būsi šokēts, jo tas, ko teikšu, ir nedaudz pretrunā ar to, ko bieži dzirdam: “Lasi Bībeli, atjauno savu prātu, un tad tu būsi labāks.” Nepareizi. “Esi stiprā draudzē, un tad tev viss mainīsies.” Arī nepareizi. Šīs visas lietas tikai PALĪDZ, lai tu piedzimtu no augšas, lai Kristus ienāktu tevī un dzīvotu tevī. Ir rakstīts Dieva vārdā:
“(..) ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:22-24)
No tā, ka tu atjauno savas zināšanas, tu netiec glābts. Tev nav nepieciešamas zināšanas, lai nepārtrauktu apzināt un stiprināt Kristu, kas ir tevī. Atklāj Viņu sevī, visu savu jauno radījumu! Var lasīt Bībeli un iet uz elli, var lūgt un iet ellē. Cilvēks var sēdēt draudzē un iet ellē, ja viņš nav jaunpiedzimis. Tu vari sēdēt Bībeles skolā un domāt, ka atjauno savas zināšanas, bet nebūt jaunpiedzimis. Lai atjaunotu savu iekšējo cilvēku, tev nepārtraukti jālasa Dieva vārds. Kāpēc? Lai atklātu sevī Kristu, Viņa gribu.
“Mīļie, šī jau ir otra vēstule, ko es jums rakstu. Tanīs es cenšos ar atgādinājumiem uzturēt modru jūsu prāta skaidrību.” (2. Pētera vēstule 3:1)
Mēs aizmirstam, kas mēs esam, tāpēc nepārtraukti nepieciešams lasīt Dieva vārdu un nepārtraukti būt Dieva tuvumā. Tavam iekšējam cilvēkam nepārtraukti jābūt harmonijā ar miesu un dvēseli, lai tu izprastu un apzinātos, kas tu esi. Es tev parādīšu piemēru no savas dzīves. Man ir vēstule, kuru es rakstīju savai mammai 2000. gadā, īsu mirkli pēc tam, kad biju piedzimis no augšienes. Es biju cilvēks, kurš par Dievu neko nezināja. Nekādus terminus es nesapratu. Es biju izbijis dzērājs, narkomāns un cietumnieks. Un vienā mirklī es cietuma kamerā piedzimu no augšas, un tāds es rakstīju mammai vēstuli. Es nebiju mācījies Bībeles skolā, es vēl nebiju pat normāli lasījis Bībeli. Viss, ko es darīju, es lūdzu. Dievs man teica lūgt, tāpēc es lūdzu. Vienu gan es zināju – mani grēki ir piedoti, esmu jauns radījums, un man parādījās jaunas vērtības. Vienā acumirklī es tapu jauns radījums, kurš ir spējīgs dzīvot Dieva gribā. Es nebiju bijis nekādos inkaunteros, nekādās atbrīvošanas kalpošanās, ne Bībeles studijās, bet es vienā mirklī kļuvu brīvs. Kādēļ? Tādēļ, ka mans iekšējais cilvēks bija kļuvis brīvs. Es to zināju un redzēju ne tāpēc, ka mācījos Bībeles skolā, bet tāpēc, ka zināju to un jutu. Es vairs negribēju narkotikas un alkoholu. Brīvs! Slava Jēzum! Vispār par Dieva žēlastību es varētu rakstīt un rakstīt, Svētā Gara iedvesmots. Bet es jau nevaru pagaidām atļauties sūtīt tev bandroles ar grāmatām. Dažas dienas ar Kristu, un par Dieva žēlastību man būtu ko rakstīt un rakstīt. Es pats lasu šo vēstuli un brīnos. Tikko atgriezies, es vēl neko nesapratu, no kurienes man bija šādas zināšanas? Es par Dieva žēlastību varētu sarakstīt grāmatas. Es gan varu iedomāties, kas būtu šajās grāmatās. Kad rakstu un slavēju Kungu, es vairs ar prātu nedomāju. Tas, protams, nav pārāk labi – nedomāt ar prātu, bet redzi, es esmu jaunpiedzimis un automātiski esmu tas, kas es esmu. Pat bez sava miesīgā prāta es dzīvoju pareizi.
Cietumā bija medpunkts, un tur strādāja viena vai divas sievietes, un, kad viņas nāca uz vai no darba, zeki, kuri varēja tikt klāt pie restēm, blenza uz viņām, jo ilgi nebija sievietes redzējuši. Es nebiju neko mācījies, neviens man nebija teicis, ko drīkst, ko nedrīkst. Tomēr es zināju, ka nedrīkst. Es negāju, neskatījos un pat nepagriezos uz viņas pusi. Kaut gan es biju tādā vietā, kur es varēju būt tuvāk. Es vienkārši biju jaunpiedzimis cilvēks. Lūk, kur ir patiesā bauslība un žēlastība. Tā darbojas caur tavu jauno cilvēku ticībā uz to, kas tu esi. Tev vajag lasīt Bībeli tāpēc, lai atklātu sevī Kristu, zinātu, kas tu esi, iepazītu Dievu vairāk un mainītu savu domāšanu. Pēteris skaidri saka, ka ir jānovelk vecais cilvēks un jāuzvelk jaunais. Tavs iekšējais cilvēks ir pilnīgi cits, bet tava domāšana vēl ir vecā. Es vēstulē rakstīju, ka mana roka pati raksta un es ar prātu nedomāju. Ja es nesāktu lasīt Bībeli, nesāktu to studēt un kārtīgi lūgt, es aizmirstu, kas es esmu. Tāpēc Pēteris modina draudzes ar atgādinājumiem. Ir jāapzinās, ka Kristus ir mūsos un nepārtraukti sevi jāmodina ar atgādinājumiem. Draudze, Bībeles studijas, lūgšana un kalpošana ir tā vide, kurā tu regulāri vari sev atgādināt, kas tu esi. Vai es kādreiz neskatījos pornofilmas, nepārkāpu laulību un nedarīju visādas tādas lietas? Pēc jaunpiedzimšanas man neviens neteica, ka to nedrīkst, bet es pats nevarēju un negribēju vairs to darīt. Kāpēc? Vienā mirklī biju kļuvis jauns cilvēks. Tā ir jaunpiedzimšana. Jēzus saka, ka, ja tu nepiedzimsti no augšienes, tev Debesu valstību neredzēt. Kādi baušļi, kas par bauslību? Tevī ir jauns cilvēks, kurš nepārkāpj laulību, kurš pat nedomā pārkāpt laulību, kuram nav pat tādas fantāzijas. Esi brīvs! Āmen. Vēl fragments no vēstules. Liekas, ka mani vada kāds spēks. Un tā jau arī ir. Tas ir mūsu aizstāvis Svētais Gars. Cilvēks tikai pāris dienas ir ar Dievu un jau zina, ka Svētais Gars ir aizstāvis. Zini, mammu, es mazliet bremzēju, jo jūtu, ka Tas mani atkal vada, bet nevaru atļauties tik daudz rakstīt. Tu sāc saprast, kas ir bauslība un žēlastība? Caur ko tu tici? Caur jaunu radījumu vai vienkārši centies pareizi dzīvot? Pāvils Vēstulē galatiešiem raksta:
“Bet, kad Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un Savā žēlastībā aicinājis, labpatika Savu Dēlu manī atklāt, lai es prieka vēsti par Viņu nestu pagāniem, tad es tūdaļ negriezos pēc padoma pie miesas un asinīm, nedz nogāju uz Jeruzālemi pie tiem, kas priekš manis bija apustuļi, bet aizgāju uz Arābiju un atkal atgriezos atpakaļ Damaskā. Tad, trīs gadus vēlāk, es nogāju uz Jeruzālemi iepazīties ar Kēfu (Pēteri) un paliku pie viņa piecpadsmit dienas. Kādu citu apustuli es netiku redzējis, bet tikai Jēkabu, Tā Kunga brāli.” (Galatiešiem 1:15-19)
Viens un tas pats Kristus, kurš atklāj vienu un to pašu mācību. Izlasi visu Vēstuli galatiešiem, un tu labāk visu sapratīsi. Pāvils saka, ka evaņģēliju nav saņēmis no cilvēkiem, bet pats Kristus atklāja to viņā.
“Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Galatiešiem 5:13)
Tu esi brīvībai aicināts. Tas rakstīts šajā pašā vēstulē, kurā ir teikts, ka bauslībai esam miruši. Brīvībai, bet ne tādai, kas dod vaļu miesai dzīvot ārpus desmit baušļiem. Un ne tikai pēc baušļiem, bet pēc Jēzus vārdiem, pat domās esot tīri. Kas ir tavās domās – vai tu cepies, dusmojies un acis skrāpē? Mēs spējam dzīvot normāli, jo Kristus mājo mūsos. Nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus, un līdz ar Kristu esmu krustā sists. Nedzīvo tu, bet tevī dzīvo Kristus. Mums jāpatur šī pozīcija, jo tā ir žēlastība, ka Dievs palīdz tev dzīvot Viņa gribā. Līdz Kristum tu dzīvoji un centies dzīvot labu dzīvi, bet nesanāca. Tā ir žēlastība, ka Viņš atnāca, iemājoja tevī un teica – tagad tu vari, jo tas visu spēj, kas tic. Kristus grib runāt caur mums. Tā ir mūsu izvēle – runāt Viņa Vārdā vai nē. Tā ir mūsu izvēle – apslāpēt Svēto Garu vai ļaut izpausties.
“Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.” (Galatiešiem 5:16)
“Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.” (Galatiešiem 2:16)
Šī rakstvieta ir tai negantajai un grēcīgajai varzai, kas to vien zina, kā kritizēt tos, kas tiešām cenšas dzīvot Dieva gribā. Vai nav medusmaizīte? Viņi domā: “Mēs kļuvām ticīgi Jēzum Kristum, lai taptu taisnoti. Es esmu glābts ticībā uz Jēzu Kristu, jo ticu, ka Jēzus ir Glābējs. Ko jūs te ar savu bauslību un saviem svētajiem darbiem?” Kristus nekalpo grēkam, un tu nekalpo grēkam, ja Kristus dzīvo tevī un tu Viņā. Ir svarīgi to apzināties. Un lai tev būtu priecīgāk – Kristus neslimo, un tu neslimo, Viņš nav nabags, un tu neesi nabags, Viņš izpildīja Savu misiju virs zemes, un tu izpildīsi savu. Viņš dzīvo mūžīgi, un tu dzīvosi mūžīgi. Kristus ir tevī. Viņš pat drošības pēc neprecējās, lai nebūtu liekas problēmas. Ja nu Viņa sieva būtu tāda kā Pēteris? Pēteris tikai vienu reizi mēģināja pakontrolēt Jēzu, bet sieva droši vien katru dienu būtu zāģējusi: “Padomā pats, kāpēc Tev to vajag, visi nolādētie grēcinieki, ko Tu par viņiem mirsi, viņi nav cienīgi.” Un tā katru dienu. Bet Jēzus tikai atbildētu: “Aizveries, sātan, aizveries, sātan.” Jautrs pārītis būtu.
“Staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.” Kāda miesas kārība jāsavalda, ja esi bauslībai miris? Kā cilvēki var Bībelē lasīt un evaņģēlijā saskatīt tikai to, kas pašiem patīk? Lasi patiesību, jo patiesība tevi darīs brīvu. Klausies patiesību, nevis ņem vērā idiotiskus komentārus. Staigā Garā. Ir tādi cilvēki, strapdraudžu pulks, kuri apmeklē visu pēc kārtas. Viņus “gars vada” tur, tad šeit. Esmu redzējis tādus, kurus visur “vada gars” un visu viņiem “saka gars”. Un tas “gars” saka drausmīgas lietas – ar to jāprecas, tas jāatstāj, draudzes jāmaina, darbi jāmaina. Visu laiku “gars” viņus vada, un viņiem ir arī kruti, drausmīgi sapņi. Es nesen Facebook ieliku kādas māsas sapni. Darīju to pirmo reizi, un sirdī jutu, ka atkal būs problēmas, kādam nepatiks. Es uzskatu, ka tas bija sapnis no Dieva, un es to ieliku draudzei. Un viens man rakstīja: “Klausies, Mārci, es esmu kristietis. Līdz šim skatījos, ko tu liec savā profilā, bija forši, interesanti, bet, ja tu sapņus tagad sāksi publicēt, es vairs nelasīšu.” Es atbildēju viņam, ka pirmo reizi to publicēju, un, ja viņš negrib, lai neskatās, jo nav spiesta lieta. Pāvils saka:
“Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” (Galatiešiem 5:19-21)
Kas tie par miesas darbiem? Pat strīdi minēti. Tu esi miris baušļiem, jo esi jaunpiedzimis augstākiem standartiem, un tu tāds esi iekšēji. Ja tu tāds iekšēji neesi, acīmredzot nelasi Bībeli, kārtīgi neapmeklē dievkalpojumus, neuzņemies atbildību draudzē un esi aizmirsis, kas tu esi. Vai arī nekad neesi zinājis, kas tu esi Jēzū Kristū un kā tu vari dzīvot.
“Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam. Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:19-20)
“Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?” (Galatiešiem 3:3)
Tas, ko es tagad sludinu, ir ticība. Ja es sludinātu, ka pareizi jādara tā, pareizi jādzīvo tā, tad tā būtu bauslības sludināšana. Mums jāzina, kā pareizi jādara, bet pamatam jābūt jaunpiedzimušam cilvēkam. Kas bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns. Vēl Vecajā Derībā rakstīts:
“Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecehiēla 36:26)
Līdz ar jaunpiedzimšanu tevī notiek sirds maiņa jeb izmaiņas sirdī. Tu esi jauns radījums. Lasi Dieva vārdu un nemitīgi domā par to, lai tavs prāts atjaunojas. Atgādini sev, kas tu esi. Esi draudzē, Dieva tuvumā, jo tavam iekšējam cilvēkam nepārtraukti ir nepieciešams Dieva tuvums. Nepārtraukti. Lai tu atjaunotu prātu, emocijas un iemaņas, tev nepārtraukti jāmācās, jāmācās un jāmācās. Taču neaizmirsti kā pamatu ņemt nevis mācīšanos, bet to, ka tu esi jauns cilvēks. Ja tu esi jauns cilvēks, tu SPĒJ izdarīt. Ja tu neesi jauns cilvēks, tu nespēj izpildīt Dieva prātu. Lūk, kur ir atšķirība. Ja tu negribi kalpot, vai tu esi jaunpiedzimis? Es esmu jaunpiedzimis, es zinu momentu, kad es piedzimu no augšas. Ir problēma, ja tu nezini savu momentu, jo tad ir grūtāk. Kādi cilvēki pakāpeniski nāk pie Dieva un nezina to vienu momentu. Bet ir labi, ja tu zini. Tas moments ir tad, kad tu teici Dievam: “Jēzu, ienāc manā sirdī un esi mans Kungs.” Varbūt tu pēc tam vieglprātīgi atstāji draudzi, vieglprātīgi izturējies pret Dieva vārdu, varbūt tu tā arī neizprati, kas tu esi, tā arī nebiji Dieva tuvumā un pazaudēji žēlastību.
Lielākā kļūda, ko tu vari izdarīt, ir atstāt draudzi un pārstāt lasīt Bībeli. Vienalga, kāda ir tava problēma, problēmas risinājums nekad nav grēkā. Ja tu grēko, problēma nav tajā, ka tu nevari kaut ko izdarīt vai iekriti, problēma ir tajā, ka tu nezini, kas tu ESI. Tu domā: “Mācītājs tikai sludina par grēku, grēku un grēku. Es ar to nevaru tikt galā.” Bet sāc no citas puses. Tā ir bauslība, ka tu centies darīt vai nedarīt savā spēkā. Tev ir jāiet caur to, ka tu esi jaunpiedzimis, tevī dzīvo Kristus un tu vari. Vispirms ir jāmaina sava domāšana, vispirms ir jālūdz, jādomā, jādara Kristus spēkā, jo, kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Es nezinu, kā vēl skaidrāk to pateikt. Problēma nav grēkā, bet tajā, ka neesi Dieva tuvumā, ka ej no otras puses, pats centies kaut ko pareizi darīt, bet tu pats nevari pareizi izdarīt. Tev jāļauj Kristum sevī darboties. Tas nozīmē izmainīt savu prātu, nepārtraukti studēt Bībeli, klausīties sprediķus. Nepārtraukti jāklausās, jāmācās un jāatgādina sev, jālūdz un jādara saskaņā ar to, kas tu esi. Lūk, kur ir bauslība un žēlastība.
Pāvils saka: “Viņam labpatika Savu Dēlu manī atklāt.” Iedomājies – tas ir kā atklāt Antarktīdu vai Ameriku. Kad es uzduros šādām Rakstu vietām un sāku tās pārdomāt, man tas ir kā Kolumbam Amerika – atklājums. Es atklāju: “Vau – es varu! Vau – es esmu tāds, man tikai sava domāšana jāpieslīpē saskaņā ar to, kas jau esmu.” Tev tikai stingri jāturas draudzē. Tu vari gan lasīt Bībeli, gan lūgt. Tu vari arī uzņemties atbildību draudzē, bet izmainīt pats sevi nevari, vai tikai līdz zināmai robežai. Jēzum ir augstāki standarti nekā tika desmit baušļi, tāpēc ir jādzīvo Garā. Tas nozīmē: vienmēr Bībele, vienmēr lūgšana, vienmēr draudze, vienmēr mājas grupiņa, neko neizlaižot. Lūk, ko nozīmē dzīvot Garā. Tad tev nepārtraukti ir Dieva tuvums un tu apzinies, kas tu esi un ko tu vari. Dievs mums ir devis spēku, ka varam staigāt pāri čūskām un skorpioniem un ikvienam ienaidnieka spēkam. Lūk, kas tu esi. Lūk, kāda ir atšķirība starp farizejiem un dzīviem kristiešiem. Farizeji māca citus, kā pareizi dzīvot, bet spēku to paveikt neiedod, jo viņiem pašiem nav spēka. Viņi paši nav jaunpiedzimuši.
“Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis. [..] Tātad es esmu tapis jūsu ienaidnieks, sacīdams jums patiesību.” (Galatiešiem 4:10-11,16)
Pāvils ir kļuvis ienaidnieks savai paša draudzei, sacīdams patiesību. Tur ir cilvēki, kuri ir noskaņoti pret Pāvilu, kuri sludina milzīgo žēlastību, bezatbildību, tie ir visi izglābtie sapņotāji. Lūk, to es pamanīju interneta vidē. Cilvēki ir noskaņoti pret mācītājiem un normālām draudzēm, un to dara šie ļaudis, par kuriem Pāvils saka: “Tie, kas sludina citu evaņģēliju, – lāsts pār tiem.” Divas reizes viņš to saka. Ja tu piederi pie šiem ļaudīm, tu teiksi, ka mācītājs visus nolādē. Bet es nevienu nenolādēju. To saka Pāvils, vai tur tā nav rakstīts? Viņš skaidri saka, ja kāds sludina viltus bauslību, bauslību, kas neatbilst jaunpiedzimšanai, bezatbildīgu ticību, tas ir zem lāsta.
“Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” (Galatiešiem 6:6-8 )
“Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana, bet jauns radījums.” (Galatiešiem 6:15)
Tas, kas jaunam radījumam māca bezatbildību, ir maldu mācība, kas ved pazušanā. Apgraizīšana vai neapgraizīšana neko nespēj, spēj tikai jauns radījums. Ticība uz Kristus upuri. Ja tu esi jauns radījums, tu jau esi tāds, kurš tur baušļus. Tu jau tāds esi! Viss, kas ir vajadzīgs, ir šāds sprediķis. Lasi Vēstuli galatiešiem un uzzini, kas tu esi!
Tajā dienā, kad es piedzimu no augšas, mani pat nevajadzēja mācīt. Kad pirmo reizi man pateica, ka Bībelē ir rakstīts, ka man ir jāliecina par Kristu, man bija vienalga, kas rakstīts, es citādi nemaz nevarēju, man bija jārunā un jāsludina, tas vienkārši jau bija manī. Man nebija tā, ka man kāds visu laiku teica, ka jāsludina, man to nevajadzēja. Es jau tāds biju, es nevarēju klusēt. Man bija ļoti spēcīgs piedzīvojums ar Dievu. Es ļoti apzinājos sevi kā jaunu cilvēku; ne visu es izpratu, bet gāja laiks, es nevarēju dzīvot ar vienu piedzīvojumu, man bija jāaug, jāmet nost vecais un caur Dieva vārda lasīšanu jāpilnveido sevi. Mana pirmā draudze bija Limbažos, draudze, kuru apmeklēja mana mamma. Es gribēju mācīties, bet, kad mācītājs piedāvāja man izlasīt kādu grāmatu, tad es teicu, ka es lasu tikai Bībeli. Lūk, kāds es biju, un tas bija nepareizi. Citā reizē ar mani runāja vecie draudzes locekļi un teica: “Gan jau tu kādreiz nolaidīsies uz zemes!” Es teicu: “Pasarg’ Dievs, būt kā jūs!” “Tagad tu esi straujš strauts, bet drīz tu būsi kā liela dziļa upe!” Jāatzīst, ka viņiem bija taisnība. Es lidoju virs zemes. Mēs nevaram dzīvot tikai uz emocijām, mums ir visu laiku jāatjaunojas, jāvelk nost vecais cilvēks un jāvelk virsū jaunais. Jāstaigā Garā, jālūdz, svētdienā jābūt dievkalpojumā.
Kalpošanas nolūkos es biju divās vietās. Pirmā bija skaistā Polijas pilsēta Vroclava. Astoņi ukraiņi aizbrauca no karadarbības zonas savā zemē un kā bēgļi nomitinājās Vroclavā. Viņi bija kristieši, bijuši draudzē, un ukraiņi izcieta dažādas grūtības, lai tur nostabilizētos. Veselu gadu viņi vienkārši sanāca kopā mājas grupās. Pēc gada viņi nolēma dibināt draudzi. Šobrīd šī draudze ir stipri paaugusies un tuvojas simtam. Mācība viņiem ir ļoti vienkārša: Nu nedzīvoju es, bet Kristus dzīvo manī. Viņiem nav jāsaka, kas jādara, viņi zina, kas jādara. Ja viņiem kaut kas ir jāsaka, tad tikai jāatgādina, kas viņi ir. Lai arī kur viņi neatrastos, viņi visur veidos draudzes un sludinās, un ap sevi pulcēs tos, kuri slāpst pēc Dieva. Šo draudzi apmeklē tieši ukraiņi. Tā ir ukraiņu draudze Polijā. Vroclavā iepriekš bija aptuveni 600 000 iedzīvotāju, bet tagad ir par 300 000 vairāk, un tie visi ir ukraiņi. Visos automātos ir uzstādīta vācu, poļu un ukraiņu valoda. Šī Polijas pilsēta nu daļēji jau ir ukraiņu pilsēta.
“Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”” (Mateja evaņģēlijs 4:4)
Mēs nelasām Bībeli tāpēc, lai būtu labāki, bet gan tāpēc, lai barotu savu iekšējo cilvēku. Pirmkārt, mēs barojam savu iekšējo cilvēku, lai viņš būtu savienots ar tavu prātu, miesu. Iedomājies cilvēka tēlu, bet nevis kā fizisku, bet garīgu būtni, ar tādu pašu ķermeni. Iedomājies, ka tu esi garīga būtne, kas no iekšpuses ir savienota ar tavu fizisko būtni. Jūs esat viens vesels. Tu pat iekšēji vari sajust, ka esi garīgs cilvēks. Iekšējais cilvēks un ārējais cilvēks. Lai iekšējais cilvēks kļūtu tāds, kā ārējais, tev vajag nepārtraukti lasīt Bībeli, lūgt Dievu un būt draudzē. Nepārtraukti sevi atjaunot; vecās iemaņas ārā, jaunās iekšā. Kad Jēzus, mirstot pie krusta, teica, ka viss ir piepildīts, ko Viņš ar to domāja? Viss ir piepildīts, no šī brīža tu ar Viņu esi kopā krustā sists un nu nedzīvo vairs tu, bet Kristus dzīvo tevī! Lūk, ko Viņš domāja ar to. Visu, ko tu nevarēji izpildīt bauslībā, tagad tu vari. Ne tikai to, bet vēl vairāk. Jēzus ir Kungs.
“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12-14)
Kas tic, tas darīs! Tu esi spējīgs! Viss ir piepildīts! Viss, ko bauslības laikā cilvēki nevarēja, tagad var, pateicoties tam, ka viņi ir jauni radījumi, pateicoties Kristus upurim. Lūk, Dieva žēlastība un mīlestība.
Otrā vieta, kuru es apmeklēju, bija Londona. Es domāju, ka bīskaps Ričards Erī ir bīskaps Londonā, bet izrādās, ka nē, viņš ir bīskaps visā Eiropā. Un sieviete vārdā Marka Filipa ir Anglijas bīskape. Viņa pati ir uzcēlusi draudzi no nulles, tagad tur ir 400 cilvēki. Pilnīgi vienalga, vai tu esi vīrietis vai sieviete, – tevī dzīvo Kristus. Un tu spēj visu! Lūk, dzīvs piemērs – es redzēju, ka gan Anglijas bīskaps, gan Indijas bīskaps ir sieviete. Nav svarīgi, vai tu esi vīrietis, vai sieviete, vai prāts, vai emocijas, simts vai divdesmit gadi, svarīgi, ka tevī dzīvo Jēzus Kristus un tu spēj visu caur Jēzu Kristu. Ir pareizi lūgt: “Lai manā dzīvē notiek Tavs prāts.” Man prātā palikusi vēl kāda saruna ar Londonas bīskapi. Es jautāju, vai dievkalpojumam būs tiešraide, un viņa teica, ka nebūs, un viņa savā Facebook profilā liek tikai sava mācītāja sprediķus, ne savējos, lai neizlektu. Tas, cik tas ir pareizi vai nepareizi, lai paliek katra paša ziņā. Bet tas noteikti parādīja ļoti lielu pazemību un vienotību. Un es sāku domāt, ko nozīmē būt draudzē. Mani Facebook uzaicināja draudzēties daži mācītāji no Londonas, un, paskatoties viņu profilu, varēja redzēt viņu mācītāja sprediķus, viņu draudzes pasākumus.
Neuztraucies, es vispār neeju savas draudzes cilvēku Facebook profilos un neskatos, ko viņi tur liek, lai gan tas būtu normāli, bet es tā nedaru, neuzskatu par vajadzīgu, bet, ja tā padomā, ja es ieietu kāda savas draudzes cilvēka profilā, vai es tur redzētu savus sprediķus? Vai es tur redzētu mūsu draudzes pasākumu reklāmas? Pēc tā, ko es tur redzētu, es uzreiz izdarītu secinājumu, vai šis cilvēks ir draudzē, vai šis cilvēks nav draudzē. Ja arī tu esi draudzē, bet internetā nedalies ar savas draudzes materiāliem, tad tu vienkārši dzīvo pasaulīgu dzīvīti un slēp to, kam tu piederi, bet jauns radījums nespēj klusēt. Tāpēc sēdēt draudzē un būt draudzē ir