Paldies Dievam, ka tu esi šeit un nekur citur.
Paldies Dievam, ka tu neesi pludmalē, laukos savā dārziņā, bet esi šeit, Dieva namā un vari dzirdēt Viņa vārdu. Ir labi, ka tu vari slavēt Dievu, būt Viņa tuvumā, un šajos brīžos tu pat nemanot tiec pārveidots, piesūcināts ar Viņa klātbūtni, godību un Dieva vārdu. Dieva saka – Viņa vārds ir zāles, kas dziedina. Lai arī kāda būtu tava vajadzība šodien, Dieva vārdā ir atbilde un palīdzība tieši tev, tavā dzīvē un tavā situācijā. Dieva vārds vienmēr ir dzīvs un aktuāls. Ja tu klausies, bet nesaproti, tad palūkojies pats savā sirdī, – vai tava sirds nav aizsērējusi, vai tavas ausis nav aizsērējušas, ka tu nedzirdi un tas tevi neuzrunā. Paldies Dievam, ka es šodien varu runāt ar tevi!
Klausoties internetā slavēšanas dziesmas, kuras man bija jāgatavo uz pagājušās svētdienas dievkalpojumu, es atradu kādu video. Daudzu slavēšanas dziesmu autore ir amerikāniete Mistija Edvardsa (Misty Edwards), un vienā no šiem video, kuriem es gāju cauri, bija viņa, – Mistija sludināja kādā kristīgā konferencē. Man īpaši nebija laiks klausīties, bet es uzspiedu uz šī video, un viņa runāja tā, ka tas man trāpīja tieši sirdī. Mani tas neatstāja vienaldzīgu, es gribēju klausīties vēl un vēl. Un pēc tam, kad es nācu uz lūgšanu sapulci draudzē, es jutu tādu Dieva klātbūtni, ka man gribējās raudāt. Dievs caur šo slavētājas sludināšanu apgaismoja mani. Cik daudzi no mums domā par sevi kaut ko vienu, bet Dievs parāda tev, ka patiesība ir pavisam citādāka. Dievs to dara, vēloties mīlestībā pārveidot tevi. Tas, ko es tev vēlos pastāstīt, nav nācis no manis pašas, bet no Dieva caur Mistiju Edvardsu; tas atsaucās manā sirdī. Es to pastāstīju mācītājam, un viņš teica, ka es varu ar to padalīties arī draudzē. To es arī labprāt daru. Ja tu seko līdzi, tad vari atšķirt Jauno Derību, Atklāsmes grāmatas 3. nodaļu. Būtu labi, ja tu to atšķirtu un tiešām lasītu līdzi, jo es ticu, ka Dieva vārds tevi uzrunās. Šajā nodaļā, sākot ar 14. pantu, ir vēstījums Lāodeķijas draudzei.
„Un Lāodeķijas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums. Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 3:14-22)
Tev ir ausis? Te būs jāklausās ne tikai ar ausīm, bet arī ar sirdi. Es ticu, ka, ja Dievs runā uz mani, Viņš runās arī uz tevi. Kā tu redzi, šis vēstījums ir rakstīts Lāodeķijas draudzes eņģelim; tas nav rakstīts Lāodeķijas neticīgajiem, pagāniem vai vēl kādiem citiem klaidonīšiem, bet gan draudzes ticīgajiem. Tātad nav runa par tiem, kas nepazīst Dievu, – vai viņi ir karsti vai auksti, bet gan ir runa par mums, mani un tevi. Tas ir domāts ikvienam, kurš sauc sevi par kristieti, par ticīgo.
Dievs saka: „Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” Citā tulkojumā tas ir rakstīts kā „izvemt”. Un es vemšanu nav tā, ka tu izdomā, ka tu tagad gribi vemt, un tu vem. Izņemot dažas slimības, vemšanu mēs neplānojam un nevēlamies piedzīvot. Vemšana sākas tavā iekšienē, un, kad tā ir sākusies, tu nevari to apturēt. Iedomājies, ka tu esi Dieva iekšienē, bet esi remdens, tādēļ nepiederošs, tāpēc Dievam tevi ir jāizspļauj ārā, pat tad, ja Viņš tevi ļoti mīl. Un Dievs mīl tevi! Bet Viņš nevar tevi paturēt, ja tu neesi karsts, bet esi remdens kristietis. Tādēļ tēma, par ko es runāšu, ir remdenība. Un Dievs, sajūtot remdenību, jūtas slims, Viņam ļoti riebjas remdenība. Dievs grib izspļaut ārā remdenos kristiešus, Viņš negrib mūs paturēt pie Sevis, Savā tuvumā.
Remdenība neparādās pēkšņi. Tā progresē ar laiku. Nav tā, ka vienā dienā tu esi karsts un dedzīgs kristietis, bet nākamajā dienā tu jau esi atdzisis un remdens, un tev viss ir vienalga. Remdenība atnāk pakāpeniski, solīti pa solītim. Varbūt tie ir ļoti mazi solīši, varbūt tas ir ilgs laika periods. Tu turpini darīt visus ierastos darbus, piemēram, mēs, slavētāji, turpinām spēlēt un dziedāt, jūs turpināt veikt savu kalpošanu (kārtībnieks, sagaidītājs), bet kaut kas mūsos mainās – mūsu sirds atdziest. Sirdis kļūst arvien aukstākas un nejūtīgākas, un mums arvien mazāk gribās satikties ar Dievu. Arvien mazāk mums gribās pavadīt laiku ar Dievu, dzirdēt Viņu, lasīt Bībeli.
Kādēļ tik ļoti Dievs ienīst remdenību? Tāpēc, ka mēs esam radīti Viņa līdzībā. Un, ja esi lasījis Bībeli, tu zini, ka Dievs Pats ir kā visu aprijoša uguns, – tāda ir Viņa daba, Viņa raksturs, un tādus Viņš arī mūs ir radījis, – lai mēs esam karsti un ugunīgi. Tad, kad mēs kļūstam remdeni, mēs vairs neesam pēc Dieva līdzības, mēs nevaram vairāk būt kopā ar Viņu, mēs izejam ārā no Dieva apsardzības zonas. Piemēram, tu sēdi katru svētdienu dievkalpojumā, klausies sprediķi, un tu domā: „Atkal jau tas pats! Es jau to zinu! Tas jau bija pagājušajā reizē, un pirms mēneša tas bija, un vēl pirms mēneša. Es jau to zinu! Es pats visu zinu, kā ir. Kāpēc mācītājs visu laiku saka vienu un to pašu?” Un tad Dieva vārds tev iet garām, tu sāc žāvāties, varbūt pat aizmiedz, varbūt ne vienu reizi vien. Un tu brīnies, kāpēc tev ir kļuvis neinteresanti. Bet kas ir noticis ar tavu paša sirdi?
Dievs saka: „Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.” Tu domā, ka tev visa kā ir gana, bet tu nesaproti, ka tu jau esi nelaimīgs, nabags un kails. Kas atšķir dedzīgumu no remdenības? Dedzīgs cilvēks zina, ka viņam vajag Dievu vairāk par visu. Viņš saprot, ka pāri tam visam, ko piedāvā pasaule, viņam vajag Dievu. Tas atšķir dedzīgu kristieti no remdena. Dedzīgs cilvēks apzinās savu pilnīgu vajadzību pēc Dieva. Un kad tu to apzinies? Vai tad, kad tev viss ir kārtībā? Darbā ir laba alga, grupiņā cilvēki nāk pie Dieva, viss notiek, bet vai tu šādā brīdī apzinies savu vajadzību pēc Dieva? Visbiežāk mēs savu vajadzību pēc Dieva apzināmies savās problēmās, vājībās un trūkumā. Mēs ieraugām savu vajadzību pēc Dieva, kad esam zem kaut kāda spiediena. Un mums vajag uzlūkot sevi patiesā gaismā, kas ir mūsu iekšienē, kas ir mūsu prātā un domās. Vai tur bieži vien nav dusmas, nepiedošana, laulības pārkāpšana domās, pornogrāfija, alkohols vai nepārtraukta „sēdēšana” sociālajos tīklos? Pārdomā, kādas ir tās domas, kas pārsvarā cirkulē tavā galvā? Vai tās ir koncentrētas uz Dievu vai tās ir koncentrētas uz tavu labumu? Vai tās ir koncentrētas uz to, ka tu vēlies tuvoties Viņam, būt kopā ar Viņu, jo visa tava nākotne ir atkarīga no Viņa, vai arī tās ir koncentrētas uz to, kā tu pats celsi un kā tu pats vadīsi?
Ir daudz domu un vēlmju mūsu sirdīs, kas mūs attur meklēt Dievu. Tad, kad mūsu galvas ir pilnas ar domām par pretējos dzimumu, tad tajās neatliek vieta domām par Dievu. Mēs parasti domājam: „Kad es satikšu viņu, cik tad būs labi, cik tad būs interesanti, mēs darīsim to un šito, kāda būs romantika!” Un tavas domas ir aizlidojušas, tu esi „aizpeldējis”, un Dievs tev paliek, labi, ja otrajā plānā. Varbūt tu ar galvu domā, ka Dievs tev joprojām ir pirmajā vietā, bet tavi darbi rāda kaut ko citu. Tu esi novirzījies un kļūsti remdens. Tu nesaredzi, kā velns tevi caur visiem šiem piedāvājumiem atdzesē. Velns piedāvā apmierināt tavas vēlmes, nevis Dieva vēlmes attiecībā pret tevi.
Tad, kad tu esi nodevies savas labklājības celšanai, savam biznesam, tas aizņem arvien vairāk laika, tu izlaid kādu dienu, nelasot Bībeli un nelūdzot, pēc tam vēl vienu dienu, un tu jūti, ka pavadīt laiku ar Dievu tev vajag arvien mazāk. Jo tu mazāk pavadi laiku ar Viņu, jo tev mazāk gribās. Bet Dievs saka: „Iekarsies un atgriezies!” Viņš saka: „Ko Es mīlu, to es pārmācu.” Iekarsies un atgriezies no visām šīm domām, no visa tā, kas tevi ir ievedis remdenība, kas tevi atšķeļ no Dieva. Bieži mēs domājam, ka mums pašiem kaut kas ir jāsasniedz, pašiem ir kaut kas jāiekaro vai jāsaņem, bet tikai tas, ko Dievs mums iedod, ir paliekošs. Dievam pieder pilnīgi visas lietas, un Viņš ir Āmen, patiesība, Dievs ir uzticams. Dievs ir radījis pilnīgi visu, Viņš ir sākums visam, Viņš ir pa vidu, Viņš ir galā. Dievs ir neaptverams un mūžīgs. Viņš ir ieinteresēts tavā dzīvē vairāk par tevi pašu. Tad, kad tu pieņem Jēzu par savu Kungu, Viņa Gars dzīvo tevī, Viņš pārzina pilnīgi visus tavus kaktiņus un stūrīšus tavā sirdī un tavā prātā, tu neko no Dieva nevari noslēpt. Viss ir atklāts Viņa priekšā. Iespējams, ka tu savā dzīvē un savā iekšienē vēlies ierobežot to lauciņu, kurā tu Dievu ielaid, – tur tu esi daudzmaz visu saposis, sakārtojis, un tur tu ļauj Viņam ienākt. Bet Dievs nav tāds, – Viņš nepakļaujas mūsu ierobežojumiem, Viņš grib nākt iekšā visos mūsu dzīves laukos un lauciņos, Viņš grib nākt iekšā visā tavā „bardakā”, nekārtībā un mēslos, visās tavās grēcīgajās domās, kuras neviens neredz un neviens nezina, bet Viņš zina! Dievs zina visu patiesību par tevi – kā tu dzīvo, kā tu elpo, ko tu lasi, ko tu domā, pēc kā tu tiecies. Viņš to visu zina un grib tevi izmainīt! Dievs grib ienākt tavā nekārtīgajā sirds istabā un iztīrīt to. Bet tu domā: „Nē, nē, pagaidi, es pats to sakārtošu!” Bet tas nav iespējams! Esmu satikusi ļoti daudz cilvēku, kuri ir teikuši: „Vispirms es sakārtošu savu dzīvi, un pēc tam es turpināšu kaut ko ar Dievu.” No šiem cilvēkiem, kas tā ir teikuši, neviens nav sakārtojis savu dzīvi. Šodien viņu dzīvēs ir vēl lielāks bardaks, nekā tajā brīdī, kad viņi teica, ka sakārtos to. Viņu dzīves iet uz leju, ne uz augšu. Necenties cīnīties pats un cerēt, ka tu uzvarēsi Tu vari uzvarēt vienīgi Dieva spēkā, jo Dievs grib tev palīdzēt.
To, ko ir izdarījis Jēzus, arī mēs varam izdarīt. Nesen mācītājs sludināja par to, ka Jēzus tika pakļauts visiem kārdinājumiem, dzīvojot uz zemes. Viss, ar ko tu sastopies, katra doma, kuru tu nevēlies nevienam citam teikt, Jēzus to zina, jo ar to sastapās. Viņš kā cilvēks dzīvoja zemes dzīvi, Viņš bija reāls cilvēks, nevis ēteriska būtne. Jēzus bija vienlaicīgi Dievs un cilvēks. Viņš pazīst tavu garu, Viņš pazīst tavu miesu, domas un vēlmes, un Viņš var un grib tev palīdzēt. Un pirmā palīdzība no Viņa ir tā, ka Jēzus parāda ar Savu piemēru, ka ir iespējams uzvarēt kārdinājumos. Jēzus sēž pie Sava Tēva Debesu tronī un nemitīgi aizlūdz par mums. Viņš nemitīgi iestājas par mums.
Dievam nav vienalga, ka tu ej pazušanā! Viņam nav vienalga, ka tu domā grēcīgas domas, ka tu atsalsti un kļūsti remdens. Viņa sirds deg par tevi, jo Viņš ir samaksājis par tevi lielu cenu. Viņš Savu vienīgo Dēlu ir atdevis par Tevi, tā ir vislielākā cena. Vai arī tev ir tā, ka, ja tu par kaut ko esi samaksājis lielu cenu, tad tev tā lieta ir ļoti dārga un īpaša? Un Dievam arī tu esi ļoti dārgs, tu Viņam neesi viens no daudziem miljardiem cilvēku, kuri bija, ir un vēl būs uz zemes, bet gan tu esi Viņa roku darbs, īpašs un neatkārtojams. Tāpēc Viņš negrib tevi ne atlaist, ne pamest. Dievs nav kaut kur paslēpies no tavas dzīves, ne arī kaut kur aizgājis. Dievs visu laiku sūta tev Savu palīdzību, sūta Savu vārdu, sūta to caur mācītāju, vadītāju, sūta to caur dažādām situācijām. Un Dievs zina, ka tu pats netiksi galā ar savu bardaku. Dievs zina, ka tu pats nevari to izdarīt, un Viņš grib nākt tavā situācijā. Palīdzēt tev to visu iztīrīt, izmest ārā veco un lieko.
Mistija Edvardsa stāstīja, ka viņa redzēja sapni. Viņa sapnī redzēja, ka guļ, un pie viņas durvīm kāds ļoti stipri klauvē. Un nevis vienkārši klauvē, bet gan skaļi rībina un sit durvis ārā no eņģēm. Viņa domāja: „Ej projām, ej projām, ej projām, es negribu, ej projām!” Viņa vilka segu sev pāri galvai, lai tikai tas aiziet. Bet viņa zina, ka tas ir Dievs, Kurš bungo pie viņas durvīm. Mistija negrib, ka Viņš nāk iekšā, jo viņas istaba ir nekārtībā, tur viss ir savandīts un nekas nav skaists. Dievs turpina bungāt un nepārstāj, un viņa dodas un ielaiž Viņu iekšā. Tāpat arī Dievs bungā pie tavas sirds. Un nevis tā klusi un nemanāmi, bet skaļi un uzstājīgi. Tev ir jādzird! Tev nav jāpaliek remdenam, tev nav jākļūst par lūzeri, tev nav jāpadodas visām tavām atkarībām vai vienalga kādām lietām, kas tevi nomāc. Tev nav jābūt tādam, kas visu laiku dzīvo savās fantāzijās, sarunājas ar saviem sapņu tēliem, – tie nav reāli, bet Dievs ir reāls! Viņš ir Glābējs, Viņš tev grib palīdzēt, Viņš tevi grib izcelt no jebkādas bedres, no jebkādas situācijas, un Viņam ir līdzekļi un gudrība, kā to izdarīt, ja vien tu paļaujies uz Viņu un ielaid Viņu iekšā.
Un vēl kaut kas brīnišķīgs, kas bija šīs nodaļas beigās. „Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla.” Tad, kad tu iekarsīsies un atgriezīsies, Dievs grib nākt pie tevis un būt ar tevi kopā. Viņš grib turēt ar tevi mielastu, Viņš grib tevi celt augstu, visaugstākajā vietā, tāpēc, ka šī dzīve ir ļoti īsa. Tikko tu biji maziņš, tu gaidīji savu nākamo dzimšanas dienu. Es, piemēram, vairs negaidu savas dzimšanas dienas, jo es kļūstu vecāka un vecāka, dzīve rit uz priekšu, laiks, ko mēs pavadām uz zemes, ir īss, un tas paskrien ļoti ātri. Mums šis laiks ir dots, lai mēs iekarstos un atgrieztos, jo no tā ir atkarīga visa mūsu mūžīgā dzīvība. Kur mēs atradīsimies pēc nāves? Vai mēs sēdēsim Debesu tronī? Dievs jau tagad grib nākt ar Savu godību, ar Savu klātbūtni, bet pie kā Viņš nāks? Pie remdenajiem? Viņam riebj remdenība, Viņš to izspļauj, izvemj. Vai tu gribi būt remdens un tāds arī palikt? Tu vēlies būt tāds, no kura Dievam ir jānovēršas? Es negribu!
Dievs mani ļoti uzrunāja un aizskāra caur to, ko es dzirdēju, jo daudz no tā, ko minēja Mistija, kas raksturīgs remdenībai, es varu atrast savā dzīvē. Es katru svētdienu stāvu jūsu priekšā un slavēju Dievu, un mana sirds kļūst remdenāka, un Dievs runā uz mani un saka: „Hei, neej projām! Nāc atpakaļ! Man ir risinājums, man tev ir ceļš!” Un, ja tas ir man, tas ir arī tev. Dievam ir plāns, kā tevi izcelt un atbrīvot, un tās nav beigas, – ar Dievu vienmēr ir sākums. Tas ir jauns sākums un ceļš uz priekšu. Vai tu izvēlies iet ar Viņu? Tas ir tavs lēmums. Tā ir tava sirds. Tāpēc es teicu: atver savas ausis, atver savu sirdi, Dievs klaudzina, Dievs grib pie tevis! Nevis pie tava blakus sēdētāja, bet tieši pie tevis. Jo tu Viņam esi visdārgākais. Viņam vienīgais tāds, kāds tu. Nav neviena tāda, kāds esi tu. „Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla.”
Debesu Tēvs, es pateicos, ka Tu esi nomodā par mums, Kungs! Ka vairāk par to, kā mēs Tevi gribam, kā mēs Tevi meklējam, Tu mūs meklē. Dievs, paldies, ka nav tā, ka mēs esam atgriezušies pie Tevis un tas ir viss, bet mēs varam nākt pie Tevis katru dienu, atgriezties no jauna, iedegties, iekarsties. Kungs, mēs negribam palikt tādi, kādi bijām līdz šim. Kad mūsu domas lido uz visām pusēm, ka mūsu sirdis ir sadalītas, Kungs. Dievs, mēs lūdzam, ka mūsu sirdis iekarst un atgriežas pie Tevis! Ka mūsu sirdis ir kā Tava sirds. Tu esi visu aprijoša uguns, Tu esi dedzīgs Dievs, Tu esi greizsirdīgs Dievs, Kurš neatdod Savējos nevienam citam. Kurš sagaida, ka mēs pielūgsim Tevi kā Dievu, ka mēs godāsim Dievu kā Dievu, ka Tu būsi mūsu sirds tronī. Un mēs slavējam Tevi, Dievs, un mēs lūdzam, Svētais Gars, ka visas šīs lietas, kas ir mūsu sirdīs un prātos, mūsu dzīvēs kas neļauj mums tuvoties Tev, kas atšķir mūs no Tevis, dara mūs remdenus, kas dara mūs pretīgus Tavās acīs, kas padara mūs par zaudētājiem, mēs varam atdod Tev, ka Tu vari nākt, Kungs, un tās paņemt prom no mūsu dzīvēm, lai mēs varam nodoties Tev, ka mūsu sirdis padodas Tev. Ka mūsu sirdis ir labprātīgas. Lai ar mums nav tā, kā Tavā vārdā teikts: „Neesiet kā mūļi, kuriem ir jāliek iemaukti mutē, lai tie nāktu pie Dieva!” Ar varu, ar mokām, ar piespiešanu. Bet, Dievs, mēs lūdzam, ka mēs esam tādi, kuri grib skriet pie Tevis, kuri paši grib meklēt Tevi, Kungs, kuriem nevajag pātagu vai kādu citu ārēju palīdzību, lai saprastu, ka Tu esi pāri visam, Tu esi viss, kas mums nepieciešams. Kungs, mēs lūdzam, Svētais Gars, apgaismo mūsu sirdis, apgaismo mūsu prātus, Dievs, ka mēs meklējam Tevi, ka mēs slāpstam pēc Tevis, ka Tu esi tas, ko mēs mīlam, pēc kā mēs ilgojamies. Bez Tevis nav nekādas citas jēgas, Kungs, bez Tevis nav piepildījuma. Nav lielai mantai vērtība, ja tajā neesi Tu, Kungs! Nav brīnišķīgai ģimenei vērtības, ja tajā neesi Tu, Kungs! Nekādiem panākumiem nav vērtības, ja tas nav no Tevis un caur Tevi. Mēs padodamies Tev, Kungs, mēs padodamies Tev! Mēs padodamies Tev, Svētais! Tu esi vienīgais, kuram mēs gribam kalpot. Tu esi vienīgais, kuram mēs gribam nodoties. Tu esi tas, kas mūs mīl. Šobrīd Tu mīli mūs, vienalga, kādi mēs arī nebūtu, Tu mīli mūs. Tu esi izglābis mūs, Tu esi samaksājis ar Savām dārgajām asinīm par mums, lai mēs neietu pazušanā, lai mēs neatdzistu, bet būtu ciešās attiecībās ar Tevi. Ikdienas, Kungs, lai Tavs prāts var notikt mūsu dzīvē, lai Tu vari lietot mūs Savas Valstības celšanai, Kungs, lai mēs neesam nederīgi, bet gan derīgi Tavai Valstībai, lai mēs esam uzticamie kalpi – uzticamie dēli un uzticamās meitas, kuriem Tu vari uzticēt daudz. Kungs, mēs lūdzam, lai Tavs prāts notiek mūsu dzīvēs. Mēs lūdzam, ka varam pieņemt Tavu žēlastību, pieņemt Tavu mīlestību, ko Tu esi atklājis, ka tā nepaliek kā vārds, kas atsitas pret mūsu prāta mūri, bet es lūdzu, Kungs, lai Tava mīlestība ir spēks, kas ielaužas mūsu sirdīs un salauž visus šķēršļus, Jēzu vārdā, Kungs, lai viss, kas kavē mums būt kopā ar Tevi, tiek salauzts, ka Tu nāc kā varena upe, kā varens vējš, ka Tu novāc visus šķēršļus, ka mēs padodamies Tev, Kungs, mēs iedegamies Tev, Dievs, ka visas citas lietas, kas kavē mūs, tiek aizvāktas projām un paņemtas nost, ka mēs pakļaujamies Tev, ka mēs gribam Tavu prātu savās dzīvēs vairāk par visu! Dievs, nāc ar Savu uguni mūsu sirdīs, nāc ar Savu uguni mūsu dzīvēs, šķīstī mūs, ka mēs pērkam no Tevis Tavu zeltu, ugunī šķīstītu un dedzinātu, ka mēs nepērkam no pasaules visu otršķirīgo, bet mēs pērkam no Tevis, un tas paliek, un tam ir mūžības vērtība. Mēs slavējam Tevi, Kungs, mēs lūdzam, lai Tavs Gars pārņem mūsu dzīves, lai Tavs Gars vada mūsu dzīves, ka mēs varam padoties un salūzt Tavā priekšā, ka mēs nestaigājam ar savu gudrību, ar savu krāšņumu, ar savu spēku, jo tas nav nekas, Dievs, bet mēs lūdzam, ka Tu mūs ietērp Savās baltajās drēbēs, Savā spožumā, Savā spēkā, Savā godībā, Kungs, ka mēs varam iet uz priekšu Tavā spēkā, Tavā priekā. Kungs, tās vietas, kur ir dadži, mēs pārvēršam par ziedošām vietām, kur var plūst Tavs ūdens, ka Tavs vārds un Tavi apsolījumi piepildās mūsu dzīvē, ka tie nepaliek tikai Bībeles lapās, bet tie nāk mūsu dzīvēs un realizējas. Mēs lūdzam, lai Tavs vārds ir reāls mūsu dzīvēs, lai tas izdedzina ārā visu, kas kavē, visu nekārtību, visu bardaku, visus mēslus, visas atkarības, visus grēkus, visas kārības, visas vēlmes, kas nav saskaņā ar Tevi, Dievs, un mēs padodamies Tev, Jēzu! Mēs padodamies Tev, Svētais Gars! Āmen!
Varbūt Svētais Gars tev atklāj, ka tu esi kļuvis remdens, un kaut kas no tā, par ko es runāju, ir tavā dzīvē. Lūdz, lai Dievs ar Savu uguni tevi iededzina, ka tu vari degt! Dieva vārds saka – iekarsies un atgriezies! Šis ir tas laiks. Pieņem lēmumu. Dievs zina visu. Dievs zina, kā tev palīdzēt. Dievs zina, kā izbeigt to, kā tu esi gājis līdz šim. Dievs ir tas, Kurš tev var pavērt jaunas durvis, kā dot tev jaunu skrējienu un jaunu spēku. Viņš nav apmierināts ar to, ar ko tu neesi apmierināts. Ja tev nav prieks pavadīt laiku kopā ar Viņu, ja tu izvairies lasīt Bībeli, ja tu esi priecīgs, ka kaut kas cits novērš tavu uzmanību, un tu atkal vari nelasīt Bībeli un nelūgt Dievu, ka tu mierīgi vari nodzīvot dienu, kurā tu neesi pavadījis laiku kopā ar Viņu, tad nāc pie Dieva, tev vajag Viņu. Neesi tas, kurš saka: „Es esmu pats gudrs, es esmu bagāts, man neko nevajag, es esmu kristiešu kristietis.” Dievs saka – tu esi nabags, pliks ar savu gudrību, pliks ar savu bagātību, pliks ar savu spēku, tas nav nekas! Tas viss iznīkst, kad nāk Dieva uguns. Bet viss, ko tev dod Dievs, tas paliek uz mūžu. Tas tev sagādā mājas debesīs. Nāc pie sava Kunga, Viņš grib tevi atvest atpakaļ, Viņš grib iededzināt Savu uguni tavā sirdī, tik ļoti Viņš tevi mīl! Viņš ir norūpējies par tevi, jo tu esi dārgs. Dievs nevar tevi aizmirst. Varbūt tavs vadītājs var tevi aizmirst, vai tavs grupiņas biedrs, bet ne Viņš.
Tu vari droši lūgt šo lūgšanu:
Mīļais Kungs, Jēzu, mēs padodamies Tev. Mēs atzīstam, ka esam kļuvuši remdeni, vēsi, tādi, kas neiepriecina Tevi. Tādi, kurus Tu gribi izspļaut. Paldies, ka Tu atklāj mums mūsu stāvokli, ka mēs varam to ieraudzīt, iekarsties un atgriezties pie Tevis, mūsu dvēseļu Pestītāja un Glābēja. Kungs, mēs lūdzam, ka mēs varam atzīt, ka nekas cits mūs neglābj un nekas cits mūs nepiepilda, kā tikai un vienīgi Tu, vienīgais Dievs! Un mēs liekam malā visas tās lietas, domas, vārdus, kas mūs ir nodarbinājuši un likuši atkāpties no Tevis, ka mēs neesam pavadījuši laiku kopā ar Tevi, neesam ļāvuši Tavam vārdam mūs pārveidot, mēs to nožēlojam. Mums ir žēl tas viss laiks, kas ir pavadīts veltīgi, bez Tevis, bez Tavas klātbūtnes. Kungs, mēs lūdza, – piedod mums, Jēzus vārdā, šķīstī mūs, Kungs, mazgā mūs, aizdedz mūsu sirdis, lai tās deg Tev, lai tās kvēlo Tev, lai tās ir jūtīgas pret Tevi, Dievs, ka mēs esam dzirdīgi un modri, ka mēs gaidām savu Kungu, kad Viņš atnāks mums pakaļ. Un mēs gribam dzirdēt, ka Tu saki mums: „Labi darīt, tu, uzticamais kalps, ieej sava Kunga mierā un priekā!” Kungs, mēs padodamies Tev, mēs lūdzam, lai Tavs prāts notiek mūsu dzīvēs. Lai mūsu prāts atkāpjas, un Tavs prāts un Tava griba ir priekšplānā. Tu, Dievs esi manas sirds tronī. Ņem manu dzīvi, ņem manu sirdi un manu prātu, un valdi, vadi to. Es piederu Tev, Kungs! Jēzus vārdā, āmen.
Indras Kalniņas svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece
