Manā ģimenē jau vairākās paaudzēs ir raksturīgas nesakārtotas sieviešu un vīriešu personīgās attiecības vai nelaimīgas laulības.
Ne viena vien radiniece dzīvo tā saucamajā civillaulībā, ir laidušas pasaulē ārlaulības bērnus vai arī apprecējušas vīriešus, kam ir smagas alkohola un citu veidu atkarības.

Mana mamma nav bijusi precējusies, un savu tēvu es nekad neesmu redzējusi un pazinusi. Līdz ar to kopš mazotnes es uzturējos sieviešu sabiedrībā un sāku uzskatīt, ka sievietes ir tās, kas ir ģimenes galvenais balsts. Es nezināju, kāda ir vīrieša loma ģimenē, jo sev apkārt nekur neredzēju labu piemēru. Starp visiem maniem radiniekiem ir tikai viena veiksmīga laulība, līdz ar to man veidojās sagrozīta izpratne par attiecību veidošanu un laulībām.

Man patika filmas un stāsti par īstermiņa gadījuma sakariem. Pusaudžu vecumā biju izlasījusi daudz rakstu, kas runāja par obligātu vajadzību pēc seksa, bet nekad nepieminēja ilgstošas attiecības un laulību. Manu domāšanu vadīja pārliecība, ka cilvēki nespēj būt kopā visu mūžu, jo tad, kad ir iepazītas otra cilvēka negatīvās rakstura īpašības, kopdzīve kļūst neiespējama. Es pat mēdzu uzslavēt cilvēkus, kas apzināti nedevās laulībā, jo uzskatīju, ka viņi ir reālistiski un saprot, ka agrāk vai vēlāk viņu attiecības nonāks strupceļā, no kura vienīgā izeja būs šķiršanās. Attiecībās ar pretējo dzimumu es meklēju tikai savu fizisko un emocionālo vēlmju apmierināšanu.

Uzsākot studijas augstskolā, jau pirmajās dienās iepazinos un iedraudzējos ar kursa biedreni, kas jau ilgus gadus bija pārliecināta kristiete. Viņa man stāstīja par Dievu un arī to, kā Dievs raugās uz attiecībām starp vīrieti un sievieti. Starp augstskolā studējošajām meitenēm bija kristietes, kas apliecināja, ka viņām nebūs nekādu intīmu attiecību līdz kāzām. Sākumā man šo meiteņu stiprā pārliecība šķita absurda un bezjēdzīga. Es pat mēdzu viņas izsmiet kopā ar pārējiem neticīgajiem jauniešiem.

Kādu reizi aizgāju līdzi draudzenei uz lūgšanu vakaru. Šeit es pirmo reizi dzīvē ieraudzīju cilvēkus, kas runā par patiesiem brīnumiem, ko Dievs darījis viņu dzīvēs. Arī es vēlējos piedzīvot palīdzību no Dieva puses, un manī radās ticība Dievam un Viņa spēkam. Es sapratu, ka arī man nepieciešama Dieva palīdzība – skolā, eksāmenos, finansēs. Jāpiebilst, ka attiecībās ar puišiem vienmēr baidījos, ka mani sāpinās un nenovērtēs.

Pamazām es sāku lasīt Bībeli un piedalīties jauniešu lūgšanās, taču mana izpratne par pretējo dzimumu nemainījās. Ar laiku sapratu, ka nespēju lūgt Dievu un Viņam tuvoties, jo man traucē nepareizas attiecības ar puisi. Es lūdzu Dievam spēku no šī puiša izšķirties, un Dievs pārdabiski atbrīvoja manu sirdi, ka spēju to izdarīt. No tā brīža es pieņēmumu lēmumu pārtraukt jebkāda veida nepareizas attiecības ar pretējo dzimumu, jo Bībele atklāj, ka intīmas attiecības drīkst pastāvēt tikai laulībā starp vīru un sievu.

Pēc diviem gadiem nonācu draudzē „Kristus Pasaulei”, kur iepazinu Dieva gribu un arī Viņa plānu laulībai. Sāku lasīt kristīgas grāmatas par garīgajiem spēkiem un uzzināju, ka lietas, kas atkārtojas vairākās paaudzēs pēc kārtas, ir lāsts, ko radījis grēks. Ieraudzīju, ka pār manas dzimtas sievietēm valda lāsts, kas neļauj doties veiksmīgā laulībā un atstāj bērnus bez tēviem. Kad aizbraucu uz draudzes rīkoto lūgšanu nometni inkaunteru, kalpotāja aizlūdza par to, lai Jēzus spēkā šis lāsts pār manu dzīvi tiktu salauzts. Es zināju, ka tagad esmu brīva no jebkādiem lāstiem un ieguvu ticību, ka kādreiz došos veiksmīgā laulībā, kas ilgs visu mūžu.

2012. gada sākumā tieši savā draudzē „Kristus Pasaulei” iepazinos ar savu tagadējo vīru, ar kuru apprecējāmies šā gada janvārī.

Lai nepieļautu grēka seku postošo ietekmi uz savu turpmāko dzīvi un laulību, mēs savas attiecības veidojām tā, kā to Dievs ir atklājis Bībelē. Līdz kāzām starp mums nebija nekāda fiziska kontakta – mēs neskūpstījāmies un nestaigājām, sadevušies rociņās. Ikviens zina, cik grūti ir savaldīt savu miesu attiecībā pret pretējā dzimuma cilvēku, kuru esi iemīlējis. Tādēļ arī mēs lieki neriskējām un līdz kāzām nepavadījām laiku divatā romantiskās attiecībās. Mēs gaidījām kāzu dienu, lai pēc tam izbaudītu attiecības tā, kā Dievs to radījis un paredzējis. Mēs abi zinājām, ka intīmas attiecībās pirms kāzām ir grēks, tāpēc arī mūsu pirmais skūpsts bija pēc tam, kad mācītājs bija mūs salaulājis. No šodienas skatupunkta varu teikt, ka laulībā fiziskam kontaktam pirms kāzām nav nekādas nozīmes, jo otra iepazīšana un īstā attiecību veidošana notiek tikai kopdzīvē. Jo mazāk cilvēki būs viens otru baudījuši pirms kāzām, jo lielāku prieku otrs cilvēks spēs sagādāt laulības dzīvē.

Jau tagad redzu, ka mūsu laulība ir laimīga un Dieva svētīta, jo mēs izvēlējāmies attiecības veidot pēc Dieva prāta. Bailes, ka mani nenovērtēs, ir pazudušas, jo zinu, ka mans vīrs vēlas dzīvot pēc Dieva prāta. Ja laulātais draugs dzīvo pēc Dieva baušļiem, tad viņš otru pusīti neatstās, bet gan Dieva spēkā cīnīsies ar grūtībām. Zinu, ka šis lāsts vairs nevalda pār manu dzīvi, jo mani bērni nedzims ārlaulības sakaros, bet gan Dieva veidotā laulībā. Attiecībās, kuru pamats ir Jēzus, nav vietas lāstiem.

Šī laulība ir brīnums – Jēzus upura spēks ir pārtraucis paaudžu lāsta varu manā dzīvē.

Laura Gruševa