divas dažādas lietas. Ja tu esi draudzes apmeklētājs, tad tu esi uz ceļa, lai atrastu Dievu, un tas ir labi, nekad neatstāj draudzes sapulces, kamēr neatradīsi Dievu, jo bez Dieva tu neesi glābts. Tikai caur draudzi un draudzes cilvēkiem, kad kāds tev kalpo, tu vari iepazīt Dievu, piedzimt no augšienes. Arī es pats no sevis nepiedzimu no augšienes tajā cietuma kamerā, man arī bija savi skolotāji, kuri mani mācīja un stāstīja par Dievu, man bija cilvēki, kuri par mani lūdza un evaņģelizēja uz ielas. Cilvēki paši nenāk pie Dieva, viņi to dara caur draudzi. Nav svarīgi, vai tu esi kristīts, vai neesi kristīts, šobrīd ir svarīgi, vai tu esi jaunpiedzimis! Jaunpiedzimis cilvēks visiem stāstīs par savu draudzi, par to, ko Dievs viņa dzīvē darījis. Jēzus teica: “Ja tu kaunēsies Manis dēļ, Es kaunēšos tevis dēļ.” Kaunēties no draudzes nozīmē kaunēties no Jēzus Kristus. Kārtīgs kristietis ir kārtīgā draudzē un kārtīgās personīgās attiecībās ar Dievu. Visi cilvēki nekad nelūgs Dievu, bet, piemēram, līderi, kuri ir manā komandā, lūgs Dievu līdz pat savas dzīves beigām, jo viņos tas gadu gaitā ir iedzīts, arī caur grafiku rakstīšanu, un viņi paši no Dieva ir saņēmuši, ka viņiem to vajag, viņi to grib darīt, nevis dara pienākuma pēc. Tāpēc ir labi, ka draudzē tiek organizētas lūgšanas, jo, pateicoties tādām lūgšanām, kāds vismaz tad lūgs Dievu.
Vēstulē galatiešiem ir teikts, lai gādājam par tiem, kuri ir vājāki. Gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. Tavam iekšējam cilvēkam ir jāsavienojas ar tavu ārējo cilvēku, bet bez personīgām attiecībām ar Dievu un bez būšanas draudzē tas nav iespējams. Agrāk es nesapratu, kāpēc lielās draudzēs no rīta pirms dievkalpojuma ir kopīgas lūgšanas, kādreiz es pat šausminājos un domāju, kā var traucēt cilvēkam personīgi vienam lūgt Dievu. Bet tagad es saprotu, ka visi jau nemaz nelūdz Dievu, un tā ir viņu iespēja to darīt. Visi tie, kuri ir tādi šķībi un greizi, ir tie cilvēki, kuri nelūdz Dievu. Un tad, kad ir kopējās lūgšanas, ar laiku cilvēkiem gribas lūgt vairāk un lūgt pašiem arī savās mājās. Tajā pašā Vēstulē galatiešiem ir arī teikts, lai nesam cits cita nastas. Ir jāsaprot, ka draudzē ir dzīvība un pret draudzi vienmēr tiks vērsti uzbrukumi. Bet Jēzus avis pazīst Gana balsi. Draudzes cilvēks pazīst sava mācītāja balsi. Līdz ar Kristu tu esi krustā sists, bet nu vairs nedzīvo tu, bet Kristus dzīvo tevī. Es lūgšu, lai tev būtu iekšēja apziņa, ka esi jauns cilvēks, ka tu esi jauns radījumus, jaunpiedzimis, ka tev nav nekā neiespējama. Tu lasīji Dieva vārdu, tas tevi uzrunāja, un es vēlos to nostiprināt ar lūgšanu, lai tu piedzīvo to, ka esi jauns radījums, lai tu to redzi savā dzīvē, ik uz soļa, ka tu esi jauns radījums un jauns cilvēks, ka Kristus dzīvo tevī. Jēzus Kristus Vārdā, es lūdzu par katru vienu, Debesu Tēvs, par katru, kurš skatās un lasa, lai katrs apzinās, lai katrs piedzīvo sevi kā jaunu radījumu, kurā dzīvo Tu, Dievs! Tu esi jauns cilvēks, jauns radījums, un līdz ar Jēzu Kristu tu esi krustā sists un vairs nedzīvo tu, bet tevī dzīvo Kristus, un tev nav nekā neiespējama.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Manī dzīvo Kristus” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
