Vai tu vēlies uzzināt, kāds ir panākumu pamats?
Tu jau to esi uzzinājis katru svētdienu, bet kāda jēga no tā, ka tu uzzini? Kādam nekas tāpat nemainās. Varbūt, ka tu par maz esi dzirdējis, un tāpēc vēl ir jādzird.

Jo ar Viņu [Jēzu] jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā, tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū, tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū. (1. Korintiešiem 1:5-6)

Stipri pamati mūsu vidū. Kāpēc mēs esam bagāti? Tāpēc, ka mums ir ielikti stipri pamati. Šis princips attiecas absolūti uz visu, un mums kā Dieva bērniem, kā draudzei, kā kristiešiem, pirmkārt, ir skaidri garīgie principi. Tāpēc mēs zinām, ka visam materiālajam iesākumā ir garīgs pamats – doma un Dieva vārds. Lai būtu panākumi, ir vajadzīgs stiprs pamats. Proti, ja es ticu uz Kristu, ja es esmu izglābts, tad Viņa Vārdā dažādās nozarēs es varu izmantot dažādus principus un gūt panākumus. Es zinu, ka kopumā manā dzīvē viss ir kārtībā, jo man ir miers ar Dievu. Es zinu, ka pēc nāves es būšu kopā ar Viņu. Ja pats pamats nav Kristus upuris, tad, lai arī es paveiktu dažādas labas lietas virs zemes, tomēr pazaudēju savu dvēseli.

Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? (Marka evaņģēlijs 8:36)

Galu galā, kur tu pavadīsi mūžību? Tāpēc pats svarīgākais pamats, kā Pāvils saka, ir garīgais pamats:

Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus. (1. Korintiešiem 3:11)

Citu pamatu nevar likt, kā tikai vienu, tas ir Jēzus Kristus, Kristus upuris, Viņa nāve un augšāmcelšanās. Tālāk ir rakstīts: “Ja kas ceļ uz šā pamata [..],” tātad, uz Kristus upura pamata. Ikviens cilvēks, kurš tic Viņa upurim, tiks izglābts, bet ar to mēs neaprobežojamies, jo Dieva griba ir, ka mēs turpinām uz šī pamata celt. Kas ir jāceļ? Ja viens upuris ir upurēts par visām reizēm un es esmu izglābts, tad kas vēl man būtu jādara? Ir rakstīts:

Kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus, katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu; ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni. (1. Korintiešiem 3:13-15)

Izglābts kā caur uguni. Kāpēc? Tu esi strādājis, darījis, tu esi gājis uz panākumiem. Tev ir Kristus upuris, un tu esi pilnveidojies. Tu esi bijis lietderīgs Dieva valstībā, tu esi bijis lietderīgs draudzē, tu esi cēlis un piedalījies, lai Dieva valstība ietu plašumā, lai pasaule caur garīgu atmodu būtu labāka. Tu esi bijis lietderīgs, tie ir tavi darbi. Tas attiecas gan uz sevis pilnveidošanu, gan uz svētu dzīvi, gan uz kalpošanu, gan arī uz dažādām dzīves sfērām, kuras tu dari Dievam par godu. Tur rakstīts: dārgakmeņi, zelts, sudrabs, salmi, koks, un tiesas dienā mēs visi stāvēsim Dieva priekšā un katrs saņemsim savu algu. Tas nozīmē, ka katrs kristietis, kurš tic uz Dievu, kam pamats ir Kristus un viņš ir izglābts, un viņš ceļ, ugunī tiks pārbaudīts. Salmi sadegs, dārgakmens nesadegs. Ko nozīmē salmi? Tas nozīmē, ka kaut kādi darbi šim kristietim ir, viņš kaut ko ir darījis. Tomēr tā nav, ka galīgi nav neviens ordenītis. Kaut kas ir, bet tie ir salmi, koks, kas deg. Sudrabs un zelts ir OK, bet dārgakmens nedegs. Pāvils teica: “Ja tavs darbs sadegs, tad pats gan tiksi izglābts.” Kāpēc? Jo ir pamats, ir Kristus upuris, un cilvēks tic. Pats tiks izglābts, bet tikai caur uguni.

Es zinu, ka daudzi ir lasījuši šo rakstvietu un domājuši, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka tu knapi tiksi izglābts. Kāpēc, ja tev pamats bija Kristus? Jo tev vismaz tie salmi, tie koki bija. Tu neizdarīji ļoti daudz Dievam, tu ļoti maz izdarīji. Nu, izvilka tevi “aiz ausīm”, bet tu tiki izglābts. Ja Kristus ir tavs pamats un tev ir Kristus upuris, tad nav iespējams, ka tas neparādās darbos. Bet cik daudz katrs ir gatavs atdot, cik daudz viņš nododas? Lūk, tur mums kā Dieva bērniem katram ir sava alga. Bet te ir bīstamība, jo salmi ir kā naža asmens. Tu domāsi: “Man tie salmi ir, un es kaut ko tomēr daru,” bet tu pat nezināsi, ka Dievs uz tevi jau skatās kā uz pilnīgi noraidāmu. Salmi – tas ir bīstams stāvoklis. Tu tiec izvilkts un esi izglābts, jo tev ir pamats un tev ir Kristus upuris, un Dievs ir mīlestība, Dievs ir žēlastība. Bet, ja tā žēlastība ir, tad tas ir redzams, ka tu kaut ko dari Dievam, tu mainies, tu kalpo, tu kaut ko pienes Dievam. Tas ir redzams, bet kādā mērā? Jo katram ir savs līmenis. Bet ja tev nav pat koka līmenis, bet ir tikai salmi, tad to brīdi būs grūti saprast, kad nav vairs nekā vērā ņemama, kas varētu parādīt to, ka tev vispār ir pamats. Kristus upuris ir pamats, un, ja Viņš tev ir, tad ir darbi tavā līmenī. Tas ir primārais garīgais pamats. Ļoti uzmanīgiem ir jābūt ar salmiem. Ja ieguldījums kļūst minimāls, tad tu vairs nevarēsi atšķirt to brīdi, kad jau būsi nostājies naža asmens otrā pusē, kur ir pazušana. Kā Jēzus saka: “Kur ir zobu trīcēšana un raudāšana.”

Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana. (Mateja evaņģēlijs 8:12)

Otrs garīgais pamats ir bagātība visās lietās.

Jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās [..]. (1. Korintiešiem 1:5)

Šeit ir vārdi “visās lietās”, tas nozīmē, ka jūs esat bagāti dažādās sfērās, vai tas būtu bizness, vai tas būtu tavs hobijs, vai tā būtu kāda nodarbe jeb tavs pasaulīgais darbs, sabiedriskais darbs jeb sociālais darbs, vai tā būtu politika, vai mērķi tavā dzīvē. Dieva vārds saka, ka tu esi bagāts VISĀS šajās lietās. Ja tā ir kalpošana Dievam konkrētā sfērā, tu esi bagāts šajā kalpošanā, tev viss izdodas. Ja tu vadi grupiņu, tu esi bagāts, tev viss šajā grupiņā sanāk, tev viss izdodas, tu esi bagāts ar kalpošanu grupiņā. Ja tu taisi biznesu, tad tu esi bagāts ar to visu, tu esi veiksmīgs. Ja tu apprecies un otrs cilvēks ir kaut cik vesels, tad tev būs bagāta laulība, tev būs normāla laulība. Māris Šveiduks šodien forši teica intervijā par laimīgajiem brīžiem laulības dzīvē: “Tas jau tur tikai vienu mēnesi vai kādu brīdi tikai, pārējais ir tikai griba un disciplīna.” Lūk, te ir visa mīlestība. Visā, ko tu darīsi, tu būsi bagāts. Kristus ir pirmais garīgais pamats. Otrais garīgais pamats – bagātība visās lietās. Kāpēc? Tāpēc, ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū.

Tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū. (1. Korintiešiem 1:6)

Tev ir ielikts pamats: 1) Kristus pamats; 2) veselīgas mācības pamats. Ja tev ir vajadzīgs skolotājs savā nozarē, tu viņu izvēlies. Viņš nav tavs garīgais skolotājs, bet viņš ir skolotājs tavā nozarē. Tu uz viņu skaties, tu lasi viņa grāmatas un iegūsti konkrētas zināšanas. Garīgās zināšanas ir Dieva vārdā jeb Bībelē, un tev ir draudze un mācītājs. Tur tu saņem visas garīgās zināšanas. Dažādās nozarēs ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, kuras ir jāiegūst no konkrētiem cilvēkiem, ne no manis. Es varu pateikt vispārīgi, bet speciālists var detalizēti, un tu būsi bagāts šajās lietās, tu būsi veiksmīgs šajās lietās, jo tev ir stiprs pamats. Kas ir šis pamats? Būs ļoti svarīga lieta. Lūk, arī nosaukums sprediķim.

Panākumu pamats ir sistēmā izdarīts darbs uz 100%. Vārdi “sistēma” un “100%” ir ļoti svarīgi. Nevis vienkārši kaut kas tiek izdarīts, bet sistēmā izdarīts. Un es paskaidrošu to sīkāk. Es zinu, ka mūsu draudzē lielākā daļa jau ir gudrinieki un teiks: “Ko tu, mācītāj, es šito visu jau zinu.” Ja tu to zinātu pietiekoši labi, tad tu nebūtu tāds, kāds tu esi šodien, tu būtu labāks. Tu būtu daudz vairāk sasniedzis, ja tu galu galā būtu sapratis, ka mācītājs runā patiesību. “Sistēma” un “100%” ir pamats. Garīgais pamats mums ir Kristus upuris, un mums ir apsolījums, ka mēs visās lietās būsim bagāti. Un šis pamats ir aprakstīts ne tikai Lūkas evaņģēlijā, bet visā Bībelē var redzēt šos principus. Konkrēti tas ir aprakstīts Lūkas evaņģēlija 1. nodaļā, no 5. panta līdz 12. pantam. Kurš zina, kā piedzima Jānis Kristītājs? Jāņa Kristītāja mamma bija Elizabete no Ārona cilts. Arī viņš pats bija no priesteru cilts. Tas notika Hēroda laikā. Caharija un Elizabete abi bija jau gados un viņiem nevarēja būt bērni. Šeit nerunājam par bērniem kā tādiem, šeit runājam par bērniem kā principu. Tavi bērni var būt jebkas, tie var būt tavi mērķi: mājas grupiņas vadīšanā, kalpošan, savs bizness, sava darba vieta, personīgā izaugsme, raksturs, sports, veselība, attiecības un viss, ko tu gribi sasniegt, neatmetot pamatu. Pretējā gadījumā, ja garīgais pamats tiek atmests, tad visam citam vairs vispār nav lielas nozīmes, jo tu pazaudē savu dvēseli. Ja tavā pamatā nav sistēmas un nav simtprocentīgas atdeves, tas nedarbosies. Tāpēc skaties, kā piedzima Jānis Kristītājs. Tātad Caharijam un Elizabetei nevarēja būt bērni, un te par viņiem ir rakstīts, ka viņi abi bija taisni Dieva priekšā.

Viņi abi bija taisni Dieva priekšā un staigāja nevainojami visos Tā Kunga baušļos un likumos. (Lūkas evaņģēlijs 1:6)

Viņi abi pieturējās sistēmai. Palasi Mozus grāmatas, kādas tur bija sistēmas, kādiem noteikumiem bija jābūt priesteriem. Te nav runa par parasto cilvēku, bet par priesteru noteikumiem. Tur bija vājprātīgi noteikumi, kas viņiem bija jāizpilda.

Bet notika, kad Caharija pēc savas kārtas izpildīja priestera pienākumus Dieva priekšā. (Lūkas evaņģēlijs 1:8 )

“Pēc savas kārtas” – viņš bija sistēmā. Viņš nāca noteiktos laikos uz templi un izpildīja sistemātiskus, regulārus upurēšanas pienākumus Dieva priekšā. Tur bija uzrakstīts viss, kas jādara, jo tā bija sistēma.

Un pēc priestera paražas viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt. (Lūkas evaņģēlijs 1:9)

“Pēc paražas” – viņam jau šī sistēma bija kļuvusi par paražu, zemapziņā iestrādājies dzīvesveids. Viņš zināja, kas viņam ir jādara. Pēc sistēmas un pēc paražas viņš nāca izpildīt noteikumus un kvēpināt. Vēl te ir minēts, ka cilvēki ārā lūdza Dievu kvēpināmā stundā.

Bet viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu kvēpināmā stundā. (Lūkas evaņģēlijs 1:10)

Konkrētā stundā un konkrētos laikos viņš to darīja, un tad viņam pie kvēpināmā altāra parādījās enģelis un teica: “Tev piedzims dēls, un viņš būs liels Tā Kunga priekšā, un viņš ies Tam Kungam pa priekšu un sagatavos Viņam ceļu, un viņu būs saukt – Jānis.”

Bet notika, kad Caharija pēc savas kārtas izpildīja priestera pienākumus Dieva priekšā un pēc priestera paražas viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt, bet viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu kvēpināmā stundā, tad viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams kvēpināmā altāra labajā pusē. Caharija, to redzēdams, izbijās, un bailes to pārņēma. Bet eņģelis uz viņu sacīja: “Nebīsties, Caharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis. Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām. Un daudzus Israēla bērnus viņš atgriezīs pie Tā Kunga, viņu Dieva. Un viņš ies Viņa priekšā Ēlijas garā un spēkā, piegriezdams tēvu sirdis bērniem un neklausīgos taisno domām, sagatavodams Tam Kungam padevīgus ļaudis.” (Lūkas evaņģēlijs 1:8-17)

Caharija teica: “Kā tad tā, mēs jau veci, mēs par to jau vairāk nedomājam.” Bet enģelis teica: “Tev būs.” Notika brīnums. Elizabetei piedzima dēls Jānis. Jāņa Kristītāja piedzimšana ir brīnumaina, bet tajā pašā laikā, pateicoties sistēmai, kurā bija Caharija un Elizabete. Ja tu gribi savā dzīvē, savā jomā kaut kādus panākumus, ir vajadzīgs pamats, un pamats ir sistēma. Ir jābūt kaut kādam dienas grafikam. Ja tev nav nekāda mērķa, kāpēc tev vajadzīgs grafiks? Ja tev nav grafika, tad nav jēgas dzīvot, tu vienkārši eksistē. Tā ir eksistēšana. Tu nekur neej, tu neko nedari, tu vienkārši dzīvo. Kāpēc dzīvot? Vismaz kaut kādiem minimāliem, elementāriem mērķiem ir jābūt, un, lai šos mērķus sasniegtu, ir jābūt plānam. Un šim plānam ir jābūt stratēģiskam. Nu, varbūt laika gaitā tu kļūdas pielabosi, bet tam pamatā jābūt pareizam, kas ved soli pa solim uz konkrēto mērķi. Tad, kad šis plāns ir gatavs, tas ir jādara. Katru dienu tas ir darbiņš uz 100%. Lūk, pamats. Un uz šāda pamata notika brīnums, ka diviem cilvēkiem vecumā piedzima bērns. Uz sistēmas pamata notika brīnums, jo pasaulē nāca Jānis Kristītājs.

Zini, no kā es baidītos? Man ļoti nepatīkami ir par to iedomāties, ka man būtu jāiet strādāt pie kāda saimnieka no 8.00 rītā līdz 21.00 vakarā vai kaut vai no 9.00 līdz 17.00, vai 9.00 līdz 15.00, vai no 10.00 līdz 12.00. Mani tas šausmīgi baida, es negribu strādāt ne pie viena. Es pats gribu dot darbu cilvēkiem. Šādas lietas mani baida, es negribu to darīt. Un, lūk, ja tu pie kāda strādā, tev nav problēmu. Tev tikos un tikos jābūt, ja tu nebūsi, tev nebūs ēst. Tev visu nosaka šis vagars. Es nesaku, ka ir slikti strādāt, katram ir jābūt lietderīgam un katram ir jāstrādā. Tomēr es domāju, ka mūsu draudzē lielākā daļa cilvēku saprot, ka var kaut ko vairāk. Dievs grib kaut ko vairāk pie tevis. Es nevienu nenosodu, kurš ir valsts darbā, lūdzu, strādā tikai. Tas ir viegli, ļoti viegli ir strādāt kaut kur un pie kaut kā, ļoti viegli. Daudz grūtāk ir būt patstāvīgam. Un tā ir sistēma, bet sistēma tavā vietā ved tevi tur, kur tā grib tevi vest. Tā ir sistēma, tā viņa strādā.

Ja kaut ko vairāk gribi savā dzīvē, ņem par piemēru namu. Arī Bībelē ir piemērs, ka Dieva nams ir salīdzināts ar celtni. Dieva draudze, cilvēks pats un draudze: Uzceliet no sevis pašiem Dievam garīgu namu kā no dzīviem akmeņiem. Un ļoti daudz sistēmu, kā visam jābūt, ir minētas Bībelē, piemēram, kā templis jāceļ, kā jākalpo. Un, kad Dieva godība atnāca templī, tas bja uz sistēmas pamata. Tad, kad Salamans sistēmā bija upurējis lielu daudzumu upuru, tad nāca Dieva godība, ka priesteri kājās nevarēja nostāvēt. Uz ko nāk Dieva godība? Uz ko nāk Dieva svētība? Uz kā pamata vispār nāk panākumi? Kur tiek pievilkta veiksme? Kur tiek pievilkti dažādi apstākļi, kas tiek pakārtoti tev? Sistēmai, kad tev ir mērķis un tu strādā šajā virzienā. Un tur ik pa laikam kaut kas parādās, kaut kas īpašs, atveras durvis. Tas ir pamats, ja nav šīs pamata, tad aizmirsti par kaut kādu izaugsmi. Aizmirsti par kaut kādu grupas izaugsmi, ka tev būs vairāk naudas, aizmirsti. Tā nav taisnība un tā nenotiek. Ja ceļ namu, kaut vasaras mājiņu, vispirms ir projekts. Jo lielāka māja, jo vajadzīgs smalkāks projekts – konkrēti pa centimetram. Konkrētas detaļas, konkrēts darbinieks, konkrētas sertifikācijas, konkrēti centimetri, pat konkrēti milimetri, visam jābūt precīzi, pretējā gadījumā šis nams neturēsies. Uz kāda pamata top nami, kuros dzīvo cilvēki? Uz sistēmas pamata, un tur simtprocentīgi viss tiek izdarīts. Katrs savā vietā. Lūk, kā tiek celti nami. Lūk, panākumu pamats, tas, kas daudziem nepatīk, bet, diemžēl, citādi nevar būt. Citādi nedarbojas.

Ja tev ir Kristus pamats, tad cel nevis salmus, bet cel dārgakmeņus. Jo tu esi bagāts visās lietās, to Bībele saka. Jo tev ir pamats un tu esi draudzē, kur patiešām dod pamatu. Tu zini, ka tās zināšanas, kuras es dodu, ir ļoti daudz? Realitātē par šādām zināšanām cilvēki maksā simtus un pat tūkstošus eiro. Tā jau ir, ka cilvēki nevērtē to, kas ir par brīvu. Naudu maksā tie, kas grib to dzirdēt, kas grib sistēmu, kas grib panākumus, kas grib to iemācīties. Tev ir vajadzīga ikdienas sistēma, kura ir jāizpilda uz simts procentiem.

Sistēma, un uz simts procentiem. Ūdens vārās tikai pie simts grādiem. Nevis: es tur kaut ko daru, es kaut ko tur kalpoju Dievam. Vai tev ir tāds plāns, kurš darbojas, kurš reāli ved uz panākumiem, soli pa solim? Vai tu katru dienu izpildi savus mazos darbiņus uz simts, lai tuvotos šim mērķim? Dieva vārds saka: tu esi bagāts visās lietās, jo tev ir stiprs pamats un disciplīna, ir sistēma un uz simts izdarīti darbiņi. Un pamatu pamats ir Kristus upuris. Tu neesi veiksmīgs, ja tev nav pamata, tas nevar būt. Nesen man bija problēma, vēlu vakarā mēs ar sievu braucām mājās, un bija pagrieziens uz Līgatni, un bija vētra, koki pa ceļu bija izsvaidīti. Un pēkšņi manai mašīnai troksnis: trrrrr. Mašīna man ir veiksmīgi nopirkta, pat ar mazāko lampiņu nav bijusi problēma, pat neviena lampiņa nav izdegusi. Ideāla mašīna patrāpījās šoreiz. Opā! Še tev ideālā mašīna, iešāvās prātā pirmā doma. Un es spiežu uz pedāli, un neiet. Es uz divdesmit, trīsdesmit lēnām braucu. Atbraucu līdz mājām un dzirdu, ka tas troksnis aiziet. Es uztraucos: jāmaina tā kārba. Labi būtu tikt līdz Rīgai, līdz tam remontam lēnām aizbrauktu, lai evakuators nav jāsauc. Nu, beigta mašīna, turbīna vai kārba. Bet ar galvu es domāju: kāda kārba? Nevajadzētu būt, manam BMW nekādas kārbas nav plīsušas, parasti tās ir izturīgas. Es nezinu, kas tur par vainu, bet nākamajā dienā man tāda maza cerība palika. Es atceros vienu gadījumu Ukrainā, Kijevā mēs milzu sastrēgumā stāvējām, Kijeva nav Rīga, tur ielām ir astoņas joslas, un pēkšņi es skatos, ka mēs ripojam uz aizmuguri. Es situ pa kloķiem un bremzēm, bet bremzes nestrādā, mašīna ripo tālāk. Grozi, ko gribi, tik un tā ripo. Man sirds sitās, jo tūliņ būs avārija, tūliņ ieskriešu aizmugurējā mašīnā. Un nekas nenotiek, mēs stāvam, bet apkārtējās fūres brauc lēnām uz priekšu. Bet ir sajūta, reāla ilūzija, ka es ar visām smadzenēm sapratu, ka mēs ripojam. Manas smadzenes to visu uztvēra kā realitāti, un es attiecīgi rīkojos. Cilvēks var arī nošauties, kad viņam liekas, ka tā ir realitāte. Piemēram, šizofrēniķiem liekas, ka viņus vajā, ka viņiem nav citas izejas. Kāpēc viņi lec pa logiem ārā? Jo viņi tic, ka tā ir vienīgā izeja. Tas nav reāli, bet viņi tam tic. Un tā bija ilūzija. Un es nākamajā dienā iekāpu savā mašīnā, un man maza cerība bija, ka varbūt tas bija tikai kaut kāds koka zars, jo zari bija pa visu ceļu. Un, kad negāja mašīna, es jau vienkārši vairs nespiedu gāzes pedāli, kad tā tarkšķēja, bet man likās, ka esmu uzspiedis. Un es domāju: vai tā var būt tik traka ilūzija? Un es iekāpu mašīnā, iedarbinu – nav nekādu problēmu līdz šim brīdim. Es sapratu, ka tā bija ilūzija. Vai esi bijis “AHA” centrā, tur arī ir ilūzijas, ka tev pilnīgi liekas, ka nāk vēmiens un tu krīti gar zemi, bet patiesībā nekā nav, tas ir acu apmāns. Tavs prāts, acis, nervi uztver to kā realitāti.

Un tā arī cilvēki dzīvo ilūzijā, ka viņiem var nebūt sistēma, ka viņiem var nebūt 100% atdeve, bet cer uz panākumiem. Nu, labi, kaut vai 95%, 90%. Bet tev jābūt sistēmai un ikdienas darbiņiem. Kam tie ir dārgakmeņi, kam zelts, kam salmi vai koks, bet jābūt sistēmai. Jābūt darbiņiem, un tikai tad būs panākumi, tikai tad būs rezultāti. Kristīgajā kalpošanā, draudzes kalpošanā, Dievu valstībā, politika, visur tikai tad būs panākumi. Arī laulībā būs panākumi, bērnu audzināšanā. Par brīvu neviens neko nedod. Šeit mācītājs jums visu par brīvu dod, bet ir jāiet un pašam jāstrādā. Panākumu pamats.

Mums ir Facebook grupa “Dieva lauvas”, un tai divarpus mēnešu laikā ir pievienojušies astoņi tūkstoši cilvēku. Tas ir ļoti daudz tik īsā laika posmā. Tā man kļuva par problēmu, jo es divus gadus nepārtraukti esmu licis dažādas publikācijas, turklāt katru dienu. Tas viss auga, līdz reizēm desmit publikācijas dienā pat ieliku. Es viens pats, pilnībā viens pats to visu darīju. Tad es sāku “Nedēļas personības” publikācijas, ar video komandas palīdzību. Tur viss ir jāsagriež, nosaukumi jāizdomā, un pienāca brīdis, kad es to vairs nevaru. Nu, viss tā izauga, un cilvēku skaits aug, es teicu: es vairs to nevaru. Un es sapratu, ka man ir jāveido sistēma. Nu, citādi būs tas, kas ir, un tas būs viss. Un ko Dieva vārds saka? Kam nav, tam atņems to, kas tam ir. Kaut kas tev ir, bet, ja tālāk normāli sistēmu netaisi un visu nesakārto, tad arī tas pats tev var apstāties. Un es sapratu, ka jāveido sistēma. Un es gribu parādīt, kā šī sistēma darbojas, tas viss vēl ir procesā. Nu jau ir dažas dienas, kad normāli varu Dievu palūgt. Bija tā, ka dažas dienas nevarēju pat normāli Dievu palūgt, jo bija liels darāmā apjoms. Tie cilvēki, kas šobrīd paņēma kaut kādu daļu no manis, jautā: kā tu to visu varēji izdarīt? Bet viņiem ir tikai viena daļiņa no visa. Es nezinu, kā es to varēju, bet vienu es zinu, ka tagad es varu vēl vairāk. Bet kāpēc? Izvēlējos dažus cilvēkus, uztaisījām grafiku, tas nebija vienkārši, bija grūti, jo bija jākasās un jālamājas, nevarēju normāli gulēt aiziet. Un es jau arī neesmu baigi pacietīgais, kad kāds kaut ko nesaprot. Bet tagad ir grafiks katrai dienai, un tas ir tikai un vienīgi Facebook grupai “Dieva lauvas”. Mans profils viss ir mans. Katrai dienai tagad ir grafiks, sākot no 8:00 līdz 19:00 un kādreiz arī 20:00, kad liekam informāciju iekšā. Katrs pieturas pie grafika, katram kāda publikācija, caur ko iet un kurš publicē, tur strādā komanda. Tā ir sistēma, kas ir izveidota. Grupā ir tāda funkcija, ka es varu redzēt grupas izaugsmi, cik komentāri, cik “like”, cik nāk klāt sekotāji. Un, lūk, ir izaugsmes grafiks, kuru vakar vakarā izprintēju. Vēl ir TikTokTelegram, un YouTube. Bija punkts, līdz kuram es darīju viens, un tad es uztaisīju jaunu sistēmu, pēc kuras sekoja izaugsme. Šī jau ir sudraba sistēma. Kad darīju viens pats, tas vēl bija kaut kāds koks, bet nevarēja tā turpināties. Mācītājam Dievs arī jālūdz. Man bija tā kā Pēterim un apustuļiem, kad viņi nolēma, ka grib arī turpmāk lūgt Dievu, bet kalpošanas labāk kādiem citiem atdot.

“Bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt.” (Apustuļu darbi 6:4)

Visu salikām, un viss aizgāja, tagad es šonedēļ esmu normāli palūdzis Dievu. Man radās problēmas, jo bija pārslodze. Bet tas ir tas, ko es sapratu no Dieva, un es arī degu par to, ka šis man ir jādara. Mēs ticam Dieva svētītai Latvijai. Mēs ticam, ka Dievs grib būt arī politikā, valsts pārvaldē, mēs tam visam ticam. Es esmu pārliecināts, un neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Mēs esam nodibinājuši partiju, un mums ir jāstrādā. Pamatu pamats ir Kristus upuris un draudzes izaugsme, bet mums ir arī šāda kalpošana, un šeit šoreiz man ir galvenā loma. Es pats to esmu sācis, un tas ir izvērsies. Paldies visiem, kas palīdz, un, lūk, rezultāti uzreiz ir redzami, kad tiek salikta sistēma. Nevis kaut kad vienam piezvani, izdari to, palīdzi šito, tas nedarbojas. Tev vajag konkrēti visu sakārtot, tavā dzīvē ir jābūt visam sakārtotam, un uz 100% jāizdara mazie darbi. Panākumi, Dieva svētība un pat brīnumi tev ir garantēti. Tavā dzīvē visam ir jābūt sakārtotam, tev ir jābūt plānam un stratēģijai un uz 100% ir jāizdara mazie darbi ikdienā, un tad panākumi ir garantēti, Dieva svētība ir garantēta un pat brīnumi ir garantēti.

Šī draudze nav radusies pati no sevis. Kad pirmajā dievkalpojumā viesnīcā “Maritim” dažs labs atnāca, tad es uz tāfeles zīmēju shēmu. Iedomājies, man būtu par cilvēkiem jālūdz, man būtu jāmierina viņi un kaut kas labs jārunā, bet nē, es zīmēju uz tāfeles kaut kādas shēmas, kā izskatīsies draudze un kā augs. Es biju izveidojis sistēmu, un tā sistēma man bija prātā, šo sistēmu iemācīju cilvēkiem, tad katrs ieņēma savu vietu šajā sistēmā un mēs guvām panākumus. Diemžēl, kristietība ir ļoti tumsonīga, es vēlreiz vēlos to atkārtot, ka man patiešām ir žēl un es ar nožēlu skatos uz cilvēkiem, kristiešiem draudzēs, kā viņi joprojām gaida Svēto Garu, kurš jau ir atnācis, viņi joprojām gaida, ka Dievs darīs, ka Dievs sūtīs atmodu, ka Dievs atbrīvos Ukrainu, ka Dievs atbrīvos Latviju, ka Dievs visu te sakārtos, un tā ir tumsonība, jo Dievs visu to ir uzticējis mums un iedevis pamatu – Kristus upuris, zināšanas, spēks, gudrība, lai mēs visu sakārtotu sistēmā, strādātu un gūtu panākumus. Un tu neesi viens no viņiem, jo tu esi Dieva lauva. Tu esi viens no tiem, kas ir cieši nolēmis iet līdz galam. Tu esi tas, kam viss labākais vēl tikai priekšā. Tu esi tas, kas dzird unikālas zināšanas. Kad mēs sākām draudzi Rīgā, tad man bija sistēma vienu reizi mēnesī kādā no Rīgas rajoniem taisīt reklāmu, un caur to nāca cilvēki uz dievkalpojumu, un es sludināju Dieva vārdu, un no viņiem daži vienmēr palika. Bija divpadsmit dievkalpojumi gada laikā, tā bija sistēma, tālāk es tiem cilvēkiem, kuri bija aktīvāk nodevušies un uzticamāki, teicu: “Lūk, ņemiet tos cilvēkus un veidojiet grupas.” Vēlāk visa šī sistēma tika izveidota tālāk. Katram līderim ir uzdevums veidot neformālos pasākumus. Nu, iedomājies, tev uzdod uzdevumu, neformālais pasākums reizi mēnesī, un pat ar vienu reizi mēnesī var sarīkot labu pasākumu, lai tu 100% augtu savās grupās. Ar vienu pasākumu mēnesī tavas grupas var 100% augt, bet tam ir jābūt labi izplānotam, sistēmā, regulāri un uz 100%. Kāpēc nenotiek izaugsme? Tāpēc, ka tev mācītājs teica, ka ir sistēma, reizi mēnesī vajag pasākumu (citi taisa pat reizi nedēļā, bet tiem nav nekādas jēgas, ja nav izaugsmes), bet nav izdarīts darbs sistēmā, un pasākumā paši patusējat, padraudzējaties. Nav uz 100%. Sistēma tā ir, bet nav uz 100%. Tev pašam ir jādeg par to un jāgrib, nav jāgaida kaut kāda baigā vēlme. Arī Māris Šveiduks šodien piekrita, ka tu vienkārši dari, un ir panākumi. Ir jābūt sistēmai, un ir jābūt darbam. Kāpēc ir vilšanās: ”Es darīju un nesanāca!”? Jo neko nedarīji uz 100%.

Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāk savas rokas. Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs. (Salamana pamācības 6:10-11)

“Es taču darīju kaut ko, es taču strādāju,” bet patiesībā tu neko neesi izdarījis. “Es atnācu, atrādījos, kaut ko sarīkoju, kaut ko izdarīju.” Tā ir ilūzija. Gadi paies, un tu nomirsi.

Bet, ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus, katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu; ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni. (1. Korintiešiem 3:12-15)

Kādi ir tavi darbi un kāda būs tava alga, vai kā caur uguni tevi izvilks, vai vispār neizvilks, to izšķirs Dievs. Lai Dievs dod, ka tu sasniedz virsotnes, ka tu ņem vērā, ko tev šodien runāju, ko Dieva vārds, ko mācītājs saka, un gūsti panākumus. Un ir garīgais pamats un pamats panākumiem. Arī garīgajās lietās ir vajadzīga disciplīna, piemēram, regularitāte lūgšanās. Es Mārim Šveidukam uzdāvināju grāmatu “Kristus upuris” un viņa meitām aizsūtīju grāmatu “Personīgas attiecības ar Dievu”. Par ko ir grāmatā “Personīgas attiecības ar Dievu”? Tur ir sistēmas, kā lūgt Dievu. Tev ir jāsāk ar sistēmu, lai iemācītos, tev jādabū tā iekšā, un pēc tam tā kļūst par daļu no tevis, un tad jau tu visu automātiski vari izdarīt. Visur ir sistēmas, un cilvēki, kas saka: “Uz mani skatās kā uz tādu cipariņu,” ir neveiksminieki. Tas ir neveiksmīgs cilvēks, kurš pat nav kristieša vārda cienīgs, kauns par tādiem. Viņiem no mums ir kauns, bet vispār mums par viņiem ir kauns, ka viņi pārstāv Dievu, viņi nepārzina elementārus principus, lai gūtu kaut mazākos panākumus. Ja tu gribi būt lūzeris, turpini kā līdz šim. Zini, kā ir ar laicīgo darbu? Varbūt tev ir vēlme nepalikt savā esošajā darba vietā. Nav jau slikti, katram savs darbs, bet vai tas tiešām ir viss, ko tu vari savā dzīvē, vai tas ir tas, uz kā tu paliksi? Varbūt tev ir vēlme, ka ir kaut kas jāsāk mainīt, un es tev gribu dot padomus. Dari to uzreiz! Cik tev ir gadi, “smiltiņas” jau birst? Un kā tu domā, cik tu ilgi dzīvosi? Kapos var redzēt, ka cilvēki dzīvo 60, 70 gadus, nekas tev tur nav palicis vairs. Cilvēki saka: “Es sākšu savu biznesu.” Ja tu neesi sācis, tad tu arī nesāksi, tā arī dzīvosi tālāk un nomirsi, un ar saviem kokiem, salmiem varēsi tikt Debesīs. Tas nav tikai par darbu, pirmkārt tas ir par kalpošanu draudzē, tie paši salmi vien būs. Tu zini, ka ir jāsāk, bet tu to nedari? Es nesaku, ka tagad visiem jāiet prom no darba, neej tā vienkārši. Pakonsultējies ar savu līderi. Tiešām, ja man prasītu: “Kādas ir tavas lielākās bailes?” Tās man arī ir lielākās bailes, strādāt no rīta līdz vakaram pie kaut kāda vergtura. Kam tu strādā, ko tu vispār dod kādam? Tu vari vairāk!

Jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās. Tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū. (1. Korintiešiem 1:5-6)

Tev ir stipri pamati, zināšanas, bet tev šie pamati ir jāievieš savā dzīvē visās lietās. Nē, tev nav jākļūst par baigo robotu, bet tev ir jāievieš tas savā kalpošanā kā minimums. Viens ir veiksmīgāks kalpošanā, cits biznesā vai kaut kur citur, bet kaut kur ir tas tavs virziens, kur tev ir jāiet vairāk. Mēs visi esam kalpotāji, bet katrs savā virzienā, un tev ir vajadzīga sistēma šajā lietā. Ja gribi, strādā savā valsts darbā, bet tādā gadījumā nes labumu draudzē. Tu nevari gan tur, gan tur. Tas ir līdzīgi kā ukraiņiem – ko viņiem darīt tagad, vai nu padoties un būt vergiem, vai cīnīties un mirt. Tāpat arī ir šeit, esi vergs vai cīnies, tas nebūs viegli, bet tu būsi brīvs, svētīts, un tev būs panākumi. Un, ja tu strādā kaut kur pie kāda, tad esi tur labākais, iemācies visu, un pēc tam taisi savu. Iemācies un paņem visu, ko tu vari, tad sāc savu. Protams, ka viss nav tik viennozīmīgi, nevajag tagad pa galvu, pa kaklu satraukties, ka tagad vairs nevaru strādāt, tā gluži nav. Katram ir sava individuāla situācija, kurā ir jāpaliek vai nav jāpaliek. Pamats ir ielikts tāds, kurā tu vari gūt lielākus panākumus nekā šodien, tev ir visas iespējas. Dievs svētī Latviju, un Dievs svētī tevi! Mīļie draugi, tiekamies nākamajā svētdienā plkst. 11:00 un plkst. 14:00, kopējos dievkalpojumos ar vakarēdienu. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi ”Panākumu pamats” pierakstīja un rediģēja draudzes ”Kristus Pasaulei” redakcija