10. decembra dievkalpojumā mācītājs savai svētrunai bija devis nosaukumu
„Mans Dievs un mana draudze”. Vecajā Derībā, Rutes grāmatā ir stāsts par kādu moābiešu sievu, atraitni, kura nolēma neatgriezeniski saistīt savu dzīvi ar Izraēlu, Dieva tautu un palikt uzticīgai gan šai tautai, gan arī tās Dievam līdz galam. Ko mēs no tā varam mācīties šodien?

Es pazīstu savu Dievu un draudzi, kurai es piederu. Mana draudze ir draudze „Kristus pasaulei”. Tā ir mana dzīve un tā es dzīvoju. Šī vieta ir atmodas kalve. Tas, ar ko mēs nodarbojamies, ir ļoti nopietni.

Ir jautājums, vai cilvēki, kas staigā no vienas draudzes uz otru un nekur neuzņemas atbildību, vispār ir ar Dievu. Ja tu apgalvo, ka tev ir Dievs un tajā pašā laikā ignorē draudzi, tev nav Dievs. Ja tu saki, ka tev ir draudze un ignorē Dievu, tev nav Dieva. Tu vari skatīties internetā dažādus dievkalpojumus un ticēt, ka esi ar Dievu. Taču, ja tu neesi konkrētā draudzē un neuzņemies atbildību, neatskaities konkrētiem cilvēkiem, es domāju, ka tev nav Dieva.

Bet Rute atbildēja: “Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo, kurp tu iesi, es iešu un, kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs. Rutes gr. 1:16

Lai dzīvais Dievs būtu tavs Dievs, tev ir jāatstāj sava tauta un jāpievienojas dzīvā Dieva tautai! Tev ir jāatstāj savi pagānu draugi un jāpievienojas dzīvai draudzei. Dievs ir visuresošs, bet tev ir jābūt dzīvā draudzē, kur cilvēki ievēro Dieva baušļus, kur uztur personīgas attiecības ar Dievu, nevis staigā no vienas draudzes un konferences uz otru.

Tev nevar būt Dievs, ja tu ignorē draudzi. Un tajā pašā laikā tu nevari būt draudzē, ja tu ignorē Dievu.

Vasarsvētkos Dievs nodibināja draudzi. Varbūt mums nav vislabākā draudze, bet mums ir vislabākais Dievs. Dzīvs Dievs. Dievs ir, un, kas Viņu meklē, tas Viņu atrod.

Tajā brīdī, kad cilvēks pieņem lēmumu būt konkrētā, dzīvā draudzē ar Jēzu Kristu, dzīvo Dievu, tad, kad cilvēks izvēlas klausīt un darīt tā, kā māca draudzes mācība, tajā brīdī Dieva žēlastība un svētība visā pilnībā izpaudīsies caur tavu dzīvi un kalpošanu.

Šodien es tev gribu parādīt, ka viens cilvēks var atgriezt visu pasauli. Ja tu sāksi mīlēt vienu cilvēku, var notikt, ka šis cilvēks, ko tu aprūpē, izglābj visu pasauli. Viss ir pavisam vienkārši, kad tu izvēlies savu Dievu un savu draudzi. Nav iespējams būt māceklim bez draudzes un bez līderiem.

Lūk, kāds videoklips. Ja viens evaņģēlists sludina tūkstošiem un katru gadu atgriež pie Jēzus ap tūkstoti, tad lai izglābtu pasauli, būtu nepieciešami 15 tūkstoši gadu. Pie tam, tikai maza daļa no šiem atgrieztajiem iesakņojas, paliek draudzē un nes augļus. Bet tagad viens vīrs, teiksim, Pāvils, paņem savā aprūpē vienu mācekli, sauksim viņu par Timoteju. Pēc gada Timotejs jau ir tiktāl nostiprināts, ka var pats sākt aprūpēt vienu cilvēku. Savukārt Pāvilam ir brīvas rokas un viņš var veltīt laiku vēl kādam cilvēkam. Pēc šāda principa, lai izglābtu visu pasauli, būtu vajadzīgi tikai 37 gadi. Protams, tas ir tīri teorētiski un tas pat nav G12. Mūsu draudzes vīzijā viens cilvēks aprūpē nevis vienu, bet gan 12 mācekļus. Cik gan daudz lielāka iespēja ir izmainīt pasauli mums, tev un man!

Vai māceklis var būt bez draudzes un bez līderiem? Vai Timotejs spētu pacelties bez Pāvila? Lai tu varētu ietekmēt citus cilvēkus un atvest viņus pie Dieva, tev ir jābūt draudzē ar māceklību. Lai cilvēks atzītu Dievu par savu Dievu un būtu draudzē, kādam viņš ir jāatved un kādam viņam ir jākalpo.

Rute bija meitene, kas izmainīja visu pasauli. Reiz dzīvoja pāris, Ēlimelehs un Naomija, precēts pāris. Viņiem bija divi dēli, Mahlons un Kijlons. Viņi dzīvoja Soģu laikmetā, tas bija anarhijas laiks Izraēlā, kad katrs darīja to, ko pats uzskatīja par pareizu. Naomija un Ēlimelehs bija dievbijīgi. Viņi dzīvoja Bētlemē un tur izcēlās bads. Viņiem nācās izbraukt no valsts un apmesties Moāba zemē. Reizēm arī ticīgiem cilvēkiem nākas ciest pirmajā brīdī neizskaidrojamu iemeslu dēļ. Bībelē ir arī Ījaba grāmata, tas ir stāsts par to, kā cieš taisnais un dievbijīgais. Ja arī Latvijā ir ekonomiskā krīze, tad nav jau tā, ka tev viņa iet garām un tevi tas neskar. Reizēm notiek pavisam savādāk, nekā ticam un mācām. Mūsu dzīvēs var notikt neparedzamas lietas, kur mēs arī ciešam.

Šī ģimene dzīvoja Moāba zemē, un dēli tika izprecināti. Viens apprecēja Orfu un otrs Ruti. Bet pēc kāda laika nelaimes turpinās. Nomirst Ēlimelehs, Naomijas vīrs. Vēl pēc 10 gadiem nomirst abi dēli. Naomija paliek viena. Tajā laikā palikt bez vīra nozīmēja gandrīz beigas. Naomijai bija vēl divas vedeklas Orfa un Rute. Viņa visu laiku bija mācījusi viņām Dieva ceļus. Viņa Ruti mīlēja un rūpējas par viņu ar Dieva mīlestību. Un tā Rute iepazina Izraēla Dievu. Naomija bija padzirdējusi, ka zemē, kur viņa iepriekš dzīvoja, krīze bija beigusies. Viņa ņēma savas vedeklas un brauca atpakaļ uz Bētlemi. Ceļā esot, viņa pārdomāja abu meiteņu likteņus. Viņa teica, lai viņas iet atpakaļ un apņem vīrus no savas tautas un dzīvo laimīgi. Orfa tā arī izdarīja, bet Ruta teica:

“Lūk, tava svaine ir atgriezusies pie savas tautas un pie saviem dieviem, seko arī tu savai svainei.” Bet Rute atbildēja: “Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo, kurp tu iesi, es iešu un, kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs. Kur tu mirsi, es miršu, un tur es gribu būt arī apglabāta. Lai Tas Kungs dara man tā un vēl vairāk, tiešām, nāve vien spēs šķirt mani un tevi.” Rutes 1:15-17

Naomija bija rūpējusies par Ruti kā par pašas meitu un Rutei viņa bija autoritāte. Var droši apgalvot, ka Naomija bija Rutes garīgais līderis, kura iemācīja viņai Dieva bijību un ticību. No šī brīža, kad Rute pieņēma lēmumu palikt kopā ar Naomiju, viņas dzīvē sākās svētības, kas pirms tam pat sapņos nerādījās. Viņas abas devās uz Izraēla zemi, nezināmu un neskaidru nākotni. Tad Rute saka, ka viņa ies uz tīrumu un lasīs vārpas gar tīruma malām. Vecajā Derībā bija likuma norma nenovākt labības lauku visā pilnībā, bet atstāt nobirušās vārpas uz lauka un nenopļaut tīruma stūrus, lai trūcīgie pēc tam varētu nākt un salasīt sev kādu pārtiku. Bet tīrums, kurā Rute lasīja vārpas, piederēja viņas mātes radiniekam Boāsam. Tā nu Rute lasīja vārpas Boāsa tīrumā. Viņš pamanīja Ruti, un jautāja, kas viņa esot. Bet Boāss jau bija dzirdējis, ko viņa bija darījusi, un to novērtēja. Tā Boāss ļāva saviem kalpiem atstāt kūlīšus, lai Rutei būtu vairāk labības, ko lasīt. Tādējādi Boāss par viņu gādāja. Un Rute gādāja par sava mirušā vīra māti.

Dievs tavas problēmas pārvērš svētībās, ja tu esi paklausīgs! Dievs svētī tos, kuriem ir savs Dievs un sava draudze, un kuri paklausa saviem vadītājiem.

Pēc tam, kad Rute bija iemantojusi Boāsa un viņa strādnieku labvēlību un tie deva iespēju viņai katru dienu savākt arvien vairāk labības, Naomija deva Rutei nākamo padomu: „Iedraudzējies ar Boāsu tuvāk! Viņš ir turīgs un dievbijīgs cilvēks. Varbūt viņš var kļūt tavs dzīvesdraugs!” Tad Rute saposās, gāja un apgūlās pie Boāsa kājām. Nakts vidū Boāss pamodās, ieraudzīja pie savām kājām guļam kādu sievieti un izbijās. „Nebīsties, es esmu Rute, tava radiniece. Paņem mani zem saviem spārniem un rūpējies par mani!” – viņa teica. Boāss uzslavēja viņas izvēli un bija gatavs darīt visu, lai iegūtu Ruti. Taču Izraēlā pastāvēja vēl kāds Dieva likums. Tā kā Ēlimelehs bija miris, tad viņa brālim būtu jāņem viņa sieva, lai turpinātu viņa dzimtu. Dievs tā iekārtoja, lai katrs cilvēks Izraēlā būtu aprūpēts. Bet Boāss nebija brālis, bet gan radinieks. Pirmpirkuma tiesības uz Ēlimeleha mantojumu piederēja kādam citam, taču tad viņam būtu jāņem arī atraitne. Kad Boāss ieraudzīja šo radinieku, viņš piedāvāja viņam pirkt šo tīrumu un brīdināja, ka tādā gadījumā viņam jāņem par sievu arī Rute. Taču šim radiniekam nebija izdevīgi, ja tīrumam līdzi nāktu Rute. Viņš viņu neņēma, bet Boāss ņēma Ruti par sievu. Boāsam un Rutei piedzima dēls Obecs. Par aukli kļuva Naomija.

Tad Naomija paņēma bērnu, ielika viņu savā klēpī un kļuva tam par aukli. Un kaimiņienes deva viņam vārdu, sacīdamas: “Dēls ir dzimis Naomijai.” Viņas nosauca to par Obedu; tas bija Dāvida tēva Isaja tēvs. Šie ir Pereca pēcnācēji: Perecs bija Hecrona tēvs, Hecrons Rama, Rams Aminādaba, Aminādabs Nahšona, Nahšons Salmona, Salmons Boāsa, Boāss Obeda, Obeds Isaja, bet Isajs bija Dāvida tēvs. Rutes 4:16-22

Rute ir Dāvida vecvecmāmiņa. Jēzus ir Dāvida sakne!

Lūk, kā viena meitene izmainīja pasauli. Viņas lēmums nenotika pats no sevis. Naomija bija viņas skolotāja. Viņa rūpējās par Ruti. Bībeles centrs ir mīlestība. Naomija mīlēja vienu cilvēku, rūpējās par viņu un izdarīja tā, ka Rute pati izvēlējās dzīvo Dievu. Lūk, kur sākās tavas svētības. Izvēlies vienu un sāc šo cilvēku mīlēt! Cik cilvēki vajadzīgi atmodai? Viens, tas, kurš mīl cilvēkus. Sāc ar vienu! Naomijai nebija nemaz tik viegli mīlēt Ruti. Viņai vīrs bija miris. Noteikti bija konflikti. Es domāju, ka šodien apstākļi ir labāki, nekā bija toreiz.

Dievs vērsīs tavas skumjas priekā! Dievs lietos tikai tos, kam ir savs Dievs un sava draudze!

Izvēlies cilvēku un sāc viņam kalpot, ņem un rūpējies!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Evelīna Silarāj