Ludziņa „Ziemassvētku rīts” beidzās ar vārdiem,
ko galvenā varone Kristīne teica savai māsīcai: „Nāc, es tev pastāstīšu, ko Dievs ir darījis manā dzīvē!” Tad nu es gribu arī tev pastāstīt, ko Dievs ir darījis un ko Viņš dara gan manā, gan citu cilvēku dzīvēs. Šodien ir Ziemassvētku laiks, bet vai šis nosaukums ir īsti piemērots un atbilst šim laikam? Latviešu tauta šos svētkus dēvē par Ziemassvētkiem, kaut patiesībā visa pasaule šajā dienā atzīmē Dieva nākšanu virs zemes cilvēka miesā. Un kāds ir Viņa vārds? Jēzus Kristus. Dievs apžēlojās par cilvēci, nāca cilvēka miesā, nomira par mūsu grēkiem un trešajā dienā augšāmcēlās. Un šobrīd Viņš ir dzīvs! Nevienas citas reliģijas līderis vai dibinātājs nav nomiris par taviem grēkiem. Neviens cits nespēj tevi darīt brīvu no iekšienes, neviens cits tev nespēj atņemt iedzimto grēku, kā tikai Jēzus Kristus. Arī, ja tu būtu pats svētākais cilvēks virs zemes, turētu desmit baušļus un negrēkotu, tev jāzina, ka katram cilvēkam, kas ir piedzimis šeit, ir iedzimts grēks. Jo no tā brīža, kad pirmie cilvēki, kuri sagrēkoja jeb aizšāva garām mērķim (tulkojumā „grēks” nozīmē – netrāpīt mērķī), nepaklausīja Dievam un dzīvoja pēc sava prāta, grēks ienāca viņu dzīvē un pēc tam viņu pēcnācēju dzīvē. Zinātnieki tos sauc par gēniem, kristietība to sauc par pārmantotu grēcīgumu. Bībele saka:

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

Nav neviena taisna cilvēka, neviena, kas dara labu, it neviena. Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība. Sods par grēku cilvēkam ir nāve – gan fiziska, gan garīga. Un tieši tāpēc Jēzus atnāca cilvēka miesā un nomira tavā vietā. Jēzus Kristus atstāja savu mācību, kas ir šajā grāmatā – Bībelē, visu grāmatu grāmatā. Tur ir rakstīts tas, ko Jēzus darīja un ko Viņš runāja. Dievs ir atklājis Sevi caur Savu vārdu, caur Bībeli un paldies Dievam par šo grāmatu! Paldies Dievam, ka mēs nedzīvojam, piemēram, komunisma laikā, kad Bībele bija aizliegta, vai inkvizīcijas laikā viduslaikos, kad Bībele bija tikai dažu cilvēku rokās, un kas tulkoja to tā, kā pašiem bija izdevīgi. Paldies Dievam, ka šī grāmata mums ir pieejama un mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā ir ticības brīvība. Jēzus mums atklāj – ja mēs ticam tam, ka viņš ir nomiris par mūsu grēkiem, tad viņš piedod mums mūsu grēkus. Ja mēs atzīstam savu grēcīgumu – gan iedzimto, gan tagadējo, ja mēs atzīstam Jēzu kā Kungu savā dzīvē, tad Dievs piedod mums mūsu grēkus un pieņem mūs. Dievs ir svēts un Viņš nevar pieņemt cilvēku, kurš ir nesvēts, un tieši tāpēc Viņš ar Savām asinīm izpirka mūs, jo Kristus asinis mazgā un šķīsta no katra grēka. Un ticībā uz Kristu, uz Viņa upuri, mēs varam būt sadraudzībā ar savu Debesu Tēvu un dzīvot mūžīgi.

Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, sagrēkoja un pazaudēja mūžīgo dzīvību un dzīvi paradīzē. Tādēļ viņu pēcnācēju dzīvē, arī mūsu dzīvē, ienāca slimības, depresija, grēks, perversijas, kari un ciešanas. Un tieši tāpat kā caur vienu cilvēku, Ādamu, pasaulē ienāca grēks, tieši tāpat caur vienu cilvēku, Jēzu Kristu, Dievs atgriež mums debesis. Mums atkal var būt attiecības ar Dievu, jo Dievs ir radījis cilvēku pēc Sava tēla un līdzības attiecībām ar Sevi. Bet tajā brīdī, kad cilvēks nepaklausīja Dievam jeb sagrēkoja, viņš pazaudēja šo statusu, un notika pēc Dieva Vārda:

„Tai dienā, kad tu ēdīsi no tā [aizliegtā augļa], tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:17)

Dieva radītie pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, bija nemirstīgi un dievišķi. Viņi nezināja, kas ir ciešanas un slimības, viņi nezināja, kas ir bēdas, depresija, karš, bāreņu nami. Viņi dzīvoja debesu dzīvi reālā miesā, reāli uz zemes. Bet tajā brīdī, kad sagrēkoja, viņi to visu pazaudēja. Cilvēks dzīvo vairāk vai mazāk simts gadus, turklāt cilvēks var nomirt vairākas reizes. Pirmā nāve ir garīgā nāve  – tas notiek tad, kad cilvēks dzīvo bez Kristus. Bet līdzko cilvēks pieņem Kristu par savu Kungu, viņš garīgi piedzimst no augšienes un iemanto dzīvību. Otrā nāve ir fiziskā nāve – tas notiek tad, kad cilvēks nomirst šeit uz zemes miesā. Ja cilvēks ir atzinis Jēzu par savu Glābēju, tad viņš turpina mūžīgo dzīvi ar Dievu debesīs.

„Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:12)

Pestīšana ir veclaicīgs vārds, citiem vārdiem sakot, tā ir glābšana. Glābšana no kā? No elles. Glābšana no grēka sekām, glābšana pašam no sevis. Jēzus tulkojumā ir – „glābējs”.Debesu Tēvs, es lūdzu, ka Tu atver mūsu ausis un acis, ka mēs redzam un dzirdam, un pieņemam vēsti no Tevis! Šis brīdis ir pats svarīgākais, jo es sludinu Dieva vārdu. Ja tu sapratīsi un pieņemsi to, ko es runāju, tas izmainīs tavu dzīvi. Dievs izcels tevi no elles un ievedīs debesīs. Ne tajās debesīs, ko mēs redzam un kur ir mākoņi, zvaigznes, saule un mēness, bet gan tajās debesīs, ko mēs neredzam ar šīm acīm, bet kuras reāli eksistē. Kur nav ne vaidu, ne sāpju, un kur nav arī nebūtība. Tā ir reāla vieta, kur dzīvo svētie, kur ir eņģeļi, kur ir Dievs! Tur ir mūžīga Dieva klātbūtne.

Kāds amerikāņu mācītājs reiz restorānā satikās ar kādu cilvēku, bet pirms tam viņš bija dzirdējis šī cilvēka raksturojumu. Vai tu esi kādreiz ticies ar grūtiem cilvēkiem, kas ir stūrgalvīgi un nepatīkami? Tā ir nepatīkama sajūta, kad tev sevi ir jāpārvar, lai viņam ko pateiktu vai atbildētu. Ir ļoti nepatīkami atrasties šādu despotisku cilvēku klātbūtnē. Tātad šis mācītājs satikās ar šādu „grūtu” cilvēku, kuru viņa paziņas raksturoja kā pilnīgi neciešamu, necaursitamu, nelokāmu, despotisku, šaurpierīgu un neparasti cietu. Pēc pusstundas mācītājs varēja apstiprināt katru vārdu, ko cilvēki bija teikuši par viņu. Viņš tiešām tāds arī bija. Pēkšņi mācītājs juta iekšēju pamudinājumu pastāstīt šim cilvēkam par Dievu, par to, kas notika Ziemassvētkos, ko Jēzus ir izdarījis viņa dēļ – nomiris pie krusta un augšāmcēlies. Mācītājs iekšēji sacēlās pret šo balsi, viņam taču bija skaidrs, ko atbildēs šis nelokāmais un stūrgalvīgais cilvēks! Taču mācītājs pārvarēja savas šaubas un bailes un teica: „Vai tu zini, ka Jēzus piedod grēkus un ņem grēcinienus līdzi uz debesīm?” Lūk, tādi precīzi bija viņa vārdi. Uzrunātais padomāja un atbildēja: „Nē, tādiem, kā es, Viņš nevar piedot grēkus.” Mācītājs atbildēja: „Vai tu vēlies, lai es tev pastāstu, kā Viņš to dara?” Un viņš piekrita. Mācītājs pastāstīja evaņģēliju – par grēkā krišanu, Ādamu un Ievu, kā Dieva Dēls nāca cilvēka miesā un nomira par katru grēcinieku. Šo evaņģēliju arī es tev gribu šodien izstāstīt! Pēc sarunas restorānā katrs no viņiem devās savās gaitās, un mācītājs bija ļoti samulsis, jo šī saruna nebija patīkama. Mācītājs bija stāstījis par Jēzus upuri un Viņa asinīm – to, kas viņaprāt šim cilvēkam absolūti nebija pieņemams. Bet pagāja divas dienas un mācītājam zvanīja telefons – zvanīja šis pats cilvēks un stāstīja: „Tu zini, ko? Es pārdomāju to, ko tu man teici pie pusdienu galda, un, zini, ko es izdarīju? Es tajā pašā vakarā aizgāju savā guļamistabā, nokritu uz ceļiem un teicu: „Dievs, es esmu grēcinieks, man ir vajadzīgs Glābējs!”” Viņš pieņēma Jēzu kā savu Kungu, viņš atzina, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Viņš atzina, ka nav pestīšanas nevienā citā, jo nav zem debess neviens cits vārds cilvēkiem dots, kurā mums lemta ir glābšana. Šis cilvēks kļuva par kristieti un par aktīvu draudzes locekli. Mācītājs ar viņu kļuva par labiem draugiem. Šis cilvēks draudzē bija septiņus gadus, un pēc tam aizgāja pie sava Tēva debesīs. Pēc septiņiem gadiem viņš nomira, taču viņš bija izglābts! Viņš šodien ir kopā ar Kristu debesīs. Dažiem no mums nav vairs atlikuši pat septiņi gadi. Un ir jautājums – kur tu pavadīsi mūžību? Jo nav glābšanas nevienā citā. Tu nevari pats sevi izglābt, tu nevari pats sev piedot grēkus, tu nevari pats saviem spēkiem dzīvot mūžīgi, tu nevari pats izbēgt no elles un iet uz debesīm. Jo glābšana ir tikai Jēzū Kristū. Neviens cilvēks nav nomiris par taviem grēkiem, neviens nav augšāmcēlies un dzīvs, kā vien Jēzus. Visu lielāko viltus reliģiju praviešu kapus mēs zinām, taču Jēzus kaps ir tukšs! Jēzus ir dzīvs – vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Draugs, Dievs gaida Tevi! Un laika nav daudz. Tikai Jēzus ir tavu grēku izpircējs. Ko nozīmē izpirkt grēkus? No ebreju valodas tas nozīmē – piedošanu, grēku atņemšanu. Tas nozīmē izpirkt, noņemt, paņemt, apklāt, novākt vispār. Tas tāpat attiecas uz vārdiem apžēlot, piedot, samierināt, attīrīt, atbrīvot. No grieķu valodas tas nozīmē – atbrīvot, atdot īpašumu caur samaksu. Tas attiecas arī uz atbrīvošanu no važām, cietuma un verdzības. Jēzus ir atbrīvotājs. Jēzus ir Tas, Kurš samaksā. Ar savu nāvi pie krusta Viņš samaksā par tavu nāvi. Jo grēka alga ir nāve.

Kurš no jums nekad nav sagrēkojis? Kurš no jums nekad neko nav nozadzis? Kurš nekad nav pārkāpis laulību? Varbūt atradīsies kāds cilvēks, kurš tiešam nekad nav pārkāpis laulību, bet vai tiešām viņš nekad nebūs pārkāpis laulību savās domās, savās fantāzijās? Vai ir kāds cilvēks jūsu vidū, kurš nekad nav melojis? Vai tu nekad nevienam neesi melojis? Viens no baušļiem skan: „Tev nebūs nepatiesu liecību dot”. Grēka alga ir nāve. Tu esi samelojis – tas nozīmē nāvi. Kāda nāve? Garīga nāve, mūžīga pazušana ellē. Nav neviena taisna, it neviena! Mums visiem ir vajadzīgs Glābējs! Un nestāsti man, ka tu vari ar meditācijas palīdzību iegūt kādu īpašu stāvokli, kad tu esi brīvs no miesas vēlmēm. Bet kur paliek iedzimtais grēks? Tu esi grēkos dzimis! Mēs visi esam grēkos dzimuši no netiklām mātēm un netikliem tēviem.

„Jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst Dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

„Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)

Mums ir vajadzīgs Glābējs. Viss, kas mums ir vajadzīgs, ir atzīt, ka mēs esam grēcīgi un grēcinieki, un mēs nespējam saviem spēkiem ne sevi izmainīt, ne atņemt savus grēkus, ne iedzimtos, ne tagadējos, un ka mēs nespējam saviem spēkiem dzīvot mūžīgi. Mums ir jāsaprot, ka mūsu dzīve virs zemes ir tikai vēja plūsma. Tas ir kā tvaiks, tas ir kā īss brīdis uz mūžības fona. Bet kur tu pavadīsi mūžību? Tas, lūk, ir Ziemassvētku brīnums. Pats lielākais brīnums ir tas, ka Dievs ir nācis cilvēka miesā un upurējis pats Sevi. Ko nozīmē upurēt pašam sevi? Es tūlīt tev pateikšu pašu svarīgāko. Es tev pateikšu evaņģēliju. Klausies uzmanīgi! Dievs radīja cilvēku. Pirmie cilvēki bija Ādams un Ieva. Pirmie cilvēki, ko Dievs radīja, bija bez grēka – svēti, tīri, šķīsti un mūžīgi. Viņi nezināja, ko nozīmē sāpēs bērnus dzemdēt, viņi nezināja, ko nozīmē sūri, grūti strādāt, lai apgādātu ģimeni. Viņi nezināja neko no tām visām pasaules bēdām, kas šobrīd ir cilvēkiem. Paradīzē bija daudz koku un augļu koku. Citi to uztver burtiski, citi pārnestā nozīmē, bet fakts ir skaidrs – Dievs atļāva ēst no visiem dārza augļiem, tikai no viena koka nē – no ļaunā un labā atzīšanas koka. Vai tu seko līdzi? Es Tev pastāstīšu visu Bībeli dažās minūtēs. Pašu svarīgāko es pateikšu dažās minūtēs. Ja Tu sapratīsi un pieņemsi, tas izmainīs Tavu dzīvi un Ziemassvētku brīnums atnāks tavā dzīvē. Jēzus spēks un jaunpiedzimšanas spēks ienāks tevī un tavā dzīvē.

Tātad tikai no viena koka Dievs cilvēkiem aizliedza ēst – no ļauna un laba atzīšanas koka. Šie cilvēki to zināja, viņi nedaudz bija iepazīstināti ar to, ka pastāv ļaunums. Ļaunums jau pastāvēja, sātans bija sacēlies pret Dievu un bija nomests virs zemes kopā ar saviem eņģeļiem. Un sātans, čūskas izskatā, kārdināja Ievu. Paradīzes dārzā, pie šī ļauna un laba atzīšanas koka viņš kārdināja Ievu. Ieva skatījās un šo koku, uz šiem augļiem un viņa atcerējās Dieva vārdus: ”Ja jūs baudīsiet [ēdīsiet] no šī koka, jūs mirdami mirsiet.” Arī šodien piepildās Dieva griba un Dieva prāts, kas ir atklāts Bībelē. Ja mēs nedzīvojam pēc tā, mēs mirdami mirstam. Mūsu dzīvēs parādās dažādas nāves un lāstu izpausmes, un pēc šīs dzīves virs zemes ir mūžīga pazušana. Kā Bībelē teikts:

”Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.” (Marka 9:44)

Un sātans kārdināja. Šodien kārdināšana notiek dažādos veidos. Un velns teica: ”Jūs nemirsiet vis! Jūs būsiet kā Dievs! Jūs zināsiet, kas labs un kas ļauns, un būsiet kā Dievs! ”

„Tad čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1. Mozus 3:4-5)

Citiem vārdiem – jūs paši varēsiet noteikt, kas labs un kas ļauns. Jūs paši varēsiet noteikt, kas ir slikts un kas ir labs. Bet Bībele saka, ka nav nevienā citā pestīšanas. Nav cita vārda, nav cita Dieva. Ir gari un ir eņģeļi. Bet ir tikai viens Dievs – visa Radītājs, visa Iesākums un visa Gals. Un Viņš deva konkrētus norādījumus – tikai no viena koka neēst! Bija tikai viena lieta, ko nevajag darīt, pārējo visu var. Tātad Dievs atļauj darīt visu, izņemot grēkot. Ieva skatījās uz šo koku, viņai tas likās tīkams, salds, acij patīkams un viņa klausījās sātana vārdos. Viņa dzirdēja arī Dieva vārdus „Jūs mirdami mirsiet.” Arī tagad es tev saku: ”Tu mirdams mirsi, ja aiziesi projām no šīs vietas bez Jēzus sirdī.” Precīzāk sakot, ja tu nodzīvosi savu dzīvi un tajā brīdī, kad tu mirsi, nebūsi paspējis pieņemt Jēzu sirdī, tad tu mirdams mirsi. Ne tikai fiziskā nāvē, bet mūžīgā pazušanā. Un to saka Dievs. Tie nav mani vārdi. Un Ieva ņēma šo augli un baudīja. Rezultātā Ieva un Ādams pazaudēja savu stāvokli debesīs un tika izdzīti no Paradīzes Dārza. Tam seko Dieva vārds:

„Sievai Viņš sacīja: “Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas – sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” Un cilvēkam Viņš sacīja: “Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, – lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas.” (1. Mozus 3:16-17)

Grēka sekas sievietēm ir sāpēs bērnus dzemdēt un būt atkarīgām no vīra, bet vīriešiem – smagi strādāt, lai nopelnītu maizi un apgādātu ģimeni. Sagrēkojot cilvēks pazaudēja mūžīgo dzīvošanu un Dieva tuvumu. Cilvēks vairs nebija bezgrēcīgs un grēciniekam nav iespējams būt sadraudzībā ar Dievu. Vai tu saproti, ka galvenais grēks ir domāt, ka tu pats vari būt Dievs!? Ka tu pats vari noteikt to, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Pats izvēlēties veidu, kādā tikt glābtam. Caur tādu pravieti, caur šitādu mācību, caur meditāciju, ar naudu, caur reliģiju, ar labiem darbiem. Draugs, nav neviens cits Vārds cilvēkiem zem debess dots, kurā mums lemta glābšana! Ne reliģija, ne labi darbi tevi neglābs! Tevi var glābt tikai Jēzus Kristus.

Tātad, Ādams un Ieva pazaudēja savu bezgrēcību, bet lai viņiem būtu vismaz kaut kādas attiecības ar Dievu, cilvēku upuru (nāves) vietā tika nogalināti dzīvnieki. Cilvēki no dzīvnieku ādām taisīja sev apģērbus. Pirmais upuris, lai cilvēks nemirtu, bija dzīvnieka upuris. Ko tas nozīmē? Asinīs ir dvēsele, dzīvība. Un kad šo dzīvnieku asinis tika izlietas, tas bija kā aizvietotājupuris – dzīvnieks aizvietoja cilvēka nāvi, jo grēka alga ir nāve. Taču no iekšienes šie dzīvnieku upuri cilvēku brīvu nedarīja. Šādā veidā tas turpinājās simtiem un tūkstošiem gadu. Israēlā tika uzcelts templis, kurā lija dzīvnieku asinis. Lūk, kāda bija cilvēka derība ar Dievu – par saviem grēkiem upurēt dzīvniekus. Cilvēks bija grēcīgs, un, pirmkārt, tas bija no paaudzes paaudzē mantots iedzimts grēks. Tās ir mantotas slimības un kaites, precīzāk – cilvēks no paaudzes paaudzē manto nāvi dažādās formās un izpausmēs. Šī grēka izpausme – nāve – ir cilvēka miesā dažādos veidos – dusmas, rūgtums, nepiedošana, strīdi ģimenēs. Cilvēks pats nav spējīgs dzīvot svētu dzīvi. Dievs nevar pieņemt nesvētu cilvēku, tāpēc līdz Jēzus atnākšanai pastāvēja dzīvnieku upuru kārtība, kurā dzīvnieku asinis aizvietoja cilvēku asinis. Jo grēka alga ir nāve, un cilvēkam ir jāmirst par saviem grēkiem.

Pirms 2000 gadiem Jēzus teica: „Ir laiks, pietiek, Es nākšu Pats!” Dievs atstāja debesis, iedzima cilvēka miesā Jēzū Kristū un labprātīgi nomira pie krusta. Jēzus nomira Golgātas kalnā pie krusta, trīs dienas bija miris, bet trešajā dienā augšāmcēlās. Jēzus Kristus ir dzīvs, Bībele saka – Viņš sēž pie Dieva labās rokas. Dievs ir trīsvienīgs –Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Līdzīgi kā arī cilvēks ir trīsvienīgs – ar dvēseli, garu un miesu. Dievs nāca virs zemes, lai atbrīvotu mūs no grēka – lūk, tas ir patiesais Ziemassvētku brīnums!

Ja tu tici un atzīsti savu grēcīgumu Dieva priekšā, Jēzus ienāk tevī, mājo tevī un dara tevi svētu. Dievs pieņem tevi caur Jēzus upuri, un tu dzīvo mūžīgi. Tu atgūsti atpakaļ to, ko pazaudēja Ādams un Ieva. Tavā dzīvē atnāk dziedināšana un brīvība, atnāk finansiāla svētība. Tās ir tādas nelielas debesu izpausmes cilvēka dzīvē virs zemes. Taču pats svarīgākais, ka pēc savas miesas nāves tu nedodies uz leju, bet gan uz augšu – uz debesīm, lai būtu kopā ar Kristu mūžīgi. Vai tā nav laba vēsts? Par mums, grēcīgiem cilvēkiem, Dievs atdeva savu Dēlu, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi!

Tu dzirdēji evaņģēliju. Tu tikko dzirdēji pašu Bībeles centru. Jēzus ir vienīgais grēku izpircējs. Tikai caur Viņu tu vari tikt atgriezts debesu valstībā, svētībā, Dieva klātbūtnē un mūžīgā dzīvībā.

„Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:12)

Paldies Tev, Jēzu!

Nav daudzo ceļu Dievs. Vai tu zini, ka sātans arī šodien nāk un kārdina, sakot – tu pats vari izlemt vai izvēlēties, kas ir labs un kas ir ļauns, un tu nemirsi, bet dzīvosi mūžīgi! Bet Dieva Vārds apgalvo, ka nav cita vārda, kurā ir pestīšana un mūžīgā dzīvība.

Kāpēc ne cita reliģija, tikai Kristus? Tāpēc, ka nav pestīšanas nevienā citā. Citās reliģijās vispār nepastāv tāds jēdziens kā „iedzimtais grēks”, un viņiem nav grēku izpircēja. Visu citu reliģiju dibinātāji un aizsācēji ir tikai mirstīgi cilvēki. bet vai mirstīgs cilvēks var pats sevi izglābt?

Katrs cilvēks Latvijā un lielākajā daļā pasaules valstu izvēlas, kam ticēt. Draugs, es izvēlos ticēt Glābējam, Dieva Dēlam. Kāds austrumu reliģijas dibinātājs meklēja dzīves jēgu, Jēzus atnāca, zinot dzīves jēgu, lai nomirtu par taviem grēkiem!

Citi  paņem šo Bībeles pantu un balsta uz to savu mācību:

„Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu Savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu. Un, ja kāds neklausīs Maniem vārdiem, ko viņš runās Manā Vārdā, no tā Es to prasīšu.” (5. Mozus 18:18-19)

Ar to viņi domā, ka ir vēl kāds beidzamais pravietis, lielāks par Jēzu. Taču tas ir pravietojums par Jēzus atnākšanu! Draugs, tas ir viens no 300 pravietojumiem Vecajā Derībā, kas liecina par Jēzu un ne par ko citu! Bībele to pierāda:

„Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.” (Mihas 5:1)

Dieva Vārds saka, ka pravietis nāks no Betlēmes. Vēl Bībelē, Vecās Derības pravietojumā, ir rakstīts, ka pravietis nāks no Dāvida nama, tas ir, viņa ciltstēvs būs Dāvids. Vecās Derības Raksti tika pabeigti aptuveni 400 gadus pirms Kristus nākšanas. Veco Derību veido daudz un dažādu praviešu atklāsmes no Dieva, un tajā ir 300 pravietojumi, kas runā par Glābēja nākšanu – tie ir pierakstīti vairākus simtus un tūkstošus gadus pirms Kristus atnākšanas.

Lai arī cik atstrādāta un skaista būtu reliģija – tā pati par sevi neglābj! Jēzus ir Glābējs. Ir tikai viens Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Vai tu esi dzirdējis tādu terminu „kristīgā reliģija”? Ir milzums daudzums cilvēku un draudžu, kas ir reliģiozas un kas noliedz Kristus upuri. Un es esmu pārliecināts, ka daudzi no tiem, kas lasa šo svētrunu, ir reliģiozi cilvēki. Reliģija tevi, draugs, neglābs! Reliģija apgalvo, ka Marija, Jēzus māte, ir bez grēka un tieši tāpat kā Jēzus ir uzbraukusi debesīs. Šāda reliģija un šāda mācība atņem Kristus upurim jebkādu jēgu. Tikai viens ir Glābējs, tikai viens ir grēku izpircējs. Ir tikai viens ceļš pie Dieva, un Viņa Vārds ir Jēzus. Reliģija saka, ka cilvēks vakarēdiena laikā savienojas ar Kristu, bet ir tikai viens vārds, kurā ir lemta glābšana. Ne jau vakarēdiens glābj, bet Jēzus Kristus! Tā ir personīga tikšanās ar Kristu, grēku nožēla un attiecības ar Viņu. Reliģija saka – glābšanai ir nepieciešami labi darbi, bet labi darbi neglābj, tikai Kristus glābj! Nav neviens cits Vārds zem debess dots, kurā mums lemta pestīšana. Reliģija stāsta, ka grēciniekam ir otrā iespēja – pabūt šķīstītavā un pēc tam tikt debesīs. Bībelē nav nekas teikts par šķīstītavu!

„Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa.” (Ebrejiem 9:27)

Pēc nāves nav šķīstītava, bet gan tiesa – elle vai debesis. Reliģija māca – ja draudze vai cilvēki par mirušo liks sveces, samaksās draudzei un lūgs par aizgājušā dvēseli, tad viņš nonāks debesīs ātrāk. Šādas mācības noliedz Kristus upuri – tie ir antikristi. Lasi Bībeli!

„Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists.” (2. Jāņa 1:7)

Ikviens, kurš noliedz Jēzu, miesā nākušu virs zemes, kurš piedāvā papildu ceļus uz debesīm, ir antikrists. To saka apustulis Jānis, Jēzus māceklis un sekotājs. Jānis pazina Jēzus Kristu personīgi. Un no kurienes rodas antikristi?

„Bērniņi, ir pēdējā stunda, un, kā jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies; no tā mēs noprotam, ka ir pēdējā stunda. No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši, bet viņi nav pie mums palikuši, lai atklātos, ka viņi nav visi mūsēji.” (1. Jāņa 2:18-19)

No mums iziet antikristi, no kristiešiem un kristīgās reliģijas. Antikristi atkārto Ādama un Ievas grēku, iedomājoties sevi par dieviem, kas paši noteiks ceļu uz debesīm, kas ir labs un kas ir ļauns. Draugs, reliģija apgalvo, ka tradīcija un Bībele ir vienlīdzīgas. Bet augstākā autoritāte ir Dieva Vārdam – Bībelei. Jo nav pestīšanas nevienā citā, jo nav neviens cits Vārds zem debess dots cilvēkiem, kurā mums lemta pestīšana. Nesen redzēju kādu reklāmu, kas vēstīja „Ziemassvētki – bagāti ar tradīcijām”, un tā arī ir – Ziemassvētki un daudzas kristiešu draudzes ir bagātas ar tradīcijām – ar bildēm, ar krustiem, ar dažādiem rituāliem, kas sola ar labiem darbiem, ar ziedošanu, ar krusta mešanu un klanīšanos nonākšanu debesīs. Bet tikai Jēzus ir ceļš uz debesīm. Faktiski šādas reliģijas ir pašapmierināšanās reliģijas – pašpestīšana, pašglābšana, mēs paši noteiksim, kas labs un kas ļauns. Tā ir kā masturbēšana. Pameditēsim, padarīsim labus darbus, paticēsim kaut kam, kaut ko samaksāsim, kaut kādus rituālus izpildīsim, iesvētīsimies, salaulāsimies baznīcā, nokristīsimies un iesim uz debesīm. Tikai Jēzus personīgi tevi var aizvest uz debesīm, apkārtceļu nav. Es ticu Jēzum!

Vai tu vēlies pierādījumus? Šeit es esmu, Mārcis Jencītis! Ja tu nevari saprast Jēzus asiņu spēku, paskaties uz mani. Šeit ir arī liecinieks – mana māte, kas tik daudz ir cietusi manis dēļ. Pirms divpadsmit gadiem es biju narkomāns un dzērājs. Un es personīgi nepazīstu nevienu, kurš pats saviem spēkiem pēc gadiem ilgušas narkotiku lietošanas būtu atbrīvojies no narkotiku varas. Bez narkotiku un alkohola atkarības man bija arī dažādas seksuālas perversijas, es biju zaglis un manā galvā bija tāda putra, ka tu to pat iedomāties nevari. Viss mainījās brīdī, kad es teicu: „Jēzus, es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, ka Tu esi nomiris par maniem grēkiem un augšāmcēlies. Es esmu grēcinieks, man ir vajadzīgs Glābējs.” Dievs ar spēku ienāca manā dzīvē un darīja mani brīvu pēc divpadsmit gadu ilgas narkotiku lietošanas un alkoholisma. Un tas notika vienā mirklī. Jēzus ir dzīvs! Šajā zālē sēž daudz kristiešu, kuriem Jēzus ir izmainījis dzīvi.

Un man nav bail mirt, jo es zinu, ka ja es tagad nomiršu, es satikšos ar savu debesu Tēvu un mūžīgi būšu kopā ar Viņu. Es būšu tādā stāvoklī, kādā bija Ādams un Ieva. Jo esmu pieņēmis vienīgo grēku izpircēju – Jēzu.

Un tagad es vēlos uzrunāt pašnāvniekus. Es par to domāju, jau gatavojot šo sprediķi. Es vēlos uzrunāt katru, kas mūs redz, klausās vai lasa. Es gribu lūgt par tevi Dievu. Uzskata, ka Ziemassvētki ir pašnāvību laiks. Varbūt ne pats svētku laiks, bet pirmais janvāris un tālākie datumi gan. Pašnāvībās pasaulē katru gadu aiziet bojā miljons cilvēku. Tas ir vairāk nekā visos pasaules karos kopā. Pašnāvību mēģina izdarīt divdesmit miljoni cilvēku gadā, bet, paldies Dievam, viņiem tas neizdodas. Sievietes parasti indējas ar medikamentiem, vīrieši karas un šaujas.  Vīrieši pašnāvnieki ir 3-4 reizes vairāk nekā sievietes. Zini, kāpēc tik daudz  vīriešu nogalina sevi? Jo viņi nav vīrieši! Īsts vīrietis galu sev nedarīs. Daudzas sievietes ir vīrišķīgākas par vīriešiem, arī šodien Latvijā. Vīrieši, būsim vīrieši, gādāsim par sevi un savām ģimenēm! Sāksim ar sevi. Un ja mēs, vīrieši, netiekam galā ar sevi, mums ir viens grēku izpircējs – Jēzus Kristus. Es vēlos teikt tiem, kam ir pašnāvības domas un depresija, vientulība un sāpes – mans pienākums ir tevi brīdināt, ka ir Kāds, par kuru Bībelē ir rakstīts:

„Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad Tas Kungs mani pieņems.” (Psalms 27:10)

Dievs tevi pieņems, ja nāksi pie Viņa! Ja tevi ir pametis tavs puisis vai draudzene, ja tu esi pazaudējis darbu, tu esi finansiālā krīzē vai tu neredzi savai dzīvei jēgu, man tev ir laba ziņa – tev ir cerība! Jēzus Kristus. Pieņem Viņa upuri! Viņš spēj izglābt tevi no depresijas, Viņš grib izglābt tevi. Jo tik ļoti Dievs pasauli un katru cilvēku tajā ir mīlējis, ka atdevis Sevi Pašu – savu Dēlu par mums, lai katrs cilvēks taptu brīvs, dziedināts un bezgrēcīgs. Ja tu izdarīsi sev galu šodien, tu šodien arī nonāksi ellē. Ja tu izdarīsi sev galu pirmajā janvārī, tu pirmajā janvārī būsi ellē. Tas nav atrisinājums. Risinājums ir Jēzū Kristū. Viņš ir tavu grēku izpircējs, un Viņš tiks galā ar tavu iedzimto grēku. Viņš pieņems tevi un tu piedzimsi no augšas. Tev būs jauna dzīve un jauni draugi. Es lūgšu kopā ar tevi!

Mīļais debesu Tēvs, es atzīstu, kas esmu grēkojis. Esmu grēcinieks. Es ticu, Jēzu, ka tu esi vienīgais Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Es ticu, ka Tu nāci virs zemes cilvēka miesā, ka Tu nomiri par maniem grēkiem un aizvietoji manu nāvi. Man nav jāmirst, jo Tu nomiri manā vietā. Lūdzu, piedod man manus grēkus un ienāc manā sirdī. Āmen!

Un steidzies apmeklēt dzīvu Dieva draudzi, lasi Bībeli katru dienu, lūdz Dievu katru dienu. Dievs, Tu esi tik labs pret mums! Ja tu apzinies, ka esi grēcinieks, un grēcinieku mēs esam šeit daudz, un tu neesi atpirkts no elles, neesi pieņēmis Jēzu Kristu, ja tu pats esi vēlējies sevi izglābt un iet savus ceļus, bet tu vēlies pieņemt Kristu un viņa upuri, tu vari to tagad izdarīt. Es kopā ar tevi lūgšu Dievu. Mēs skaļi lūgsim grēku nožēlas lūgšanu, lai Jēzus ienāk tavā sirdī un izglābj tavu dvēseli no nāves. Rīt tu vari jau vairs nebūt uz šīs zemes, un šī ir tava iespēja. Neaizej bez Kristus! Bībele skaidri saka:

„Jo, kas kaunas Manis un Manu vārdu dēļ, tā paša dēļ kaunēsies Cilvēka Dēls, kad Viņš nāks Savā un Sava Tēva un svēto eņģeļu godībā.” (Lūkas 9:26)

Ja tu tagad kaunēsies pieņemt Jēzu kā savu Glābēju, Jēzus tevis dēļ kaunēsies, kad tu stāvēsi Dieva tiesas priekšā.

„Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6)

Nekāda reliģija, svecītes, tavi mirušie mamma un tētis tev nepalīdzēs. Tikai Jēzus Kristus. No Jēzus ir atkarīgs tavs liktenis. Nāc un samierinies ar Viņu. Izlīdzinies ar Dievu. Jo neviens cilvēks, kas ir dzirdējis šos vārdus, tos neaizmirsīs – tie rādīsies sapņos, Svētais Gars tos atgādinās katram. Lai katrs izbēg no elles un ieiet Tavā valstībā, Kungs! Lūgsim grēku nožēlas lūgšanu, atkārto šos vārdus:

Mīļais debesu Tēvs, es atzīstu, ka esmu grēcinieks. Es atzīstu un ticu, ka Tu, Jēzu Kristu, esi cilvēks un Dievs. Un Tu nomiri par maniem grēkiem. Jāmirst bija man, bet nomiri Tu. Tu nepaliki kapā, Tu augšāmcēlies, Tu esi dzīvs. Lūdzu, piedod visus manus grēkus. Ienāc manā sirdī. Āmen!

Ja tu lūdzi šo lūgšanu, no šī brīža tavi iedzimtie un esošie grēki ir piedoti. Tie ir atņemti un tu esi nomazgāts tīrs. Tas nenozīmē, ka tev vairs nebūs grēcīgas tieksmes, taču lasi Bībeli katru dienu, jo tieši tur ir atklāts, kāds ir Dievs un kāda ir Viņa griba, lūdz Dievu, slavē Viņu katru dienu un apmeklē draudzi. Atrodi sev draugus draudzē. Un centies dzīvot tā, kā māca tas Kungs. Un lai arī kā tev ies, ja arī tev gadīsies sagrēkot, atceries, ka Jēzus ir nomiris par taviem grēkiem. Dievs skatās uz tevi kā uz svētu un pilnīgi tīru, Viņš ir pieņēmis tevi – tāds ir mīlošais Dievs! Dievs nekad tevi neatstās, ja vien tu pats Viņu neatstāsi.

Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece