“Tagad, kad tu saki, ka esi sava Tēva bērns – tu nemelo.
Tev tas pat nav jāsaka ticībā, tas vienkārši tā ir”, saka mācītājs 29. janvāra dievkalpojuma sākumā. Tā ir patiesība – tu esi sava Tēva dēls vai meita! „Ir divi avoti un divi tēvi”, skaidro mācītājs. „Viens ir Tēvs, kas debesīs, svētais, dzīvais trīsvienīgais Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Viņš valda. Bet kādā rakstu vietā Jēzus arī saka farizejiem, ka viņi ir no sava tēva – velna. Jēzus saka, ka ir vēl kāds tēvs, kam līdzinās viņi”, paskaidro mācītājs. Mēs paši izvēlamies kādā ģimenē augt, vai sava Tēva ģimenē, vai ārpus īstās ģimenes, nododoties svešam tēvam – velnam. „Kā zināt kam tu piederi?” jautā mācītājs. Atbilde ir rakstos – tikai pēc augļiem, pēc darbiem! Tas kā tu rīkojies izšķirošās situācijās, tas, kādus lēmumus tu pieņem, norāda uz to, kādai ģimenei tu piederi! “Dieva ģimene, tas ir autobuss debesīs, velna ģimene savukārt ir vilciens uz pazušanu,” paskaidro mācītājs. Dievs runā nevis to, ko mēs gribam dzirdēt, bet to, ko Viņš grib pateikt! “Kad pavadām laiku ar Dievu un esam pilni ar Viņa Vārdu, tad Viņš runā un kad Dievs kaut ko īpašu atklāj, tad es nevaru to paturēt sevī, man gribas to ātrāk visiem izstāstīt,” atzīst mācītājs un turpina ar mums labi zināmas rakstu vietas skaidrošanu:

 

Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un sacīja: “Vai Tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?” Bet Jēzus sacīja: “Tas Es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.” Marka 14:61–62


Šī rakstu vieta ir par to, kā Jēzu notiesā uz nāvi. Jēzus stāv sinedrija priekšā, augstā priestera pilī. Tur ir farizeji, rakstu mācītāji, tur ir reliģija un šo cilvēku mērķis ir Jēzu iznīcināt. “Viņu tēvs ir velns,” skaidro mācītājs. Cilvēki, viltus liecinieki nāk un runā pretrunīgas liecības, kas nepierāda Jēzus vainu. Un tad augstais priesteris uzdod tiešu jautājumu: „Vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?” Jēzus atbild: „Tas Es esmu”. Pēc tam augstais priesteris saplēsa drēbes kā žestu, ka vaina ir pierādīta. Jēzu sit krustā, un trešajā dienā Viņš ceļas augšā! “Par ko Jēzu piesita krustā?” jautā mācītājs. „Par to, ka Viņš pateica to, kas Viņš ir”, saka mācītājs un turpina: “Es tev uzdodu šo jautājumu – kas tu esi? Vai tu vari pateikt, ka tu esi Augsti teicamā dēls? Vai tu savā darba vietā, savā ģimenē, savā ikdienā vari dzīvot un apliecināt ar savu dzīvi, ka tu esi Augsti teicamā dēls?” Mācītājs turpina, sacīdams: “Draugs, ja tev nav nekāda spiediena, ja pasaulē tev nav nekādas problēmas ticības dēļ, tad der pārdomāt, kas ir tavs tēvs un kas tu esi…?”

 

Jēzus pazaudēja savu dzīvību tikai tāpēc, ka apliecināja to, kas Viņš ir. Mācītājs iedrošina mūs būt par Ķēniņa bērniem un nenovirzīties no ceļa, sekot Jēzum un dzīvot pēc Viņa principiem, nosargāt savu stāvokli. Dieva Vārds saka, ka mēs staigāsim pār čūskām un skorpioniem, mums ir uzvara pār slimībām, pār nabadzību, pār savu miesu, mums ir spēks! „Es nedaru to, ko grib un īd mana miesa, es daru to, ko grib mans Tēvs! Es daru to, ko mans Tēvs grib, nevis cilvēki. Tikai tā es varu nosargāt savu stāvokli un doties debesīs! Caur Jēzus Krusta nāvi atnāk uzvara! Vai tu gribi dzīvot uzvaras pilnu dzīvi?, jautā mācītājs”. „Uzvara pār sevi, pār apstākļiem, depresiju, slimībām, uzvara pār neticību, bailēm, uzvara pār neauglību draudzē un grupā? Ja tu gribi uzvaras pilnu dzīvi, tad tev nāksies apliecināt, kas tu esi un maksāt par to savu cenu.” saka mācītājs un brīdina, ka nav uzvaras bez upura. Dieva Vārds saka, lai mēs esam kopā ar stipriem cilvēkiem. Tāpēc, ja tu esi neauglīgā draudzē, kur ir neauglīgi līderi, atstāj tos! „Kas izveda Izraēla tautu no Ēģiptes?” jautā mācītājs. Protams, Dievs, bet caur vadītāju, caur Mozu. „Kas ir pirmās draudzes pamatakmeņi?” jautā mācītājs. Divpadsmit vadītāji, apustuļi! Un arī Vecajā Derībā ja lasām Soģu grāmatas, tad redzam, ka soģi bija vadītāji, Dieva svaidīti vīri un viena sieva – līderi! Mums patīk lasīt par to, kā Dāvids slavēja. „Mēs dejosim kā Dāvids, bet vai mēs dzīvosim kā Dāvids?” jautā mācītājs un paskaidro, ka Dāvids iedibināja levītu kalpošanu un sadalīja to grupās pa divpadsmit! „Seko stipriem līderiem!” aicina mācītājs un skaidro mums zināmo rakstu vietu Vecajā Derībā, kur Ābrams izejot no pagānu vidus paņem sev līdzi brāļa dēlu Latu:

 

Un Ābrāms devās no Ēģiptes uz dienvidu zemi, viņš un viņa sieva līdz ar visu, kas tiem bija, un arī Lats bija kopā ar viņu. Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu. 1.Mozus 13:1-2

 

Ābrāms bija Dieva svētīts it visā, viņam bija visskaistākā sieva. Viņš kļuva par Lata vadītāju un kamēr vien Lats bija ar viņu, viņam bija tās pašas svētības – sīklopi, liellopi un teltis! „Tāpēc ceļo savu ticības dzīvi kopā ar Dieva vīriem un sievām, atstāj nīkuļus un puņķainos,” iedrošina mācītājs un turpina ar rakstu vietu par Pāvilu:

 

Es mirstu ik dienas, tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā. 1.Korintiešiem 15:31


Jēzus nomira pie krusta, lai uzvarētu! „Un ja tu gribi uzvarēt, tev nāksies mirt ik dienas, maksāt savu cenu! Atnes savu ziedojumu nevis vienreiz, bet katru reizi! Nevis vienu reizi apvaldi savu miesu, bet katru dienu. Mums jānosargā savs stāvoklis”. Un vēl kāda ļoti svarīga lieta, par ko brīdina mācītājs: „Ja tu esi iedomājies, ka esi vientuļais vilks, vientuļais karavīrs, ceļojošais holandietis, ja esi iedomājies, ka vari iztikt bez mājas grupiņas, bez vadītāja, ka vari nepiederēt pie konkrētas draudzes un tā dzīvot, tad es tev gribu kaut ko pateikt. Uzvara pieder draudzei, nevis personībai! Vientuļie nepastāvēs un tiks izmesti aiz borta. Jo uzvar komanda, ne personība”, skaidro mācītājs un stāsta par kristiešu vajāšanām. Ja nebūtu draudzes, tad ar Jēzus piesišanu krustā viss būtu beidzies, ja nebūtu draudzes, tad pēc Pāvila nāves viss būtu apstājies. „Domājot par kristiešu vajāšanām, aizdomājos, kā tas būtu, ja mani vai tevi reiz nogalinātu”, saka mācītājs un droši apgalvo, ka draudze tomēr turpinātu iet uz priekšu, draudzi nevar nogalināt! „Uzvar draudze! Ja arī mēs kā draudze gūstam uzvaru, tad ne bez upuriem. Šad tad kādam draudzē ir problēmas, bet tajā pašā laikā kādam ir uzplaukums. Draudze iet uz priekšu un ceļ tos, kas pakrituši! Mēs savus ievainotos neatstājam!” saka mācītājs. Viņš stāsta piemēru par hokeju, kur bieži vien kādi spēlētāji sēž skatītājos, tāpēc, ka ir savainoti, izdauzīti zobi, salauztas ribas un atsistas nieres. „Nav uzvaras bez upuriem, un ja kāds ir ievainots, tomēr kuģis iet tālāk! Barikādēs arī bija daži cilvēku upuri, taču tauta ieguva brīvību, Ja tu nesi gatavs mirt un upurēt sevi ik dienas, tad tu neesi gatavs uzvarēt! Ja neesi gatavs uzvarēt, tu neesi Tēva bērns, tad kas tu esi?” – jautā mācītājs. „Kas tu esi? Vai tas, par ko tevi grib uztaisīt pasaules politiskās sistēmas, tas, kādu tevi grib redzēt cilvēki un pasaule, vai tas, kādu tevi grib redzēt Dievs? Reliģija apgalvo, ka pietiek noskaitīt grēku nožēlas lūgšanu un tu būsi glābts. Bet Dieva Vārds saka, ka tev būs mirt ikdienas! Reliģija saka, ka Pāvilam bija dzelonis miesā un tāpēc mums arī ir visādi grēki un slimības. Bet es zinu sava Tēva gribu, ka ar Viņa brūcēm esmu dziedināts!” saka mācītājs. „Reliģija saka, ka viss būs kārtībā, pasēdi baznīcā un palasi mazliet Bībeli. Bet Dievs saka, ka tev būs mirt un šķīstīties ik dienas!” viņš saka un turpina ar vēl vienu piemēru: „Tu ieej no rīta savā lūgšanu kambarī un saki, ka neko nejūti. Tu sāc slavēt, tik un tā neko nejūti un tad saki, ka šī nav īstā diena, lai lūgt Dievu! Nav īstais laiks, nav svaidījuma. Un tad nāk velns un saka, ka Dievs tevi nemīl un negrib ar tevi runāt! Tad, kad tu atnāc uz draudzi pirmo reizi, tu sajūti svaidījumu. Bet, kad atnāc otro reizi, nejūti neko un secini, ka Dievs laikam aizgājis no šīs draudzes. Bet Dievs saka, ka kur divi vai trīs ir manā Vārdā, tur es esmu Viņu vidū! Nav svarīgi, ko tu jūti vai nejūti, svarīgi ir ko saka Dieva Vārds!”

 

„Pasaulē valda dēmoni,” saka mācītājs. „Dievs ļauj velnam darboties pie cilvēkiem tikai tādēļ, ka viņi nepazīst Dievu un neklausa Viņu. Velnam ir savi cilvēki un veselas sistēmas, caur kurām izvarot draudzes un bērnus. Vai tā nav izvarota draudze, ja tā neaug vai ja mācītājam nav savs lūgšanu laiks, ja sprediķi ir sastādīti veselam gadam un atliek tos tikai nolasīt!”

 

Mācītājs turpina svētrunu ar interesantu atklājumu Bībelē. Jau pirmajās Mozus grāmatās ir runa par nepaklausību Dievam. Tātad Ādams un Ieva sagrēkoja, caur viņu nepaklausību grēks ienāca pasaulē. Viņiem bija bērni Sets, Kains, Ābels. Kains nogalināja savu brāli. Cilvēki vairojās, piepildīja zemi un beigās pasaule nonāca tādā stāvoklī, ka ticīgs palika viens pats Noa. Tad Dieva dusmas nāca pār zemi kā plūdi. Kāds mērķis bija Dievam? Noasam bija dēli Šems, Hams un Jafets. Caur viņiem zeme tika piepildīta ar cilvēkiem. „Vai Viņi bija ticīgi, vai viņi pazina Dievu?” mācītājs jautā. „Viņiem vajadzēja pazīt Dievu, bet viņi cēla Bābeles torni – sabiedrību bez Dieva! Torņa celtniecība nav viena ēka, bet gan ekonomiska, politiska sistēma, ko būvē cilvēki, izstumjot no savas sabiedrības Dievu! Mums būs viena valoda, vieni mērķi, bet tikai ne Dievs! Kur palika ticīgie?” Mācītājs jautā. „Visticamāk, ka ticīgo vairs nebija, vai arī viņi bija tik vāji, ka bija aizmirsuši, kas ir viņu Tēvs debesīs. Tie bija „ticīgie” kas padevušies pasaules bezdievīgajai struktūrai!” Mācītājs salīdzina ar mūsdienām, sakot, ka tur bija mirušas draudzes, kuras nes skanīgus nosaukumus – baptisti, harizmāti, luterāņi, adventisti, vasarsvētki… „Tomēr viņu Tēvs nebija Tēvs, kas debesīs. Tie bija cilvēki, kas bija vāji, kas nespēja tā pateikt kā Jēzus – „Es esmu Augsti teicamā dēls” un dzīvot tā, kā Jēzus – celt mācekļus, draudzi un piepildīt zemi ar Dieva slavu, iznīcinot šo bezdievīgo Bābeles sistēmu! Ābrams izgāja no kaldēju Ūras, pilsētas, kas bija netālu no Bābeles un pielūdza Mēness dievus. Babilonas bezdievīgā sistēma tikmēr attīstās un tad Dievs sajauc valodas, lai šī impērija nebūtu tik stabila. Bābeles impēriju vadīja priesteri un ķēniņi, un visa viņu izglītības sistēma mācīja pielūgt velnu! Sātanam ir sava draudze un savi cilvēki – par nožēlu jāsaka, ka arī mūsdienās kristiešu ietekme arvien mazinās!” Tālāk mācītājs sāk stāstīt par Eiropas Savienību. Strasbūrā, Francijā, atrodas galvenā ēka. Mācītājs norāda uz vizuālo līdzību starp Bābeles torni un šo galveno Eiropas Savienības mītni, kurai līdzās atrodas arī Bābeles netikles statuja! „Vai tā ir nejaušība?” viņš jautā. „Lūk, Bābeles impērija, cilvēki visaugstākajos ešalonos, velna kalpi un pat atklāti sātana pielūdzēji, priesteri un ķēniņi, kuri rada sistēmas, ieskaitot izglītības sistēmu, lai izvarotu tevi un tavus bērnus. Šis gars, kurš lika celt cilvēkiem Bābeles torni ir dzīvs joprojām. Tas darbojas no laika uz laikiem, nepārtraukti cilvēks cenšas veidot sabiedrību bez Dieva. Ar ko nodarbojas šie cilvēki, kas tur sēž šajā galvenajā ēkā?” jautā mācītājs un stāsta: „Viņi panāk to, lai no skolām tiek izstumts viss, kas saistīts ar Dievu, skolā drīkst runāt par helovīniem, drīkst mācīt par Mārām un pērkoniem, bet nedrīkst pieminēt vārdu JĒZUS. Skolās kapelānu vietā ir psihologi, kas paši nav normāli. Skolotāji, kas strādā pasaulīgajās skolās – jūs esat sātana sistēmā! Un tas ir Vārds no Dieva!” saka mācītājs. „Es runāju to, ko redzu Dieva Vārdā. Lūk, viena sistēma – jau tagad ASV iedzīvotājiem tiek implantēti rokās čipi, arī Latvijā pavasarī būs identifikācijas kartes. Es jau nesaku, ka viņi visi tur ir baigie velni, nē, bet vadības stūre tiešām ir velnam un ir reāli cilvēki, kas visu pārveido, lai iznīcinātu draudzi!” skaidro mācītājs. „Caur izglītības sistēmu viņi rada bezdievjus. Tu nevari nelaist savus bērnus skolā, jo viņi saka tev tā: „Ja tu neatdosi man savu bērnu, mēs tevi marinēsim cietumos un tavu bērnu atņemsim saskaņā ar likumu!” Šie cilvēki zina, ka ir draudze, dzīva un pusdzīva draudze. Viņi zina, ka paņemot prom mūsu bērnus, viņi varēs izveidot cilvēkus tukšām sejām. Viņi plāno paņemt prom jauno paaudzi, kurai ir jāturpina Dieva darbs. Draudze ir šīs Bābeles celtniecības vidū. Mēs kā draudze izejam no elles un verdzības caur Jēzus asinīm un ceļam draudzi! Neviena draudze neizdzīvos, ja viņai nebūs vadība caur 12 vai kā minimums caur 3 vai 5! Kā tad mēs varam ar to visu cīnīties?” jautā mācītājs un atbild: „Ikvienam mūsu draudzē prioritātei jābūt mācekļu veidošanai. Draudze nespēs radīt pēcnācējus bez māceklības. Mēs varam cīnīties, pieaugot skaitā!”

 

Mācītājs lasa dažas ziņas, lai raksturotu jau esošo situāciju, par ko aug mūsu bērni: „Pirms dažiem mēnešiem aizturēti divi jaunieši, kuri Staicelē nogalināja mammu un brālīti. Tikai tāpēc, ka māte neļāva savai 15 gadus vecajai meitai satikties ar puisi! Jau 10 gadu vecumā šo meiteni bija izvarojis patēvs. Tam tā nevajadzēja būt – ja šīs patēvs būtu pazinis Dievu, ja šī meitene zinātu, kas viņa var būt ar Dievu! Otrs gadījums. Trīs jaunieši, viens no viņiem pilngadīgs, apsūdzēti par vecas sievietes spīdzināšanu, nogalināšanu un aplaupīšanu. Redziet, cik jauki mums bērniņi,” skumji ironizē mācītājs. „Kādi mums efektīvi masu mēdiji, piebāzti ar vardarbības ainām! Lai sēž tavi bērni pie interneta un pie televizora. Lūk, tie ir potenciālie noziedznieki. Nākamais gadījums – 22 gadus vecs jaunietis nogalinājis pusmūža sievieti. Esot daudz strādājis, tādēļ nav izturējuši nervi. Iegāzis patēvam ar krēslu, patēvs izlēcis pa logu, jaunietis pakaļ, noģērbis savas drēbes un nogalinājis pirmo pretimnācēju, savu kaimiņieni! Vai viņš ir normāls? Pēdējais notikums – 20 gadus vecs jaunietis nogalinājis vecmāmiņu. Viņš pielietojis paštaisītu elektrošoku un nožņaudzis upuri ar plastmasas maisiņu. Policijai ir pamatotas aizdomas, ka jaunietis ir no skinhedu grupējuma. Policijā viņš apgalvoja, ka aizstāv genocīdu un cīnās par rasu tīrību. No kurienes tādi idioti?” – jautā mācītājs. „Atbilde ir skaidra – no tās Bābeles sistēmas! Sistēma, kas vērsta pret Dievu un draudzi! Ar alkoholu ir piebāzti visi veikali, Zviedrijā izdota filma, kur pusaudžus māca nodarboties ar seksu, un tā ir izglītojoša filma, kuru skatās pusaudži! Māca to jau darīt skolā, kur māca arī nepareizu orientāciju un visu pārējo!”

 

„Iepriekš es stāstīju par Oralu Robertsu un viņa ģimeni. Viņš uzcēla pasaulē lielāko medicīnas centru! Tur bija 4500 studenti un darbinieki, finansējums tika mērīts miljonos, ne mazāk. Tur bija viss pareizi, cilvēkus ārstēja Jēzus vārdā un arī ar medicīnu. Taču lai astoņdesmitajos gados dabūtu akreditāciju, tika sūtīta komisija. Tā uzdeva tikai vienu jautājumu – „Ko jūs darīsiet, ja jūsu skolā būs cilvēks, vīrietis, kurš gribēs precēties ar vīrieti?” Orals Roberts atbildēja, ka izslēgs tādu no skolas, jo šajā skolā ir savi principi. Un tas bija viss! Šis centrs tika aizvērts! Tur bija liela kalpošana, kura beidzās, jo pasaules izglītības sistēmas spiediens bija milzīgs. Katru gadu viņi tērēja miljonus dolāru juristiem, lai cīnītos, līdz viņiem tas apnika un skola pārgāja citās rokās. Tie ir tie cilvēki, kuri cenšas izspiest Dievu no sabiedrības. Bet viņiem tas neizdosies, jo mums ir Tēvs, mēs esam Ķēniņa bērni un mums ir vara un spēks, mēs esam atmodas komanda! Es runāju un šeit pārstāvu savu Tēvu,” saka mācītājs. „Vienīgais veids, kā stāties pretī šai sistēmai ir celt draudzi, vairoties un piepildīt šo sistēmu ar saviem cilvēkiem. Viss balstās uz vēlēšanu pamata. Ja visur būs „Kristus Pasaulei”, mūsu cilvēki, un es ticu, ka tā notiks, tad tas būs dabiski, ka politika, ekonomika, izglītība un citas sistēmas nonāks mūsu rokās. Pie tam mūsu cilvēki nebūs iecelti, bet gan ievēlēti.” Tāpēc mācītājs uzsver, ka neviena kalpošana nevar būt tava prioritāte. „Pats pirmais ir tavs lūgšanu kambaris, tavas attiecības ar Dievu un otrais ir mācekļu veidošana! Kad Ābramu Dievs izveda no kaldeju Ūras, viņš aizgāja uz Kānaānu, iegāja galvaspilsētā un uzcēla altāri blakus tam altārim, kur tika pielūgti tā laika dieviņi, jeb velni. Vai tu zini kas ir altāris?” jautā mācītājs. „Tā ir šodienas draudze, tas ir balsts pasaulē! Ābrams apliecināja un pateica, ka šī vieta pieder Dievam. Pēc tam uz to vietu atgriezās Jozua, pakļāva visas turienes tautas un tad šī zeme piederēja Dievam! Un tā mēs šodien, Bābeles vidū, Latvijas galvaspilsētā, nodibinām draudzi. Un no šīs vietas mēs piepildīsim Latviju ar Viņa slavu un godību! Mēs ceļam altāri un apliecinām, ka šī zeme pieder Jēzum Kristum! Latvija pieder Dievam! Latviešu atmodai un izglītības sistēmai bija kristīgi pamati, tās sākums bija hernhūtiešu draudze. Kur tas viss palika? Draudze zaudēja cīņu, jo aizmirsa mirt ik dienas, aizmirsa, ka ir Ķēniņa bērni.”

 

Seko Jēzum – veido mācekļus! Redzi, cik svarīgi ir kļūt par līderi, cik svarīgi ir būt attiecībās ar Dievu, cik svarīgi audzināt bērnus dievbijībā, un tā celt altāri bezdievīgās Bābeles vidū!

 

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Inese Jansone.