Pagājušo trešdien, pulksten 12.00 dienā noslēdzās draudzes „Kristus pasaulei” 40 dienu gavēnis.
Tas ir pirmais tik ilga laika gavēnis „Kristus pasaulei”. Kā pagājušā gada nogalē atzīmēja draudzes mācītājs Mārcis Jencītis, „tie izaicinājumi un uzdevumi nākamajam gadam, kurus mūsu draudzei dod Dievs, nav sasniedzami bez Viņa pārdabiskās iejaukšanās, mūsu pašu spēkiem vien”.

„Kristus pasaulei” pazīstama ne tikai ar savu vīziju, sapni, bet arī ar to, ka tā mērķtiecīgi plāno un veido stratēģiju, kā šo vīziju sasniegt. Draudze arī izvirza mazākus, reālus mērķus, kurus sasniegt konkrētos laika posmos, virzoties pretim sava sapņa piepildījumam. Kad šie mērķi sasniegti, tas dod jaunu ticību un spēku virzīties tālāk.

Draudzes stratēģiskais mērķis 2009. gadam bija panākt to, lai tiktu pacelti 20 līderi un pavisam kopā darbotos 40 mājas grupas. Pagājušā gada beigās darbojās 41 mājas grupa, tātad, par vienu grupu vairāk, nekā plānots. Mērķis 2010. gadam ir 40 līderi un 60 mājas grupas kopā. Ir arī daudz mazāku mērķu, uzdevumu un dažādu pasākumu, kur arī nepieciešama pārdabiskā Dieva žēlastība.

Gavēņa norises laikā ik pa 14 dienām bija īsas intervijas ar aktīvākajiem gavēņa dalībniekiem par gavēņa norisi, viņu piedzīvoto gavēņa laikā, saņemtajām svētībām. Vai draudzes gavēņa mērķi un uzdevumi ir sasniegti? Noslēdzot šo gavēni, saruna ar draudzes „Kristus pasaulei” mācītāju Mārci Jencīti:

-Kā noritēja gavēnis draudzē kopumā?

-Sākšu ar sevi. Gavēt bija grūti visas 40 dienas. Gavēt – tas nav viegli. Bija mazāk fiziskā spēka. Lūgt katru dienu vajadzēja ar piepūli. Gandrīz visas 40 dienas nesajutu neko. Domāju, ka būs skaidrāka galva, taču tieši otrādi, bija grūtāk. Kad neesi neko ēdis, dzīve liekas kā murgā. Vien dažas dienas bija it kā vieglāk. Naktīs bija slikts miegs. Pēdējās divas nedēļas praktiski negulēju. Tomēr pēdējās dienās es sajutu brīnišķīgu vieglumu un Dieva tuvumu!

Es gavēju, jo zināju, ka Dievs tā grib un man bija mērķi, kurus gribu sasniegt. Pirmais mērķis – iepazīt Dievu vēl tuvāk, nekā līdz šim. Gavēņa laikā es četrām stundām, kuras man bija arī līdz tam kā personīgs laiks sadraudzībai ar To Kungu, pieskaitīju vēl divas stundas papildus. Man bija stingrs lūgšanu grafiks, es lūdzu arī pēc saraksta, kurā ir visas draudzes un arī manas individuālās vajadzības. Kad cēlos sešos no rīta un pavadīju sešas stundas kopā ar Dievu, lūdzot un lasot Bībeli, sajūta bija tāda, kā pēc astoņu stundu darba dienas. Lūgt Dievu – tā ir īsta slodze. Katru dienu gaidīju no Dieva ko īpašu.

Ja runā par draudzi kopumā, tad man nav tādu datu, cik lielā mērā un kādā veidā katrs iesaistījās šajā gavēnī. Zinu tikai, ka no manas līderu komandas seši cilvēki visu šo gavēņa laiku lietoja tikai ūdeni un arī mazliet medu. Gribu nosaukt viņu vārdus – tās ir mūsu slavētājas Indra un Malda, Jēkabpils draudzes mācītājs Juris, Nora no Valmieras, mana sieva Ganna un es, Mārcis. Tie tad arī pašlaik ir stiprākie draudzē. Visa tā rezultātā es paņēmu Maldu savā līderu komandā uz visiem 100 procentiem. Cilvēks, kurš 40 dienas var dzīvot tikai uz ūdeni, spēj ļoti daudz. Viņš ir stiprs gan miesā, gan garā. Un to es arī redzu pie Maldas. Nogavēja mierīgi uz ūdens 40 dienas. Zinu arī, ka ļoti daudzi gavēja, lietojot sulas un jogurtus, bet neēdot cietu barību. Ticu, ka arī viņi dēļ šī gavēņa piedzīvos īpašas svētības. Un arī tie, kas gavēja minimāli vai negavēja vispār dažādu iemeslu dēļ, arī būs svētīti! Jo mēs gavējām par viņiem. Es tam ticu!

-Kādus rezultātus un izmaiņas pēc šī gavēņa tu jau tagad redzi?

-Tagad, tūlīt pēc šī gavēņa man ir pavisam citas lūgšanas. Gavēņa pēdējās dienas arī bija ļoti labas. Jau kādā 38. dienā sāku piedzīvot reālu Dieva tuvumu savā lūgšanu kambarī. Uz pašām beigām es sajutu brīnišķīgu svaidījumu un Dieva tuvumu. Tad arī sapratu, ka ir lietas, kuras nav iespējams piedzīvot bez 40 dienu gavēņa. Ir kaut kas īpašs tajās 40 dienās. Un nevis 30 vai 35 dienās.

Tagad jūtos vienkārši brīnišķīgi. Esmu pilns enerģijas. Vārds no Dieva sestdienas svētrunai atnāca ļoti stabili, pārliecināti. Informāciju no Viņa saņemu pietiekami. Nekad vēl neesmu tā sludinājis, kā šajā dievkalpojumā tūlīt pēc gavēņa. Arī pār cilvēkiem zālē nonāca svaidījuma un prieka vilnis. Nekas tāds līdz šim vēl nebija piedzīvots. Es zinu, ka tas ir tikai sākums, tas nekad neapstāsies!

Ja runā par jau atbildētām lūgšanām, rezultātiem, kurus var redzēt un aptaustīt, tad vispirms gribu liecināt, ka man ir jauns dzīvoklis tuvāk Rīgai – Siguldā. Tagad man ceļā uz Rīgu vairs nav katru sestdienu jāmēro tālais ceļš no Limbažiem un atpakaļ. Man ir pašam sava darba istaba, liels galds un dīvāns. Arī Jēkabpils draudzes mācītājs Juris ievācas jaunā, divistabu dzīvoklī.

Redzu arī, kā mana ģimene mainās. Sieva mainās, mainās mūsu attiecības. Šī gavēņa laikā mums ar sievu nebija attiecību. Gulējām katrs savā istabā. Atturība no dzimumdzīves arī piederēja pie šī gavēņa. Dievs mani uz to aicināja. Šis gavēnis man ir ļoti dārgs. Esmu pats daudz, daudz tuvāk iepazinis Dievu, atklājis Bībelē, kāds ir Viņš Pats. Turpinu lūgt un sarunāties ar Viņu. Turpinu personīgi iepazīt Viņu. Arī es pats mainos. Mans raksturs mainās. Gavēņa laikā labāk ieraudzīju arī pats savas problēmas, un lietas, kuras pie sevis jāmaina.

Redzu konkrētu izaugsmi katram savā draudzē, tomēr dažiem sākas arī problēmas. Iznāk ārā viss, kas ir nešķīsts. Viss neredzamais izpeld. Dievs atklāj šīs lietas. Un tad cilvēkiem ir izvēle – vai nu cīnīties un mainīties, vai padoties. Ticu, ka izmaiņas manos cilvēkos būs ļoti lielas. Manā sirdī ir stabila ticība un pārliecība, ka visas draudzes vajadzības un mērķi, kuri bija sarakstā, par kuru mēs lūdzām šī gavēņa laikā, garīgajā pasaulē jau ir piepildīti. Arī mūsu mājas lapas apmeklējums ir ievērojami pieaudzis. Ticu, ka vēl viss tikai priekšā!

-Ko tu vēl gaidi šī gavēņa sakarā? Kādi ir plāni nākotnei?

-Gaidu piepildāmies visu to, par ko lūdzām draudzes sarakstā. Zinu, ka garīgajā pasaulē ir notikušas lielas izmaiņas un tam būs vēsturiskas un paliekošas sekas. Debesis un elle ir satricinātas. Nezinu vēl precedenta, kad kāda draudze Latvijā būtu organizēti gavējusi 40 dienas no vietas. Ir, protams, kristieši, kuri to ir darījuši un dara individuāli.

Principā 40 dienas var gavēt katrs normāls kristietis. Pat tas, kurš stiepj maisus. Protams, tas nav viegli. Īpaši tad, ja jāstrādā fizisks darbs. Bet tas nav arī neiespējami. Ticu, ka Dievs vēlas, lai mēs, kristieši, laiku pa laikam pienesam viņam arī šādu upuri.

Mēs draudzē „Kristus pasaulei” arī nākamo gadu plānojam iesākt ar 40 dienu gavēni. Ceru, ka tas paliks par labu tradīciju – iesākt gadu ar 40 dienu gavēni, lai piedzīvotu Dieva svētības visam gadam!

-Paldies!