Šodien es runāšu par profesionālu lūgšanu.
Šobrīd tiek ieviests obligātais karadienests. Līdz šim Latvijā bija profesionālais dienests. Profesionālā armija viennozīmīgi ir efektīvāka. Vai kāds ir redzējis filmu, vai lasījis par trīssimt spartiešiem? Esmu par to jau stāstījis iepriekš. Trīssimt spartieši bija profesionāla armija. Filmā bija labi uzskatāms moments, kad karalis Leonīds satikās ar trīssimt spartiešiem, kuri bija profesionāli karavīri. Viņi jau no bērnības tika tam gatavoti. Bija arī brīvprātīgo armijas no citām pilsētām. Starp brīvprātīgiem un profesionāļiem bija izcēlušās kādas domstarpības. Leonīds katram brīvprātīgajam uzdeva jautājumu: “Kas tu esi pēc profesijas?” Tur bija, piemēram, kalēji un tamlīdzīgas profesijas. Iznāca, ka visi šie cilvēki ir tikai brīvprātīgi gājuši karā. Leonīds viņiem atbildēja: “Mēs esam tam radīti, mēs jau no dzimšanas esam profesionāli gatavoti.” Lūk, kāpēc šie trīs simts cilvēku varēja aizturēt tik milzīgu Persijas ķēniņa armiju. Lūgšanas ir karš, tā ir cīņa. Garīgajā darbā bez lūgšanas nekas nenotiek. Arī mēs kā draudze esam izauguši, pateicoties lūgšanām. Protams, ir vēl cita veida uzskati, ka ir tikai jālūdz. Lūgšanai ir jābūt profesionālai. Tas, ko es tagad teikšu, var nepatikt kādiem, kas šo lasīs internetā pirmo reizi. Ja tu neesi svešs ar kristietību, varbūt es tevi aizkaitināšu ar sekojošo – ja tu esi vietā, kur lūdz Dievu, bet lūgšanas ir vispārīgas, apmēram ar šādu domu: “Sanākam kopā un lūdzam Dievu. Gan jau Dievs pats pieskarsies un vadīs!” Vietā, kur šādi lūdz Dievu, ir neprofesionālas lūgšanas. Ja tev pašam ir domas, ka galvenais ir lūgt un nav tik svarīgi, ko lūgt, un sagaidi, ka Gars vadīs, un vēl jo vairāk, ja tu sagaidi šajās lūgšanās kādus piedzīvojumus, tās ir bērnudārza līmeņa lūgšanas un var būt pat destruktīvas un bīstamas. Lūgšanām jābūt skaidri formulētām, mērķētām un jātrāpa konkrētā mērķī. Profesionālai lūgšanai ir divi aspekti. Piemēram, šeit sēž kāda māsa, kura ir zinātniece. Man nav ne tuvu tās zināšanas, kas ir viņai. Man ir citas zināšanas, cita profesija. Tā profesija, kas  ir man, ir vajadzīga arī viņai, bet viņai ir arī savs zinātniskais darbs. Tur vajadzīgi gadi, izglītība. Ja šīs zināšanas netiek liktas lietā, netiek praktizētas, tās vienkārši aizmirstās. Par kādām sfērām mums ir vajadzīgas lūgšanas, kādās sfērās Dievs grib mums palīdzēt un svētīt? Tas varētu būt tavs darbs, vai ne? Tā varētu būt tava kalpošana? Tās varētu būt arī attiecības ģimenē? Arī dažādas citas sfēras. Kā šī māsa savā darbā, kurš ir ļoti profesionāls, specifisks, kā var ar lūgšanas palīdzību gūt panākumus? Viņa var lūgt par tādām lietām, par kurām es nevaru lūgt, jo viņai ir profesionālas zināšanas. Tikai tas, kuram ir profesionālas zināšanas savā dabā, var lūgt, apliecināt un iet noteiktā virzienā. Tieši šajā jomā Dievs var svētīt. Viņš var svētīt tikai tur, kur tu saproti, ko dari un, saproti, ko lūdz. Profesionāla lūgšana sākas ar profesionālām zināšanām. Ja gribi Dieva palīdzību savā profesijā, tad tev ir jālūdz saskaņā ar savām profesionālajām zināšanām. Ja gribi gūt panākumus garīgajā darbā, tad tev jābūt zinošam par garīgām lietām, nav jābūt reliģiskam ar mazu domāšanu. Ir skaidri jāizprot Dieva prāts, Dieva griba gan savai dzīvei, gan apkārtējai situācijai Bībeles gaismā. Tikai tad tu vari lūgt konkrēti, mērķī. Lūk, tā ir profesionāla lūgšana.

Vakar šeit bija lūgšanu sapulce. Tās svētības, kas ir uz tevi, ir atkarīgas no tiem simt trīsdesmit cilvēkiem, kuri vakar šeit lūdza Dievu. Ja tu šeit nebiji, tas nozīmē, ka tev nav svarīgas kopīgās lūgšanas, ka tu neesi tas ģenerators, kas rada šeit draudzes enerģiju. Tas ir fakts. Draudzes spēka ģenerators ir lūgšanas. Kādas lūgšanas ģenerē spēku? Vai tādas, ka mēs sanākam kopā un bārstām lūgšanās, ko nu katrs gribam? Ko nu katrs grib, var lūgt mājās, bet draudzē ir savs profesionāls virziens, un tāpēc mums ir saraksts ar galvenajiem punktiem, kurš tiek rediģēts un papildināts ik reizes pirms katras lūgšanas, lai tās trāpītu mērķī. Ko saka Bībele par lūgšanu?

Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. (Lūkas evaņģēlijs 11:9)

Ja tu gribi kaut ko saņemt, tev ir jālūdz. Jautājums – kas tev tiks dots? Tas, ko lūgsi. Izskan vārds “meklējiet”. Ko tu meklē? Aklais Bartimejs sēdēja ceļmalā un sauca.

Tad viņš sauca: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” (Lūkas evaņģēlijs 18:38)

Jēzus apstājās un uzrunāja viņu. Bartimejs bija akls, neredzīgs no dzimšanas. Viņš tika atvests, un bija skaidri redzams, ka viņš bija akls. Iespējams, viņam pat bija speciālas drēbes. Jēzus viņam jautāja:

“Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Tas atbildēja: “Kungs, ka es varu redzēt. Tad Jēzus viņam sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev ir palīdzējusi.” Un tūliņ viņš kļuva redzīgs un gāja viņiem līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.” (Lūkas evaņģēlijs 18:41-43)

Tā bija konkrēta lūgšana. Jāzina, ko gribi lūgšanā.

“Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.” (Lūkas evaņģēlijs 11:9)

Vai tu vari iedomāties, ka tu vienkārši kaut kur klauvē, bet tas nav nekas konkrēts. Tās ir konkrētas durvis, pie kurām klauvē, konkrētas lietas, ko meklē, konkrētas lūgšanas, par ko tu lūdz Dievu. Lūgšanu formas ir dažādas: lūgšana, apliecināšana, vizualizēšana utt. Profesionāla lūgšana sākas ar profesionālām zināšanām – skaidrām zināšanām, skaidriem mērķiem. Es nevaru lūgt par daudzām lietām, ko vari tikai tu savā profesijā vai savā situācijā ar savām zināšanām. Tāpat tu nevari lūgt daudzas lietas, par kurām es varu lūgt, jo tikai man ir tādas zināšanas. Es ar savām zināšanām regulāri dalos, un arī tagad es to daru. Ļoti svarīga loma ir galvai. Jo vairāk es augu Kristū, jo vairāk apzinos, ka prātam ir izšķiroša nozīme. Bieži saka, ka ir svarīgi, kas ir sirdī – tas ir labi, tās ir emocijas. Tomēr Bībele saka:

Iesākumā bija Vārds. (Jāņa evaņģēlijs 1:1)

Vārds ir saistīts ar prātu.

Un Vārds tapa miesa. (Jāņa evaņģēlijs 1:14)

Dieva doma ir ietērpta vārdos, un šo vārdu tu vari saņemt tikai caur prātu, nevis caur emocijām. Caur emocijām tu vari kaut ko sajust, bet kamēr tu nespēj to formulēt, konkrēti ietērpt pareizā virzienā, saprast, tikmēr nevar būt nekādu rezultātu. Viss sākas ar galvu, pat tavas emocijas, viss ko jūti, sākas ar galvu. Dieva valstība ir galvā un sirdī. Ar sirdi parasti mēs saprotam zemapziņu, emocionālos piedzīvojumus, izjūtas. Prāts ir ļoti svarīga mūsu daļa, iespējams, pat pati svarīgākā, jo tieši caur prātu viss nonāk sirdī.

Trešās Mozus grāmatas 26. nodaļa runā par svētību un lāstu. Nolasīšu dažas svētības.

Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit, tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus. Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē. Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi. Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā. Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā. (3. Mozus grāmata 26:3-8)

Iedomājies, pieci vajās simtu un simts vajās desmit tūkstošus. Mēs esam vairāk nekā simts. Tas nozīmē, ka mēs varam vajāt simts tūkstošus, mēs varam vajāt pat miljonu. Šajā gadījumā ietekmēt, jo nav jāizprot burtiski.

Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas. Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. (3. Mozus grāmata 26:9-12)

Lāsti tur ir uzskaitīti vairāk nekā svētības.

Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus [..]. (3. Mozus grāmata 26:14)

Gribi būt svētīts? Šī nodaļa sākas ar nosacījumu:

Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā liektos līdz zemei, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs! (3. Mozus grāmata 26:1-2)

Ir kristieši, kuri jautā, kāpēc mēs neturam sabatu sestdienā, kāpēc svētdienā ir dievkalpojumi. Tie, kuri tā uzskata, ir aprobežoti kristieši. Pāvils saka, ka katram pēc viņa ticības:

[..] vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts. (Romiešiem vēstule 14:14)

Tajā laikā viņi lūdza eņģeļus, pildīja visādus rituālus un turēja dažādas dienas. Jūdaisms bija sajaukts ar kristietību un, lai ieviestu skaidrību, Pāvils teica, ka ja kāds tur kādu dienu Dievam par godu, tad Viņš to pieņem, bet redz, ka tas ir bērnudārzs. Viss ir kārtībā, ja tur tieši sabatu Dievam par godu, bet kāda tam jēga? Patiesā jēga sabatam ir septītā diena, kurā Dievs atdusējās, kurā tu nestrādā nekādos darbos. Tas tika ieviests Izraēlā. Bija dažādas svētku dienas un kulminācijas svētkiem bija tieši sabatos. Ar likumu bija noteikts laiks, kurš visiem izraēliešiem bija jāvelta Dievam. Svētku, sabata jēga ir personīgas attiecības ar Dievu, nevis konkrētā diena. Pats fakts, vai tā ir svētdiena, vai pirmdienā, rītā vai vakarā, tam nav nozīmes. Ir svarīgi, ka ir lūgšana, laiks, kuru tu velti Viņam. Lūk, patiesā sabata nozīme. Svētības un lāsts ir atkarīgs no sabata un, precīzāk pieskaņojot šodienas tēmai, no profesionālas lūgšanas. Ievērojiet, nevis no kaut kādas vispārīgas lūgšanas, bet mērķtiecīgas lūgšanas. Visefektīvākā lūgšana ir profesionāla lūgšana un tā sākas ar profesionālām zināšanām.

Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus. (Psalms 18:30)

Tu visu vari!

Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus. Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā. (Psalms 18:33-34)

Brīnišķīgi!

Es dzinos pakaļ saviem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis. Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām. Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus. (Psalms 18:38)

Atslēgas pants šai rakstvietai:

Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu. (Psalms 18:35)

Kas ir vara stops? Puikas bērnībā spēlējoties nolauž kādu lazdas zaru, piesien veļas striķi un tas ir loks. No niedres uztaisa bultu, uzlipina plastilīnu vai pietin naglu, un tas ir puikas profesionālais loks. Vara stops – tas ir metāla. Pamēģini to uzvilkt! Tas ir no tāda materiāla, ka vispār ir jāzina, jāsaprot, kā tādu lietot, uzvilkt. Dāvids runā par profesionālu ieroci. Nevis par vienkāršu, no koka darinātu stopu, bet par īpašu profesionālu ieroci. Vara stops. Tātad Dāvida uzvaras, panākumu, svētības atslēgas ir profesionālisms, profesionālas zināšanas, kā karot. Mēs zinām, ka psalmi ir Dāvida lūgšanas un, pirmkārt, viņa daudzu uzvaru atslēgas ir profesionāla, mērķtiecīga lūgšana par konkrētām lietām. Nav runa par kaut kādām vispārīgām vai no konteksta izrautām rakstvietām, bet pēc Bībeles konteksta. Vienā vārdā to varētu teikt – mācībai atbilstoša lūgšana. Tu vari lūgt Dievu un tā var būt destruktīva lūgšana. Pierādīšu to no Bībeles.

Un Jāņa mācekļi un farizeji gavēja, un tie nāk un Viņam saka: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē? (Marka evaņģēlijs 2:18)

Tu zini, ka Jēzu krustā piesita tieši farizeji? Viņi bija tie, kas lūdza Dievu. Viņi arī gavēja un nāca pie Jēzus, un jautāja, kāpēc Viņa mācekļi negavē: “Kāpēc mēs gavējam un lūdzam? Kāpēc Tavi negavē un nelūdz tā kā mēs?” Jēzus atbildēja:

[..] “Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr līgavainis ir pie tiem? Kamēr līgavainis ir pie viņiem, tie nevar gavēt. Bet nāks dienas, kad līgavainis no tiem taps atņemts, tad tie gavēs tanīs dienās. Neviens nešuj jaunas vadmalas ielāpu uz vecām drēbēm, citādi ielāps no tām noplīst, jaunais no vecām drēbēm, un plīsums top lielāks. Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi vīns traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā.” Bet jauns vīns jālej jaunos traukos. (Marka evaņģēlijs 2:19-22)

Izrādās, ka pat lūgšana var būt nepareiza un pat grēks. Lūgšana var būt baušļa “Tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt” pārkāpums. Kas tas ir? Ar to var paskaidrot domu, ko es attīstu, ka arī lūgšana, ja lūdz, izņemot Dieva vārdu no konteksta, var būt pielīdzināma pat burvestībai. Es par domāju, ka var arī prātā nojūgties.

Lūgšana ir lūgšana. Arī tad, ja tu lūdz citus dievus. Ja tu sevi lūdz, ja tu vienkārši apliecini. Arī tam visam ir spēks. Kam tu to lieto? Vai Dieva gribas īstenošanai savā dzīvē, virs zemes, vai savām vajadzībām, kas neatbilst Dieva gribai, vai pat grēcīgām lietām. Farizeji gavēja un pārmeta Jēzum par to, kā Viņš to dara. Jēzus bija profesionāls lūdzējs. Lūk, daži piemēri. Par ko Jēzus lūdza? Lai mēs saprastu, kā pareizi lūgt un kas tad ir lūgšana, es domāju, ka Jēzus ir visu laiku profesionālākais profesionālis šajos jautājumos, pareizi? Mums no Viņa jāmācās ir. Pirmkārt, Viņš atstāja mums tēvreizi. Tas ir paraugs, kā mums būs lūgt.

Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen. (Mateja evaņģēlijs 6:9-13)

Ko mēs lūdzam tēvreizē? “Mūsu Tēvs, Debesīs, svētīts, lai top Tavs Vārds! Lai nāk Tava valstība,” tātad mūsu lūgšanai jābūt saskaņā ar to, lai Dieva valstība varētu nākt, pareizi? Pirmkārt, tā ir slava Dievam. “Mūsu Tēvs debesīs” – šeit nav “mans Tēvs” debesīs, bet “mūsu Tēvs”. Tas nozīmē, ka mums ir jālūdz, esot draudzē. Mums ir jāredz draudzes vajadzības. Tātad ir jālūdz kā “mūsu Tēvs”, nevis “mans Tēvs”, un arī manas vajadzības, bet arī mūsu vajadzības, mūsu mērķi, mūsu virziens. Neaizmirstot par brāļiem un māsām, un par mājas grupiņu, par draudzi un tā tālāk. Nē, nu skaidrs, ka tu nenāc uz draudzi tikai lūgt. Tev, pirmkārt, mājās ir jālūdz Dievs, bet, paturot prātā, ka viens nav karotājs. Paturēt prātā Dieva gribu. Es lūdzu Dievu, bet uz draudzi nenāku? Es nesaskatu ar to lūgšanu kaut kādu progresu. Profesionāla lūgšana ir lūgšana kā “mūsu Tēvs” un “lai nāk Tava valstība”. Tātad lūgšanai ir jābūt saskaņā ar to, lai Dieva valstība varētu vairoties, pirmkārt, ka tu pats audz garīgi, ka tava draudze aug, un, ka Latvija tiek svētīta. Un galu galā tas jau ir tā, kurā punktā tu atrodies, kādā līderības punktā, kādā punktā pati valsts atrodas. Attiecīgi, cik daudz ietekmē cilvēkus. Attiecīgi, cik daudz no tā arī tu lūdz. Lai nāk tava valstība – kur, cik plaši. Cik tava profesionalitāte ļauj un cik tālu tu vispār saproti. Viss ir saistīts ar galvu. Jēzus lūgšana bija saistīta ar Viņa zināšanām.

Tu zini, ka Viņš pazuda, kad vecākie gāja uz templi svētkos, viņi tikai atceļā attapās, ka Jēzus nav. Divpadsmitgadīgais Jēzus nav viņu vidū. Domāja, ka kaut kur ir pie radiem. Tad viņi devās atpakaļ, atrada Jēzu sēžam starp rakstu mācītājiem un tos taujājot. Bet Viņš mācījās, Viņa lūgšanas izriet no Viņa zināšanām. Un Jēzum ir zināšanas, kas ir balstītas tā laika rakstos tām zināšanām, kas bija tā laika cilvēkiem par Dievu.

Es nezinu, vai tu saproti, par ko es runāju, bet man pašam tīri labi patīk. Bet, ja tu nespēj saprast, ko es runāju, tad tā ir tukša laika šķiešana, tavas lūgšanas ir bezjēdzīgas. Ir jau sākumā labi, kamēr tu bērnudārzā esi. Bet tam nevajadzētu būt ilgstoši. Nu par ko palūgt dieviņu? Man te viens teica, ka Dievu nelūdz, un nezina, ko lūgt. Tur jau ir tā problēma, ka tavā galvā ir problēma. Tu negribi neko zināt, par ko lūgt. Tu pat negribi zināt par ko lūgt, tu vienkārši nevēlies to darīt. Lūgšana nav kas tāds, kad es gribu tad lūdzu, kad es negribu, tad nelūdzu. Tas ir darbs. Tas ir garīgais darbs. Ja par profesionalitāti runājam, tad jau tas ir kaut kāds darbs. Garīgais darbs arī ir darbs un pat grūtāks darbs nekā ķieģeļus krāmēt, ķieģeļus krāmēt ir daudz vieglāk.

Tātad: “Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek.” Tātad Jēzus mums māca lūgt stingri saskaņā ar Dieva Vārdu, saskaņā ar Dieva vārda kontekstu. “Tavs Prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Un pēc tam arī vēl ir lūgumi: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien!” Un arī, ko mēs domājam ar dienišķo maizi? Pirmkārt, kādi ir Jēzus vārdi par dienišķo maizi? Pirmkārt, par miesīgo maizi vai par garīgo maizi saka? Ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Tātad Jēzus runā par to, ka mēs esam bērni. Zini, kāda man ir lūgšana? Man ir tāda lūgšana. Varbūt ne katru dienu, bet regulāri es lūdzu. Es saku: “Debesu Tēvs, dod, svētī, atgādini, ka es vienmēr turu šo laiku, ka es sev pat atrodu laiku. Es sev pat vizualizēju, kad esmu lūgšanu kambarī, ka es vienmēr esmu Vārdā. Ka es vienmēr esmu paēdis, ka es vienmēr lasu Dieva vārdu. Un man ir patikšana, un man ir vēlme. Es ar to lūdzu Dievu, lai man ir vēlme lasīt Dieva vārdu.” Un man vienmēr ir vēlme pēc Dieva vārda, savu garu pabarot, savu dvēseli pabarot. “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien, un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna, jo Tev pieder valstība, spēks un gods, mūžīgi mūžos.” Tas ir pamats, par ko būs lūgt. Tātad Jēzus mums māca lūgt konkrēti saskaņā ar Dieva vārdu. Bet tas nenozīmē, ka tev ir jāatrod vienkārši rakstvieta un jālūdz pēc šī. Nē, draugs, tev ir jābūt zināšanām, kurp tu dodies. Tev ir jābūt kaut minimālam plānam tavai dzīvei, par ko lūgt. Ja tev nav plāna, tad tavs plāns ir vispārīgs, un tas ir garām. Tu zini, kāds ir tulkojums vārdam “grēks?” Tas nozīmē netrāpīt mērķī! Netrāpīt mērķī ir grēks. Tas ir garām. Un, ja mēs lūdzam nepareizi, tad tu netrāpi mērķī. Tu esi trāpījis garām. Tu esi par velti lūdzis un tu esi vīlies, kāpēc tev Dievs nepalīdz, kāpēc Dievs nesvētī. Viņš taču nevar svētīt ar to, ko tu pats nesaproti, ko tu gribi saņemt  Tev ir jāsaprot, konkrētu virzienu, un konkrētas lūgšanas sākās ar konkrētu vīziju. Ar konkrētu vīziju un redzējumu, un sapratni. Kā jau es minēju par profesionālu zinātnieku, ja grib Dieva svētību šajā darbā, viņai ir jāzina par ko lūgt: “Dievs, svētī, manu darbu!” Bet tev ir jāmācās, jāizprot, un kaut kādās niansēs tiešām ir vajadzīga Dieva palīdzība kaut kur. Un tad tu tur lūdz un apliecini, dodies uz priekšu konkrētā sfērā.

Kā Jēzus lūdza Ģetzemanes dārzā? Viņš lūdza: “Mans Tēvs! Ja tas varētu notikt, lai šis kauss, lai šis biķeris iet Man garām, bet ne Mans, lai Tavs prāts lai notiek!” Lūk, tie ir piemēri, ko mēs redzam Bībelē, kā Jēzus lūdza. Kā tu domā, kāpēc Viņš gāja šajā dārzā, un kāpēc Viņš lūdza, lai notiek Dieva prāts? Un kas ir Dieva prāts? Par kādu Dieva prātu Viņš runā? Lielākā daļa kristiešu, lasot šo rakstvietu, to tā arī tulkos. Nu vienkārši Dieva prāts. Bet pakustināsim smadzenes. Par ko tad Viņš lūdza šinī brīdī? Padomājiet. Kāpēc Viņam bija jālūdz tanī brīdī vispār? Viņam bija kaut kādas zināšanas par kaut ko, ne? Kaut kāds mērķis bija? Vai ir viegli aiziet un nomirt pie krusta par visiem pasaules grēkiem? Tāds bija Viņa mērķis, tās bija Viņa zināšanas, tas bija Viņa uzdevums no Dieva. Viņš teica: “Tam Es Esmu nācis, lai iznīcinātu velna darbus.” Viņš zināja skaidri savu misiju, bet lai šo misiju izpildītu, bija konkrēta lūgšana pirms. Viņš to gribēja izdarīt, bet Viņš to nevarēja izdarīt bez lūgšanas. Jēzus faktiski nevarēja bez lūgšanas izdarīt. Bez Dieva svētības un stiprinājuma nespēja aiziet tā vienkārši tikai tāpēc, ka Viņš zina, kas ir pareizi. Pat otrādi, Viņš teica, ka ja varētu, Tēvs, varbūt tomēr, atliekam šo? Varbūt atliekam, varētu tas garām iet? Bet ja, nē, tad Tavs prāts lai notiek. Un tur ir rakstīts, ka eņģeļi Viņu stiprināja. Viņš aizgāja un to izdarīja caur lūgšanu, caur konkrētu lūgšanu, draugs, nevis Svētais Gars, nāc šeit un pasaki mums kaut ko – bērnudārzs tas ir, draugi. Tā ir nejēdzīga, destruktīva kristietība, kas beidzas ar liberālismu.

Ja gribi lūgt, kā Jēzus lūdza Ģetzemanes dārzā, ja tu patiešām gribi būt īsts, stiprs kristietis, tad lūdz, kā Viņš to darīja. Viņam bija profesionālas lūgšanas ar zināšanām un uz Dieva gribu balstītas lūgšanas konkrētā laikā. Ir jāiet pie krusta ar Dieva plānu un zināšanām, un konkrēti par to arī lūdz: “Dievs, dod man spēku to izdarīt!” Iedomājies, kā Jēzus iespējams lūdza? Iedomājies, ja tev ir vizualizācija. “Mīļais, Tēvs, es redzu sevi pie krusta. Tēvs, es redzu sevi pie krusta noasiņojošu. Es redzu, ka esmu saņēmies, man ir drosme, man ir spēks, es redzu, kā manas kājas iet, es redzu, kā es neapturu Jūdu. Kā man tam Jūdam gribējās iekraut.” Jēzum ir kārdinājums, Viņš zina, kurš ir tas nodevējs, Viņš ļoti uztraucās par to vispār. “Viens no jums ir velns,” Viņš teica. Viņš vairākas reizes norādīja uz nodevēju. Viņš teica, ka tas, kam kumosu dos, tas ir tas velns, un tāpat neviens neko nesaprata. Un tajā brīdī, kad Jēzu nodeva, tad Jūda nāca un skūpstīja Viņu. Un Jēzus tā pie sevis varētu padomāt – vai, kā gribās iekraut. Viņš teica: “Mans draugs, kāpēc tu esi šeit?” Jēzus notēloja muļķi. Nu tā bija, vai ne? Tas ir Viņa nodevējs: “Mans draugs, ko tad tu te?” Un ļāva noskūpstīt sevi vēl. Bet Viņš redzēja, ka vajag izdarīt to, kas ir Dieva prāts. Viņš lūdza par to, uz ko bija aicināts. Draugi, lūgšana sākas ar misiju, lūgšana sākas ar redzējumu. Lūgšana sākas ar skaidrām zināšanām, kur tu gribi trāpīt. Skaidrs, ka ir arī slavēšana, pielūgsme. Un arī tas ir mērķī, kad mēs slavējam un lūdzam šeit, draudzē. Ja ir nepieņemami vārdi, tad tāda dziesma nav vajadzīga. Arī tur ir jābūt mērķiem. Ko tu gribi pateikt ar šo lūgšanu? Dziesmā ir jābūt lūgšanai, slavai, pateicībai vai iedrošinājumam. Ja šis elements nav šajā mūzikā, tad priekš kam vispār tāda mūzika ir vajadzīga?

Dieva slavēšana un pielūgsme tuvina mūs Dievam. Piemēram, Dieva vārdi, tās arī ir zināšanas, kāds ir Dievs, tās ir zināšanas šajos dziesmas vārdos. Zināšanas par to, kāds ir Dievs. Tur pat vairāk būtu tā: “Dievs, kāds tu esi?” Nē! Tev nebūtu jādzied par to, kāds ir Dievs, bet zināšanām jābūt ir iekšā jau tekstā, kāds Viņš ir. “Dievs, Tu esi tāds un tāds.” Kā Jēzus saka: “Es esmu, kas Es Esmu”. Mozum Dievs teica, ka Es Esmu, kas Es Esmu: “Jahve, El Elion.” Dievs ir Debesu un Zemes valdnieks. Slava un pielūgsme nav vēl tik konkrētas, bet kad runa ir par lūgšanu cīņu, tai jābūt vērstai uz mērķtiecīgu darbību, uz rezultātu. Lūk, tā ir profesionāla lūgšana.

Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, Viņam steidzās pakaļ, un, Viņu atraduši, tie Viņam saka: “Visi Tevi meklē.” Un Viņš tiem saka: “Noejam citur tuvējos miestos, ka Es tur arī sludinu; jo tāpēc Es esmu nācis.” Un Viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus. (Marka evaņģēlijs 1:35-39)

Jēzus ir lūgšanās, cilvēki nāk un saka: “Paliec pie mums, visi tevi meklē!” Bet Jēzus saka: “Iesim tālāk, jo tāpēc Es Esmu nācis!” Un tagad būs tā galvenā doma, pirmkārt, Jēzus zina savu uzdevumu, kāpēc Viņš ir nācis. Kas ir rakstīts? Jo Dievs grib, ka visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Pareizi? Viņš saka, ka tāpēc Jēzus ir nācis.

Marka evaņģēlija 28. nodaļā ir rakstīta lielā pavēle: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas!” Viņš zina, kāpēc Viņš ir nācis. Un Viņš lūdz par to, kāpēc Viņš ir nācis. Un Viņš nevar palikt šajā vietā, jo šajā lūgšanā Viņš saprot, ka ir jādodas tālāk, uz dažādām pilsētām. Tieši lūgšanā Viņš saņem un saprot, kur doties tālāk. Un tieši lūgšanā Viņš iegūst spēku doties tālāk. Tātad uz zināšanām balstītas lūgšanas rada darbību. Un tad, kad tu esi šajā darbībā, tas atkal rada jaunas zināšanas un atkal jaunu darbību. Lūgšanai seko darbība, un darbībai seko lūgšana. Darbība ir obligāts nosacījums. Jēzus zina, kāpēc Viņš ir nācis, Viņš zina, ko lūgt. Tad, kad tu zini savu misiju, tu zini par ko lūgt. Lūgšanas rezultāts ir darbība. Darbība rada jaunas zināšanas, jaunas zināšanas prasa jaunas lūgšanas. Un tā bez gala. Lūk, tā ir profesionāla lūgšana. Kā Jēzus lūdza? Vai tu esi lasījis augstā priestera lūgšanu? Es vienkārši tev pienesu dažas rakstvietas, kur Viņš lūdza, un kā Viņš lūdza. 2013. gadā man bija ļoti garš sprediķis “Augstā priestera lūgšana”. Es tikai pieminēšu šodien šo lūgšanu. Tā ir Jēzus lūgšana.

Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis. (Jāņa evaņģēlijs 17:4)

Viņš vēl nebija nomiris pie krusta, un darbu vēl nebija pabeidzis, tātad Viņš par kaut ko citu runā. Visa šī lūgšana tālāk runā par to, ka Viņš ir sagatavojis mācekļus, Viņš ir sagatavojis divpadsmit mācekļus, kas turpinās Viņa darbu. Konkrēta misija. Un mūsu draudzē arī ir konkrēta misija: “Aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, izsūtīt!” Lūk, “Kristus Pasaulei”, Dieva vadība caur divpadsmit, aizsniegt cilvēkus ar evaņģēlija vēsti, apmācīt un nostiprināt cilvēkus, atbrīvot, ka viņi kļūst par pilnvērtīgiem kristiešiem, par pilnvērtīgām personībām, par spēcīgām personībām. Apmācīt un izsūtīt nozīmē, ka cilvēks jau pats uzņemas atbildību un vadību jau, vada mājas grupas un kalpošanu, un darbojas dažādās dzīves sfērās, lai nestu godu Dievam un slavu. Vai tā būtu kultūra vai izglītība, vai bizness, jebkur. Mēs visi tur nesam Dieva slavu. Un tik daudz Bībelē ir veltīta vieta tieši augstā priestera lūgšanai. Lūgšanas ļoti konkrēti balstītas uz Jēzus zināšanām. Tāpēc, mīļais  draugs, es gribu tevi aicināt, lietot savas smadzenes, lietot to pelēko masu, to pelēko šķidrumu, kas atrodas tavā galvā, un sākt domāt vispirms, un tad lūgt. Lūgt un domāt, domāt un lūgt, un darboties, un atkal domāt, un atkal lūgt. Konkrēti sist pa mērķiem.

Es vakar pieminēju, ka ir dažādi ieroči. Ir arī dažādas raķetes. Šobrīd notiek kara darbība Ukrainā. Un pie mums visu laiku nonāk dažādas ziņas. Un ļoti bieži tu redzi nosaukumus, piemēram, precīza trāpījuma ieroči, precīza trāpījuma raķetes, tāda un tāda rādiusa darbības raķetes. Jo precīzāka, jo tā ir dārgāka, jo tā ir vērtīgāka. Tās ir zināšanas, lai trāpītu konkrēti mērķī. Un lai konkrēti mērķī trāpītu, ir vajadzīga izlūkošana. Tur vesels aparāts ir vajadzīgs, lai konkrēti saprastu, kur trāpīt un kā trāpīt. Bet raķetes trāpa mērķī, un tas nosaka arī kara iznākumu, kurš precīzāk trāpa mērķī. Un tāpat arī ir ar lūgšanām, tāpat ir arī ar mūsu zināšanām. Mēs darām garīgo darbu. Ir rakstīts, ka “uzceliet no sevis pašiem Dievam garīgu namu”. Un tu pie tā strādā, tu pie sevis strādā, tu savā grupiņā strādā, savā kalpošanā – tas viss ir jāsit precīzi mērķī, ar precīzām zināšanām, profesionāli. Draugi, ir jāmācās! Draugs tev ir jāmācās arī savā profesijā. “Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti.” Nevar būt galva bez precīzām zināšanām. Visa pelēkā masa bez zināšanām ir dzīves apakša, un vienalga tava izglītība, tev dzīves garumā jāuzņem zināšanas, kuras tev vajadzīgas tiem mērķiem, kurus tu esi sapratis no Dieva. Tev vajag būt pašmotivētam, iegūt zināšanas darīt Dieva gribu. Paldies Dievam, ka tev ir draudze un mācītājs, kurš palīdz saprast visas lietas un tev izdodas labākas lūgšanas. Mums ir mācība, kura tev palīdz izprast Dieva vārdu. Reizēm kristīgajā pasaulē māca visādas muļķības. Draudze nav nekāds iepazīšanās klubiņš. Draudzei ir konkrēts mērķis: “Lai nāk Tā Kunga valstība un notiek Dieva prāts.” Mūsu lūgšanai ir jābūt tendētai uz mērķiem. Kamēr draudzei ir mērķi, tikmēr Dievs svētī gan visus kopā, gan individuāli, bet mums katram ir jāstrādā pie sevis lūdzot, obligāti jāstrādā arī tajā virzienā, ko tu lūdz. Bez konkrētas mācības, mācīšanās un lūgšanām būs vāks. “Pieci no jums vajās simts ienaidniekus.” Es gribu, lai mēs esam tie, kas miljonus vajā. Man patīk, ko saka Dāvids: “Es dzinos pakaļ, es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās.” Tev tik ļoti jādzenas pakaļ Dieva mērķiem, lai visas problēmas vairs neceltos. Lai tev būtu pilnīga uzvara, bet tas notiks tikai ar konkrētām lūgšanām un prāta piepūli.

Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza. (Marka evaņģēlijs 1:35)

Es skatījos par vienu slēpotāju, kuru Himalajos uzveda augšā ar helikopteru un pēc tam šis cilvēks laižas lejā ar slēpēm, un viņu filmē. Viņa stāstīja, ka šo nodarbi pārtrauca pēc tam, kad smagi krita. Šī sieviete savā profesijā bija profesionāle. Stāstīja, ka katru reizi, stāvot kalna galā, tāpat rodas bailes un lielas emocijas, un tad viņa ar sevi runājot un aicinot bailes līdzi. Katrs jau ar savu prātu strādā citādāk. Un es savilku kopā, ka jebkurš cilvēks, kurš izdara kaut ko ekstrēmu, paliekošu, tas ir strādājis ar galvu. Viņš ir sagatavojies un lūdzis, kura pat nav domāta Dievam, bet sev, tas tāpat ir instruments, kuru ir iedibinājis Dievs. Ja vēlies kaut ko pārvarēt dzīvē, tev tāpat ir jāsagatavo savs prāts un emocijas. Ja tev nav nekādu mērķu, tad tev nav arī baiļu, dzīvo tik tālāk, un šis, ko es stāstu, nav priekš tevis, eksistē tālāk. Caur izaicinājumiem mēs augam, un tas mums ir ļoti vajadzīgs. Par sevi es varu teikt, ka es esmu laimīgs un dzīvoju, bet patiesībā man ir līdzīgi kā tai slēpotājai – nepārtraukts darbs ar prātu. Visur, kur es publiski parādos, es jau esmu sagatavojies. Tas nav tā vienkārši kaut ko kur pateikt. Piemēram, Saeimā no tribīnes man viss ir jānorunā precīzi, jāšauj mērķī. Es iekarošu Saeimu, jo mans karš ir ilgstošs karš. Es dzīšos pakaļ ienaidniekam, līdz viņš vairs necelsies. Es esmu cilvēks, kurš vienmēr ir procesā, kurš iet uz mērķiem. Kas vēl jums trūkst? Skatieties uz mani, kā es degu un dariet tāpat. Savās grupiņās sāciet kustēties, sāciet lūgt. Ir jābūt konkrēti mērķētām lūgšanām. Es līderiem prasīju, kādi būs uz Ziemassvētkiem pasākumi. Teica, ka būšot peintbols. Es teicu, nevis peintbols, bet “Ziemassvētku peinbols”. Visprecīzāk būtu ziemassvētku pasākums, nevis peintbols. Ziemassvētkos cilvēki visvairāk nāk uz draudzi un pasākumiem, tāpēc mēs pat uz Ziemassvētkiem nespiežam flajerus, jo tāpat būs daudz cilvēku un mums nebūs vietas. Iznāks priekšā 500 cilvēku un, kur tad mēs viņus visus liksim, mums šobrīd nepietiks vietas. Viss sākās ar galvu un zināšanām.

Kāpēc dažādas firmas veic aptaujas? Jo viņi grib uzlabot savu darbu, lai precīzāk trāpītu mērķī un piedāvātu savu preci. Tici vai netici, bet ir lietas, kuras es nekur neierakstu internetā, bet vienkārši pasaku un nākamajā dienā man ir reklāma. Viņi nelikumīgi zog mūsu datus. Iedomājies, tu meklē vienu lietu, bet tev jāapstiprina visādi noteikumi, un vēl nez cik daudz lapu jāapmeklē, kuras tev nemaz nevajadzēja. Man ļoti nepatīk apstiprināt tos visus sīkfailus, bet kāpēc viņi to dara? Jēzus skaidri teica, mācieties no pasaules: “Darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem.” (Lūkas evaņģēlijs 6:9) Atceries par to gudro pārvaldnieku, kurš atdeva savus parādus no sava kunga mantas? Viņš parādīja savu pasaulīgo gudrību, bet šie ir Bībeles principi, kārtība, ko Dievs uz zemes ir iekārtojis. Attiecības ar cilvēkiem arī ir iekārtota Dieva pasaulīte. Draugi, es gribu, lai jūs grupiņās veltāt laiku precīzai lūgšanai par precīziem glābtiem cilvēkiem. Es tik ļoti daudz saskaros ar cilvēkiem, kuri vienkārši peld. Mūsu potenciāls ir tieši tajā, ka mēs sitam mērķī. Mēs esam tie, kas atvērs durvis tam, ka visas draudzes spēs sekmīgi darboties. Bet kurš darbosies? Mēs būsim tie, kas darbosies. Mums ir jāaug! Šeit būs mega, mega, megadraudze. Mūsu mērķis ir augt, jo atmoda sākas ar mani un tevi. Mums katram ir jāaug: vienam kalpošanā, citam biznesā, bet tad plānojiet un sitiet tā, lai jūsu desmitās tiesas ir simtiem tūkstošos.

Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus. (3. Mozus grāmata 26:8)

Tā ir Dieva svētība, ka mēs turam sabatu. Sabats ir konkrētas zināšanas un lūgšanas saskaņā ar Dieva vārdu. Draugi, mums ir mācība, redzējums un vīzija. Jēzum arī negribējās doties pie krusta, bet Viņš palūdza un sagribēja iet. Mācītājs tev teica lūgt, tad ej un lūdz. Tā kalnu slēpotāja teica tā: “Laižoties lejā, atpakaļceļa vairs nav.’’ Tad viņa izbaudot brīvo kritienu, un tas ir kaut kas īpašs. Es pats arī nedzīvoju bez izaicinājumiem. Ja tu dari ekstrēmas lietas Dieva gribā, tad arī šis ir tavs brīvais kritiens jeb solis augšup. Nevar teikt, ka visas lietas, kuras notiek būtu baigi patīkami, jo visam jāpārkāpj pāri, jāiegulda daudz spēka un enerģijas, bet kad es to daru, tad tajā visā ir tāda dzīvības enerģija, Dievs un Svētais Gars tur ir, un tas viss nav iespējams bez tās sagatavošanās, domāšanas, lūgšanas un zināšanām.

Vieniem viņu spēks ir kara rati, citiem zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdu. (Psalms 20:8)

Tikai Dieva vārds un tā konteksts ir pamats lūgšanai. Kāds ir Dieva vārda konteksts mūsu draudzē vienā vārdā? Mācība. Tavas draudzes mācība un tev nav jāinteresē citai mācībai. Citas draudzes lai peld, mēs sitīsim mērķī. Kad mēs darbojamies Dieva gribā, tad mēs veidojam tādu kā platformu, kur Dievs no brīvas gribas var tā svētīt, ka mazs neliksies. Saproti, Dievs pats no brīvas gribas, mēs nevaram Viņu piespiest.

Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt. (2. Mozus grāmata 20:7)

Dievs mums ir piešķīris visu: prātu, virzienu, zināšanas, mēs to visu lietojam un radām tādu platformu, kur Dievs grib rīkoties un dot savas svētības. Mūsu draudzē ir pārdabiskais elements, kur aklie sāks redzēt, bet ne par šiem brīnumiem mums būtu jāsapņo. Mums, pirmkārt, ir jāsapņo par jaunpiedzimšanas brīnumiem, kad ceļas stipri kristieši, kas iet līdz galam, kas spēj mainīt vēsturi. Tas ir brīnums. Jēzus pateica konkrēti, ka Viņš savu darbu ir pabeidzis un lūdza par mācekļiem.

[..] lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. (Jāņa evaņģēlijs 15:11)

Tā bija augstā priestera lūgšana, un tas ir mūsu uzdevums – Dieva svētīta Latvija, garīgi, ekonomiski un sociāli svētīta valsts, uz kuru cilvēki brauc, nevis bēg. Bet mums ir jāiziet līdz galam un jāiemanto mūžīgā dzīvība, un jāpaņem pēc iespējas vairāk cilvēku. Mums ir jāaug, nepārtraukti jāaug, un lai augtu ir jālūdz un jālūdz. Aicinu visus lūgt, grupiņās lūgt, pēc saraksta lūgt. Saprotiet plānu un tad lūdziet. Katram – domāt un lūgt, kā arī strādāt un lūgt. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Profesionāla lūgšana” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija