Cilvēki vienmēr ir vēlējušies ieskatīties nākotnē, lai veiksmīgāk organizētu un plānotu savu dzīvi. Viena no plaši izmantotām metodēm šajā jomā ir zīlēšana ar kārtīm. To pamēģinājusi bija arī Santa un redzot, ka tas labi padodas, turpināja to darīt nopietnā līmenī.

Santa atceras: “Pirmoreiz savā mūžā ar zīlēšanu saskāros vidusskolā, kādā klases vakarā, kur skolotāja to piedāvāja kā vienu no izklaižu variantiem. Katram skolēnam bija iespēja izvilkt kārti un dzirdēt pareģojumu par sevi. Tas pusaudža acīm šķita ļoti aizraujoši un tajā vakarā dzirdētos vārdus par sevi atceros vēl līdz šim brīdim. Tajā laikā populāras kļuva kāršu spēles “Duraks” un “Zolīte”. Man bija grūtības ātri uztvert un saprast noteikumus, līdz ar to es zaudēju, un kompānijā gadījās arī kāds, kas pasmējās par manu neveiksmi. Es to pārdzīvoju, tāpēc spēlēt vairs nevēlējos. Līdz brīdim, kad manās rokās nonāca jauna kāršu kava, kurai bija pievienotas spēļu instrukcijas un arī zīlēšanas pamati. No visa plašā arsenāla mani ieinteresēja tieši kāršu likšana, un jau pēc neilga laika es zīlēju ne tikai sev, bet arī saviem skolasbiedriem. Atšķirībā no kāršu spēles zīlēšana man labi padevās un arī patika. Tā sniedza lielu gandarījumu, jo daudzi jaunieši nāca pie manis, lai uzzinātu sev interesējušos jautājumus. Bija pat tādi momenti, kad starpbrīžos nebija neviens brīvs brīdis, jo cilvēki stāvēja rindā. Zīlēšana deva varas apziņu, jo ikviens vēlējās zināt kaut ko par savu nākotni un es ar kāršu palīdzību to varēju sniegt. Vienīgā ēnas puse bija fakts, ka, zīlējot, bieži izkrita kārtis, kas nozīmēja nāvi. Turklāt tiešām šiem cilvēkiem kaut kas nomira. Ja tas nebija kāds no radiniekiem vai paziņām, tad mājdzīvnieks noteikti. Iespējams, ja tas tā turpinātos ilgāk, es varētu sākt pelnīt naudu ar šo aizraušanos. Es mēdzu zīlēt arī sev. Ja mani mocīja kādas šaubas, es nezināju, kā rīkoties, vienmēr izliku kārtis. Turklāt, ja rezultāts man nepatika, varēju mēģināt vēlreiz, līdz atbilde šķita man reāla un pieņemama. Kārtis noteica visu manu dzīvi, jo deva nosacītu mieru un drošību. Turklāt kārtīm uzticējos vairāk, nekā cilvēkiem.

Tikai tagad, kad esmu iepazinusi Dievu, saprotu, kādas sekas zīlēšana ir atstājusi manā dzīvē. Vairākkārt biju konstatējusi, ka nespēju nevienu lietu pabeigt līdz galam. Tāpat redzēju, kādu postu okultisms nodarīja manam vīram, atņemot viņam pilnīgi visu – dzīvesprieku, veselību un spēju saprātīgi spriest un rīkoties, turklāt viņš aizgāja pāragrā nāvē. Lai arī ir bijuši vairāki cilvēki, kuri stāstīja kādas lietas par Dievu un aicinājuši sev līdz uz dievkalpojumiem, tas mani nekad nav saistījis. Piedzīvoju pat tādu brīdi, kad apzināti atteicos sekot Jēzum Kristum un izvēlējos paļauties uz saviem spēkiem. Pēc šī lēmuma pieņemšanas kādas pāris dienas fiziski jutos neizsakāmi slikti. Taču, neskatoties uz to, Dievs mani pavisam nepameta un darbojās manā dzīvē, jo tagad jau apmēram gadu apmeklēju draudzi “Kristus Pasaulei”. Ar katru dienu vairāk iepazīstot Dievu, es redzu to milzīgo atšķirību, kāda ir, kalpojot Jēzum Kristum vai velnam.

Dievs nekad neuzspiež Savu gribu, bet vienmēr gaida uz mūsu pašu izvēli. Pretēji tam, kā notiek ar okultismu, kas cilvēku pilnībā pakļauj. Tagad visas savas šaubas un jautājumus es uzticu Dievam, pavadot laiku lūgšanā un Bībeles lasīšanā. Tur es iegūstu atbildes un pareizās vadlīnijas, pēc kurām es varu rīkoties un pieņemt lēmumus, lai izvairītos no kļūdām. Daudz labāk par baisajiem pareģojumiem saistītiem ar nāvi, es cilvēkam stāstu labo vēsti par Jēzu Kristu. Evaņģelizācija man sniedz prieku un gandarījumu. Turklāt tagad man ir iespēja vadīt mājas grupiņu, kur kopīgi pārrunājam Dieva vārdu un lūdzam viens par otra vajadzībām. Katru dienu mācos aizvien vairāk uzticēties Jēzum, jo saprotu, ka tikai Dievs spēj sniegt patiesu mieru un drošību. Cenšos aizvien vairāk paļauties uz Viņu, nevis uz saviem spēkiem, kā esmu to darījusi gadiem. Zinu – mana nākotne ir drošās rokās. Turklāt Bībelē Jāņa atklāsmes grāmatā 22:15 ir teikts: “Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” Tikai tagad saprotu, ka zīlēšana var būt par iemeslu, lai zaudētu mūžīgo dzīvību un nokļūtu ellē, ko pirms tam nemaz neapzinājos.”

Dieva acīs zīlēšana ir liels grēks. Tā dod tikai ilūziju, ka cilvēks saprot, kā rīkoties. Viņš ir vienīgais, kam ir vērts uzticēties, tāpēc ikvienam iesakām pieņemt Jēzu Kristu par savu Glābēju. Dievs vēlas celt ikvienu cilvēku un pārpilnībā svētīt visās dzīves jomās.

Santas Ešmanes liecību pierakstīja Līga Paņina