Aizvadīto neformālo pasākumu nedēļa draudzē „Kristus Pasaulei” aptvēra gan marta beigas, gan svētdienu 1. aprīlī.
Daudzas mājas grupas savus neformālos pasākumus organizēja tieši Smieklu dienā – 1. aprīlī. Šoreiz par saviem pasākumiem un to idejām stāsta mājas grupu vadītāji Velta Kalniņa, Iveta Veinberga un Artūrs Danenbaums:

Velta: Pagājušo svētdien mūsu grupas pasākums notika Dienas centrā “Ābeļzieds”. Mēs kopīgi mācījāmies dejot līnijdejas. Tās pasniedza Dienas centa darbiniece Katrīna, ar kuru jau bijām pazīstami agrāk. Viņa stāstīja, ka līnijdejas var dejot gan līnijās, gan aplī, kas daudziem bija jaunums. Mūsdienās šīs dejas ir kļuvušas modernākas, tajās tiek izmantoti arī sporta deju elementi. Deju ča – ča – ča ritmā apguvām arī mēs, un tā kļuva par mūsu mīļāko, bet nedz vieglāko deju. Mēs iemācījāmies dejot līnijdeju aplī ar vienkāršiem soļiem, kā arī apguvām deju pie kantrī mūzikas, kur šādas mūzikas pavadījumā līnijdeju pirmsākumi meklējami ASV.

Pēc dejām mēs visi sēdāmies uz mīkstajiem pufiem pie galda, uzēdām, spēlējām spēles, dzērām tēju un baudījām kopīgo atmosfēru. Tā bija laba atpūta. Pēc fiziskas darbības rosījās  jaunas domas un idejas. Visi devās mājās laimīgi un labi atpūtušies.

Iveta: Saldus draudzē aizvadīto svētdien pēc dievkalpojuma mums bija talantu pēcpusdiena. Bijām ap 40 cilvēku, katrs rādīja ko prot un ar ko nodarbojas brīvajā laikā. Bija gan tortes un kulinārija, ko ikviens varēja degustēt, gan paraugdemonstrējumi ar skrituļdēli. Katrs varēja iesaistīties un arī pamēģināt pats. Kāda meitene rādīja, kā izgatavot rotaļlietas no koka. Bija arī skečs un dziesmas.

Bez kopēja cienasta un tējas mums bija arī dažādas spēles. Tā mēs uzzinājām daudz ko jaunu viens par otru. Pirms neformālā pasākuma mūsu draudzē bija dievkalpojums, kurā piedalījās arī tie cilvēki, kuri mūsu pasākumā bija pirmo reizi. Dievkalpojumā bija liecības par to, ko Dievs ir darījis mūsu dzīvēs.

Artūrs: Organizējot šo neformālo pasākumu un izvērtējot dažādas idejas, nonācām pie secinājuma, ka Rīgā ir diezgan daudz dažādu interesantu muzeju, uz kuriem vēl ne reizi nav būts. Mums kā vīriem sirdij tuvāka ir tehnika, arī antīkie spēkrati. Līdz šim Rīgas motormuzeju bija apmeklējuši tikai mani puikas skolas ekskursiju ietvaros.

Motormuzeja apmeklējums izvērtās ļoti interesants, priecēja plašā ekspozīcija. Uzzinājām daudz jauna par pasaules autobūves vēsturi, arī to, ar kādām ekskluzīvu marku mašīnām brauca bijušie padomju līderi. Īpaši interesanti bija militārās un ugunsdzēsības tehnikas eksponāti. Bija arī dažs labs pārsteigums. Kaut arī retro vāģīši izskatās lieli un smagnēji, salīdzinot ar mūsdienu automašīnām, nekad nebūtu ticējis, ka 1924. gadā ražots automobilis spēja attīstīt 120 km/h lielu ātrumu!

Pēc muzeja apskates mēs turpinājām sadraudzību turpat esošajā kafejnīcā.

Artūrs Danenbaums.