„Mūsu prātam ir vajadzīgi pozitīvi iestatījumi.
” Ar šādiem vārdiem mācītājs Mārcis Jencītis atklāj 23. jūlija svētrunu draudzē „Kristus Pasaulei”. Šoreiz mācītājs mums sīki pastāsta, kādiem ir jābūt mūsu prāta uzstādījumiem, un kā mums rīkoties situācijās, kad mūs māc šaubas.

Mūsu prātam ir vajadzīgi pozitīvi iestatījumi. Gandrīz visi pavada laiku pie datora un ir saskārušies ar dažādām programmām. Visas elektrotehniskās ierīces ir jāiestata jeb jānoregulē. Bez iestatījumiem nekas nedarbojas. Kā rīkojas tie cilvēki, kas no datoriem mazāk saprot, un ir nepieciešams uzstādīt šos iestatījumus? Viņi izsauc kādu, kas var palīdzēt. Dators tiek būvēts līdzīgi kā cilvēka smadzenes, un tam nepieciešami pozitīvi iestatījumi, jo tas, kas būs mūsu prātā, tas nosaka mūsu rīcību. Tas, kā mēs rīkojamies, nosaka augļus mūsu dzīvēs. Tas nosaka visu manu dzīvi. Tas, kā tu attiecies pret lietām, un skaties uz dzīvi, nosaka tavu rīcību. Tas, kā tu rīkojies, nosaka to, kas tu esi, un kāda ir tava dzīve. Ir arī pasaulīgi cilvēki, kas iemācījušies domāt pozitīvi, viņi nav sakārtojuši savu iekšējo pasauli, tomēr viņi ir veiksmīgāki nekā citi cilvēki. Ja tu papētīsi veiksmīgu cilvēku dzīves, tad tu atradīsi dažus kopsaucējus, un viens no tiem ir – pozitīvs prāta uzstādījums. Tu vari izmainīt savu dzīvi, ja tu izmainīsi savus prāta uzstādījumus. Vai tu vēlies būt veiksmīgs?

Tavi uzstādījumi noteiks tavas darbības.

Mums visiem kādreiz sāp galva, un tad ir grūtāk veikt savus pienākumus, tas prasa papildus piepūli. Šis ir viens no pantiem, ko es citēju, kad cenšos nostādīt savu prātu pozitīvi. Kā es to daru? Es vienkārši atkārtoju šo Rakstu vietu.

„Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.” Psalmi 18:30

Tajos brīžos, kad ir īpaši smagi, visu izšķir tavs prāta uzstādījums. Jebkurš savas iemaņas ar laiku var uztrenēt. Pozitīvos prāta uzstādījumus ļoti veicina atrašanās pozitīvā vidē. Es bieži no cilvēkiem dzirdu vārdus: es nevaru. Šie vārdi tiek gluži nejauši izmesti. Kad es dzirdu tādus vārdus, man slikti paliek. Kad kāds tā saka, es nespēju to pieņemt. Tu šo vārdu vari teikt pozitīvā nozīmē, piemēram: “Es nevaru grēkot!” “Es nevaru zaudēt!” “Es nevaru būt nabags!”

Lieto šo vārdu pozitīvā veidā vai nelieto vispār. Ieraksti to necenzēto vārdu sarakstā un izmet no sava leksikona.

Mozus izsūtīja 12 izlūkus izlūkot Kāanāna zemi. Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes, ar mērķi tos ievest Apsolītajā zemē, kur piens un medus tek. Šodien šie apsolījumi, „piens un medus”, ir viss tas, ko Dievs apsola Savā Vārdā tev. Divi no izsūtītajiem izlūkiem bija pozitīvi noskaņoti, tie bija Kālebs un Jozua. No katras cilts tika izsūtīts viens cilvēks, lai izlūkotu zemi ar mērķi ieņemt šo zemi un tur dzīvotu, lai Dievs varētu šos cilvēkus svētīt.

Un viņi tam izstāstīja un sacīja: “Tiešām, mēs nogājām tai zemē, kurp tu mūs sūtīji, un patiesi – tur tek piens un medus, un šie ir tās zemes augļi. Tikai stipra gan ir tā tauta, kas tanī zemē dzīvo, un pilsētas ir stipri nocietinātas un ļoti lielas, un mēs arī tur redzējām Anaka bērnus. Un Negebā dzīvo amalekieši, bet kalnos dzīvo hetieši, jebusieši un amorieši, bet kānaānieši dzīvo pie jūras un Jordānas krastos.” Tad Kālebs apklusināja tautu Mozus priekšā un sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!” Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: “Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs.” Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Israēla bērniem, tā sacīdami: “Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir milzīga auguma vīri; un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs.” 4. Mozus 27-33

Bībele ir pilna ar apsolījumiem. Dievam ir labklājības pilnas domas par tevi. Taču nepietiek ar to, ka mēs zinām, ka ir kas labs, mums tas ir jāpaņem. Šajā Rakstu vietā ir viss negatīvais. Viņi saka, ka nespēs ieņemt šo zemi, ko Dievs grib piešķirt un ka visi pretinieki ir liela auguma vīri. Problēmas vienmēr mūsu priekšā stāv kā milzis. Bet tas, vai tu spēsi pieveikt šo problēmu, ir atkarīgs no tā, kāds ir tavs prāta uzstādījums. Šiem cilvēkiem bija negatīvs prāta uzstādījums. Ja tu domā, ka tu nevari, un, ka tev nesanāks, tad tā ir mazvērtība. Kālebs un Jozua iegāja vēsturē, jo sacīja: “Mēs iedami iesim uz turieni, un mēs to arī iegūsim, jo mēs ar varu to ieņemsim!”

Rezultāts šo desmit izlūku mazvērtībai bija tāds, ka viņi aplaida ar šo slimību visu tautu. Simtiem tūkstošu cilvēku mira tuksnesī, un tikai viņu bērni Jozua un Kāleba vadībā iegāja Apsolītajā zemē. Vai tu esi pamanījis sev apkārt cilvēkus, kas vienmēr domā negatīvi? Jozua un Kālebs dzīvoja ar tādiem cilvēkiem, taču viņi izdzīvoja un paņēma to, kas bija viņiem apsolīts.

Šie cilvēki pakļāvās bailēm un pārspīlēja faktus, viņi neņēma vēra Dieva gribu, un inficēja ar šīm bailēm visu tautu. Šie 10 cilvēki noveda pazušanā paši sevi, savas ģimenes un tūkstošiem izraēliešu. Viņi neuzticējās Dievam. Draugs! Ja tu nespēsi tikt galā ar vārdu nevaru un nespēsi iestādīt savu prātu pozitīvi, tu pazudināsi sevi, savu ģimeni un tos cilvēkus, kas tev apkārt. Tas nav tik vienkārši kā tev liekas. Viens negatīvi noskaņots cilvēks var sagraut draudzi vai pilsētu. Mums ir daudz piemēru.

Latvieši kā nācija ir pilna ar mazvērtību. Latvija tik bēdīgā stāvoklī kā tagad ir tieši tāpēc, ka tauta pati tā ir nostādījusi savu prātu.

Man ļoti patīk vēsture. 2. Pasaules karā Latvija padevās uzreiz. Somi, mūsu kaimiņzeme, cīnījās par savu brīvību un paturēja to. Somi cīnījās un saglabāja savu neatkarību, bet Latvija bija padomju okupācijā. Nesen Zinātņu akadēmijā bija konference par padomju okupācijas sekām Latvijā. Tur bija karte ar vietām, kur Latvijā bija padomju kara bāzes. Visa Latvija bija pilna ar karabāzēm.

Lūk, komentāri internetā no citiem cilvēkiem par mazvērtību, viņu pieredze.

„Despotisms, pēc manam domām, piemīt cilvēkiem ar mazvērtības kompleksu, pie tam briesmīgā stadijā. Es, personīgi zinu vienu priekšnieku no klientu loka, kurš darbā ir nenormāls despots. Tas puisis ir no Latgales, un jaušami slimo no mazvērtības kompleksiem, tāpēc izrādās kruts, un kompensē sev šo skādi kā nu māk, piemēram, bļauj uz padotajiem. Tā ir apziņa, ka tev ir vara uzņēmumā, ka vari atlaist jebkurā brīdī, tas baro viņa mazvērtības kompleksu, un tad viņš jūtas kā dievs, un viņam liekas, ka visi viņu ļoti ciena. Patiesībā cilvēki par šo priekšnieku tikai pasmīn un paņirdz par kārtējo stulbumu, neviens tādus cilvēkus neuztver nopietni, un es nebrīnīšos, ja kādu dienu viņš atnāks uz darbu, un atklās, ka tur neviens vairs nestrādā, bet uz galda viņam stāv smuka kaudzīte ar atlūgumiem.”

Mani uzstādījumi manam prātam ir mana brīva izvēle. Tas nav kaut kas, ko tu manto no vecvecākiem, tas ir tas, ko tu pats šodien brīvi izvēlies. Cilvēks bez Jēzus asinīm nevar izvēlēties domāt pozitīvi. Viņš var domāt, cik pozitīvi grib, tas viņam, protams, palīdzēs, taču pilnībā tas viņu nedziedinās. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība.

Deivids Sprinklijs: “Veiksmīgs cilvēks ir tas, kurš prot uzcelt stiprus pamatus no akmeņiem, kurus viņam met”. Lūk, pozitīvs uzstādījums. Apstākļi ir pret tevi, taču tu no šīm grūtībām izvelc sev labumu, no tiem akmeņiem, kurus tev met, tu uzcel sev stipru pamatu. Pārbaudījumi mūs norūda un dara mūs stiprus. Dažādi apstākļi mūs dara stiprus, vai vājus. Kā panākt, lai mani šie apstākļi nedarītu vāju? Jāiestata pareizi iestatījumi, kā es skatos uz grūtībām un kritiku.

Ieturi pozitīvu diētu! Lasi grāmatas, pirmkārt, Bībeli. Pavadi laiku ar Dievu, esi dievkalpojumos un mājas grupiņā, uzcel sev apkārt pozitīvu vidi. Es katru dienu vienu stundu lasu grāmatas par līderību. Es noskaņoju sevi pozitīvi. Pieliec pie sienas diplomus vai lietas, kas tev atgādinātu par tavām uzvarām. Ikdienas, regulāri nospraud mērķus un sasniedz tos.

Tomass Edisons. Ievērojams 20. gadsimta amerikāņu izgudrotājs, daudzu tehnisko izgudrojumu autors. Izgudrojis 1093 lietu, tai skaitā elektrisko lampiņu. Viņš ir teicis: „Ģēnijs, tas ir – 99% darbs un 1% iedvesma”.

1914. gada decembrī viņam nodega visas viņa laboratorijas. Ugunsgrēka laikā Edisons teica dēliem, lai sauc mammu, jo viņa vairs nekad neredzēs tādu ugunsgrēku, kā šis. Viņš bija pirmais no izgudrotājiem, kas iesaistīja komandu. Bija ļoti daudz darbinieku, katrs kaut ko izgudroja. Viņa uzņēmums bija vairāk nekā 3 futbola laukuma apmērā. Tomass bija cilvēks, kas prata uzcelt stipru pamatu no akmeņiem, ko viņam meta. Viss viņa ieguldītais darbs sadega. Brīdī, kad viss bija nodedzis, viņš teica, ka viņam ir 67 gadi, un, ka nav nemaz tik vecs, lai nesāktu visu no jauna. Viņš atjaunoja savu uzņēmumu un vēl 17 gadus strādāja raženi.

Skolā Edisons mācījās tikai dažus mēnešus un tur viņu uzskatīja par galīgu nejēgu. Viņa skolotāja Reverenda Endžela saukāja viņu par stulbu, un tas pielika punktu Edisona 3 mēnešus ilgajai oficiālajai izglītībai. Tomēr nākamo izgudrotāju jau no mazām dienām aizrāva fizika un ķīmija. Vēlāk viņš teica, ka viņa māte ir pārliecināta par viņu un ka viņš nevar viņai likt vilties. Viņa Edisonu mācīja mājās pati. Agrā vecumā Edisonam bija arī slikta dzirde. Lūk, daudz dažādu trūkumu, taču pateicoties tieši šim cilvēkam, mums šodien ir lampas un gaisma.

Man ir vajadzīgas uzvaras šodien. Es nevaru dzīvot no atmiņām, kas bija kādreiz. Man nepietiek ar kausiem vai diplomiem, kas ir šodien manās mājās. Uzskati, ka tas, kas tev bija vakar, šodien tev vairs nav. Vakardienas sasniegumi ir tikai atmiņas un ilūzijas.

Pirms 25 gadiem es trenējos jāšanas sportā. Mēs braucām pa Latviju un piedalījāmies sacīkstēs. Grobiņā, pilsētiņā pie Liepājas, notika liela mēroga sacīkstes. Mēs tur gājām ar puikām peldēties karjerā. Tur bija ļoti dziļš, blakus bija augsts tornis, kur varēja uzkāpt un ielēkt ūdenī. Kad es toreiz lēcu, sanāca, ka es iekritu ūdenī uz muguras un man aizsitās elpa, knapi tiku krastā. Pirms dažām dienām mēs ar ģimeni bijām Liepājā. Es nolēmu atrast šo veco karjeru un nolēkt vēlreiz, arī savu dēlu pierunāt. Kad mēs aizbraucām uz to vietu, tur vairs nekā nebija palicis no karjera. Augstā torņa vietā bija piecas riepas sakrautas viena uz otras, un arī ūdens dziļums vairs nebija tik iespaidīgs. Tur nebija nekas no tā, kas bija kādreiz. To, kas bija kādreiz, man patika, bet tagad tā vairs nav! Man vajag to, ko es uzzīmēšu savā prātā to, ko es gribu sasniegt rīt. Es gribu pareizi iestādīt savu prātu un strādāt tajā virzienā.

Evelīna Silarāja.