Šodien runāsim ne par mīlestību pret cilvēkiem, bet par mīlestību pret Dievu. Svētais Gars, atklāj mums Savu sirdi, ka mēs saskaramies ar Tevi tuvu, tuvu un ka mūsu motīvi, kāpēc mēs kaut ko darām, ir mīlestības vadīti, mīlestībā uz Tevi.

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8 )

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

DIEVS MĪL! Mīlestība ir dodoša. Dievs pierāda Savu mīlestību uz tevi. Pierādījums ir šāds – kad tu vēl nebiji piedzimis, kad tu vēl dzīvoji savos grēkos, Viņš nomira par tevi. Jo tik ļoti Dievs tevi mīl, jo tik ļoti Viņš mīl katru cilvēku. Dievs ir mīlestība! Pirms dažām nedēļām man ar kādu cilvēku bija saruna, un viņš teica, ka mums uz draudzi nāk tikai garā vāji, slimi cilvēki. Es centos mierīgi atbildēt un teicu: „Visiem vajag Dievu! Ne tikai garā vājiem un slimiem. Diemžēl cilvēki bieži vien tikai tad meklē Dievu un lūdz, kad kļūst garā vāji vai slimi.” Es šo sarunu pēc tam pārdomāju un sapratu, ka šis cilvēks ir tipisks cilvēks, kurš neapzinās Dieva mīlestību. Viņš to nesaprot, jo miesīgais nevar saprast garīgo. Kāpēc mēs šeit nākam? Kāpēc šeit ir tik daudz jauniešu? Motīvs, kāpēc tu šeit nāc, ir mīlestība pret Dievu! Viņš pirmais ir tevi mīlējis, un tu esi atsaucies Viņa mīlestībai. Motīvs, kāpēc mēs esam šeit, kāpēc esam kopā ar Dievu, ir tāds, ka Dievs mūs mīl! Tas pasaulei nav izprotams, jo veids, kā pasaule mīl, lielākoties ir izkropļots. Mīlestība ir augstākais saskarsmes punkts ar Dievu.

„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas 6:19)

Šobrīd Dievs šeit virs zemes ir caur Svēto Garu tevī, manī, un ir pieejams jebkuram, kurš tic Kristus upurim. Pamatā saskarsmes punkts ar Dievu ir ticība. Kad es vēlos kaut ko saņemt no Dieva, tad es lūdzu un ticu. Taču Pāvils saka, ka ir pārāks ceļš uz Dieva apsolījumiem un dāvanām, pārāks ceļš uz saskarsmi ar Dievu. Kad Jēzus staigāja pa šo zemi, visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties. Kāpēc? Jo viņiem bija savas vajadzības. Spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus. Viņi ticēja, ja aizskars Jēzu, tad tiks dziedināti. Kā stāstā par sievu ar asiņošanu – viņa ticēja, ja viņa aizskars Jēzus drēbju vīli, tad tiks dziedināta. Viņas ticība bija viņai palīdzējusi, bet nevis mīlestība pret Dievu. Pāvils saka, ja viņam būtu perfekta ticība, kas varētu pārcelt kalnus, bet nebūtu mīlestības, tad viņam nebūtu nekas. Ticība ir pakārtota mīlestībai. Ticībā var daudz ko sasniegt, bet mīlestība atklāj visu, panes visu un sasniedz visu. Augstākais saskarsmes punkts ir mīlestība, nevis ticība. Ticība pati par sevi pakārtojas zem mīlestības. Ja tu gribi saskarties ar Dievu augstākajā punktā, lielākajā mērā, būt Viņa svētīts, būt Viņa gribā, tad veids, kā to izdarīt, ir mīlestība uz Viņu.

