Neskaitāmi daudz cilvēku mūsdienās cīnās ar bailēm un dažādām fobijām, tādēļ nespējot izbaudīt kvalitatīvu un pilnvērtīgu dzīvi. Nereti šo problēmu cēlonis slēpjas dažādās okultās darbībās, un cilvēki diemžēl neapjauš no tām izrietošās sekas. Pirms daudziem gadiem Dzidra kopā ar citām meitenēm nolēma izsaukt mirušo garus, un, lai arī toreiz tā šķita tikai kā nekaitīga izklaide, viņas dzīvē tas atstāja nopietnas problēmas – bailes no tumsas un vientulības, kas Dzidru vajāja vairākus gadus. Baiļu un to izraisīto seku nomocīta Dzidra devās uz draudzes „Kristus Pasaulei” rīkoto trīs dienu semināru jeb inkaunteru, kurā viņa saņēma pilnīgu brīvību no bailēm un ieguva ilgi gaidīto sirdsmieru.

Dzidra stāsta: „Daudzus gadus mani nomāca bailes, kuru dēļ nespēju pilnvērtīgi izbaudīt savu dzīvi. Viss sākās ar kādu reizi, kad, mācoties medicīnas skolā, kādā brīvā brīdī kopā ar draudzenēm nolēmām izsaukt mirušo garus jeb griezt šķīvīti, lai noskaidrotu atbildes uz mums interesējošiem jautājumiem, piemēram, par puišiem un attiecībām, ar kādu burtu sāksies nākamā vīra vārds un tamlīdzīgi. Toreiz tas šķita kā nenozīmīgs joks, taču tikai tagad es saprotu, cik nopietnas sekas tas atstāja uz manu turpmāko dzīvi. Gāja laiks, un man parādījās neizskaidrojamas bailes no tumsas, kas ar katru dienu kļuva aizvien stiprākas – es baidījos atrasties tumšās telpās, kā arī vakaros vai naktīs kaut kur doties, jo šķita, ka ieraudzīšu kaut ko šausminošu, piemēram, kādu mirušu guļam grāvī vai ar mani notiks kaut kas ļauns.

Dievam es ticu jau kopš pusaudžu gadiem, un, zinot, ka Viņš spēj atbrīvot no jebkādām problēmām, es nolēmu uzvarēt bailes ar lūgšanu palīdzību. Katru reizi, kad mani sāka mākt panika, es vērsos pie Dieva un apliecināju, ka pār mani ir Viņa miers un man ne no kā nav jābīstas. Pēc kāda laika pamanīju, ka baiļu sajūta samazinās, līdz tā izzuda pavisam, un es varēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un justies droši jebkādos apstākļos. Biju ļoti pateicīga Dievam par savu brīvību un uzvaru, taču diemžēl finansiālu apstākļu dēļ nevarēju katru nedēļu apmeklēt savu draudzi.

Kādā brīdī pamanīju, ka man parādījusies vēl kāda problēma, jo, neesot draudzē un sadraudzībā ar citiem kristiešiem, man sāka parādīties bailes no vientulības – es baidījos palikt viena, savu dzīvi pavadot bez attiecībām un vīrieša sev līdzās. Lai arī zināju, ka ticīgajam doties laulībā ar neticīgo nav Dieva prāts, savu baiļu vadīta uzsāku attiecības ar neticīgu vīrieti. Pēc kāda laika mēs nolēmām dibināt ģimeni, un es pārcēlos uz jaunām mājām. Lasot Bībeli, mani vairākas reizes uzrunāja Rakstu vietas, kas norādīja uz manu nepareizo rīcību.

Vienām bailēm sekoja otras. Pēc neilga laika pamanīju, ka manī sāk atgriezties arī bailes no tumsas, taču šoreiz tās bija daudz spēcīgākas un izteiktākas. Naktīs gulēju pie ieslēgtas gaismas, jo šķita, ka kāds stāv blakus gultai un mani vēro, tāpat arī došanās ārā caur tumšu koridoru un pagalmu manī izraisīja lielu paniku. Reizēs, kad vēlās vakara stundās devos mājās, visu ceļu man bija sajūta, ka kāds seko vai atrodas kaut kur tuvumā, lai nodarītu pāri. Naktīs šķita, ka no augšējā stāva dzirdu soļus un neizskaidrojamu troksni, kas manas tā jau esošās bailes vairākkārt pastiprināja. Baiļu dēļ mani mocīja bezmiegs, kam pēcāk sekoja nogurums, slikta pašsajūta un garastāvoklis. Tās ar katru dienu kļuva aizvien spēcīgākas, līdz iekšēja trauksme sāka parādīties arī dienas laikā. Es jutos nomocījusies un sapratu, ka pati saviem spēkiem šo problēmu neuzvarēšu.”

Dzidra nolēma vērsties pēc palīdzības pie ārsta, kurš viņai ieteica apmeklēt psihologu un izrakstīja antidepresantus, piebilstot, ka zāļu iedarbības dēļ var rasties dažādas nopietnas blakusparādības.

„Dzirdot ārsta teikto, uzreiz nolēmu, ka blakusefektu dēļ izrakstītās zāles nelietošu. Sapratu, ka vienīgais risinājums manai problēmai ir sakārtot savas attiecības ar Dievu un sākt regulāri apmeklēt draudzi, esot kontaktā ar citiem kristiešiem un kalpojot. No savas draudzenes uzzināju, ka Madonā tiek rīkots draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojums, kuru nolēmu apmeklēt. Dievkalpojumā dzirdētais vārds mani ļoti uzrunāja, un jau drīz es sāku doties arī uz iknedēļas mājas grupiņu, kurā saņēmu gan kopīgas aizlūgšanas par manu problēmu, gan iedrošinājumu turpināt cīnīties. Mājās sāku aizvien vairāk lūgt un baiļu brīžos apliecināt Dieva vārdu. Bailes kļuva mazākas, taču neizzuda pavisam, un, savas grupiņas vadītājas pamudināta, es nolēmu doties uz draudzes rīkoto trīs dienu semināru jeb inkaunteru, kura laikā iespējams īpašā veidā satikties ar Dievu un piedzīvot patiesas pārmaiņas. Šajā laikā es nožēloju savus grēkus un lūdzu Dievam piedošanu par savām kļūdām un nepareizajām izvēlēm, kuru dēļ šīs problēmas bija atgriezušās. Tāpat arī es uzzināju, ka sakne šīm bailēm, kas mani vajāja, meklējama tieši šķīvīša griešanā – šīs okultās darbības laikā notiek reāla saskarsme ar ļaunajiem gariem, kuriem tādējādi ļāvu ienākt un darboties savā dzīvē. Lai arī nekādas īpašās sajūtas inkauntera laikā nepiedzīvoju, tomēr ticēju, ka esmu saņēmusi savu brīvību. Kad atbraucu mājās, biju pārsteigta, ka, dodoties gulēt un izslēdzot gaismu, manī bija pilnīgs miers un pēc ilga laika es beidzot varēju labi izgulēties. Es vairs nemokos ar nogurumu, sliktu pašsajūtu un nomāktu garastāvokli. Man vairs nav sajūtas, ka kāds stāv blakus gultai un mani vēro. Vairs nekrītu panikā, ja jādodas caur tumšo koridoru un pagalmu. Arī nākošajās dienās ievēroju, ka manī vairs nav bailes un trauksmes sajūtas pat tad, kad vakarā vienai kaut kur jādodas. Tagad es varu kvalitatīvi izgulēties un koncentrēties nevis uz savām bailēm, bet gan uz daudz svarīgākām lietām un pilnvērtīgi baudīt dzīvi. Šobrīd dzīvoju viena, un man nav arī vairs bailes no vientulības. Nesatraucos, ja arī pavadīšu savu dzīvi bez attiecībām un vīra sev blakus, jo zinu, ka Dievs vienmēr ir līdzās un mīl mani tā, kā nespēj mīlēt neviens cilvēks.

Esmu sapratusi to, ka iegūto brīvību vai dziedināšanu iespējams pazaudēt, rīkojoties pretēji Dieva vārdam un Viņa gribai, tādēļ es ikvienam novēlu katru dienu atvēlēt īpašu laiku Dievam, ko pavadīt divvientulībā ar Viņu, kā arī censties dzīvot svētu dzīvi, jo, atsākot grēkot, vecās problēmas atgriežas ar daudzreiz lielāku spēku. Noteikti svarīga ir arī draudze un mājas grupiņa, jo tieši tā ir vieta, kurā saņemt Dieva mīlestību un tapt stiprinātam un iedrošinātam iet tālāk. Pat, ja tu esi rīkojies nepareizi, Dievs tev piedod, tevi mīl un vēlas palīdzēt, tādēļ meklē savu palīdzību Viņā!”

Dzidras Zemzares liecību pierakstīja Monta Gulbe