“Tu jau nevelc plaušās. Velc dūmus plaušās. Skaties, kā es to daru.” Tā iesākās mans vienpadsmit gadu garais smēķēšanas ceļš. Turpat, piemājas pagalmā, aiz šķūnīšiem, ar tā laika “sirdsdraudzeni”.

Man bija 11 gadu, kad pirmo reiz pamēģināju, kas ir cigarete. Divus gadus, tikai niekojos, līdz 13 gados tā pati draudzene iemācīja smēķēt pa īstam. Smēķēšana bērnībā ir bijis kā modes trends, kas pārtapa atkarībā, un pēcāk jau tapa par nomierinošu patvērumu pat no mazākā stresa. Ir bijis posms, kad, aci nepamirkšķinot, dienā nosmēķēju 20 cigaretes. Tas viss aizgāja lielā galējībā – tā kā dzīvoju kopmītnēs un saņēmu tikai stipendiju, es bieži izvēlējos neēst, lai tikai pietiktu naudas cigaretēm. Tā bija gatavā elle, ja kāda diena bija jāpavada bez cigaretes, jo kļuvu nervoza, viegli aizkaitināma un nepacietīga. Biju gatava jau iet pa ielu un lasīt “izsmēķus”, lai tikai dabūtu nikotīna devu.

Tā tas turpinājās astoņus gadus, līdz pirms trim gadiem nolēmu, ka tam ir jāpieliek punkts. Bez cigaretēm varēju noturēties augstākais nedēļu. Tolaik es pārstāju pirkt cigaretes vai tabaku, sāku arī strādāt, bet stresa vai alkohola ietekmē es vienalga ķēros pie cigaretes. Cenšoties atmest smēķēšanu, biju pieņēmusies svarā līdz pat 78 kg, kas ir par 15 kg pāri mana auguma normai. Ārējā izskata un liekā svara dēļ es arvien vairāk sāku stresot. Toreiz es liktenīgi nonācu uz ielas un paliku bez darba. Tajā pašā dienā man palīdzīgu roku sniedza kāds puisis no draudzes “Kristus Pasaulei”, kurš man bija pazīstams jau no pusaudžu gadiem. Pat iedomāties nevarēju, ka reiz viņš būs manas mājas grupas vadītājs. Viņš mani uzaicināja uz draudzi, kur tieku novērtēta un celta. Es vairs nebiju viena šai cīņā, jo mēs visi kopā sākām par manu problēmu lūgt Dievu. Es arī pati lūdzu par brīvību no atkarības un par nomāktību liekā svara dēļ. Pusotru gadu es lūdzu un cīnījos. Kad atrados starp draudzes cilvēkiem, man bija spēks turēties pretī atkarībai, bet, esot “dzerstiņos”, atkal biju ar cigareti zobos. Tomēr es nepadevos un savu apņemšanos neatstāju, jo biju noticējusi Bībelē rakstītajam – “Lūdziet, tad jums taps dots”. Pēc kāda laika tiešām saņēmu savu brīvību, bet nevaru atcerēties konkrēti to “klikšķi”, kad tas notika, bet es skaidri zinu, ka jau pus gadu ir pilnīgi izzudusi jebkura vēlme smēķēt, no cigarešu dūmiem man pat aizcērtas elpa. Turklāt es aktīvi sportoju un veiksmīgi esmu zaudējusi 12 kg. Bez Dieva, Bībeles un draudzes es viena nesasniegtu to, kas man ir šodien.

Es aicinu ikvienu, kuram ir kādas atkarības vai smagums dvēselē, pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kuri tev palīdzēs iepazīt Dievu. Mēs esam radīti, lai dzīvotu brīvībā!

Laura Ozola