Svētrunas tēma „Pareiza attieksme naudas lietās”. Par šo tēmu es sāku domāt jau divas nedēļas atpakaļ. Šis vārds būs par finanšu tēmu. Es vēlos, lai mums ir veselīga sapratne par naudu un ne tikai par naudu, bet arī par ziedošanu un došanu. Es nevēlos, lai mēs būtu piespiesti kaut ko darīt, dot. Es nevēlos, lai tu, izejot no šīs telpas, pēc pāris dienām domātu, kāpēc iedevi tik lielu summu, kāpēc ziedoji. Es nevēlos, lai tādi cilvēki, kas nav ticīgi un kam prātā tikai dolāru zīmes, kuriem visa dzīves jēga ir naudā, novērš jūs no patiesības. Jo viņi var teikt, ka šeit viss bāzējas uz naudu. Mūsu draudzē tā gan nav tāda īpaša problēma. Neticīgiem cilvēkiem un ne tikai neticīgiem cilvēkiem, kā arī reliģioziem cilvēkiem ir pretenzijas pret dzīvām draudzēm. Kā argumentu viņi min, ka viss šeit ir tikai naudas dēļ. Bieži to saka cilvēki, kuri ir nabagi, kas paši nekad nav devuši un savā dzīvē neko nav sasnieguši. Šodien vairāk būs mācība par veselīgu attieksmi pret naudu, naudas lietām tieši draudzē, lai mēs kā personības spējam veselīgi domāt un būt brīvprātīgi brīvi.

Pareiza attieksme naudas lietās:

1. Manipulācija;

2. Dieva svētība pastāv, un Viņa principi ir neatceļami un neapstrīdami;

3. Došana jeb ziedošana ir daļa no mūsu ticības dzīves. Mēs dzenamies nevis pēc naudas, bagātības, bet pēc Dieva valstības. Ja tava domāšana būs tieši tāda, tad tev nebūs problēmu ne ar finansēm, ne ar tavu garīgo dzīvi. Dzenieties pa priekšu pēc Dieva valstības, tad pārējās lietas jums tiks pieliktas. Lai tavs mērķis nav nauda, bet Dieva valstība. Šeit ir runa par balansu starp došanu, svētu dzīvi, lūgšanu un kalpošanu;

4. Finansiālai svētībai vienmēr ir vajadzīga bāze;

5. Tikai apzināts personīgs lēmums. Tas ir tavs lēmums – ziedot, dot desmito tiesu. Ja tu dod lielākas summas, ja tu dod vairāk nekā spēj, tas nedrīkst būt mirkļa emociju iespaidā, tas nedrīkst būt impulsīvi, tam jābūt apdomātam lēmumam, apzinoties sekas. Šis ir ļoti svarīgs punkts. Tam jābūt lēmumam, nevis impulsīvai darbībai, kad, piemēram, uz skatuves kāds dedzīgs sludinātājs tik labi runā, ka tev gribas dot vairāk, bet pēc pāris stundām tu domā, kāpēc devi. Tādu darbību var apzīmēt kā manipulāciju, bet manipulācija nav iespējama bez stulbiem kristiešiem. Manipulācija nav iespējama ar cilvēkiem, kuri apzinās sevi brīvus esam un atbildīgus Dieva priekšā. Notiek dažreiz tā, ka tiek izdarīts spiediens, tu sajūti spiedienu dot. Protams, tā var būt arī veselīga Dieva balss, bet tas var būt arī neveselīgs spiediens. Ģimenēs nevar būt terorists bez cilvēka, kurš viņam pakļaujas. Tāpat arī finanšu lietās nevar būt manipulācija, ja nav to, kas atļauj ar sevi manipulēt.

Pareiza attieksme naudas lietās iedalās piecos punktos.

1. MANIPULĀCIJA

Kas ir manipulācija? Kā manipulācija var izskatīties draudzē? Manipulācija ir tīši vai netīši sagrozīta nepilnīga mācība, ja runa ir par draudzi. Ja runa ir par vispārīgu manipulācijas principu, tad pēc skaidrojošās vārdnīcas tā ir kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai. Ja es šobrīd sludinu, tad tam ir konkrēts uzdevums – lai mēs esam veselīgi naudas lietās, turīgi, lai mums visā kā ir diezgan un mēs esam veselīgā ticībā, katrs viens brīvs un nepiespiests. Šim vārdam ir arī cita nozīme – viltīga, negodīga darbība, mahinācija, viltīgs triks jeb tendencioza faktu sagrozīšana, triku demonstrēšana, izmantojot roku veiklību. Oratoram ir spēcīgāka ietekme nekā roku veiklībai. Viņš ar prātu spēj pasniegt kādas lietas, kas neatbilst veselīgai mācībai, turklāt emocionāli un iedvesmojoši, ka cilvēki dod, un reizēm šāda sludinātāja rīcība ir neveselīga. Tā mēdz būt, un to sauc par manipulāciju. Šeit ietilpst triku demonstrēšana un savas runas mākslas demonstrēšana, lai draudzē savāktu vairāk ziedojumu. Sludinātājam, kas runā, galvenokārt ir jābūt ieinteresētam cilvēkos, nevis naudas savākšanā. Tas ir padoms ikvienam, kas kalpo Dievam un cilvēkiem. Esi ieinteresēts cilvēkos nevis tikai tāpēc, kā tā vajag. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.

Manipulācija rodas arī no nesabalansētas mācības. Ja draudzē nepārtraukti ir uzsvars uz finansēm, naudu un tiek atstāta novārtā dziedināšana, mērķtiecība, svēta dzīve un attiecības ar Dievu, tad tas var norādīt uz manipulāciju. Pārmērīgs uzsvars uz finansēm var liecināt par kādas personas ieinteresētību tikai tavā maciņā. Pie manipulācijas var pieskaitīt arī egoismu. Tam, kāpēc tiek vākts ziedojums vai tas tiek pastiprināti mācīts, iespējams, ir egoistiski motīvi. Īpaši to var attiecināt uz neaugošām draudzēm, kurās mācītāji nav kalpojuši, nav mērķtiecīgi, bet uz finanšu jautājumiem vienmēr ir uzsvars. Kam ir vajadzīgas finanses neaugošā draudzē?Kam ir nepieciešama nauda neaugošā draudzē? Ja evaņģelizācijas nenotiek – naudu nevajag. Ja slavēšanas grupa nepalielinās, jauni instrumenti nav vajadzīgi, tad kāpēc ir vajadzīga nauda? Kāpēc ir vajadzīgas papildu telpas draudzei, kura neaug? Tādā draudzē naudu nevajag. Tur vajag to pašu summu, kas visu laiku ir bijusi. Tajā pašā laikā tur var būt pastiprināta uzmanība naudai, un tas var liecināt par kāda cilvēka egoismu.

Padomā loģiski – vai normāls mācītājs var kaut ko tādu mācīt? Mums nauda draudzē tiešām ir vajadzīga. Ja es šodien gribētu savākt vairāk naudas, vai es šo sludinātu? Es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa draudzes ir manipulējama. Es to redzēju. Es redzēju, ka cilvēki vieglāk dod lielas summas uz manipulāciju, nekā tad, kad mācītājs no kanceles pasaka, lai tas ir tava paša lēmums. Manipulējot var vairāk naudas savākt. Es negribu vairāk naudas savākt, bet es gribu, lai tu esi veselīgās attiecībās ar Dievu un lai mēs draudzē cits ar citu esam veselīgās attiecībās. Gala rezultātā es ticu, ka šāda mācība, ko es mācu šobrīd, ir šaurais ceļš, bet tieši tas nesīs vairāk augļus tavā dzīvē un arī draudzē, kā arī finansēs. Godīgums, caurspīdīgums un ieinteresētība pašos cilvēkos.

Pagājušajā svētdienā mēs lūdzām par to, lai mūsu valdība, deputāti nobalsotu pret ANO migrācijas paktu, kas nozīmētu nekontrolētu migrāciju Latvijas teritorijā. Mēs draudzē savācām parakstus, lūdzām, un deputāti nobalsoja pret šo paktu. Tā ir uzvara, un mēs tur piedalījāmies. Zini, kā es jutos? Ne tikai kā uzvarētājs, bet man bija prieks par labu valdību. Tajā brīdī es sapratu, ka viņi domā par tautu. Šajā reizē viņi tiešām padomāja par mums. Nereti lēmumi, kas tiek pieņemti, ir absurdi un prettautiski. Tieši tāpat cilvēks draudzē jūtas labi, kad zina, ka ar viņu nemanipulē, bet ir ieinteresētība viņā pašā. Kad ar cilvēku manipulē, viņš to jūt. Kad pārdevējs veikalā nav tevī ieinteresēts, ir paviršs, tad tu to jūti. Mana pieredze rāda, ka ar tiem cilvēkiem, kuri jau pirmajā tikšanās reizē ir nevērīgi un vērsti uz sevi, nevajag sadarboties. Piemēram, vai tu esi bijis kristīgā pasākumā, kurā ir jāpērk ieejas biļete? Tikai neliela daļa ir bijusi, jo pārsvarā visi ir no mūsu draudzes, jo mums nav jāiet uz citiem pasākumiem. Es esmu bijis pasākumos, kuros ir jānopērk biļete. Zini, kad es jūtos izmantots? Es esmu nopircis biļeti, aizeju uz pasākumu un nesaņemu to, ko es esmu gaidījis. Tur ir ‘šķidra’ slavēšana, ‘šķidrs’ pasākums, par naudu tiek runāts četrdesmit minūtes, turklāt tiek savākts arī ziedojums. Kāpēc tad es atnācu, nopirku biļeti, klausījos sprediķi par naudu un no manis vēl paņēma papildu naudu? Ir grūti neiet ziedot tad, kad visi to dara, kā arī mest ‘kapeikas’. Es uzskatu, ka kapeikas Dievam nevajag dot, izņemot gadījumu, kad tu esi nabaga atraitne, kurai ir tikai ‘kapeikas’. Kā tu šādos gadījumos jūties? Tu nesaņēmi gaidīto, vēl savāca no tevis ziedojumu, turklāt vēl norunāja tā, ka tu nevarēji nedot. Tas var likt slikti justies, un tas bieži var būt pamatoti.

Manipulācija var būt arī neapzinoties, gan no tavas puses pret draudzi, gan draudzē pret tevi, gan pret mācītāju, gan tu pret mācītāju – no abām pusēm. Personīgi man ir bijušas reizes, kad es skatos, kā citur savāc ziedojumu – kādā konferencē vai lasot kādu grāmatu. Pēc tam es to izdaru savā draudzē, bet man tas nav bijis sirdī. Viņi tā dara, man arī tā jāizdara, jo tad draudzē būs vairāk naudas. Taču vienmēr, kad es to daru, man nav līdz galam miers sirdī un es nesaprotu, kas par lietu, jo tas taču ir pareizi, ziedojums ir jāvāc, jo vajadzību ir daudz un naudu arī vajag daudz. Tas ir tāpat kā sludināt to, kas nav manā sirdī, ko personīgi neesmu saņēmis no Dieva. Es pie citiem to redzēju, bet pats no Dieva neesmu saņēmis. Tu norunā, paiet laiks, bet tā visa nav, jo tādās reizēs es neesmu bijis sirdī īsti pārliecināts. Uz ko tas norāda? Uz kaut kādā mērā nesabalansētas mācības manipulāciju. Es runāju par to, par ko pats neesmu pārliecināts.

Pie manipulācijas var pieskaitīt arī biznesu draudzē. Mūsu draudzes mājas grupiņās ir aizliegts izplatīt biznesu. Bizness ir jātaisa, bet cilvēki darbā vai klienti ir jāņem no pasaules. Jāstrādā ir ar cilvēkiem no pasaules, nevis savā starpā. Tu zini, ko nozīmē – bizness draudzē? Piemēram, draudzes māsai pieder trīs skaistumkopšanas saloni. Es viņai teiktu, lai viņa atver vēl salonus un es viņai palīdzētu. Es no kanceles ziedošanas daļā runātu par ziedojumiem un arī regulāri aicinātu cilvēkus iesaistīties viņas biznesā. Viņai būtu daudz darbinieku un klientu! Gada laikā viņa varētu atvērt vairāk par pieciem saloniem. Vai tu nejustots izmantots? Es justos tā, ka mana draudze tiek izmantota, konkrēti viena cilvēka interesēs. Lūk, kāpēc mēs netaisām biznesus savā starpā, izņemot mazus gadījumus, kad tas ir nepieciešams. Pamatā mēs to nedarām, jo tas nav gudri. Iedomājies, ka zem viena biznesmeņa nonāk visa draudze. Cilvēki lielā, spēcīgā draudzē Ukrainā iesaistījās piramīdas veida biznesā. Rezultātā sabruka gan piramīda, gan draudze, jo viss nonāca zem konkrēta cilvēka kontroles. Ir arī precendenti tepat Latvijā, kad mājas grupas draudzē vada cilvēks, kurš nodarbojas ar tīkla mārketinga biznesu. Rezultātā tajā tiek iesaistīta puse draudzes, – cilvēki satikās ne tikai garīgo principu apgūšanā, sadraudzībā un kalpošanā, bet arī iesaistījās biznesā. Kad šis cilvēks ‘aizgāja pa fāzēm’, tad visas mājas grupas izšķīda un draudze sasķēlās simts gabalos. Ja draudzi izmanto kā platformu biznesam, tad tā ir manipulācija. Es nedomāju, ka šie cilvēki, kuri tā darīja, kaut ko ļaunu domāja, jo tas var būt arī neapzināti. Viņi varbūt cerēja, ka būs vairāk naudas draudzes projektiem. Bet ir kaut kādi principi, kurus nedrīkst pārkāpt. Mūsu gadījumā mēs šos principus zinām. Tu nevari savus grupas cilvēkus iesaistīt biznesā. Mums draudzē ir biznesa grupa, kurā ir cilvēki, kas iesāk savu biznesu. Daži no tiem, kas ir grupā, nav nekādi biznesmeņi, bet viņi kaut ko dod. Mums ir konkrēti mērķi, mēs dodam konkrētas summas. Daži dod, citi neko nedod, bet es nevienu prom nedzenu. Kāpēc? Tāpēc, ka man nevajag viņu lielos ziedojumus, bet es gribu, ka viņi paceļas kā biznesmeņi. Es gribu kalpot tiem cilvēkiem, kurus Dievs ir aicinājis veselīgi un normāli celt biznesu, nevis tikai koncentrēties uz tiem, kuri var dot.

11. un 12. janvārī es braukšu uz Lietuvu. Tur kāds mācītājs, kam ir četri rehabilitācijas centri un kurš nesen atvēra draudzi, grib, lai es novadu konferenci. Man būs trīs sprediķi, uz manis tiks bāzēta visa konference. Tur būs par draudzes izaugsmi un personīgām attiecībām ar Dievu. Šis mācītājs staigā pa ielām ar megafonu un visus aicina pie Jēzus. Viņu sauc Mariuss, un man patīk šis mācītājs. Kad viņš mani uzaicināja, es uzreiz piekritu. Es noteikti nebraucu uz turieni, lai mani finansiāli svētītu, jo es zinu, ka strādnieks ir savas algas cienīgs. Šādās reizēs, kad kalpotājs kalpo, viņš saņem atalgojumu un reizēm ne mazu. Arī mēs draudzē viessludinātājus svētam ar finansēm. Kad es esmu ciemos, mani arī svētī. Es gribu dot viņiem, es gribu, lai viņi attīstās un vairojas. Es gribu uz turieni aizbraukt. Reizēm kalpotājs maksā cenu, aizbrauc, iztērē benzīnu un beigās neko nesaņem. Tā, savukārt, ir manipulācija ar mācītāju. Ir divi ļaunumi – vai nu noniecināt Dieva kalpa darbu un nesvētīt ar finansēm, vai arī domāt, ka kalpotājam viss ir un viņš kalpo naudas dēļ.

2. IR DIEVA SVĒTĪBA, UN VIŅA PRINCIPI IR NEAPSTRĪDAMI

Dieva principus neviens nevar atcelt, jo tie ir Viņa principi un tie ir mūžīgi principi.

„Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.” (5.Mozus 8:17-18 )

Viņš ir tas, kas tev dod spēku iemantot bagātību. Finansiāla svētība ir Dieva griba, un Viņš tev piešķir spēku vairot bagātību. Runa nav par dzīšanos pēc naudas, bet pēc Debesu valstības. Ir svarīgs iemesls, kāpēc tu gribi daudz naudas, kam tev to vajag? Šajā otrdienā mūsu biznesa grupā bija ciemiņš – biznesmenis, kurš desmitajās tiesās ir devis summas, kas ir mērāmas sešos ciparos. Pēc viņa varēja redzēt, ka viņam nauda neinteresē. Iemesls, kāpēc viņš kaut ko dara, ir tāds, ka viņš grib ziedot Dieva darbam. Viņam viss ir, ko viņam vēl vairāk vajag? Dieva griba ir svētīt, un Viņš vēlas, lai tu būtu pārticis. Tāpat Dievs vēlas svētīt to cilvēku biznesus, kuri atbalsta Viņa darbu ar finansēm. Dievs tev dod spēku iemantot bagātību. Vai tu tam tici? Apzinies to!

“Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)

Šajā Rakstu vietā ir skaidri rakstīts, ka pastāv īpaša svētība finansēm, un tā ir no Dieva. Dievs ir tas, kurš vēlas svētīt cilvēka finanses un dod spēku, lai iemantotu bagātību.

“Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis taviem tēviem  Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, lai tev to dotu ar lielām un labām pilsētām, ko jūs neesat cēluši, un arī namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kurus tu neesi sakrājis, un ar klintīs izcirstām ūdens tvertnēm, ko tu pats neesi izcirtis, un vīna dārzus un olīvkoku dārzus, ko tu neesi dēstījis.” (5.Mozus 6:10-11)

Dieva griba ir atklāta Dieva vārdā. Kad Dievs ieveda Israēlu apsolītajā zemē, Viņš teica: “Jums tur būs zeme, nami un dārzi.” Vārds ‘dārzi’ šajā gadījumā apzīmē biznesu. Piemēram, vīna dārzi tajā laikā bija bizness. Vārds ‘nams’ apzīmē personīgu māju. Vārds ‘zeme’ apzīmē personīgu zemi. Dieva griba ir, lai tev būtu sava privātā zeme, māja un bizness. Dieva griba nav, ka tu strādā pie darba devēja. Tas, protams, nav slikti, un to var darīt, taču perfektā Dieva griba ir, ka tev pašam pieder savs bizness. Dieva griba ir nevis lai tu būtu vienkārši paēdis un tev būtu darbs un jumts virs galvas, bet gan tāda, ka tev ir savs bizness. Dievs vēlas, lai tev ir nevis vienistabas dzīvoklis, bet privātmāja. Viņš vēlas, lai tev ir nevis zeme, kuru tu nomā no kāda, bet gan sava, personīgā zeme. Tāpat Dievs arī vēlas, lai mūsu draudzei būtu savs nams uz personīgās zemes ar vismaz 5000 sēdvietām, bet visam savs laiks. Lūk, Dieva griba Bībelē! Ir Dieva svētība, un ir Dieva griba. Pasaules sistēma ir vienkārši uzcelta. Tavs saimnieks maksā tādu summu, lai tu nenomirtu badā, tev būtu kaut kāds jumts virs galvas, desmit kredīti, kurus visu mūžu atstrādā. Tāds ir velna plāns, bet ne Dieva. Dievs grib mūs katru svētīt, un Viņa principi ir neatceļami.

“Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam?  ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem.” (Maleahija 3:8 )

Draugi, es mācu to, kas ir teikts Bībelē. Dievs nav atcēlis Savus principus. Es zinu, ka mūsu draudzē ir tādi cilvēki, kuri savas desmitās tiesas sūta citiem cilvēkiem, piemēram, draudzenei uz Ameriku. Vēl kāds to vienkārši iedod kādam vietējam draugam. Caur šādu desmito tiesu Dievs nevar cilvēku svētīt. Dieva principi nav atceļami. Daudzi arī uzskata, ka finanses ir jāziedo ubagiem. Bībelē rakstīts, ka Pāvils vāca ziedojumus nabagiem Jeruzālemē, bet nevajag to saprast burtiski. Tas bija atbalsts bāzes draudzei Jeruzālemē. Tas ir līdzīgi kā mūsu grupiņas, kas atrodas ārpus Rīgas, dod desmitās tiesas, kas tiek vestas uz bāzes draudzi Rīgā, lai varētu visu šeit uzturēt. Šāda draudze Bībelē tiek saukta par nabagiem. Nevajag uztvert burtiski, ka nauda jāziedo nabagiem. Bomži ir jāglābj, bet ne jādod viņiem nauda, draugi. Desmitā tiesa nav jāatdod bomžiem, tā ir jāatnes uz draudzi.

“Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija 3:10)

Jēzus par klēti sauca templi, kas bija vienīgā vieta, kurā visi sanāca pielūgt Dievu. Mūsdienu templis esam mēs paši un mūsu sapulču vieta. Tā ir draudze, kas sastāv no cilvēkiem. Desmitā tiesa pilnā vērtībā nozīmē desmitā daļa no summas, pirms nodokļu nomaksas. Ja tu dod desmito tiesu pēc nodokļu nomaksas, tad tā vairs nav pilnā vērtībā. Tevi jau valsts ir aplaupījusi, un tu no pārpalikuma daļu atdod Dievam. Es šo nesludinu tāpēc, lai tev kaut ko uzspiestu. Es tev vienkārši lasu Dieva vārdu. Šie principi nav atceļami, un arī es pēc tiem dzīvoju. Pamats finansiālai svētībai no Dieva ir desmitās tiesas atdošana. Es lietoju vārdu ‘atdošana’ nevis ‘došana’ tāpēc, ka desmitā tiesa jau patiesībā pieder Dievam.

“Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahija 3:11)

Es vēlos tev izskaidrot draudzē saziedotās naudas izlietošanas mehānismu, lai nerastos manipulācija, bet gan izpratne, atbildība un brīvprātīga došana. Mārtiņš Luters ir teicis šādus vārdus: “Sātans var apturēt draudzes attīstību divos veidos. Pirmais veids ir caur valsts valdību, ieceļot tirānu, kura dēļ draudze vairs nevar darboties. Otrais veids ir caur ticīgo pārliecināšanu, ka būt nabagiem ir Dieva griba.” Kad sātans pārliecina ticīgos par to, ka būt nabagam ir Dieva griba, draudzei zūd finansiālais segums, tā kļūst bezzobaina un vāja. Draudzē absolūti visam ir vajadzīga nauda. Ir laiks sākt uz to skatīties veselīgi un normāli! Desmitā tiesa nav tikai garīgais princips. Ir jāsaprot, ka draudze bez tās nefunkcionē. Arī tu šodien nebūtu izlīdis no bedres un izveidojies par tādu cilvēku, kāds šobrīd esi, bez draudzes. Viss maksā, taču es nepiekrītu teicienam, ka par visu atbild sudrabs. Tā nav. Par visu atbild Dievs. Ja mums ir mērķi, tad finanses seko. Tavas dzīves izmaiņas ir pateicoties ne tikai Dievam, mācītājam, tavam garīgajam vadītājam un draudzei, bet arī naudai. Šis viss ir ļoti svarīgi.

Vārdam ‘nauda’ ir arī citas nozīmes. Piemēram, mūsu draudzes dalībnieks Raitis regulāri maksā cenu ar savu laiku, piedaloties draudzes jauno telpu būvniecībā. Draugi, Raita darbs ir nauda. Raitis neatnesīs miljonu ziedojumā, bet viņš nāk un strādā. Tā ir viņa nauda. Nauda ne vienmēr ir banknotes un monētas, bet gan daļa no tavas dzīves. Ja Raitis nāk un strādā, tad viņš apzinās sevi kā daļu no Dieva draudzes. Nauda ir kaut kas vairāk par papīra vai zelta gabalu. Nauda ir daļa no cilvēka. Tas ir tas, ko es dodu Dievam. Slava Dievam! Es mīlu Jēzu un jūs visus.

Vēlos pastāstīt par aptuveno finanšu sadalījumu tam, kas draudzē tiek saziedots. Apmēram 30% no desmitajām tiesām un labprātīgajiem ziedojumiem ir nepieciešami evaņģelizācijai. Tāpat 30% ir nepieciešami tehniskajām lietām (telpas, mūzikas instrumenti utt.). Pārējā daļa ir pilna laika kalpotāju algām, lai gan Bībelē rakstīts, ka visi 100% ir paredzēti tieši tam. Vai tu vari iedomāties, cik es būtu bagāts, ja ņemtu visas desmitās tiesas sev? Es būtu ļoti bagāts, bet es to nedaru. Lai gan tas pienāktos pilna laika kalpotājiem, tomēr realitāte ir citādāka. Nepilna laika kalpotāji arī tiek finansiāli atbalstīti. Runājot par tehniskajām lietām, varu pastāstīt, ka šobrīd mums ir nepieciešams iegādāties pulti slavēšanas kalpošanai. Tagadējo pulti mēs nopirkām par aptuveni 2500 EUR. Mūsu slavēšanas komanda ir augusi, un līdz ar to nepieciešami arī vairāk mikrofonu pieslēgumu. Piemēram, mūsu jubilejas dievkalpojumā uzstāsies koris. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama arī lielāka pults. Jauna pults maksā aptuveni 20 000 EUR, bet mums ir iespēja arī iegādāties lietotu par 5000 EUR. Ja mēs gribam vēl labāku, kvalitatīvāku un efektīvāku slavēšanu, tad mums ir nepieciešams arī uzlabot aparatūru, un tam ir nepieciešamas finanses.

Tu esi draudzes daļa. Mums katram ir sava atbildība ne tikai Dieva priekšā, kad mēs atdodam to, kas Viņam pienākas, bet arī draudzes priekšā, kad mēs paši uzturam savu namu. Bībelē rakstīts: “Ja kas nerūpējas par savas mājas ļaudīm, tas ir ļaunāks par neticīgu,” un: “Kur ir tava manta, tur ir tava sirds.” Skaties uz naudu kā uz savu ieguldījumu draudzes darbā.

“Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus.” (2.Korintiešiem 9:6)

Starp citu, 8. un 9. nodaļā šajā grāmatā ir Pāvila sprediķis par došanu, tāpēc, ja mācītājs māca un sludina par došanu, tā nav manipulācija. Tas ir pareizi. Pāvilu šeit var sajaukt ar manipulatoru, taču tā nav. Viņam bija vajadzība. Korintieši bija apsolījuši Jeruzālemes draudzei pārvest ziedojumu. Šī draudze negribīgi vāca naudu, tāpēc viņš rakstīja īpašu runu, kā arī uz draudzi sūtīja īpašus cilvēkus, lai savāktu konkrēto ziedojumu, ko korintieši paši bija solījuši. Pāvils draudzei rakstīja: “Ja tu šodien maz dosi, tev maz arī dos Dievs.” Šie principi, draugs, nav atcelti. Tie ir pareizi jāsaprot un pareizi jālieto absolūti brīvprātīgi. Tie ir neatceļami Dieva principi.

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38 )

3. DOŠANA IR DAĻA NO MŪSU TICĪBAS DZĪVES

“Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā, ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu. Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: “Kornēlij!” To redzēdams, viņš pārbijās un sacīja: “Kas ir, Kungs?” Bet tas viņam atbildēja: “Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas.” (Apustuļu darbi 10:1-4)

Šis vīrs bija dievbijīgs un ticīgs, un viņam bija personīgas attiecības ar Dievu. Šis vīrs bija arī devējs. Došana ir tikai daļa no visas tavas ticības dzīves. Iegaumē to! To ir ļoti svarīgi atcerēties. Jūs zināt, ka ir mācība “dodiet, tad jums taps dots”, tāpēc mēs dodam un gaidam Dieva svētības. Draugs, ja citas tavas ticības sfēras klibo, tad Dievs tevi nesvētīs tikai tāpēc, ka tu dod finanses. Tā ir tikai daļa no mūsu ticības dzīves. Ja tu dzīvo svētu dzīvi, kalpo Dievam un cilvēkiem, bet nedod desmito tiesu, arī tad Dievs tevi nevar pilnā mērā svētīt. Tas ir vesels kopums, kas sastāv no dažādām, mazākām daļiņām, bez kurām nav iespējams iztikt. Došana ir daļa, kas nes atbildību par Dieva darbu šeit, virs zemes. Tā ir Dieva principu ievērošana. Tev ne tikai jālūdz Dievs, jādzīvo svēta dzīve, jāevaņģelizē, jāvada mājas grupiņa vai jāuzņemas kalpošana draudzē, bet arī jādod tas, kas Dievam pienākas. To ir svarīgi saprast. Nevajag uzskatīt, ka, tikai ziedojot un ignorējot pārējo Dieva gribu, varam gaidīt savā dzīvē svētību. Ir cilvēki, kuriem es esmu vairāk veltījis laiku, ņemot viņus sev tuvāk, nekā citus. Daudzi no šiem cilvēkiem mani ir pievīluši un vēlāk arī aprunājuši. Es viņiem devu, un tas bija pareizi. Es atpakaļ neko no viņiem negaidīju. Viss mans dzīvesveids ir attiecībās ar Dievu un došanā, un tāpēc es esmu svētīts. Dievs mani svētī tāpēc, ka es gan dodu finanses, gan arī dzīvoju Viņa gribā. Ticības dzīvē visām lietām jābūt balansā, un došana ir tikai daļa no visa.

Mēdz būt arī tā, ka cilvēks dod Dievam finanses, lai gan pats jau sen atdzisis citās lietās. Ir cilvēki, kuri regulāri draudzei sūta desmitās tiesas no ārzemēm, lai gan paši jau vairākus gadus nedzīvo Latvijā. Šie cilvēki vienkārši tic tam, ka, neiedodot šo desmito tiesu, būs slikti. Patiesībā, slikti būs nevis desmitās tiesas nedošanas dēļ, bet gan tāpēc, ka cilvēks ir aizgājis no draudzes un atkritis no Dieva. Ja cilvēkam nav balansa ticības dzīvē, tad, pat neapzinoties, došana var izveidoties par darbību, kas rodas manipulācijas ietekmē. Ja mācītājs sludina, ka, dodot Dievam finanses, tev viss būs, tad tu automātiski, ar sirdi un prātu neko neapdomājot, ej un dod. Pēc tam cilvēks brīnās par to, ka ir pagājuši gadi un finansiālas svētības joprojām nav.

4. FINANSIĀLAI SVĒTĪBAI IR NEPIECIEŠAMA BĀZE

“Bet Viņš uz tiem saka: “Cik maizes jums ir? Eita un raugait.” Un tie uzzinājuši saka: “Piecas un divi zivis.”” (Marka evaņģēlijs 6:38 )

Jēzus izdarīja brīnumu. Viņš ar piecām maizēm un divām zivīm, kuras iedeva mācekļi, pabaroja 5000 vīru, kā arī vēl sievas un bērnus. Visām finansiālajām svētībām ir jābūt pamatam. Pastāstīšu piemēru, salīdzinot draudzes dalībniekus Lieni un Arvi. Liene ir personāldaļas vadītāja kādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar finanšu risinājumiem. Šajā darbā ir noteiktas darba stundas un alga. Strādājot šajā uzņēmumā, viņa saņem arī prēmijas. Tā kā Liene ir algots darbinieks, viņa nevar cerēt, ka pēkšņi priekšnieks izmaksās algu 3000 EUR vai 10 000 EUR apmērā. Liene draudzē dod gan desmito tiesu, gan labprātīgos ziedojumus. Liene sevi apzinās kā draudzes daļu un tic, ka Dievs viņu var finansiāli svētīt. Kādā mērā Dievs var svētīt Lieni? Kā otru piemēru ņemsim Arvi. Arvis ir juvelieris savā privātajā uzņēmumā. Viņam nav priekšnieka. Arvis pats nosaka laiku, kuru veltīs darbam. Ja viņš vēlas aizbraukt ceļojumā, tad to var arī darīt. Tāpat arī Arvis pats nosaka savas algas lielumu pēc tā, cik konkrētā laika periodā ir nopelnījis. Arvis, atšķirībā no Lienes, var cerēt, ka viņa alga mēnesī būs pat 100 000 EUR un vairāk. Viņš arī tic, ka šādu summu kādu dienu varēs draudzē ziedot.

Lai Dievs tevi attiecīgi varētu svētīt, liela nozīme ir tam, vai tu pie kāda strādā, vai tev ir savs bizness. Ja tu dod ziedojumus un gaidi, ka Dievs tevi finansiāli svētīs, tad piemēram, Liene nevar gaidīt piecu tūkstošu eiro algu, bet Arvis var gaidīt. Bet Liene var gaidīt papildus prēmijas un ka Dievs dos gudrību rīkoties ar naudu tā, ka viņai viss pietiks. Mācītājs draudzē māca – dodiet, tad jums viss būs, arī māja un zeme. Lienei šobrīd nav tādas iespējas, izņemot, ja kāds radinieks atstāj mantojumu. Dievs mums, esot draudzē, dodot un kalpojot, pavadot laiku ar Viņu, dod gudrību, kā rīkoties ar naudu.

Bieži vien arī miljonāriem ir par maz, un viņi nav laimīgi ar to, kas viņiem ir. Tāpat mums ir studenti draudzē, kas piestrādā kaut kur un saņem dažus simtus, bet nav nelaimīgi. Latviešiem vienmēr kaut kas ir bijis par maz, jo lielākā daļa dzīvo kredītos. Cilvēki labāk varēja nākt uz draudzi, samierināties ar to, kas ir un būt piepildīti un laimīgi, un bez parādiem. Es ticu, ka Dievs visus var svētīt finansiāli, bet, ja runa ir par lielām naudām, tad tikai biznesu Dievs var svētīt. Un tāpat, ja tu kalpo Dievam un cilvēkiem, tad Dievs tevi var svētīt ar lielām naudām. Vai Dievs var svētīt mācītāju, kuram draudzē četrdesmit gadus ir četrdesmit cilvēki? Var, vienu reizi mūžā var, bet šāds mācītājs nezinās, ko ar tādu naudu darīt un iztērēs to nelietderīgi. Ja ir lielas kalpošanas, Dievs var svētīt ar lielām summām, jo, ja daudz cilvēku ir draudzē, tad starp viņiem noteikti būs arī biznesmeņi. Esmu redzējis, kā mācītājus svētī ar automašīnu. Man arī ir sapnis par konkrētu automašīnu, bet es nelūdzu Dievam, lai to nosviež no debesīm, man ir citas prioritātes. Katram jau var būt kaut kādi ideāli, bet tas nenozīmē, ka jādzenās pēc tiem. Vispirms jādzenās pēc Dieva valstības. Un, ja paveiksies, tu dabūsi kāroto. Draudze var funkcionēt tikai ar finansiālu bāzi un nevar iztikt bez ziedojumiem, desmitajām tiesām un biznesmeņiem. Ja mācītājam ir tikai divdesmit cilvēki draudzē, nav iespējams saņemt algu.

Jābūt bāzei, lai Dievs varētu svētīt un vairot. Pāvils saka: “Kad jūs dodat, no tā jūs paši nevarat nonākt trūkumā”. Ja biznesmenis atdod visu savu naudu, ko vajadzētu ieguldīt tālāk, tad viss bizness var izbeigties. Jābūt saprātīgam lēmumam dot, ņemot vērā to, cik tu gribi un vari. Kopš tautas lūgšanas sapulces mums klāt nākuši simts cilvēki. Vai zini, kāpēc mums draudzē ir simts jauni cilvēki? Mācītājs lūdza Dievu kambarī un organizēja evaņģelizācijas pasākumus pa Latvijas pilsētām, kas prasīja daudz līdzekļu. Ir daudz strādāts un gatavoti līderi, kuri uzņēmās šīs grupiņas vadīt. Arī Rīgā pavasarī atvērsim ļoti daudz jaunu mājas grupiņu. Tas ir liels darbs, un tikai uz tā pamata Dievs var svētīt ar glābtiem cilvēkiem.

Ir divi iemesli, kāpēc cilvēki viļas un nesasniedz kāroto:

1. Neizdara pietiekamā daudzumā to, kas ir jāizdara.

2. Neaiziet līdz galam.

Iespējams, tev pietrūka pavisam nedaudz, lai gūtu panākumus, bet tu padevies. Mēs šobrīd kā draudze reāli augam. Iepriekš esam gājuši cauri dažādām interesantām grūtībām, bet es nepadevos. Atliek tikai apstāties, un tu vari nepiedzīvot to, ko Dievs tev bija sagatavojis. Turpini kalpot, turpini strādāt savā biznesā. Turpini darboties un ticēt. Tautas lūgšanu sapulce tika apmaksāta, izveidojot partnerkalpošanu. Milzīgs darbs tika izdarīts pie šī pasākuma. Mēs lielāko daļu paši apmaksājām. Ir jābūt bāzei, šajā gadījumā darbam, lai Dievs var svētīt. Mums neviens nekādu naudu nedotu, ja mēs paši nedotu. Lai Dievs tevi varētu svētīt ar lielāku naudu, tev ir jābūt pareizi nostādītam biznesam vai lielai kalpošanai. Jo lielāka kalpošana, jo lielāku algu iespējams saņemt un arī parasti ziedojumi ir lielāki.

5. TIKAI APZINĀTS PERSONĪGS LĒMUMS

Kad tu dod, tas nedrīkst būt impulsīvs vai emocionāls lēmums, bet gan apzināts, atbildīgs, personīgs lēmums, cik tu dod un kā tu dod.

“Bet kāds vīrs, vārdā Ananija, ar savu sievu Sapfiru pārdeva savu īpašumu, un ar sievas ziņu paturēja sev daļu maksas un, kādu daļu atnesis, nolika to pie apustuļu kājām.” (Apustuļu darbi 5:1-2)

“Vai tas, tavs būdams, nevarēja tavs palikt, un vai arī pārdots tas nebija tavā rīcībā? Kāpēc tu esi ieņēmis tādu lietu savā sirdī? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.” (Apustuļu darbi 5: 4)

Viņi saņēma sodu par krāpšanos, abi nomira. Pēteris teica, ka tā zeme, ko viņi pārdeva, taču piederēja viņiem. Sodu tie saņēma par to, ka meloja, jo gribēja izrādīties citu priekšā, ka ir iedevuši vairāk. Mācība ir šāda – viss, kas tev pieder, ir tavs, un nevienam nav tiesības uz tavu naudu un īpašumu. Bet tad, kad tu paņem kredītu, tu atļauj citiem valdīt pār tavām finansēm un dzīvi. Tu pats vari rīkoties ar saviem līdzekļiem kā tu vēlies. Dievs radīja cilvēku un deva viņam pilnīgi brīvu izvēli. Tu esi individualitāte, un tev ir brīvība pašam rīkoties kā pats vēlies.

“Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas evaņģēlijs 10:27)

Ir trīs motivācijas, kāpēc dot, ziedot un kaut ko darīt Dievam – 1) Dievs, 2) citu cilvēku labums, 3) es pats. Šīm motivācijām ir jābūt sabalansētām. Piemēram, es lasu Bībeli un redzu, ka tajā rakstīts par desmito tiesu. Es ticu Dievam un pieņemu lēmumu dot. Tā ir motivācija no Dieva jeb vienkārša paklausība Dievam. Otra motivācija ir tad, kad ziedoju, lai glābtu citus cilvēkus, jo ir teikts: “Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Un trešā motivācija ir tad, kad dodot citiem, Dievs tevi pašu svētīs. Tev ir jāizprot Dieva griba, lai varētu palīdzēt draudzes celšanā.

“Tie ir labprātīgi ziedojuši pēc savām spējām, pat pāri spējām, to es apliecinu.” (2.Korintiešiem 8:3)

“Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2.Korintiešiem 9:7)

Šeit Pāvils norāda uz to, ka viņam ir kauns par savākto ziedojumu, jo viņš domā, ko teiks citas draudzes, kad redzēs, ka viņi ir tik kūtri uz ziedošanu. Ikviens lai ziedo tā, kā savā sirdī apņēmies, skaidri izprotot motivāciju.

“Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2.Korintiešiem 9:6)

Vērtība ir naudas upurim, kas pienests apzināti, ar apzinātu personīgu atbildību par to, kas pieder Dievam, par to, vai esi draudzes un Dieva darba daļa, un par to, ka tas vajadzīgs arī tev pašam.

“To es nesaku pavēlēdams, bet ar centību, kas redzama pie citiem, gribēdams pārbaudīt jūsu mīlestību, vai tā ir īsta. Tagad pabeidziet iesākto darbu, lai labajai gribai seko arī izpildīšana pēc iespējas.” (2.Korintiešiem 8:8,11)

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Pareiza attieksme naudas lietās” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija