“Pirms iepazinu Dievu, bieži pamanīju, ka cilvēki ātri grib pārtraukt ar mani sarunu. Biju no tiem, kam daudz patika runāt par sevi, par tām lietām, kas man svarīgas. Gribēju izstāstīt to, kas man “uz sirds”, bet diez ko neinteresēja ieklausīties apkārtējos cilvēkos. Uzskatīju arī, ka mans viedoklis ir vissvarīgākais un izteicu to ļoti “stipri”, bet citu viedokļus negribēju dzirdēt. Pati ļoti saasināti uzņēmu kritiku, tai pašā laikā viegli nosodīju citus un nedomāju par to, kā viņi jutīsies. Vainoju cilvēkus un apstākļus, bet neredzēju, ka es esmu tā, kam jāmainās un jāuzņemas atbildība. Līdz ar to arī ar dēlu man bija saspīlētas attiecības. Visu vēl pasliktināja fakts, ka man piedevām bija problēmas ar alkoholu. Nevēlējos viņā ieklausīties un bija pār liela vēlme kontrolēt. Taču, kad dēls negribēja klausīties manī, es dusmojos, kliedzu un reizēm pat lamājos ar rupjiem vārdiem. Pēc tam savā sirdī nožēloju savu rīcību un emociju uzplūdā sarunāto, taču pēc laika tas atkārtojās. Varēju būt nesavaldīga arī tad, kad nāca draugi. Viņš manis dēļ kaunējās draugu priekšā un tādēļ vienmēr centās ātrāk dabūt viņus savā istabā. Nesaskaņas samilza arvien vairāk tā, ka dēls sāka iet prom no mājām un, cik vien iespējams, izvēlējās pavadīt laiku kaut kur citur. Sapratu, ka pati ar savu dzīvi galā netieku.

Biju kristījusies un iesvētījusies baznīcā, taču Dievu nepazinu un dievkalpojumus apmeklēju reti. Pirms diviem gadiem satiku savu tagadējo grupiņas vadītāju un viņa man pastāstīja, ka Dievs ir reāls un dzīvs, ka Viņš vienīgais var palīdzēt manās problēmās un uzaicināja uz draudzi “Kristus Pasaulei”. Mājas grupiņā man ļoti iepatikās, jo jutos pieņemta un vajadzīga, mani uzklausīja un vēlējas palīdzēt, tādēļ draudzi sāku apmeklēt regulāri.”

“Kad Terēze sāka nākt uz grupiņu, bija viņai bija grūti komunicēt ar cilvēkiem un vēlme dominēt. Ļoti ātri apvainojās un sadusmojās. Sapratu ka viņai nepieciešama palīdzība, sākām vairāk pavadīt laiku kopā, daudz runājāmies un lūdzām,” stāsta Inga, mājas grupas vadītāja.

Terēze: “Jā, runājot ar vadītāju, regulāri ejot uz grupiņu un klausoties svētrunas, sapratu, ka man pašai jāmainās, jāiepazīst Dievs un jāsāk dzīvot pēc Viņa principiem. Apzinājos, ka tad arī Viņš palīdzēs atrisināt problēmas, tai skaitā sakārtot attiecības ar dēlu. Sāku arī pati ik dienas lūgt Dievu un lasīt Bībeli, jo tikai tā varēju uzvarēt visu nepareizo savā dzīvē. Lielas izmaiņas manā dzīvē notika inkaunterā. Pēc tam spēju mierīgāk uztveru kritiku, iejusties apkārtējo situācijās un nenosodīt cilvēkus. Esmu kļuvusi daudz savaldīgāka un atvērtāka, necenšos vairs uzspiest savu viedokli.”

Inga: “Tagad Terēze ir iemācījusies neapvainoties, viņa daudz vairāk uzklausa apkārtējo viedokli un vairs neuzspiež citiem savējo. Esot kopā mājas grupiņā un dievkalpojumos, Terēzes komunikācijas spējas ir uzlabojušās – viņa vienmēr ir smaidīga, sasveicinās ar katru cilvēku. Tagad viņai piemīt prasme savaldīties un iecietība pret citiem cilvēkiem. Viņa stāsta cilvēkiem par Dievu, kalpo draudzē, labprāt uzņemas pienākumus mājas grupiņā un dievkalpojumos. Terēze dzīvo ar atvērtu sirdi pret Dievu un cilvēkiem.”

Terēze: “Man vajadzēja atzīt, ka problēmu galvenais iemesls meklējams manī. Tikai atzīstot savas kļūdas un mainoties, varu tās Dieva spēkā atrisināt. Ir uzlabojušās attiecības ar dēlu un apkārtējiem cilvēkiem. Šajā laikā Dievs mani bija atbrīvojis no alkohola un dēls redz, ka esmu arī kļuvusi savaldīgāka, iecietīgāka, korektāka savos vārdos, respektēju viņu un nekontrolēju.. Tagad dēlam ir sava ģimene un viņš, atbraucot ciemos, uzkavējas ilgāk nekā iepriekš. Jūtos arī gaidīta, kad ciemojos pie viņa. Dēls sāka arī zvanīt man, mēs runājamies un ir izveidojušās ļoti labas attiecības. Esmu laimīga un pateicīga Dievam, ka Viņš ir mani izmainījis, es vairs nefokusējos tikai uz sevi, bet mīlu cilvēkus un kalpoju viņiem. Man ir sakārtotas attiecības ar dēlu un līdzcilvēkiem. Es iesaku katram griezties pie Jēzus, Viņš palīdzēs tev sakārtot savu dzīvi un ļaus baudīt ar prieku visas svētības! ” savu stāstījumu nobeidz Terēze.

Terēzes Loginas liecību pierakstīja Dace Daubere

Liecību rediģēja Velta Kalniņa, Sandija Vēze, Laura Gruševa