Postīt izpostiet visas tās vietas, kur tautas,
ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem, un zem katra zaļa koka. Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku stabi, jums jāsadedzina ugunī viņu elku koki un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi. Lai, kad sāksi tur dzīvot, tu nedarītu to pašu, ko darīja šie cilvēki. Jo viņi tika iznīcināti tikai tāpēc, ka pielūdza elkus.5.Mozus 12:2-3
Pirms Israēls tika ievests Apsolītajā zemē (tā ir visa tā svētība, ko Dievs tev grib dot, kas ir minēta Dieva Vārdā un kas attiecas uz visām tavām dzīves sfērām – gan tavu garu, dvēseli un emocijām, gan uz tavu prātu, miesu, ģimeni un finansēm), Dievs brīdināja tautu, ka tur dzīvo cilvēki, kuri kalpo elkiem. Šie cilvēki ir uzcēluši altārus, kuri pielūdz koku un akmeni un tev būs to visu iznīcināt, nopostīt. Dievs atņēma šo zemi viņiem un atdeva to tev, jo neviens elku kalps neieies debesu valstībā, jo Bībele saka, ka ne netikļi, ne vīriešu piegulētāji, ne dzērāji, ne mantrauši un cita veida elku kalpi neredzēs debesu valstību.
Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Mateja 25:31-34,41
Dievs mūs šķiros kā avis šķir no āžiem. Avis pa labo roku, āžus pa kreiso roku, un tur būs tie, kuri pielūdz elkus, ne dzīvo Dievu. Pa labai rokai būs tie, kuri ir saņēmuši piedošanu un dzīvo Dieva gribā, kuri ir palikuši uzticīgi līdz galam. Tie, kuri pa kreiso roku, tiks iemesti neiznīcīgā ugunī – ellē. Uzticamie kalpi Kristum ieies Debesu valstībā mūžīgā dzīvībā.
Debesu valstība sākas jau šeit virs zemes tajā brīdī, kad es atveru savu sirdi Kristum. Viņš ir piedodošs, žēlsirdības pilns un pacietīgs Dievs. Jēzus tevi mīl un viņš brīdina tevi šodien, ja tu esi iepazinis Dievu, tad noposti visus altārus savā dzīvē. Visus tos grēkus, kurus tu esi darījis, izmet no savas galvas un no savas sirds. Visas tās lietas, kas neatbilst Dieva vārdam un kas atgādina tev par to, izmet no sava nama, no savas galvas un no savas sirds. Visu kas tevi šķir no Kristus mīlestības, noposti un iznīcini, lai tev nav vēlēšanās darīt tā, kā dara pagāni, lai tev nav vēlēšanās uzcelt altārus savā prātā, savā sirdī.
Tāpēc Dievs caur Mozu saka: „Postīt nopostiet altārus!” Altārus, kurus šie cilvēki uzcēluši uz augstiem kalniem, uz pakalniem, un zem katra zaļa koka, kur pagadās – visur. Pie visa, kas kaut kā izceļas. Tāpat arī mūsu dzīvē: lai kas tas arī nebūtu – tavas emocijas, tava prāta vecā dzīve – visur ir elki.
Bet tajā brīdī, kad tu savā dzīvē ielaid Dievu, Viņš saka: noposti tos elkus, noposti tos altārus, kas ved tevi prom no Dieva. Kad mēs atgriežamies pie Dieva mēs sākam iekarot Apsolīto zemi, sākam iekarot sevi, kļūstam par savas dzīves pārvaldniekiem, jo līdz šim tavu dzīvi ir vadījuši mēmi elki, tu esi bijis dēmoniskās atkarībās, tu pats neesi bijis tu pats. Augstākā dēmoniskā forma, kad cilvēka dvēselē, garā velns ieņem tādu vietu, ka cilvēks sāk domāt, ka tas ir viņš. Taču īstenībā dēmons domā caur tavām smadzenēm un tu domā, ka tas esi tu pats. Jebkuru cilvēku, kurš nevalda pats pār savu dzīvi, kontrolē dēmoni. Tas nozīmē, ka ir kaut kādi altāri tavā dzīvē, kas dod vietu velnam. Velns pats par sevi nav tiesīgs ienākt un valdīt tavā dzīvē, ja vien tu pats velnam nedod vietu. Dievs saka: „Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.”
Mēs bieži vien atstājam kaut ko no savas vecās dzīves, lai gan tas neatbilst Dieva vārdam, un turpinām par to domāt un varbūt pat vēl darīt. Tas būs elku altāris. Tā ir nepaklausība, kur mēs atveram durvis sātanam. Es nesaku, ka pats sātans atnāca un tevī iemājoja, bet es saku, ka viņa armijas kareivji – ļaunie gari, dēmoni iemājo tevī un kontrolē tevi. Sākumā tikai kādu daļu, līdz pilnībā pārņem tevi savā varā. Sargies, ka tu nedari tā kā viņi.
Ja tu šodien esi pieņēmis Jēzu savā dzīvē, nedari vairs tā, kā tu darīji pirms tam. Nedomā, kā pirms tam – noposti šo veco domāšanu, noposti šos altārus. Tas ir tas, kam ebreji nepaklausīja, viņi nenopostīja altārus, viņi ņēma paraugu no pagānu tautām. Rezultātā tepat Rīgā tika iznīcināti 80 000 ebreju. Lāsts ir pār šo tautu, un tas nav tikai pār šo tautu vien, bet gan pār katru kas nemīl Dievu.
Ja nav nopostīti altāri, automātiski sāk darboties lāsts. Nedod velnam mazo pirkstiņu, tas paņems visu roku un pēc tam tevi visu. Kriminālajā pasaulē ir reāls atgadījums, kas aprakstīts grāmatā ar nosaukumu „Temīda ir bezspēcīga.” Tur ir kāds cilvēks, kurš nogalina savu mīļoto, ieliek viņu skapī un dzīvo ar viņu savu dzīvi. Ik pa laikam viņš atver savu skapi, izņem savu mīļoto, nosēdina viņu blakus pie galda un sarunājas ar viņu. Tieši tāpat ir ar mūsu altāriem – kaut kādas pagātnes lietas. Taču Bībele saka, kas ir bijis, ir pagājis un viss ir tapis jauns. Kad tu pieņem Jēzu, ienāc draudzē, mājas grupiņā, tev sākas jauna dzīve. Kas bijis, ir pagājis, tu vairs nevari dzīvot, kā dzīvoji līdz šim , tu nevari vairs domāt, kā domāji līdz šim, tu vairs nevari domāt, kā domā tavi klases biedri, kaimiņi, kā mamma vai tētis. Tu vari domāt, kā domā Kristus, kā māca Dieva vārds. Tikai tā es varu nosargāt savu brīvību.
Visapkārt mums ir garīgā pasaule – tur ir ne tikai Dieva eņģeļi, bet arī velna eņģeļi. Ikviena doma, kas nav no Dieva, ir ielikta no ļaunajiem eņģeļiem. Katru dienu, ik brīdi caur manu galvu izskrien 100 dažādas domas. Mans saprāts tiek bombardēts, bet tā vēl nav problēma, tas ir pilnīgi normāli. Bet, ja es atļaujos paņemt šo domu, sāku pārdomāt un tīksmināties par to, un pat sāku kalt plānus, tas jau ir grēks. Tas ir pirmais akmens elku altārim.
Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Mateja 5:28
Tev nav fiziskā veidā jāpārkāpj laulība: pietiek, ka tu tikai iztēlojies sevi ar viņu gultā – un tas jau ir noticis. Sargā savu domu dzīvi! Noposti šos altārus! Ar Dievu nav nekā neiespējama. No tā brīža, kad tu esi ar Kristu, tevī mājo Svētais Gars, un Svētā gara spēkā tu vari darīt galu miesas darbībai, tu vari domāt tikai to, ko tu gribi domāt.
Pirms es atgriezos pie Dieva, es dzīvoju kādā dzīvoklī upes krastā. Kad es izgāju no ieslodzījuma, es varēju atgriezties tajā mājā dzīvot. Bet šī māja man saistījās ar veco dzīvi, kad es dzēru un dzīvoju veco dzīvi. Mani kaimiņi vēl joprojām dzēra un dzer vēl šodien. Es tajā mājā uzaugu, sākumā tur nebija dzertuves: māju cēla mans vecaistēvs , kaimiņos dzīvoja mana tēva māsa, tā bija manas ģimenes māja, bet ar laiku viss izmainījās. Un es tur vairs neatgriezos, es nomainīju vidi, es nevēlējos, lai šī māja atgādina man manu veco dzīvi. Tas nenozīmē, ka es nevarēju tur dzīvot, ne jau dzīvoklis izšķir tavu likteni. Man iekšēji vairs negribējās tur atgriezties. Es biju jauns radījums, jauns cilvēks, es negribēju tur atgriezties, es iekšēji jutu pretīgumu pret šo vietu. Tagad es dzīvoju lieliskā dzīvoklī, kurā nekas mani nesaista pie pagātnes atmiņām. Es novācu no savas dzīves to, kas varētu domās celt altāri.
Kad mēs dzīvojam bez Dieva, sākot jau no skolas laikiem, mums izveidojas nepareizas dvēseles saites un gadījuma sakari. Arī manā dzīvē ir bijuši šādi sakari. Un, kad mēs ar sievu apprecējāmies, man joprojām glabājās fotogrāfijas un manai sievai bija kāds gredzens, ko bija uzdāvinājis kāds vīrietis. Mēs bijām apprecējušies un mums tas viss bija. Neviens nenāks un neliks mums tos iznīcināt, taču, kopš tā brīža, kad pieņēmu Kristu, tūlīt sāku pārdomāt, vai tik man nevajag tikt vaļā no šīm lietām. Svētais Gars mani pamudināja izmest tos. Mana sieva rīkojās tieši tāpat. Mēs nopostījām altārus, kas saistīja mūs ar veco dzīvi. Es nevēlējos, lai kaut kas atrastos starp mani un manu sievu. Mūsu gadījumā šie cilvēki liek mums mieru, bet ir gadījumi, kad cilvēki nedod tev mieru un iet pie saviem burvjiem, un lūdz savus Dievus, lai iegūtu tevi atpakaļ.
Izvēlies šodien svētību vai lāstu! Ja es nenojaucu savus altārus, tie pakāpeniski tiek celti arvien lielāki, līdz es iemantoju lāstu un tieku Dieva atmests, jo Dievs mūs šķiros, kā avis un āžus. Kas tu vēlies būt? Sava Tēva svētītais vai nolādētais? Viena lieta, kad tu saki, ka negribi būt nolādēts , otra lieta, kā tu dzīvo un rīkojies šodien. Mēs tiekam tiesāti pēc darbiem, pēc tā, kā mēs dzīvojam. Man atmiņā ir kāda sieviete, kura nāca uz lūgšanu. Viņa bija slima ar vēzi, un es lūdzu par viņu. Svētais Gars man uzrādīja, ka viņa ir pieķērusies amuletam, kurš karājās viņai kaklā. Viņa ticēja vairāk šim piekariņam, kā Dievam. Jo, kad teicu, lai viņa piekariņu noņem, viņa kategoriski atteicās to darīt, atbildot: „Neparko!” Un Dievs neparko viņu nevarēja dziedināt. Dievs nevar mūs svētīt, kamēr mēs turamies pie nīcīgiem elkiem.
Kas ir tavās mājās? Manā mājā, manā grāmatu plauktā ir tikai un vienīgi kristīga rakstura grāmatas plus pasaulīgas grāmatas, kuras noder manai kalpošanai un līderībai. Mums ģimenē ir katram savs dators. Mēs ar sievu paši varam izšķirt, ko internetā skatīties un ko nē. Skatos tikai to, kas man ir noderīgs. Taču manai meitai ir speciāla programma, kas ir brīvi pieejama internetā, un viņa var skatīties tikai to, jo viņa ir vecāku kontrolē. Ja viņa kaut ko grib redzēt, viņa uzklikšķina „prasīt atļauju vecākiem”. Ja prasītais nav kaitīgs un ir labs, es atļauju. Ir ierobežojumi, jo bērni, jaunieši un pusaudži, paši nevar pilnībā pastāvēt un tāpēc ir pilnīgā vecāku atbildībā. Ikvienu bērnu var izaudzināt laimīgu, mīlošu un tādu, kādu grib Dievs – stipru, ar mērķiem, perspektīvām, potenciālu. Jauniešiem ir pašiem sava atbildība Dieva priekšā. Tava mamma vai tētis neies ellē tavā vietā, bet es runāju par to, kurš ir atbildīgs.
„Kas apgrēcinās vienu no šiem mazajiem, tam uzkārs kaklā dzirnakmeni un labāk viņu jūrā noslīcinās”. Viņš saka, cik svarīgi ir audzināt savus bērnus. Kā tu audzini savus bērnus? Kādā vidē tu viņus ieliec? Vai tu pats viņus audzini, vai dod viņus pasaules audzināšanā. Tavi bērni ir daļa no tevis, tie ir tavs turpinājums. Kā tad tā, ka viena tava daļa kalpo Dievam, bet otra pasaulei? Ar vienu kāju debesīs ar otru ellē. Cilvēkiem bieži nepatīk, ka viss ir tik krasi – balts vai melns. Mūs jau no mazām dienām audzina, ka ir arī pelēks, ka var izlīst pa vidu. Tev nav jābūt baltam vai melnam, tu vari būt tāds pelēks. Kad tu liecini par Dievu, kad tu stāsti par savu veco dzīvi – kā tu stāsti, cik daudz laika tu veltī saviem grēkiem? Par ko tu ar sajūsmu vairāk stāsti? Kāds ir tavs motīvs?
Nedari Tam Kungam, savam Dievam, tā, jo viss, kas ir Tam Kungam negantība un ko Viņš ienīst, to tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie gan savus dēlus, gan savas meitas ugunī sadedzinājuši saviem dieviem. 5. Mozus 12:31
Neskrien pakaļ vecajam dzīves veidam! Salīdzini visu ar Dieva vārdu! Ja tev ir regulārs laiks ar Dievu caur Bībeles lasīšanu un lūgšanām, tu intuitīvi zini, kas ir pareizi un kas nē. Intuitīvi tu vari nojaust, ko tev Svētais Gars saka. Ja tu regulāri esi mājās grupiņā, regulāri esi draudzē, tad izstrādājas intuīcija, ka tu jau zini, tev pat nav jāskatās Bībelē, tu jau zini: tas ir normāli, to var un to nevar. Tu zini, kas ir pareizi. Pat biznesa darījumos tu zināsi, kur iesaistīties un kur nē.
Svētais Gars vada caur Dieva vārdu. Tikai tad viss ir kārtībā, kad tu esi paklausīgs vadītājam, regulāri pavadi laiku pie Bībeles, tava Bībeles izpratne ir veselīga un tu uzņemies kalpošanu. Lūk, tad ir veselīga domāšana un ar laiku izstrādājas intuīcija, kas ir pareizi un kas nepareizi. Piemēram, sākumā man vajadzēja vairāk ieskatīties šajā lapiņā, tagad es varu nosludināt arī bez tās. Esmu iestrādājies un iemācījies, mana būtība ir to darīt. Tieši tāpat visās dzīves sfērās ir Svētā Gara vadība. Svētais Gars ikdienas parāda, kā rīkoties, ko domāt, ko nedomāt, ko pieņemt un ko nepieņemt.
Cilvēki viens otram dara pāri, visvairāk pāri dara tuvākie. Mēs esam draudze, kur kalpo cits citam. Katram ir savs vadītājs, vadītājam palīgs un cilvēki grupiņā. Cilvēki ir savstarpēji saistīti, viņiem ir attiecības. Un tas neattiecas tikai uz grupiņu, bet arī uz tavu ģimeni, uz taviem draugiem, paziņām, kristiešiem, nekristiešiem, kolēģiem, darba biedriem. Var būt tā, ka tu mīli cilvēku un pieķeries viņam. Bet, ja es cilvēku mīlu, tad ne tikai ar prātu, bet arī ar savām emocijām. Taču tam visam ir kaut kāda robeža, lai es ar savu mīlestību nesāku viņu kontrolēt. Tad tas ir grāvis. Bet var būt, ka tu viņu mīli normāli un nav normāli, ja šis cilvēks samin tavu mīlestību ar kājām. Protams, ka tev tas būs sāpīgi un tam nebūs viegli tikt pāri. Grūtāk iet tiem, kuri neveselīgi pieķeras cilvēkiem. Bet no otras puses, mēs nevaram mīlēt arī bez emocijām un pieķeršanās, jo Bībele saka, nedariet tam Kungam savam Dievam tā, – to ko tu dari savai mammai, to tu dari Dievam, to ko tu dari savam vadītājam grupiņā, to tu dari Dievam. Nedari savam Dievam tā, Dievs jūt, Dievs ir dzīvs! Viņš radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības. Cilvēks, tāpat kā Dievs, sastāv no trīs daļām. Dievam ir Trīsvienība – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Tāpat cilvēkam ir trīs daļas – miesa, gars un dvēsele. Un dvēsele, savukārt, arī sastāv no trīs daļām: prāts, griba un emocijas.
Ja mēs ceļam altārus, mēs darām pāri Dievam, un Viņš to jūt. Jo ik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu. Jo viņš savu mīlestību pierāda ar to, ka Viņš, Dievs būdams, mīlestības dzīts, pazemojās līdz krusta nāvei. Tas pierāda, ka viņš mani mīl. Tie nav tukši vārdi. Es zinu, ka Jēzus mani tiešām mīl. Un, kad tu sāc celt savā dzīvē šos altārus, tu dari pāri Tam Kungam. Nedariet to savam Kungam, jo viņš arī jūt! Tā tu bradā viņa mīlestību ar kājām. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka tajos brīžos, kad kāds mūs neuzņem kā Dieva bērnus, tas Dievu neuzņem. Ja tu savu vadītāju ignorē un atgrūd, tu ignorē Dievu un atgrūd Dievu. Un neko nelīdz tavas neauglīgās atrunas. Ja tu brauc virsū līderim, tu brauc virsū Dievam. Ģimenē brauc virsū tēvam, tu brauc virsū Dievam, spļauj sejā Dievam.
Visur ir sava kārtība. Tajos brīžos, kad cilvēks samin tavu mīlestību, ir divi varianti. Pirmais – nekad nevienu vairs nemīlēt, jo es otrreiz vairs negribu piedzīvot to, ko pārdzīvoju. Es vairs nemīlēšu tā, es vairs nerūpēšos tā. Es vairs negribu to. Dievs saka, ja tevi neuzņem kādā pilsētā, izej no tās un nokrati pīšļus no kājām. Tev jau nav jāļauj visu laiku sevi bombardēt. Bet, ja viņš nožēlo un nāk atpakaļ ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, turpini viņu mīlēt. Ja kāds tev ir darījis pāri tas nenozīmē, ka tāpēc tu pārstāsi mīlēt sevi un citus. Un lūk, altāris! Nedariet savam Dievam tā! Nedariet cilvēkiem tā!
Kad kāds draudzē grēko, es to jūtu. Kāpēc? Es esmu aiz Dieva nākamais šīs draudzes autors. Šī draudze sākas no manis un šī ir mana ģimene. Tiem, kas man tuvāki, es arī emocionāli pieķeros. Protams, ne pārmērīgi, jo es nevienu negribu kontrolēt. Un, ja šis cilvēks grēko, es to jūtu. Man par to ir jādomā. Un man jāpieliek pūles, lai izmestu to no galvas. Taču man ir jāpieņem lēmums: mīlēt citus cilvēkus vai ne. Nē, es pieņemšu lēmumu vēl vairāk mīlēt citus cilvēkus. Lai sāp! Kāpēc man tas ir sāpīgi? Tāpēc, ka manī mājo Svētais Gars. Un Bībele skaidri saka: neapbēdiniet Svēto Garu! Svētais Gars ik reizi apbēdinās, ja es redzu nepareizas lietas. Šādas situācijas īpaši grūtas ir sievietēm, viņas var pat iekrist depresijā. Ticības dzīvē šādas lietas aizskar katru. Tu esi pamanījis, ka arī tevi tās aizskar ? Un Dieva vārds saka: „Noposti šos altārus! Un nedariet Tam Kungam, savam Dievam tā!
Kāda bija Jēzus mīlestība, kad viņš karājās pie krusta? Par tiem cilvēkiem, kas darīja viņam pāri, viņš teica, lai Tēvs piedod tiem, tiem, kas viņu zaimoja, pazemoja, jo viņi nezina, ko viņi dara. Vai Jēzum sāpēja tanī brīdī sāpēja? Vai viņš piedeva? Vai viņš tāpēc pārstāja mīlēt cilvēkus? Nepārstāja. Tad nu līdzināsimies Kristum! Necelsim šādus altārus savā dzīvē!
Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: ēda, dzēra un precējās, līdz, kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja. Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja. Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ.
Pieminiet Lata sievu! Lūkas 17:26-32
Kā nopostīt altāri?
Jēzus atbild uz jautājumu kad nāks Dieva valstība. Tu zini, ka Latu Dievs izveda no Sodomas un Gomoras, un šo pilsētu iznīcināja. Dievs teica, lai neskatās atpakaļ, bet Lata sieva paskatījās atpakaļ, un tajā brīdī viņa pārtapa par sāls stabu. Tajā brīdī, kad tu pieņem domu no velna un to sāc pārdomāt savā prātā, velns sāk savu pazudināšanas darbu. Vienīgā recepte, kā izpostīt altārus ir neskatīties atpakaļ. Jauniešiem ir portāls „facebook” un „draugiem. lv”. Tu atnāc pie Jēzus un tev ir problēma no vecās dzīves – nepareizie kontakti, kuri vienkārši ir jāizdzēš. Manai meitai nav atļautajos sarakstos šo portālu. Taču paies 2- 3 gadi, un viņai tie būs. Bet šodien vēl nē. Tētis zina, tētis nav muļķis. Tas attiecas arī uz pieaugušiem cilvēkiem. Ja tev ir problēmas ar sociālajiem tīkliem, tad dzēsies ārā no tiem ārā. Kad pieaugsi, tad varēsi tos atkal lietot. Ja tu nevari sevi kontrolēt, tad met kaut ārā to datoru vai to televizoru, bet negandē sev dzīvi.
Ja zirgs ir nogalināts tad kāp nost no sedliem, ja grēki ir nožēloti, tad aizmirsti par tiem.
Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. 2 Korintiešiem 5:17
Ja viss ir tapis jauns, tad kāp nost no vecajām domām, cīnies un noposti altārus. Mēs nekad nebūsim perfekti, bet vismaz cīnies. Dievs neprasa tev to , ko tu nevari, bet Dievs prasa tev, lai tu izdarītu visu, ko tu vari.
Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! Filipiešiem 4:8
Draugi, mums šodien ir jāceļas un jāiet tālāk, lai kā tu arī esi dzīvojis līdz šim. No šī brīža tu vari sākt jaunu dzīvi. Mums apkārt ir cilvēki, un mēs dzīvojam reālā pasaulē, reālā cīņā. Tāpēc sargājiet sevi, nopostiet altārus, neceliet jaunus, sargājiet tuviniekus, savus dēlus un savas meitas, sargājiet savus cilvēkus grupiņās, sargājiet tos cilvēkus, kas Dievu nepazīst, sargājiet savas ģimenes, sargājiet savus kaimiņus, jo jūs nezināt to dienu, kad mēs visi stāsimies Dieva priekšā.
Līga Paņina un Nora Lapiņa