Es jūs nedaudz iepazīstināšu ar audio pasauli. Tiem, kuriem ir dators un datora tumbiņas, noteikti ir šāds vads. No datora tumbiņām nevar gaidīt labu skaņu, mūziku. Un tumbiņas ar datoru tiek savienotas ar šādu vadu. Šis vadiņš maksā kādus piecdesmit centus. Mans uzskats ir tāds, ka šim vadiņam nav nekādas vērtības. Man ir augstas klases audio aparatūra. Man šīs lietas ir patikušas jau no pusaudža gadiem. Ja es saviem pastiprinātājiem pieslēgšu šādu vadu, tad es nevarēšu klausīties, jo šis vads “nelaiž cauri” mūziku. Vēl šie vadi arī ātri plīst. Ja tu domā, kāpēc tev čerkst vai neskan tumbiņas, tad pārsvarā būs vainīgs šis vads. Tev ir jānopērk dārgāks vads, no piecpadsmit līdz divdesmit eiro, un tev būs labāka skaņa. Varbūt tev ziemā ir bijusi situācija, kad ir nosēdies mašīnas akumulators un ir nepieciešams to pielaist, un tu esi aicinājis kādu šoferi ar savu mašīnu, un tādā gadījumā tu zini, ka ir nepieciešami vadi, ko tautā sauc par ‘piepīpētājiem’, kurus pieliek pie otras mašīnas, kura darbojas, un tu no otras mašīnas strāvas iedarbini savu akumulatoru. Es pēc pieredzes to zinu, jo esmu ziemas laikā palicis pie ezera. Pasaucu paziņas, kuri atbrauca ar sliktiem vadiem un nevarēja pielaist, jo vadi nelaida cauri strāvu. Tad viņi brauca pakaļ uz servisu pēc vadiem, atveda krievu laiku vadus, pielikām, un mašīna aizgāja, jo šie vadi normāli laida cauri strāvu. Tas pats ir audio pasaulē. Ir priekšpastiprinātāji, pastiprinātāji, un tos savieno vadi. Ja šiem vadiem nav attiecīgas kvalitātes caurlaidība, tad arī nav kvalitatīva skaņa. Jo labāki vadi, jo labāka skaņa. Lētajiem vadiem nav kvalitatīva savienojuma, taču savienojums ir. Kvalitatīvajiem vadiem, kādi ir man, iekšā ir sudrabs, ligzdas ir apzeltītas, un tāds maksā sākot no simts eiro. Tu šo vadu pieliec, un skaņa ir teicama. Datora tumbām šādu vadu nevajag.

Ir divu veidu savienojumi ar Dievu. Pirmais savienojums ir ticība. Otrs savienojums ir mīlestība. Ticība pati par sevi ir laba un nepieciešama, bet pārāks savienojums ar Dievu ir mīlestība. Caurlaidība ir daudz lielāka. Tas nozīmē “apzeltītus kontaktus”, “sudrabu”. Ir tādi audio vadi, kuri maksā pat tūkstošus. Piemēram, tīkla vads no rozetes uz pastiprinātāju maksā trīs simti piecdesmit eiro. Var likt arī parastu vadu, bet tas viss ietekmē aparatūras darbību. Jo labāks savienojums, jo labāka skaņa un aparatūras darbība. Tāpat ir arī ar Dievu, jo MĪLESTĪBA IR LABĀKAIS SAVIENOJUMS! Tas ir pārākais savienojums. Ja tu mīli Dievu, tad ir praktiski neiespējami atkrist no Dieva. Ja tu patiesi esi iemīlējis Viņu, tad ir neiespējami atkrist. Ja tu patiesi esi iemīlējies Kristū, tad tev nav iespējams nekalpot Viņam. Tavs motīvs nav “man jākalpo, jo mācītājs teica, cilvēkiem vajag”. Ja tu mīli Dievu, tad tev nepastāv jautājums, vai es gribu kalpot cilvēkiem, vai es negribu kalpot cilvēkiem, vai es gribu celt Dieva valstību, vai nē. Ja tu mīli Dievu, tad tas ir pats par sevi saprotams.

„Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.” (1.Korintiešiem 12:31)

Kā tu domā, kas seko pēc šī panta? 1.Korintiešiem 13.nodaļa – mīlestības nodaļa.

„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1.Korintiešiem 13:1-13)

Jēkabs nolika lopiem priekšā raibus stabiņus un no tiem dzima raibākie, labākie jēri. Tas bija Dievs, Viņa brīnums. Tas bija no Dieva, no Jēkaba bija tikai tas, ko viņš izdarīja, bet pašu brīnumu paveica Dievs. Tas bija neiespējami, pārdabiski. Mīlestība ir pārākais ceļš uz pārdabisko. Mīlestībai ir pakārtota ticība. Ticība ir pēc tam, jo vispirms ir mīlestība.

Cilvēki kopā var dzīvot pieraduma pēc. Kāds vēl var būt iemesls, kāpēc vīrietis un sieviete dzīvo kopā? Vienkārši seksa dēļ? Pienākuma apziņas dēļ? Bībeles rakstu vietu dēļ, ka tev nebūs šķirties? Pārākais iemesls, lai dzīvotu kopā, ir mīlestība, un to dod tikai Dievs. To var dot tikai Dievs, un tas ir brīnums. Ja starp diviem precētiem cilvēkiem vai starp līgavu un līgavaini ir patiesa mīlestība, to ir devis Dievs. Tas ir pārākais iemesls būt kopā. Ja ir mīlestība, tad ir neiespējami nebūt kopā. Neiespējami būt nelaimīgiem. Ja ir patiesa mīlestība, tad tas ir pārdabiski, un tā nav iekāre, kaut iekāri ar mīlestību var ļoti sajauk. Iekāre ir tad, kad viens ar otru paguļ un pēc tam vairs viņu negrib. Ja tu vēlies otru cilvēku, ar seksu vai bez tā, tad tā ir mīlestība. Tu gribi būt kopā ar viņu vienmēr un visur. Ir ļoti viegli darīt to, kas otram patīk, ja ir patiesa mīlestība. Tas ir brīnums, un to dod tikai Dievs! To cilvēcīgi nevar izskaidrot. Zinātnieki to skaidro ar kaut kādiem ķīmiskiem savienojumiem. Mēs bijām Tallinā, medicīnas muzejā. Tur zinātniski tika mēģināts izskaidrot mīlestību. Dievs dara brīnumus, un zinātnieki to skaidro. No kurienes tas viss? Kāpēc tā notiek? Tas tā ir iekārtots, un tas brīnumaini.

Kad tu pieņem Jēzu, noskaiti lūgšanu, tas ir ļoti labi. Bet tad, kad tu Viņu reāli piedzīvo, tu arī reāli gribi Viņam kalpot. Tad tev vispār nepastāv variants nebūt ar Viņu, nebūt dievkalpojumā, nekalpot. Mīlestību pret Dievu dod pats Dievs, un tas ir brīnums. To var iedot tikai Dievs. Tu varbūt domā, ko tev darīt, ja Dievs tev to nav iedevis? Dod Dievs, bet cilvēks par to rūpējas. Cilvēks pats rada priekšnosacījumus Dieva mīlestībai. Kad cilvēki dzīvo kopā, tad viņi paši rada priekšnosacījumus mīlestībai, bet pašu „klikšķi” dod Dievs.

„Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:21)

Tas ir mīlestības savienojums – Jēzus Tēvā, Tēvs Jēzū, Jēzus tevī, tu Jēzū, Jēzus mūsos. Šis vislabākais savienojums ir mīlestība. Ja esi bijis inkaunterā, tad esi dzirdējis, ja tu esi pārgulējis ar vairākiem partneriem, tad tu esi viena miesa ar viņiem visiem, un Bībele arī saka, ka tas, kas ar netikli biedrojas, kļūst par vienu miesu ar viņu. Tā ir tikai viena Rakstu vieta, bet, ja tu iedziļināsies Dieva vārdā, tad redzēsi, ka labākais savienojums ir mīlestība. Tu vari gulēt ar simts partneriem, bet tu neesi ar viņiem saistīts, jo tas ir bijis tikai sekss, un tur nebija mīlestības, tikai kārība, miesas apmierināšana. Patiesais savienojums nav caur seksu. Savienojums ir caur patiesu mīlestību. Ne caur kopdzīvi, ne caur kopīgu mantu, ne caur seksuālām darbībām, bet caur mīlestību. Tieši tāpat ir ar Dievu. Lai visi ir viens! Pārākā mīlestība ir pāri visam, un to spēj iedot tikai Dievs. Kad tu esi iemīlējies Dievā, Viņš ir tevī. Kad Dievs ir tevī, tu to zini, jo esi savienots ar Viņu. Kad tu mīli Dievu, tu to zini, jo esi Viņā. Tev nav iespējams nekalpot Dievam un atkrist, ja mīli Viņu. Tava dzīve faktiski ir kā pasakā. Protams, tā nav bez grūtībām, taču ir redzama pavisam cita kvalitāte. Ir liela atšķirība tajā, kā mēs kalpojam Dievam, ar vai bez mīlestības. Kāda daļa cilvēku apliecina savu ticību Dievam, jo viņiem vienkārši ir nepieciešamība pēc kaut kā. Piemēram, nepieciešama apsardzība bērnam, dažādas citas personīgās vajadzības, kā arī apziņa, ka Latvijai vajag atmodu. Kāda daļa cilvēku mīl Dievu, ar vai bez kādām vajadzībām. Kāpēc es kalpoju Dievam? Tāpēc, ka es mīlu Dievu. Tas ir vislabākais motīvs kalpot Viņam. Paldies Dievam par tiem cilvēkiem, kuri vienkārši kalpo ticībā, neko nejūtot. Paldies Dievam par ikkatru, kas dara Viņa darbu. Lai arī kādi būtu cilvēku motīvi kalpot Dievam, vislabākais motīvs ir mīlestība pret viņu. Tas ir vislabākais savienojums. Viss pārējais ir pakārtots tam, lai tu, es un mēs visi būtu viens. Kad cilvēks piedzimst no augšas, notiek savienojums. Jēzus ar Savu Svēto Garu iemājo tevī un tu Viņā.

Kā sieviete un vīrietis iemīlas viens otrā? Ir cilvēki, kuri iemīlas no pirmā acu skatiena. Viņi satiekas, ieskatās viens otrā un ir iemīlējušies. Šādu mīlestību es gan apšaubu, taču piekrītu, ka tā mēdz būt. Šāda veida mīlestība ir ļoti slidena tāpēc, ka tu otru cilvēku pilnīgi nepazīsti. Iespējams, šis cilvēks ir precējies. Otrs iemīlēšanās veids ir tāds, ka tu vienkārši pavadi laiku kopā ar šo cilvēku, un pakāpeniski izveidojas jūtas pret viņu. Trešais iemīlēšanās veids ir tad, kad pāris apprecas bez īpašām jūtām vienam pret otru, taču, saticīgi dzīvojot kopā, pēc laika abi attopas un saprot, ka patiesi mīl viens otru. Šādu mīlestību dod Dievs. Kāda dzīvē tā atnāk ātrāk, cita dzīvē – vēlāk, taču to dod Dievs. Tā cilvēks vienkārši ir iekārtots. Arī cilvēkam, kurš nav ticīgs, šādu mīlestību dod Dievs. Ir attiecības, kurās jāpaiet laikam, lai tajās ienāktu Dieva dota mīlestība. Cilvēki paši sarūpē vajadzīgos apstākļus, lai Dievs šo mīlestību varētu dot. Ja tu pret kādu cilvēku sajūti mīlestību no pirmā acu skatiena, taču jau pēc trīs dienām uzzini par viņu nepatīkamus faktus vai arī saņem nejauku attieksmi, tad no šīm sajūtām, kurām vajadzēja augt tālāk, nekas vairs pāri nepaliek. Tieši tāpat ir ar cilvēkiem, kuri dzīvo kopā. Ja abi viens otru zāģē, nemitīgi aizskarot ar vārdiem, tad, protams, ka šī mīlestība nemaz neizveidosies, jo Dievs to nedos. Tā Dievs dzīvē ir iekārtojis. Arī tad, ja šī mīlestība ir no pirmā acu skatiena, Dievs to atņems un viss. Mīlestību starp diviem cilvēkiem dod Dievs, bet cilvēks rada nepieciešamos apstākļus un šīs attiecības kopj. Ja cilvēks nerada šos apstākļus un nekopj abu attiecības, tad mīlestība vai nu izdziest, vai arī vispār netiek dota. Attiecībās starp nenobriedušiem cilvēkiem arī mīlestība ir nenobriedusi. Šādās attiecībās ļoti bieži notiek otra cilvēka krāpšana. Pēc tam abu mīlestība pēkšņi pārvēršas tādā naidā, kas ir gatavs iznīcināt visu pasauli. Vai šādā gadījumā tā tiešām bija mīlestība? Vai šī mīlestība bija pret šo cilvēku, vai pret sevi? Šīs ir ļoti svarīgas nianses, kas jāpatur prātā. Ir ļoti viegli sajaukt mīlestību ar iekāri un uzskatu, ka nu ir iegūts īpašums, kuru varēs kontrolēt un izrīkot.

Mīlestības definīcija ir ļoti skaidra: tā neprasa savu labumu, bet to dod otram. Es uzskatu, ka Dievs katram ir paredzējis īstu mīlestību laulībā, taču domāju, ka tikai 1% no 100% to spēj izbaudīt. Vai zini, kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka cilvēku rase ir samaitāta, egoistiska, perversa un grēcīga. Mīlestība uz tuvāko tiem ir sveša. Kad divi šādi cilvēki dzīvo kopā, viņi viens otram bojā dzīvi. Draudzē šādi pāri var izskatīties skaisti un labi, taču mājās redzams pavisam kas cits. Kas tā ir par mīlestību? Ko Dievs šādā mīlestībā var dot? Ko Dievs tādā var saglabāt? Tieši tāpat ir attiecībās ar Dievu. Ja es kopju šīs attiecības, regulāri sakot: “Dievs, es tevi mīlu” un darot Viņa gribu, tad es arī iemīlos Viņā. Mīlestība uz Dievu ir pārākais motīvs, lai kalpotu Viņam.

Es nevaru sīki un smalki izskaidrot to, kas manī notika brīdī, kad piedzimu no augšas. Iespējams, es uzreiz vēl neapzinājos faktu, ka mīlu Dievu, taču pavisam noteikti zinu to, ka mani nekad nav bijis jāmotivē Viņam kalpot. Iemesls tam ir tas, ka jau no pirmās dienas, kopš ieaicināju savā dzīvē Jēzu, apzinājos, ka kopā ar Viņu esmu viens vesels. Šis fakts, ka mēs esam viens otram, man bija pats par sevi saprotams. Man ir personīgas attiecības ar Dievu, kuras ir tikušas koptas. Ja šīs attiecības es nebūtu kopis, pavadot savu lūgšanu laiku ar Dievu divvientulībā, tad mana mīlestība uz Viņu nebūtu izveidojusies, un es nespētu brīvprātīgi kalpot. Ja šīs attiecības netiktu koptas, tad es nebūtu tik laimīgs, cik esmu šodien. Attiecības ar Dievu ir jākopj! Tāpat attiecības ir jākopj arī starp diviem cilvēkiem. Tas neattiecas tikai uz attiecībām starp laulātajiem, bet arī brāļu, māsu un citu cilvēku attiecībām. Mājas grupiņās ir jābūt agape mīlestībai citam pret citu. Jānis saka: “Bērniņi, mīliet cits citu!” Viņš nerunā tikai par mīlestību laulībā. Arī attiecībās starp mājas grupiņas cilvēkiem ir sajūtas, prāta lēmumi utt. Tas viss ir jākopj! Kāpēc mēs mācām to, ka uz grupiņu ir tik svarīgi ierasties koptam, nevis smakojošā apģērbā? Tāpēc, ka mīlestības apliecinājums nav smakojošs apģērbs. Tas neveicina attiecības. Var gadīties, ka kāds cilvēks par šādu aizrādījumu var justies aizvainots un tāpēc atteiksies nākt uz grupiņu. Mīlestība ir jākopj gan pret Dievu, gan pret cilvēkiem! Šoreiz vairāk es runāju par mīlestību pret Dievu.

“Viņš teica: “Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.” (Psalmi 18:2)

Vai tev patīk Dāvids? Viņu varētu dēvēt par Bībeles supervaroni. Dāvids ir reāls cilvēks, kurš dzīvoja virs zemes un mīlēja Dievu. Pamatā ir nevis ticība, bet mīlestība pret Dievu. Lūk, kāpēc Dāvids guva tādus panākumus! Lūk, kāpēc Jēzu dēvē par Dāvida Dēlu! Lūk, kāpēc Jēzus spēja apvienot Izraēlu un nodibināt Dieva valstību virs zemes! Dāvids Dievu mīlēja no sirds dziļumiem. Vai tu mīli Dievu no sirds dziļumiem? Ja jā, tad tavā kabatā ir visa pasaule. Vai tu zini to, ka Dievu ir vieglāk mīlēt nekā cilvēkus? Dievs nemainās, taču cilvēki mainās. Cilvēks mēdz pārkāpt kādus principus, un pēc tam tev viņš jāžēlo situācijās, kurās patiesībā tas nav jādara. Cilvēks var tevi nepamatoti apvainot un zāģēt. Cilvēki mēdz būt neparedzami, un tu nezini, ko no viņiem gaidīt, taču ar Dievu ir citādi. Tu zini, ko no Dieva gaidīt. Dievs ir stabils, nemainīgs un mīlošs Tēvs. Es mīlu Dievu. Dāvida mīlestība pret Dievu bija viņa ticības, spēka un uzplaukuma iemesls. Es nerunāju tikai par prāta mīlestību, bet par daudzšķautņainu, pilnīgu un stabilu mīlestību, ar sajūtām un pieķeršanos. Cilvēks, kuram ir tāda mīlestība pret Dievu, nevar atkrist no Viņa un zaudēt.

“Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28 )

Šodien es sludinu nevis par ticību, bet mīlestību. Ja tu mīli Dievu, nevis vienkārši ar prātu tici Viņam, tad tev visas lietas nāk par labu. Dievam ir labklājības pilnas domas par tevi. Dievs ir mīlošs Tēvs, kurš rūpējas par tiem, kas Viņu mīl. Ja tu Dievu mīli, tad tev visas lietas nāks par labu.

“Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu.” (Psalmi 91:14)

Kāpēc Dievs paaugstinās tevi? Jo tu esi mīlestībā pieķēries Viņam. To, kā Dievs to dara, nevar izskaidrot. Nevajag nemaz meklēt skaidrojumus! To vienkārši nevar izskaidrot! Vai nu ir, vai nav. Vai nu tu rūpējies par to un ir, vai arī nerūpējies un nav.

Siguldā, Tarzāna trasē ir katapulta. Es turpat blakus pa kalniņiem regulāri skrienu aptuveni 8 km distanci. Pēc tam nopeldos Gaujā un dodos uz kafejnīcu pusdienās. Ēdot es skatos, kā cilvēki šaujas gaisā ar katapultu. Esmu novērojis ko interesantu. Meitenes ieliek katapultā, uzšauj gaisā, un viņas kustās it kā būtu bez kauliem. Met kūleņus un mētājas uz visām pusēm, priekā kliedzot. Kad katapultā ieliek vīrieti, tad viņš no visa spēka ar rokām iekrampējas gumijās un šaujas gaisā pilnīgi stīvs. Meitenes vispār neturas. Kad mani uzšāva gaisā ar šo katapultu, arī es biju iekrampējies gumijās no visa spēka. Pēc tam uz rokas vēl bija redzama rēta. Kādu laiku atpakaļ ar ģimeni bijām uz “Aerodium”. Tas ir vertikāls vēja tunelis, kurā cilvēks var gaisā planēt. Mana sieva ar savu māsu pavisam mierīgi planēja un brīvi izbaudīja šo atrakciju. Kad pienāca mana kārta, es kritu zemē. Instruktors teica: “Problēma ir tajā, ka sievietes ir mierīgas un atslābinājušās, bet tu esi stīvs un sasprindzis.” Es tā arī nevarēju izbaudīt šo izklaidi. Esmu pamanījis, ka vīriešiem šāda veida aktivitātēs ir lielāks saspringums. Viņi vairāk paši grib izdomāt to, ko vajag darīt. Viņi nevēlas ļauties, un tā vietā paši cenšas visu regulēt. Vīrieši paši vēlas visu izskaidrot. Bet, draugs, mīlestību nevar izskaidrot! Sievietēm šajā ziņā ir krietni vienkāršāk. Viņas mīl un viss. Sievietēm viss notiek ātrāk, jo viņas necenšas tik daudz domāt par lietām, kuras nevar izdomāt. Es gan iesaku sievietēm domāt par to, ko var izdomāt, tomēr ir lietas, par kurām tiešām nav daudz jādomā, jo tās nav izskaidrojamas. Vai tu vari izskaidrot kosmosu? Zinātnieki cenšas to izdarīt, bet tāpat paliek kā muļķi. Tas nav izskaidrojams. Pastāv uzskats, ka eksistē bezgalība, kurā nekas nebeidzas. Kā – nekas nebeidzas? Kā var nebeigties? Vai tu to spēj izprast? Runā, ka cilvēks ir radies no mērkaķa. No kā mērkaķis radās? Zinātnieki saka, ka no amēbas. No kā amēba radās? Liela daļa uzskata, ka no lielā sprādziena. No kā lielais sprādziens radās? Uz šo jautājumu neviens nespēj atbildēt. Nevajag skaidrot to, kas ir Dieva kompetencē! Vīrieši ir pārāki ar to, ka viņi domā, tomēr atsevišķās situācijās tas ir arī mīnuss. Sieviešu trūkums ir tas, ka viņas nedomā, bet arī kaut kādā ziņā tas ir viņu ieguvums.

“Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa evaņģēlijs 3:8 )

Šī ir Rakstu vieta, kurā stāstīts par to, kā Nikodēms nāk pie Jēzus un jautā: “Kā var piedzimt no augšas? Esmu kļuvis vecs. Vai man atkal jātop jaunam un jānokļūst mātes vēderā?” Jēzus viņam atbildēja: “Tu esi mācītājs, bet nezini?” Draugs, nevar izskaidrot to, kā notiek jaunpiedzimšana un kā Dievs ar tevi savienojas. Mums ir jāizskaidro tas, ko varam izskaidrot. Piemēram, to, ka ir jāpavada laiks ar Dievu, mēs paši varam izskaidrot un izdarīt. Vienkārši pavadi laiku ar Viņu un saki pareizos vārdus! Redzi Dievu pareizi! Nav iespējams izskaidrot šo mīlestību un jaunpiedzimšanu. To var tikai just un redzēt.

Es pajautāju kādam cilvēkam par viņa laulāto: “Vai tu mīli viņu?” Viņš nevarēja pateikt. Daži uz šo jautājumu atbild jā, un es redzu, ka tā nav patiesība, viņš nevis mīl, bet gan iekāro. Iekāres sajūta ir ļoti līdzīga mīlestības sajūtai. Bet to var pārbaudīt tikai tad, kad vairs neiekāro. Jautājums pirms laulībām: “Vai tagad jūs ļoti mīlat viens otru?” Pagaidiet pirmo kāzu nakti un kad būs sekss trīs reizes dienā, vismaz pirmās dažas dienas, un pēc tam paskatieties, kāpēc jūs vēl joprojām esat kopā. Bībele saka, ka nāksies būt kopā gan bērnu dēļ, gan Dieva dēļ, nāksies. Bet labākais motīvs būt kopā ir mīlestība. Mīlestību starp diviem cilvēkiem dod Dievs, bet priekšnosacījumus tam rada pats cilvēks. Tāpat arī mīlestību pret Dievu dod pats Dievs, bet priekšnosacījumus rada pats cilvēks. Tu radi priekšnosacījumus ar pareizu attieksmi pret otru. Un galu galā neviens nav Dievs pats. To, ko dod Dievs, to dod tikai Viņš.

Kā rūpēties par to, lai tu mīlētu Dievu?

Ir pareizi jāredz Dievs Bībelē. Ja tu pareizi neredzi Dievu, tu pareizi neredzi arī cilvēkus. Ir pareizi jāredz. Kāpēc? Ja tev nav iemīlēšanās Jēzū, ja tev nav šī sajūta, pieķeršanās, ja tu nedari visu no mīlestības, viens no iemesliem var būt tāds, ka tu nepareizi redzi Dievu Bībelē, tur var ļoti viegli apmaldīties, jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. Kā ir jāredz Dievs? DIEVS IR ABSOLŪTI LABS. Dievs ir absolūti labs, un velns ir absolūti slikts. Un cilvēks pats izvēlas starp labo un ļauno. Dievs nesoda, un Dievs neizslēdz un nepadzen, tu vari aiziet tikai pats. Viņš ir absolūti labs, Viņš ir tavs Tēvs debesīs, Viņam ir tikai labas domas par tevi, Viņš ļoti mīl tevi, Viņa sirds puksts par tevi. Meklē rakstu vietas Bībelē, kurās Dievs ir labs un mīl tevi, izraksti tās, apliecini tās, mācies no galvas un savā lūgšanu kambarī lūdz caur šīm Rakstu vietām, un neklausies tajos, kuri saka, ka Dievs ir slikts. Kā var ticēt par pilnīgu savu dziedināšanu, ja tu domā, vai tikai Dievs tevi nesoda par kaut ko. Nebūtu forši dzīvot tādā ģimenē, kurā kāds tevi visu laiku soda. Ir skaidri rakstīts, ka Dievs cilvēku nekārdina. Katru cilvēku kārdina viņa paša kārība. Dievs nekārdina, kur nu vēl soda. Dievs nav pieejams ļaunumam, Viņš ir absolūti perfekts. Un, ja kaut kas tavā dzīvē notiek ne tā, kā vajadzētu, varbūt nav zināms iemesls, varbūt tu pats vienkārši kaut kur esi iegājis velna teritorijā. Kāpēc tad Dievs tevi nepasargāja? Tādi ir Dieva principi – Viņš ir džentlmenis, Viņš mīl un neko neuzspiež. Viņš ir ideāls partneris.

Lūdz un pārdomā Rakstu vietas par mīlestību. Es pats pirmajās reizēs Dievam teicu: “Tēti, es mīlu Tevi.” Man nebija nemaz tik viegli pateikt “tēti”, jo man nav bijis mīļš tētiņš, mani neviens nav ucinājis vai ņēmis klēpī. Nekad ģimenē nebiju teicis vārdu “mīlu”. Arī skolā man to neviens neteica. Pirmajās reizēs es vienkārši sapratu, ka Dievs mani mīl, ka man ir jākopj šīs attiecības, un ir pagājis laiks, gadi, un man ir izveidojušās stipras attiecības ar Dievu, es mīlu Dievu. Visu, ko es daru, es daru no mīlestības pret Viņu. Motīvs ir mīlestība pret Dievu, es nevaru citādi. Tas ir Dieva dots, to dod Dievs. Tas ir pārākais motīvs, tas ir augstākais saskarsmes punkts ar Dievu. Un tad vairs nav jāuztraucas, vai pietiks nauda mūsu pasākumam “Dievs, svētī Latviju!”, jo zinu, ka pietiks. Nav jāuztraucas par šīm telpām, vai mēs tās pabeigsim vai nē, jo mēs pabeigsim. Nav vairs jāuztraucas par daudz dažādām lietām, jo tu zini, ka Dievs tevi mīl un vēl tev visu to labāko. Tikai man no savas puses jādara tas, kas man ir jādara.

“Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot.” (1.Korintiešiem 14:1)

“Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet, ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs.” (1.Korintiešiem 9:16-17)

Kāpēc Pāvils sludināja? Viņš mīlēja Dievu. Ja tu mīli Dievu, tad tas, ko tu dari, ir mīlestības vadīts, bet šis mērķis sevī ietver kaut kādas mazākas darbības, kas tev nepatīk, bet tu dari, jo mīli. Nejauc labprātību mīlestībā ar pienākumu labprātībā. Ja tu kādu mīli, tu izpildi arī pienākumus. Mīli tīrību mājās? Tad mazgā, tīri. Patīk? Nepatīk. Ja tu piespiedu kārtā dari labu otram cilvēkam, tad tas nav mīlestībā. Un viņš var pārmest: “Tu mani nemīli, ja ar prieku to neizdarīji.” Nē, tāpēc, ka tu mīli, tu piespiedies un izdari. Lūk, kāda ir praktiska mīlestība mazās lietās.

Vakar bija mūsu mūzikla “Visdārgākā pērle” ģenerālmēģinājums, tas būs pavisam drīz, 16. jūnijā. Tas būs ļoti labs pasākums, kas uzrunās katru cilvēku. Mūziķi, dziedātāji, dejotāji gaismotāji, skaņotāji, horeogrāfi – visi ir ļoti strādājuši pie tā, un būs ļoti labs rezultāts. Tev nav jābūt jūtām pret visu, ko dari, tev ir jābūt vienkāršai mīlestībai pret Dievu. Un tad tu vienkārši izdari to, kas ir jāizdara. Pāvils skaidri saka, ja mēs labprātīgi darām, mums būs alga, ja uz pavēli – esam tikai amata izpildītāji. Dari labprātīgi, bet piespied sevi izdarīt, jo mīli Dievu. Ja tu mīli savu sievu, savu vīru, tu piespied sevi darīt to, kas tev nepatīk, un, ja otra puse tevi mīl, viņa neliks tev darīt to, kas tev nepatīk. Piemēram, par lūgšanām runājot, ļoti daudz reižu ir bijis tā, ka man negribas iet lūgšanā, man negribas braukt uz mežu un lūgt un skaitīt visus apliecinājumus, bet es mīlu Dievu un tomēr gribu to izdarīt, tāpēc es piespiežu sevi un izdaru. Lūk, kas ir mīlestība. Labākais savienojums ar Dievu ir mīlestība.

“Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.” (1.Kēniņu grāmata 11:4)

Salamans atkrita no Dieva un izjauca Dieva valstību virs zemes. Izraēls sadalījās divās daļās. Viņa dēls visu palaida vējā, ko Dāvids un Salamans bija paveikuši. Kāpēc? Viņa sirds nebija iemīlējusies Dievā.

“Un Tas Kungs sadusmojās pret Salamanu, jo viņa sirds bija novērsusies no Tā Kunga, Israēla Dieva, kas divas reizes viņam bija atklājies. Tikai to gan –tavā dzīves laikā Es to vēl neizdarīšu tava tēva Dāvida dēļ, bet Es to atraušu no tava dēla rokas.” (1.Ķēniņu grāmata 11:9,12)

Salamans nekādu sodu nebaudīja; viņš Dievu vairāk neiemīlēja, bet pieķērās elkiem. Viņš baudīja visas svētības, bet sirdī tomēr bija atkāpies. Tu vari būt draudzē un klausīties sprediķus un baudīt svētības, un tajā pašā laikā nemīlēt Dievu. Tu vari baudīt svētības. Kāpēc? Manis dēļ, draudzes dēļ, Dāvida dēļ, tu vari darīt nejēdzības un būt svētīts, bet pagaidām. Interesanti gan, kāpēc Dievs tevi nesoda? Dievam ir Savi plāni. Tāpēc pieķeries Dievam, iemīli viņu, lai tava sirds nepievēršas elkiem, bet gan dzīvajam Dievam. Salamana problēma bija tāda, ka viņš nebija Viņu iemīlējis kā Dāvids Viņu iemīlēja.

“Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.”” (Lūkas 10:27)

Lūk, Bībeles centrs, Dieva gribas centrs, pats pirmais bauslis. Pats pirmais bauslis ir mīlestības bauslis.

“Vai tad Man Efraims tiešām ir tik dārgs dēls un tik mīļš bērns, ka Es viņu vienmēr atceros mīlestībā, kaut gan Es viņu bieži esmu brīdinājis? Taču laikam tādēļ Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!” saka Tas Kungs.” (Jeremijas 31:20)

Ir runa par draudzi, par tevi un mani. Dieva sirds pukst par tevi, Viņš mīl, un viss, kas no mūsu puses būtu jāizdara, ir jāklausās Viņā un jāpaklausa.

“Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.” (1.Jāņa 4:16) 

Mīlēsim, jo Dievs pirmais mūs ir mīlējis. Paldies Tev, Debesu Tēvs, par Tavu mīlestību, ka tad, kad mēs vēl bijām grēcinieki, kad mēs vēl nebijām ieplānoti saviem vecākiem, mēs bijām Tevis plānoti un Tevis mīlēti. Paldies, Dievs, ka Tu Savā lielajā mīlestībā pret mums nāci virs zemes Jēzū Kristū, sūtīji Savu Dēlu Jēzu Kristu. Tu izcieti pazemojumu, Tu izcieti krusta nāvi, Dievs, būdams par mums, sev tik dārgajiem cilvēkiem. Paldies, Jēzu, ka Tu pirmais esi pierādījis Savu mīlestību pret mums. Un mēs atsaucamies Tavai mīlestībai, mēs mīlam Tevi, Dievs. Mēs mīlam Tevi, Kungs, mēs pielūdzam Tevi, dzīvais Dievs. Mēs meklējam Tavu vaigu un vēlamies, lai galvenais motīvs, kāpēc mēs Tev kalpojam, ir mīlestība uz Tevi. Mēs lūdzam, ka tā, kā mēs mīlam Tevi, mēs mīlam arī cilvēkus. Mēs lūdzam, lai mēs mīlam cilvēkus ar nesavtīgu mīlestību, neko nepieprasot, neko neuzstājot, nedraudot. Dievs, Tu esi brīnišķīgs, es lūdzu, pieskaries katram vienam cilvēkam, lai katrs viens piedzīvo Tavu mīlestību, lai katrs viens rūpējas par mīlestību, attiecībām un jūtām pret Tevi, lai mēs katrs viens redzam Tevi kā absolūti labu. Slava Tev, dzīvais Dievs!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Mīlestība – augstākais saskarsmes punkts ar Dievu” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija