Kā jau lielai daļai cilvēku, arī manas problēmas sākās bērnībā. Uzaugu ģimenē, kurā nebija iespējams saņemt tik daudz mīlestības, cik būtu bijis nepieciešams. Augu sliktās attiecībās ar patēvu, mums bija daudz strīdu un nesaskaņu. Visbiežāk, lai nebūtu mājās jāpiedzīvo kārtējā “drāmas deva”, izvēlējos laiku pavadīt ārpus mājas, draudzējoties ar bērniem no pagalma. Agrā pusaudžu vecumā sāku lietot alkoholu, cigaretes, dažādas narkotikas, veidoju nepareizas attiecības un “tusiņi” pārvērtās par manu ikdienu. Tādā veidā centos aizpildīt mīlestības trūkumu, kā arī dvēseles sāpes, kuras bieži prasmīgi noslēpu aiz humora un dažādiem jociņiem.

Biju bezatbildīgs, ilgtermiņa attiecības ar pretējo dzimumu veidot nepratu, bet, ja arī izveidojās tuvākas attiecības, tad tās centos izbeigt, jo tas bija vieglāk nekā risināt problēmas. Intereses un disciplīnas trūkuma dēļ arī darba vietās nespēju ilgstoši noturēties. Šādi bezatbildīgi dzīvojot man bija daudz problēmu, bet, tā kā nezināju, kā tās risināt, nemaz arī necentos to darīt.

Par Dievu un draudzi sāku interesēties tikai tad, kad mana veselība bija tik ļoti pasliktinājusies, ka katru dienu mocījos ar spēcīgām sāpēm aknās un galvas reiboņiem, kā arī man ārsti atklāja B hepatītu. Tomēr visvairāk mani satrieca tas, ka sejas kreisā puse atteicās funkcionēt. Dzīvesprieka nebija nemaz. Mani bieži pārņēma ilgstošas negatīvas domas un emocijas, kā rezultātā parādījās veģetatīvā distonija un depresija, kuras dēļ sāku domāt par pašnāvību. Es nekad nespēju rast mieru sevī un nesapratu savas eksistences jēgu. Milzīgas naudas summas tērēju ārstu apmeklējumiem un zālēm, bet tas nepalīdzēja.
Kādu dienu uzzināju par tiešsaistes diskusiju, kuru rīkoja meitene no draudzes “Kristus Pasaulei”. Tajā laikā atrados ārpus Latvijas “lielās laimes” meklējumos. Sākumā diskusijā neiesaistījos, bet vēlāk tā mani ieinteresēja un tad sāku aktīvi piedalīties. Bija grūti savienot kopā to, ka manas problēmas var atrisināt ticība uz Dievu. Bieži mans veselības stāvoklis bija tik slikts, ka man likās, ka nomiršu. Bija spēcīgi galvas reiboņi, enerģijas vispār nebija, pa degunu tecēja asinis, kā arī manas aknas trīcēja tik spēcīgi, ka to varēju sajust. Šādos brīžos teicu par to diskusijas vadītājai, un viņa man sūtīja audio lūgšanas, kas man bija spēcīgs stiprinājums. Tādā veidā arī pats sāku lasīt Bībeli un lūgt Dievu, kas ikreiz deva mieru un ticību, ka viss būs labi.

Atgriežoties Latvijā, sāku apmeklēt draudzi un mājas grupu arī klātienē. Klausoties svētrunas un, apmeklējot lūgšanu semināru jeb inkaunteru, sāku mainīt savu raksturu. Man atvērās acis uz to, cik garīgā pasaule ir reāla, un kādā tumsā esmu dzīvojis bez Dieva. Mans veselības stāvoklis lēnām uzlabojās. Sāku rūpēties par sevi un savu uzturu, lai mainītu savus ieradumus. Biju arī izprintējis attēlus ar to, kādām jāizskatās veselām aknām, apliecināju aptuveni divus gadus, ka arī man tādas ir. Apzinājos, ka Dievs man palīdzēs iziet cauri šiem pārbaudījumiem un nepieņēmu negatīvās domas par savu stāvokli, bet aizstāju to ar Dieva apsolījumiem no Bībeles.

Šobrīd manas aknas ir veselas, kā arī B hepatīta vairs nav, ko ir apstiprinājuši ārsti. Tāpat esmu brīvs no veģetatīvās distonijas, depresijas un atkarībām. Draudzē apprecējos ar brīnišķīgu meiteni, kā arī esmu ieguvis motivāciju pašam rīkoties, risināt problēmas un tiekties uz saviem mērķiem. Tagad kā pašnodarbinātais sniedzu veloservisa pakalpojumus un esmu kļuvis par uzticamu cilvēku.
Katram novēlu lasīt Bībeli un lūgt Dievu, jo tikai tā tu Viņu iepazīsi pats personīgi. Esi ar cilvēkiem, kuri tevi motivē, jo vide, kur tu atrodies, nosaka visu. Aicinu arī tevi apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”!

Gata Beides liecību pierakstīja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija.