Pagājušā gada decembrī Lauma piedzīvoja kādu nepatīkamu notikumu – darba laikā ieraudzīja, ka viņai uz labās rokas ir uzmeties nenosakāms, uz āru izvirzījies veidojums, peintbola bumbiņas lielumā. Apkārtējie cilvēki izteica minējumus, ka tas varētu būt tikai saspiests nervs un ar laiku tas samazinātos, līdz izzustu pavisam, taču diemžēl tā nebija. Jaunā sieviete nevarēja cilāt smagumus, nespēja salocīt savu roku, jo tā sāpēja.

Lauma atceras un stāsta: “Kopš uz manas rokas parādījās bumbulis, mana ikdiena bija apgrūtinoša, jo jutu diskomfortu un sāpes. Tas radīja problēmas arī maniem kolēģiem, jo tiem nācās darīt manus darba pienākumus, kurus pati fiziski nespēju paveikt. Es izjutu bailes no nezināmā, taču pie ārsta iet nevēlējos, jo baidījos no ķirurģiskas iejaukšanās. Centos ārstēties pati – smērējot smēres pret sasitumiem un sastiepumiem, arī mēģināju to iespiest atpakaļ, taču nekas nepalīdzēja un nemainījās.

Kādu dienu iepazinos facebook.com ar savu tagadējo mājas grupiņas vadītāju un pamazām mums sākās savstarpēja komunikācija, līdz viņa mani uzaicināja uz draudzes “Kristus Pasaulei” Ziemassvētku pasākumu. Par Dievu biju dzirdējusi jau no bērnības un sirdī vienmēr ticēju, ka Viņš ir, tāpēc biju atvērta diskusijām, kas saistītas ar Dievu. Sirdī vienmēr esmu ilgojusies Viņu iepazīt vairāk, tādēļ atsaucos aicinājumam atbraukt uz šo pasākumu. Sāku regulāri apmeklēt draudzi un dziedināšanas dievkalpojumā saņēmu savu brīnumu!

Tur es pieņēmu Jēzu Kristu par savu Glābēju, un kāda no kalpotājām svaidīja mani ar eļļu un aizlūdza par manu problēmu. Tajā brīdī es izjutu dīvainas, līdz šim nebijušas sajūtas visā ķermenī, manī piepildīja siltums un miers, kas bija ļoti patīkami. Kad aizlūgšana beidzās, nedaudz apmulsusi devos atpakaļ savā vietā. Ik pa laikam paskatījos uz savu roku ar lielu interesi un pie sevis domāju – nu, ir dziedināta? Vai jau ir izmaiņas? Lai gan to uzreiz nevarēja manīt, es turpināju ticēt par saņemto dziedināšanu un apliecināju, ka esmu vesela. Turpināju savu ierasto ikdienu, un pēc dažām dienām es pārsteigumā konstatēju – bumbulis tur vairāk nebija! Sapratu, ka esmu dziedināta! Kopš tā brīža pagājuši vairāki mēneši un veidojums uz rokas atkārtoti vairs nav parādījies. Tagad varu cilāt smagumus, spēju salocīt savu roku un sāpju vairs nav.

Ikdienā veidoju attiecības ar Dievu, lasu Bībeli un lūdzu, tāpat regulāri apmeklēju mājas grupiņu un arī klausos mācītāja svētrunas. No sirds ikvienam novēlu piedzīvot Dieva tuvumu. Viņš joprojām dara brīnumus un tas var notikt arī tavā dzīvē!” 

Laumas Freibergas liecību pierakstīja Ieva Ribokas