Pēkšņas un stipras muguras sāpes jostas daļā mani nepatīkami pārsteidza pagājušā gada augustā. Nebiju sajūsmā par šādu faktu, jo tajā laikā man jau bija vairākas veselības problēmas. Šīs sāpes bija ļoti spēcīgas, kas ievērojami apgrūtināja manu ikdienu.

Pēdējos divus gadus biju intensīvi apmeklējusi fitnesa klubu, kur es pavadīju lielākoties visu savu brīvo laiku. Tā bija vieta, kur man patika būt un izaicināt sevi ar dažādiem spēka un izturības vingrinājumiem. Vienmēr centos pierādīt citiem kluba apmeklētājiem, ka varu izdarīt vairāk nekā viņi. Apmeklējot fitnesa klubu, es sāku just vieglas sāpes mugurā, taču sevi nesaudzēju un sāpes ignorēju.

Devos pie traumataloga un pēc vairākiem izmeklējumiem ārsts secināja, ka man ir muguras deformācijas – skolioze un spondilartroze krustu daļā. Pēc kāda neilga laika man sāka tirpt arī rokas un kājas, un tās palika arvien vājākas. Vienu brīdi biju ļoti satraukusies, domāju, ka man var “atteikt” kājas, jo tās bija tik nespēcīgas, likās, ka varu tūlīt saļimt.

Pēc dažiem mēnešiem sāpes palika vēl intensīvākas – nevarēju ilgstoši sēdēt, stāvēt un gulēt, tas viss mani nomāca un radīja nepatīkamu diskomfortu. Biju pie vairākiem speciālistiem, taču beigās atmetu ar roku, jo biju nogurusi no bezgalīgajiem ārstu apmeklējumiem.

Tajā laikā biju sākusi ticēt Dievam un apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”. Par manu dziedināšanu lūdzām arī mājas grupiņā. Pati mājās apliecināju, ka ar Jēzus Kristus brūcēm esmu dziedināta un vesela.

Oktobra beigās dievkalpojumā mācītājs lūdza par visiem klātesošajiem, kuriem bija muguras problēmas. Tieši pēc šīs lūgšanas es sajutu vieglu karstumu mugurā, tajā vietā, kur man bija sāpes. Sākumā domāju, ka silda aiz muguras noliktā šalle. Bet pēc neilga laika sapratu, ka Dievs man pieskaras un dziedina. No pārsteiguma biju ļoti saviļņota! Ja pirms dievkalpojuma es nevarēju pat nostāvēt dažas minūtes kājās sāpju dēļ, tad pēc lūgšanas sāpes bija pilnībā pārgājušas. Biju ļoti priecīga un pateicīga Dievam!

Tagad jau piecus mēnešus esmu pilnīgi brīva no sāpēm mugurā, kā arī no roku un kāju tirpoņas. Varu atkal baudīt ikdienas gaitas, kā arī brīvi piedalīties dažādās draudzes aktivitātēs. Draudzē es gatavoju horeogrāfiju evaņģelizācijas projektam, kur man pašai daudz jākustas. Es dejoju gandrīz vai katru dienu. Bez dziedināšanas es nevarētu to darīt. Gribu novēlēt tiem, kuriem ir kādas veselības problēmas, lai paļaujas uz Dievu. Sāc tikai iet Dieva gribā, darīt to, kas Viņam ir patīkams – apmeklē regulāri draudzi, uzņemies kalpošanu, kā arī lasi Bībeli un lūdz. Uzticies Viņam!

Evita Astiča

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija