Cilvēka sirds nav tikai viens no dzīvībai svarīgiem orgāniem, bet arī jēdziens, ko izmanto emociju, rakstura un dvēseles apzīmēšanai. Dieva vārds saka: „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu.”/Ecehiēla 36:26/ Tieši šī Rakstu vieta Bībelē atspoguļo izmaiņas, kas notika Renāra dzīvē.

Renārs: “Kopš sevi atceros gan bērnībā, gan skolas gados esmu bijis noslēgts un par sevi ļoti pašpārliecināts, egoistisks sava labuma meklētājs – vairāk ņēmējs nekā devējs. Laikam ejot, manas sliktās īpašības, lepnība un egoisms pieauga. Kādēļ tā notika, īsti nevaru paskaidrot. Iespējams, tā bija kaut kāda neapmierinātība ar sevi, ko izgāzu uz citiem. Ģimenē es biju despots. Man nerūpēja citu viedoklis, neklausījos pārējo ieteikumos, tie bija vienaldzīgi un nepieņemami, jo es taču pats visu zinu, visu protu, visu varu izdarīt labāk kā citi. Strīdu un konfliktu situācijās bija lielas grūtības izlīdzināties – lūgt piedošanu vai piedot. Ar savu attieksmi es darīju pāri līdzcilvēkiem, pats par sevi tīksminoties kā tāds “narciss”. Mana sirds bija nocietināta un sasalusi ledū, tajā ne kripatiņas nemājoja mīlestība.

Nezinu kā tas viss turpinātos, ja manā dzīvē neienāktu cilvēks, kurš man pastāstīja par Jēzu un uzaicināja uz draudzes “Kristus Pasaulei” Liepājas mājas grupiņu. Nu jā, lai arī sāku to apmeklēt un gāju uz dievkalpojumiem, tas man sākumā bija grūtāk nekā varēju iedomāties. Es taču nebiju radis ieklausīties, ko kāds man saka un tādēļ bija grūti pieņemt Dieva principus, kas ir minēti Bībelē. Biju īgns, burkšķēju, pretojos ikvienam padomam un cilvēkiem, kas centās man palīdzēt un lūdza Dievu par mani.

Reiz man tā bija „sakāpis galvā”, ka sarunā ar draudzes cilvēku, pie kura gāju mājas grupiņā, atklāti sāku strīdēties, pat aizrādīt un apšaubīt viņa vēlēšanos man palīdzēt, lai arī tagad zinu, ka viņš to darīja no sirds. Es nespēju pieņemt to, ka kāds domā citādāk nekā es. Tajā brīdī ar mani notika kaut kas pārdabisks, ko nekad agrāk nebiju jutis un piedzīvojis. Sajūta bija, it kā kāds no iekšienes man teiktu: ”Renār, tu dari nepareizi!” Pār mani pārskrēja skudriņas un visu ķermeni pārņēma karstuma vilnis. Šķita, ka patiešām rauj man sirdi ārā. Es sajutu, ka Dievs mani „noliek uz ceļiem” un ieraudzīju, ka egoisms un mūžīgais īgnums mani nav darījis laimīgu. Šis brīdis bija ļoti emocionāls un es izplūdu asarās. Lai gan bija nepieņemami, ka es tāds pieaudzis vīrietis puņķojos kā mazs puišelis, taču asaras lija un lija. Prātā atausa daudzās aizlūgšanas par mani, kurās tika pieminēta jauna sirds. Dievs riktīgi mani sapurināja un parādīja, ka es ar savu iedomību esmu tikai puteklis zemes virsū. Es salūzu Dieva priekšā, nākot pie patiesas grēku nožēlas. Mana sirds tika pilnībā pārveidota un tas ir brīnums! Pēc tā manas asaras nomainīja miers un neviltots prieks. Īgnums, augstprātība, egoisms, lepnība bija kā ar slotu aizslaucīti. Ir mainījušās pat manas sejas grimases no īgnuma uz mīlestības pilnu smaidu. Izmaiņas ir pamanījuši daudzi: mana sieva, draugi, radi, kaimiņi, darba kolēģi. Viņi visi ir ļoti pārsteigti.

Sirdī akmens saskaldīts un ledus izkausēts! Tagad es patiesi spēju mīlēt Dievu un savus tuvākos, esmu iemācījies arī pieņemt un mīlēt pats sevi. Uz jebkurām situācijām darbā vai ģimenē reāģēju mierīgi, nekad nepaceļu balsi un vienmēr uzklausu un respektēju citu viedokli. Pašam par lielu brīnumu, esmu palicis lēnprātīgs, pacietīgs un izpalīdzīgs. Es cienu un uzklausu savu mājas grupiņas vadītāju, kad man dod kādu padomu un  arī Bībeles un draudzes mācība un tās vīzija ir manā sirdī – vēlos stāstīt cilvēkiem par Dievu un palīdzēt ikvienam Viņu iepazīt. Regulāri lasu Bībeli un lūdzu, tā veidojot patiesas personīgas attiecības ar Dievu. Mana sirds ir atdzimusi un piepildīta ar mīlestību. Tā deg par cilvēku glābšanu!

Pateicos Dievam par izmainītu sirdi, jaunu redzējumu dzīvei, sapņiem un mērķiem. Paldies draudzei “Kristus Pasaulei”!

Renāra novēlējums: Neesi egoisma pārņemts un lepnībā iegrimis. Meklē Dievu un ļaujies dievišķajām pārvērtībām. Mīli, tici, dari un tu saņemsi to, ko Dievs tev ir sagatavojis!

Renāra Lapiņa liecību pierakstīja Ineta Siliņa