Debesu Tēvs, mēs nākam pie Tevis Tava Dēla Jēzus Kristus vārdā.
Mēs pateicamies Tev par Svēto Garu, Mēs pateicamies, ka Tu nāci uz zemes cilvēku miesā, miri pie krusta un augšāmcēlies. Es Tev pateicos par augšāmcelšanās spēku, pateicos par Tavu klātbūtni šodien šeit. Kur divi vai trīs sapulcējušies, tur Tu esi viņu vidū. Kur divi vai trīs sapulcējušies kādas lietas dēļ, ko grib Viņam lūgt, Viņš uzklausa. Mēs Tevi pielūdzam un slavējam. Es Tev pateicos par jaunu sirdi un jaunu Garu. Es Tev pateicos par drošību Tevī, mūžīgo dzīvību, par skaidru saprātu un neaptraipītu sirdsapziņu. Es Tev pateicos, Kungs, par privilēģiju, ka mēs varam Tev kalpot un Tevi pielūgt. Paldies, ka varam iet un darīt Tavu darbu. Debesu Tēvs, mēs mīlam Tevi Kungs, mēs Tevi pielūdzam. Es lūdzu, svētī šodien katru vienu, kurš ir atnācis, lai Tevi pielūgtu, lai saņemtu kādas atbildes uz lūgšanām. Svētī katru vienu ar savu vārdu, aizskar, maini domāšanu, emocionālo stāvokli, maini sirdi. Pieskaries katram, lai aiziet vientulība, nespēks, lai aiziet sērgas un slimības, lai aiziet nabadzība. Lai nāk Tava Valstība, labklājība un svētība, brīvība Tevī, Kungs, mīlestība pret Tevi un vienam pret otru, mīlestība pret savu valsti, Tēvs. Mēs lūdzam par savu zemi, mēs lūdzam par savu tautu, par Latviju, par Dieva svētītu Latviju, uz kuru cilvēki brauc, nevis bēg. Lūdzam par garīgi, sociāli, ekonomiski svētītu valsti, lai mums pietiek ticības, ka tas ir iespējams. Mēs redzam pārpildītas baznīcas, gan aktīvās, progresīvās, gan tās, kas varbūt iesnaudušās. Mēs lūdzam, Kungs, lai tu iededzini Savu uguni katrā mācītājā, katrā draudzes apmeklētājā, katrā, kurš reiz bijis Tavā godībā un atkāpies. Iededzini Savu uguni, lai Latvijas draudzes tiek pārklātas ar Tavu slavu un godību. Lai Latvijas kristiešu draudzes pārpildās ar cilvēkiem, kas godina Tevi, mīl savu tuvāko, ar cilvēkiem, kas ir aktīvi un nodevušies, kas deg par Tevi, deg viens par otru, kas deg par draudzēm un par Tavām vērtībām, par kristīgām vērtībām, kas deg par savu zemi un tautu, Tēvs. Es Tev pateicos par Tavu uguni šeit, mūsu vidū, es Tev pateicos par katru cilvēku šeit, šajā vietā, par katru brāli un māsu. Es Tev pateicos, ka mēs esam komanda, ģimene. Tu esi savedis mūs kopā, lai ne tikai slavētu un pielūgtu, bet arī baudītu viens no otra. Tu esi licis mūsu rokās atslēgas, jo viss, ko Tu siesi virs zemes, būs siets debesīs, jo viss, kas būs atraisīts debesīs, būs atraisīts arī virs zemes. Mēs atraisām Tavu spēku, redzējumu un vīziju. Mēs atraisām arī konkrētas darbības un darbu Dieva svētītas Latvija virzienā un mēs redzam savu valsti, kurā nāk Tava Valstība, mēs redzam savu valsti, uz kurieni cilvēki patiešām brauc un meklē Tavu patvērumu. Mēs redzam savu valsti kā šobrīd vienu no pēdējām kristīgās kultūras citadelēm. Kungs Jēzu, slava Tev Dievs. Mēs lūdzam par šo īpašo dienu, šodienu, par vēlēšanu rezultātiem. Tu redzi katra viena cilvēka sirdi, Tu redzi vērtības un izdarīto darbu, ko dažādas partijas ir paveikušas informatīvi un arī reāli darbos šos četrus gadus. Debesu Tēvs, mēs lūdzam, lai tie cilvēki, kuri sēdēja savos amatos un dalīja cilvēkus, tie, kuri ieslodzīja cilvēkus un atņēma daudziem iztikas līdzekļus, kam ir svešu tautu vērtības, lai viņi nepaliek savos amatos, lai viņi aiziet Jēzus Kristus vārdā. Mēs lūdzam, lai tie cilvēki, kuri propagandē un grib pārvērst mūsu tautu, mūsu cilvēkus par pelēku, nedomājošu masu bez dzimuma, nacionālas identitātes savu globālu mērķu vārdā, lai šie cilvēki aiziet. Mēs lūdzam, lai viss, kas nav no Tevis, kas min kājām dabisku ģimeni, kristīgas vērtības, kungs Dievs, lai viņi aiziet. Lai nāk Tava slava caur Taviem cilvēkiem. Mēs lūdzam par savu valsti par nākamiem četriem gadiem. Mēs Tev pateicamies par tiem četriem gadiem, kas ir pagājuši. Mēs Tev pateicamies par visiem apstākļiem, notikumiem, kas ir notikuši. Pateicamies arī par negatīviem notikumiem, ka mēs esam spējuši tos Tavā vadībā izmantot kā tramplīnu jaunām uzvarām. Es Tev pateicos, ka neviens mūs neiebiedēs, neviens mūs neapturēs. Tu vari teikt par sevi: “Es esmu viens no tiem, kas ir cieši nolēmis iet līdz galam!”. Paldies par šiem četriem gadiem, Kungs, kad Tu mūs esi norūdījis un stiprinājis. Paldies, ka šajos četros gados parādījās kas ir kas. Kuram patiešām Tu esi sirdī, kuram ir Tavas vērtības un kuram nav. Paldies, ka Tu esi apveltījis ar gudrību, spēku, ka esi savedis kopā, ka mēs neliecamies, ka neesam šķirojuši cilvēkus, neesam prasījuši QR kodus, lai cilvēki varētu nākt pie Tevis. Dieva vārds saka:

“[..] Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie Manis nākt, jo tādiem pieder Debesu valstība.” (Mateja evaņģēlijs 19:4)

Kungs Jēzu, es lūdzu, lai šī tumsa izklīst!

“Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.” (Mateja evaņģēlijs 6:10-13)

Mūžīgi mūžos, mūžīgi mūžos, mūžīgi mūžos! Dievs, mēs lūdzam par tiem cilvēkiem, kuri vēl nav izdarījuši savu izvēli. Tēvs, Tu zini, mēs esam darījuši, strādājuši. Lūdzam, lai Tu pats aizskar, pats ieliec sirdī pareizu virzienu, pareizas domas, lai šie melu tīmekļi tiek izklīdināti, lai meli tiek atmaskoti, lai visiem, kuri ir vajāti vai nospiesti, lai tiek atmaksāts daudzkārtīgi. Lai mākoņi aiziet prom un tur aiz mākoņiem vienmēr ir saule. Mēs pateicamies, Kungs, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, Tava slava un godība ir Tavā draudzē. Lai tā ir neatkarīgi no tā, ko izvēlēsies cilvēki masu mediju, melu iespaidā un arī gaismas cilvēku iespaidā, kas ir nesuši Tavu patiesību un nav liekušies. Palīdzi cilvēkiem izšķirt labu no ļauna, baltu no melna, palīdzi cilvēkiem izvēlētie, lai nākamie četri gadi ir plusa zīmē. Lai tie ir plusa zīmē ne tikai mums, kas esam stipri, kas iegūstam vairāk enerģijas no pretestības, no vajāšanām, bet arī tiem, kas nav tik stipri. Dievs, svētī mūsu tautu, Dievs, svētī Latviju! Latviešu tauta ar zilām acīm, kas reiz ir piedzīvojusi Dieva godību. Tas ir 18., 19. gadsimts, kad latvietis bija vienkārši baurs jeb dzimtcilvēks, kad pirmo reizi starp visām reliģiskām konfesijām, kas kalpoja valsts varai, kad vienīgos reliģiskos pantiņus, ko mācītāji mācīja bija – esiet paklausīgi valdībām un varām. Tad pirmo reizi evaņģēlija gaisma, Kungs, Tava gaisma iespīdēja caur Hernhūtiešu draudzēm, brāļu draudzēm, kad tauta pirmo reizi sevi apzinājās kā tautu, nevis muižas īpašumu. Mēs Tev pateicamies, ka tieši no šīs Brāļu draudžu atmodas Vidzemē ir nākuši pirmie mūsu garīgie darbinieki, pirmā inteliģence. Mēs varam pateikties Dievam par savu valsti. Latvijas valsts autors ir precīzi – Dievs. Nevis vienkārši Dievs, bet Kristus, kurš ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, kurš ir miris par Latvijas grēkiem, Latvijas neveiksmēm, lai mēs būtu progresīva, plaukstoša, auglīga nācija. Es ticu, ka mūsu valsts tāda kļūs. Tas ir mūsu virziens un mūsu virzošais spēks – mūsu ticība Dievam un labākai nākotnei. Paldies, Tēvs, ka viss, ko mēs lūdzam, Tu esi uzklausījis!

Es mīlu jūs visus un tā ir milzīga privilēģija, ka es varu būt ar jums kopā. Tā ir privilēģija redzēt, kādu darbu jūs esat paveikuši, ko izdarījuši. Es biju vēlēšanās nobalsot. Šodien katra pienākums ir iet nobalsot un katram ir jāizvēlas, par ko balsot un par ko nebalsot. Es aizgāju un nobalsoju. Ja biļetenos būtu jūsu vārdi, es par jums balsotu. Redzēju internetā postus, kā jūs esat balsojuši. Šie plusiņi ir jāievelk katram no jums. Jūs esat valsts, mēs esam valsts.

Mīļie draugi, es ceru, ka katram no jums ir kāds redzējums, vīzija, ko tu vēlētos sasniegt savā dzīvē, ko tu vēlētos paveikt Dievam un cilvēkiem patīkamu un pareizu. Ko personīgi savā dzīvē vēlies, kādas ir tavas vajadzības, arī elementāras vajadzības? Es aicinu, lai tu šajā brīdī par to iedomājies. Lūgšu kopēju lūgšanu. Šis ir īpašs dievkalpojums, un es jūtu, ka šodien Dievs īpaši uzklausīs lūgšanas. Es tā domāju. Iedomājies savas vajadzības, mērķus, vizualizē un noformulē tos. Reiz kāds akls cilvēks pienāca pie Jēzus, un Jēzus jautāja – ko tu gribi, lai Es daru. Jēzus redzēja, ka šis cilvēks ir akls. Tas bija skaidri redzams. Viņam bija speciāls apģērbs un speciāla nūja. Cilvēki aklo Bartimeju pieveda pie Jēzus. Jēzus, redzēdams viņa problēmu, jautāja: “Ko tu gribi?” Aklais Bartimejs atbildēja: “Es gribu redzēt.” Jēzus teica: “Lai tev notiek pēc tavas ticības!”

Lai notiek pēc tavas ticības! Lai notiek pēc ticības, Kungs, katram vienam šeit esošam cilvēkam. Pēc katra ticības! Ņem šo materiālu, ko katrs redz šajā brīdī, ko katrs viens ir vārdos savirknējis savas vajadzības, savus mērķus. 1. Mozus grāmatā, radīšanas stāstā, ir rakstīts, ka Dievs teica un tapa. Iesākumā bija Vārds un Vārds tapa miesa. Iesākumā bija doma, vīzija. Dievs lieto tieši domu jeb vārdus. Es lūdzu, Dievs, lieto, lai top, lai materializējas katra viena sapņi, vīzija, arī mūsu draudzes vīzija, lai materializējas, Kungs, tā vīzija un redzējums, kas ir daudzu cilvēku sirdīs par Dieva svētītu Latviju. Mēs ticam, Kungs, Jēzus Kristus vārdā! Āmen!

Ir vēlēšanu diena un tā ir īpaša diena, kad tiks izlemts, kāda būs mūsu dzīve nākamos četrus gadus. Bet es sludināšu Dieva vārdu. Kāds ir mūsu tautas garīgais stāvoklis? Vēlēšanu rezultāti nebūs tie, kas noteiks, kāds būs tavs dzīves virziens. Bībelē ir teikts, ka ticīgiem visas lietas nāk par labu. Tas ir elementārs princips, ka mēs grūtības un problēmas izmantojam kā enerģiju turpmākiem sasniegumiem. Mācamies no savām un citu cilvēku pieļautām kļūdām, un tas dod mums papildus impulsu iet uz jauniem panākumiem un sasniegumiem. Gribu tevi šodien iedrošināt ar septiņiem panākumu principiem, kurus, pirmkārt, attiecinām paši uz sevi, uz savu dzīvi. Otrkārt, tas attiecas uz dažādām organizācijām, uzņēmumiem, cilvēku grupām, partijām un Latviju.

Pirmais panākumu principos ir tavs garīgais pamats. Šeit būs neliela atkāpīte. Seši no tiem darbojas ikvienam cilvēkam – vai viņš tic Dievam, vai ir kādas reliģijas, novirziena piekritējs. Tam nav nekādas nozīmes. Šie principi ir universāli, tie visi ir atrodami Dieva vārdā un Dievs, radot pasauli, tā ir iekārtojis, ka ikviens cilvēks tos lietojot, neizbēgami gūs panākumus konkrētās savās sfērās. Bībele saka:

“Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka evaņģēlijs 8:36)

Iemantot pasauli – nozīmē gūt panākumus pasaulē. Ticīgs vai neticīgs – mēs visi spējam gūt panākumus. Vēroju kopējo ainu – draudžu aktivitātes, cilvēkus draudzē, kā viņi domā, rīkojas, dzīvo, cik daudz sasniedz savā dzīvē, cik daudz sasniedz kādus konkrētus mērķus gan individuāli, gan draudze kopumā. Ir cilvēki, kuri neapmeklē draudzi, ir cilvēki, kuriem ir svarīgas konservatīvās vērtības, bet katru svētdienu neapmeklē draudzi, tāpat ir cilvēki, kuri ir tālu no Kristus un labākā gadījumā saka, ka Dievs ir, un vēl ir cilvēku grupa, kura noliedz Dieva eksistenci. Visi šie cilvēki spēj sasniegt panākumus, šie principi darbojas pie visiem, bet ko tas līdz, ka cilvēks iemanto visu pasauli, bet zaudē savu dvēseli.

Par ko ir runa? Redzi, salīdzinot vispār Latvijas draudzes cilvēkus kā tādus, un vērojot to, kas notiek pasaulē, es personīgi redzu, nerunāju par mūsu draudzi “Kristus Pasaulei”, arī šeit mēs varētu tiekties uz kaut ko pilnīgāku un labāku un to arī vienmēr darīsim. Kad tu salīdzini panākumus, kādi ir cilvēkiem pasaulē, un panākumus tiem, kas sauc sevi par kristiešiem, tas ir kā diena pret nakti. Manā skatījumā, es saprotu, ka daudziem tas var nepatikt, daudzi var to noliegt, bet tas ir tas, ko es redzu, ka kopumā draudze ir vāja un draudzēm nav panākumu. Viņiem trūkst līdzekļu, naudas, labākā gadījumā viņi aprobežojas ar lūgšanām un pēc tam gaida, ka tad jau Dievs darīs. Tā vietā kā Dieva vārds saka:

Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! – bet nedarāt, ko Es saku? (Lūkas evaņģēlijs 6:46)

Kad mācekļi nāca pie Kristus un prasīja: vairo mūsu ticību Jēzus teica:

[..] jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja evaņģēlijs 17:20)

Sinepju graudiņš ir ļoti maza ticība, tātad nevajag nekādu īpašo ticību, un Jēzus turpināja savu līdzību.

“Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda! Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi. Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles? Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” (Lūkas evaņģēlijs 17:7-10)

Kurš gan Kungs, kad kalps atnāks no lauka darba un teiks – sēdies pie galda un pusdieno ar mani? Vai viņš neteiks vispirms uzklāt galdu savam kungam, un pēc tam, kad kungs būs paēdis, arī viņu aicinās pie galda. Un Jēzus saka – tad, kad jūs būsiet izpildījuši visu to, kas bija jūsu pienākums tad sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums un tā ir tā ticība kā sinepju graudiņš. Kad mēs no savas puses esam izdarījuši visu to, ko mēs esam spējuši, ko mēs varam, ka mēs esam lietojuši tos resursus un tās iespējas, kas mums ir šodien, gan individuāli savā dzīvē, gan kopumā draudzes dzīvē, gan arī kaut kādu dažādu organizāciju kopējā kaut kādā virzienā. Kad tu visu esi izdarījis un tu saki: es vienkārši izdarīju, un tā ir tā ticība, kas pārceļ kalnus. Draugi, ticība ir darbības vārds. Mēs spējam pārcelt kalnus un, lūk, tieši tur ir arī Dieva svētība un arī Dieva iejaukšanās tajos procesos, kurus mēs redzam, kas saskan ar Bībeli, saskan ar Dieva gribu un mēs virzāmies šo mērķu virzienā. Draudzē pietrūkst šis elements. Vai tas būtu par politiku, vai tas būtu par kādu citu lietu, mēs lūgsim Dievu, lai viss mainās.

Es atceros kādu gadījumu, kad pirms daudziem gadiem internets nebija tik ļoti populārs kā šodien un Facebook, man liekas, vispār vēl nebija. Kādas draudzes vecaji nostājās pie datora monitora, bija tādi pelēki lieli un biezi ar kineskopu, un lūdza Dievu: “Svētais Gars, ieej internetā!” un tas ir tas maksimums, ko bieži vien “ticīgie” cilvēki izdara: Svētais Gars, ieej internetā! Un tas, kas ir jāizdara man, nav jāizdara Svētajam Garam. Draugs, tev jau ir jāieiet internetā, tev ir jāizdara ieraksti internetā, tev ir jāpauž savs viedoklis, tev ir jāšēro, tev ir jālaiko, tev ir jākomentē, tas ir mūsu darbs – mainīt sabiedrības viedokli. Ja tu gribi realizēt savu ideju, ja tu gribi realizēt savu mērķi, ja tev ir savs bizness, tas ir tavs darbs internetā reklamēt savu biznesu. Un tā ir tā ticība kā sinepju graudiņš. Ja salīdzina kristiešus un salīdzina cilvēkus pasaulē, tad es uzskatu, ka cilvēki pasaulē ir veiksmīgāki, bet tas nebūs par mūsu draudzi. Tam tā nebūs būt šeit, šajā vietā. Es ticu, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu. Un tai ugunij, kas kaut kur ir iedegusies, viņai ir tendence aizdedzināt arī citus, un es arī ticu, ka mūsu draudze ir tā, kas aizdedzina arī citus. Es ticu, ka visas Latvijas draudzes degs, nē, nē, kādam varbūt ienāca galvā elles ugunīs, degt Dieva ugunīs. Ja cilvēks bez Dieva var sasniegt neizmērojami augstas virsotnes, kā mēs to redzam, padomājiet, ko var sasniegt ticībā Dievam, kas ir tavs aizgādnieks, tavs apgādnieks, tavs sargs un vairogs, kurš neguļ un nesnauž. Kādus sasniegumus mēs varam gūt un varam izdarīt priekš savas valsts Latvijas, ko mēs varam izdarīt priekš savas ģimenes, ar savu biznesu un daudzām citām lietām un darbiem? Cik cilvēkus mēs varam aizsniegt mājas grupiņās, lai cilvēki iepazīst Kristu, un darīt viņus par Dievam un Latvijai derīgiem pilsoņiem!

Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. (Psalms 37:3)

Ikviens, kas izbrauc, ir padevies cilvēks, izņemot kaut kādus dažus īpašus gadījumus, bet pamatā tie ir cilvēki, kas nespēj izdzīvot tur, kur viņš ir iestādīts. Draugi, mums nevar palīdzēt dzīves vietas maiņa, mums nevar palīdzēt draudzes maiņa, mums nevar palīdzēt kaut kādu apstākļu maiņa, mums var palīdzēt tikai, pašiem izmainot savu domāšanu. Panākumu pamatā garīgais pamats ir numur viens, jo tam, ka mēs pasaulē sasniedzam lielus panākumus, nav jēgas, arī ja kādas politiskās partijas iegūs vairākumu un konkrēti cilvēki pie tā ir strādājuši, tam nav jēgas, ja tiek pazaudēta dvēsele un tiek aptraipīta sirdsapziņa.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)

Viss ir tapis jauns! Draugi, pats svarīgākai ir zināt, uz kurieni tu ej. Tu zini uz kurieni tu ej, jo nav jēgas nekādiem panākumiem šeit, virs zemes, ja tu pazaudē savu dvēseli, un tajā dienā, kad tu nomirsi, tu stāsies Dieva priekšā, mēs visi stāsimies Dieva priekšā pēc nāves:

Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. (Romiešiem vēstule 14:11)

Mēs visi stāvēsim Dieva tiesas priekšā un, paldies Dievam, ir arī teikts, ka ticīgie tiesā nenāks, bet pats svarīgākais ir brīdī, kad mēs atstāsim šo zemi, mēs zinām, kur mēs nonāksim. Kas ir bijis mūsu Kungs, kuru mēs esam respektējuši un kam mēs esam kalpojuši, kam esam veltījuši savu dzīvi un kādu dzīvi esam dzīvojuši.

Man ir jāizstāsta savs glābšanas stāsts. Apmēram no 17 gadu vecuma sākās manas nedienas. Sakne ir meklējama ģimenē. Četru gadu vecumā nomira mans tēvs. Es nekādi nevarēju satikt ar savu patēvu. Kad patēvs virtuvē ēda, tad es uz turieni negāju. Un arī otrādi, ja es tur sēdēju un ēdu, viņš nenāca. Tādas bija mūsu attiecības. Tas spieda mani vairāk meklēt veldzi ārpus mājas. Vecāki mani audzināja normāli, nebija nekādas visatļautības, lasīju grāmatas, bet tā ir sakne, kāpēc es nogāju no ceļa, tur bija pirmā cigarete, tur bija pirmā alkohola glāze, kā arī vēlāk, dienējot armijā. Tā tiešām bija “armija” Tālajos Austrumos, divus gadus neko citu nevajadzēja darīt kā pīpēt zālīti. Lūk, tāda armija, ieročus mēs rokās turējām pāris reizes. Tāda armija, liels izpūsts militārs aparāts bija tajā laikā, nekam nederīgs. Faktiski līdz 29 gadu vecumam, līdz tam brīdim, kad es personīgi satikos ar Kristu, mana dzīve bija nožēlojama un atkarībās. Es biju sabiedrībai absolūti nederīgs, degradējies cilvēks. Bet Dievs par mani nebija aizmirsis, mana mamma par mani nebija aizmirsusi. Limbažos baptistu draudze, nezinu kurš un kādā mērā, bet arī kādi no viņiem iestājās lūgšanās par mani. Mana māte 10 gadus par mani lūdza Dievu. Mēs arī šodien šeit lūdzām Dievu un es ticu, lūgšanām ir spēks. Desmit gadus par mani lūdza Dievu un 2000. gada 17. martā aukstā un tumšā cietuma kamerā, kur ledus bija uz sienas, kur biju nonācis savu grēku dēļ. Es teicu Dievam lūgšanu, es teicu: “Jēzu Kristu, ja Tu esi tas Dievs, kas Esi radījis debesis un zemi, tad izmaini manu dzīvi, lūdzu, piedod manus grēkus un nāc manā sirdī, un esi manas dzīves Kungs!” Pēc šīs lūgšanas mana dzīve mainījās. Es sāku lasīt Bībeli, sāku lūgt Dievu, kā pats sapratu, es sāku apmeklēt cietuma draudzi. 2008. gadā notika pirmais draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojums Rīgā. Bet 2003. gadā mani kādas konfesijas bīskaps ordinēja par mācītāju draudzē Limbažos 5-6 cilvēku lielā draudzē, kur lielākā daļa no tiem bija mana mamma, māsa, mans brālis utt. Šodien mēs esam izauguši par spēcīgu draudzi, es mīlu jūs visus, tas ir unikāli, ka kaut kas tāds var notikt. Kāds cilvēks man nesen teica par priekšvēlēšanu kampaņu, ka neviens nepiemin manus vecos grēkus. Redzi, tos nav izdevīgi pieminēt, tāpēc ka katru reizi, kad kāds to pieminēs, būs par to jādod slava Dievam. Iedomājies tos gadus, kurus es dzīvoju Dieva godam, tie gadi, kuros es esmu cits jauns cilvēks, nodevies cilvēks, ir daudz vairāk, ir pagājuši divdesmit divi gadi, bet tādu grēcīgu dzīves veidu es dzīvoju apmēram 12 gadus, apmēram pusi no šī laika, tas bija ļoti sen. Katru reizi tad viņiem nāksies liecināt, ko Dievs ir darījis manā dzīvē un tas ir pārdabiski. Tas, kas notika ar mani, nav iespējams bez Dieva svētības un līdzdalības.

Tāpēc mūsu himna “Dievs, svētī, Latviju” ir unikāla himna. Tā ir lūgšana. Lūk, kāpēc Latvija ir viena no tām valstīm, kurā joprojām ģimeņu jautājumā ir dabiska ģimene, jo kristīgās vērtības šeit joprojām vēl ir cieņā. Katru reizi, kad ienaidnieks vēlētos lietot kaut ko no manas pagātnes, redzi, viņš vienmēr ar to pagodinās Dievu. Ir iespējams katram mainīties. Pārmaiņas ir iespējamas arī Latvijā. Ja viens cilvēks var izmainīties, tad trīs cilvēki var mainīties, ja trīs cilvēki var izmainīties, tad var arī desmit cilvēki izmainīties. Šeit, draudzē, ļoti daudziem ir izmainītas dzīves. Mums šeit ir devīze “Vieta, kur mainās dzīves!” un katru reizi, kad kāds vēlas kaut ko pieminēt, kas bija kādreiz, ar to viņš pagodina Dievu. Lūk, kāpēc par to nerunā. Pārmaiņas, draugi, ir iespējamas. Šīs pārmaiņas lielā mērā ir atkarīgas no mums pašiem, tas ir mūsu sinepju graudiņš. Esam necienīgi kalpi, esam izdarījuši tikai to, kas bija mūsu pienākums. Mums būs balva jeb svētība, kura jau ir un turpināsies.

1.    Garīgais pamats.

Draugi, pirmkārt, ir garīgais pamats. Kas ir garīgais pamats? Pirmkārt, tas ir Kristus upuris, ka mēs pieņemam un ticam, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, tas ir numur viens garīgajam pamatam. Tu zini, uz kurieni tu dodies. Otrs, es visu nosaukšu pēc kārtas: Bībele, lūgšana, draudze un kalpošana. Jēzus saka:

Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja evaņģēlijs 4:4)

Tas nozīmē, ka tieši tāpat kā miesai ir vajadzīga barība, garam ir vajadzīga sava barība. Vai tu bez barības vari iztikt? Es zinu, ka te ir daži, kas var iztikt bez gaļas, bet pilnībā bez barības iztikt nevar. Tāpat mūsu iekšējam cilvēkam ir vajadzīga barība, un šī barība ir Dieva vārds. Mums regulāri ir jāpavada laiks pie Bībeles lasīšanas. Tālāk lūgšana. Kas ir lūgšana? Mēs tikko dziedājām dziesmas, draugi, tas nebija nekāds koncerts, tā bija lūgšana, dziesmas vārdi bija lūgšanas vārdi, tā ir lūgšana, tā ir slava un pielūgsme. Kad tu lasi Dieva vārdu, tu pārdomā Dieva vārdu, tu Dieva vārdu attiecini uz sevi, tu meklē Dieva apsolījumus, lai tos pielietotu savā dzīvē – tā ir lūgšana. Tam ir jābūt regulāri. Pirmkārt, Kristus upuris, tad Bībele, lūgšana un draudze. Viena pagale nedeg, tikai kvēlo, izturēt ceļu līdz galam un aiziet līdz debesīm ir iespējams tikai komandā. Es neticu, ka cilvēks viens pats bez atbalsta, bez līdzīgi domājošiem cilvēkiem var tālu aiziet. Arī Dieva vārds to saka:

Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami [..]. (Ebrejiem vēstule 10:25)

Ir svarīgi būt draudzē, ir svarīgi būt komandā. Tu zini, kāda enerģija ir, ka vienā prātā kopā ir sanācis cilvēku pūlis. Tur ir milzīga enerģija, tā tev piešķir daudzkārt lielāku enerģiju, nekā tu būtu viens pats sēdējis mājās un ar laiku izdzisis. Spēks ir komandā un spēks ir draudzē.

Tālāk kalpošana. Varbūt kādam tas ir apstrīdams punkts, bet es vēl neesmu redzējis cilvēkus, ka viņi ilgi uzturas attiecībās ar Dievu, ja viņi nesāk kalpot. Šie septiņi punkti, kurus es šodien izvēlējos, es ar to braucu pa visu Latviju un sludināju šos punktus. Šodien nedaudz savādāk es tos ietērpu un nedaudz savādākā informācijā, un tagad to jums mācu. Kāpēc? Es šos punktus, pirmkārt, izvēlējos priekš sevis, pirmkārt, es sludinu sev, ticība nāk no sludināšanas, es padomāju, ko es gribētu dzirdēt katru reizi? Par elli, kaut ko negatīvu? Nē, par kaut ko tādu, kas man ir svarīgs. Jo tad, kad tu bieži dzirdi vienu un to pašu, tas tevī izraisa uguni un vēlmi tajā virzīties. Un es izdomāju, kurus punktus es gribētu dzirdēt 22 dievkalpojumos. Un arī šodien, pirmkārt, es sludinu sev, un arī tu no tā kaut ko vari paņemt. Redzi, es kalpoju tev, bet es tieku svētīts. Es kalpoju tev, bet es dzirdu pozitīvu Dieva vārdu, pozitīvus punktus dzirdu katru reizi un tieku svētīts. Tāpēc ir svarīgi, ka katram draudzē ir kaut mazākais pienākums, ar kuru viņš var būt daļa no kopējā Dieva darba. Āmen! Pirmais panākumu princips ir garīgai pamats.

2.    Vīzija.

Ābrahāmam Dievs teica:

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju.” [..] (1. Mozus grāmata 15:5)

Tas notika 3,5 tūkstošus gadus atpakaļ. Vai tu to vispār vari aptvert? Tas, kāpēc tu esi šeit, ka ir izmainījusies tava dzīve, tas, kāpēc mēs spējam ietekmēt tik daudzus sabiedrības procesus, tas ir tikai tāpēc, ka kādreiz, 3,5 tūkstošus gadus atpakaļ, Ābrahāms paklausīja Dieva balsij un sapņoja, ka reiz būs tāda draudze “Kristus Pasaulei”. Par to, ka reiz būs daudzi miljoniem un miljardiem kristiešu. Mēs visi esam Ābrahāma pēcteči, viņa vīzijas pēcteči, viņš ir mūsu ticības tēvs. Draugi, izšķirošais spēks ir redzējumam jeb vīzijai. Ko tu redzi? Kas ir vīzija? Konkrēti uzlikts uz papīra mērķis, redzējums. Piemēram, man ir redzējums par Dieva svētītu Latviju. Par vienu no bagātākajām valstīm, par ko internetā nesen mani izsmēja, jo es biju ielicis punktu, ka esmu par to, ka Latvija kļūst par vienu no bagātākajām valstīm. Un, zini, apmēram nedaudz vairāk par ceturto daļu bija salikuši smejošos smaidiņus un sāka negatīvi komentēt tā, ka man nācās bloķēt veselu lērumu ar cilvēkiem pie šī mana posta. Ir vispārēja neticība, cilvēki vairs nekam netic. Ir cilvēki, kas neredz, netic, neredz tālāk par savu deguna galu un par “Panorāmu” neko tālāk neredz. Tālāk par savu problēmu šodien un tagad viņi neredz. Viņiem nav ticības tam, ka vispār ir iespējami panākumi ne tikai savā dzīvē, bet arī visā Latvijas mērogā, ka ir cilvēki, kas var to pavilkt. Ir cilvēki, kas var vienoties. Šī vīzija par Dieva svētītu Latviju, tā ir kā dambis, kā aizsprosts – tiklīdz vairāk cilvēku sāk šo vīziju pieņemt, tas aizdedzinās daudzus un šis aizsprosts tiks pārrauts un svētību straumes pārpludinās, kā tas tikko bija Floridā. Tikai ne negatīvā nozīmē, bet pārpludinās Latviju. Draugi, tas ir iespējams. Ja arī mēs savas dzīves laikā to nepiedzīvosim, mēs būsim dzīvojuši ar vīziju, un tieši vīzija mūs pieved pie rezultāta, ar vīziju mēs pievelkam attiecīgus apstākļus un cilvēkus un resursus. Varbūt kāds kādreiz brīnījās, kāpēc mēs ziedojam? Tāpēc, ka mēs esam draudze, kurai nekad nekāds amerikāņu onkulis nekad un neviens nav piešķīris nekādas finanses. Mēs visu esam uzcēluši un izdarījuši paši ar saviem saziedotajiem līdzekļiem. Kāpēc mēs to darām, jo mēs redzam, ka šādā veidā mēs kopīgi varam iet uz tiem mērķiem, ko mēs redzam. Normāls ziedotājs ir tikai tas, kam ir vīzija. Viņš redz savu daļu šajā vīzijā. Kad viņš ir viens, viņš nevar to sasniegt. Redzi, mūs nekad neviens nav atbalstījis, bet mēs esam paveikuši milzīgu darbu. Un mēs paveiksim vēl lielākus darbus. Vīzija ir mans dzenošais spēks un, redzi, ir viena svarīga lieta – cilvēks ar lielu vīziju un mērķi, ejot uz šo lielo vīziju, mazākos mērķos viņam būs vairāk panākumu, viņš būs tuvāk šiem panākumiem par to, kam ir maza vīzija vai vispār tās nav. Tāpēc ir pareizi un labi likt, redzēt, sapņot par lieliem panākumiem.

Vai tevi uzrunā tas, ko es sludinu? Tas, ko es tagad runāju draugi, tā informācija, par kuru es runāju, tā maksā. Piemēram, internetā, tā saucamie dažādi kouči, kas lielāka daļa nekad neko nav sasnieguši. Viņi šādu informāciju pārdod par milzīgu naudu, reizēm pat par tūkstošiem. Piemēram, šeit, zini, būtu labi arī paprasīt kādreiz. Tagad, lūk, nākamo reizi, motivācija ir tikai par tūkstoti eiro katram, iedomājies? Bet man nav sirdī, ka man tas būtu jādara par naudu. Es to daru Dievam, un es gribu, lai tu pacelies. Es gribu redzēt daudz spēcīgu personību, veiksmīgas personības, veiksmīgus kristiešus, Dieva svētītu Latviju. Atmoda sākas ar vienu cilvēku. Vīzija, draugi, iededzina uguni. Tu esi tas, uz ko tu skaties. Redzi, ja tu regulāri skaties pornogrāfiju, tad tā ir tava vīzija. Tikai visu laiku pornogrāfija. Ja tev pēkšņi uznāca tāda vajadzība, tu paskatījies pornogrāfiju, bet, ja tas ir tavs ieradums, un tu nepārtraukti skaties uz to, tas iededzina iekšēju uguni, ne tikai seksuālu kāri. Ar seksuālu kāri viss ir kārtībā, tai ir jābūt, bet tas dara izmaiņas prātā un zemapziņā, tu kļūsti kā tāds maniaks. Tā ir atkarība, un ne par ko citu tu nevari domāt, tu domā tikai par to. Tev no zemapziņas nepārtraukti tiek izvilkta šī te vēlme – vēl, vēl un atkal. Tev neatliek laika domāt par garīgām lietām, tev vairs neatliek prātā ietilpināt panākumu principus. Mēs liecību dzirdējām par Artjomu – bija darbaholiķis. Ar ko darbaholiķis atšķiras no narkomāna? Vai no pornogrāfijas? Viņi daudz neatšķiras. Atkarība ir atkarība, kas novērš tevi no panākumiem, tā aptur tevi. Un kā var tikt galā ar to visu? Teikšu: “Tā, nedrīkst skatīties pornogrāfiju!” Tas tev daudz palīdzēja? Tas tev daudz palīdzēs, ja mācītājs katru svētdienu iznāks pie kanceles, un jautās: “Kurš skatījās pornogrāfiju? Tas nāk šurp!” Un tad es pasaucu Edgaru, un viņš visiem novada audzināšanas stundu fiziski. Vai tas palīdzēs? Tev būs vēl vairāk aizvainojuma, pirmkārt, uz mani, un vēl arī uz Edgaru. Draugi, vienīgais, kā tu vari tikt galā ar savu problēmu, kas novērš tevi no panākumiem, ir sākt mainīt savu domāšanu un sākt domāt kaut ko citu, sākt redzēt kaut ko citu. Manā telefonā, piemēram, ir pāris gadus atpakaļ uztaisīta bilde “Ābrahāma vīzija” – zvaigznes un Bībeles pants.

[..] “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju, viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)

Pēcnācēji esam mēs, tie cilvēki, kuriem dzīves ir izmainītas. Tā visa ir mūsu ietekme, ar ko mēs ietekmējam arī sabiedrību. Sāc mainīt savu redzējumu. Liec uz datora darba virsmas savus mērķus, sāc domāt par to vairāk. Sāc lasīt grāmatas un neaizmirsti, ka katru nedēļu ir jābūt draudzē “Kristus Pasaulei!” No turienes arī skan motivācija. Un, starp citu, šī motivācija daudziem nepatīk, jo viņi domā, ka tev ir jāsludina tikai Kristus. Šādi tu tālu vari aizbraukt? Hmm, Jēzus mani mīl! Tu tālu tiksi ar tādu domāšanu? Staigā ar dīvainu smaidiņu sejā un domā: “Jēzus tevi mīl! Jēzus tevi mīl, Jēzus tevi mīl!” Bet pašam smird paduses un zeķes nav mainītas, normāli rēķinus nevari samaksāt, atkarības kaut kādas un tā tālāk. Tu daudz tā vari kaut ko panākt? Mainām domāšanu! Un šī domāšana jeb redzējums iededzinās tavā sirdī uguni, doties pretējā virzienā. Tev ir jāapzinās šīs lietas. Jēzus mani mīl – tas ir tikai pirmais solis, ka tu esi pieņēmis Viņa mīlestību, tu esi pieņēmis, ka Viņš ir miris par taviem grēkiem. To atceries, ka tev nāksies pieņemt, ka tu esi jauns cilvēks. Ko saka Apustuļu vēstulēs, kas tur ir rakstīts? “Un novelciet veco cilvēku, un uzvelciet jauno cilvēku.” Vēl ir rakstīts, ka tad, “kad tiec kristīts, tad kristībā tiec attēlots iegremdēts, un celts augšā jaunai dzīvei, tāpat arī domājiet arī jūs par sevi, kā par veiksmīgiem cilvēkiem”. Ir jāsāk pozitīvi domāt. Un tā nav vienkārši nekāda pozitīvā domāšana, jo balstīta uz garīgā pamata. Saproti, ka cilvēki bez ticības Kristum arī lieto šo pašu principu un gūst panākumus, kur nu vēl vairāk var gūt panākumus tie, kuriem ir ciešs kontakts ar to, kas šos principus ir radījis. Ābrahāms  skatījās debesīs. Tu padomā, kas par jaudu, kāda ir jauda Ābrahāma vīzijai, kas joprojām ir aktuāla. Tu iedomājies, paskaties uz to mācītāju, nu Mārcis Jencītis galīgi traks, ja? Viņš ir gatavs uzsprāgt uz skatuves. Kad viņš uzkāp pie kanceles, viņš deg. Tā ir Ābrahāma vīzija. “Viņš mani redzēja, viņš jau toreiz mani redzēja.” To, kāds spēks ir vīzijai, kādu uguni tas iededzina. Un jo vairāk tu par to runā, jo vairāk ej šajā virzienā, jo lielāka uguns tevī iedegās. Un mēs neesam apturami! Tātad garīgais pamats un vīzija.

3. Degt par savu lietu jeb uguns.

Tu māki cept pīrādziņus? Daudzi māk cept pīrādziņus. Ir pat arī vīrieši, kas prot cept garšīgus pīrādziņus. Vai tie, kas māk cept pīrādziņus, jūs gribētu vairāk naudu sev? Gribētu. Kur ir problēma? Tajā, ka tev ir jādomā par saviem pīrādziņiem. Tev ir jādeg par saviem pīrādziņiem. Tev ir tā jādeg, tev ir jātic, ka tie ir labākie pīrādziņi. Pat viņiem nevajag būt pašiem labākajiem, bet viņiem ir jābūt normāliem tā, lai cilvēks nepaliek slikta dūša no pirmās reizes, kad pagaršo. Tiem ir jābūt normāliem pīrādziņiem, bet, pirmkārt, ir jābūt degsmei. Tu redzi, ka uz tava darba datora, telefona virsū ir tavs pīrādziņš. Tur ir tavs pīrādziņš, un tu redzi, kā tavus pīrādziņus izvadā ar furgonu pa Latviju, pa Baltijas valstīm un Eiropu. Tu dedz par saviem pīrādziņiem, un tu ej no kafejnīcas uz kafejnīcu, pa veikaliem, tu ej pie šiem visiem izplatītājiem un tā tālāk. Ej un piedāvā savus pīrādziņus. Un tad, kad tu ej un piedāvā, un tas nav tā, ka tu bailīgs ej to darīt, bet tu zini, ka tev ir vislabākie pīrādziņi, dedz par tiem. Tu par saviem pīrādziņiem saki, ka man tie ir labākie, un, ja tu atteiksies, tu nožēlosi. Saproti, tu esi kā tanks, tad, kad tu ej, jo tu dedz par tiem, draugi. Un tā ir atslēga katram biznesam – degt par savu lietu. Tā ir atslēga katram draudzes mācītājam, katram politiķim – jebkuram. Arī ģimenei tā ir atslēga – degt par savu lietu. Un lai par savu lietu degtu, ir jābūt priekšā redzējumam, vīzijai, un ir jāsper pirmie soļi.

4. Lieto to, kas tev ir.

Lieto to resursu, kas tev jau ir. Es tikko minēju piemēru par pīrādziņiem. Tas ir elementāri. Tu domā, kā lai es sāku savu biznesu, ja ir tāda nodokļu sistēma. Varbūt pēc vēlēšanām kaut kas mainīsies, varbūt komersantam uztaisīs desmit procentus. Draugi, es simtprocentīgi esmu pārliecināts, ka tas nav atkarīgs no desmit procentiem. Tas ir atkarīgs no tā, vai tu degsi par savu lietu, vai tu spersi pirmos soļus un sāksi cept savus pirmos pīrādziņus. Kad tu sāksi staigāt no veikala uz veikalu un no cilvēka uz cilvēku, un piedāvāt savu pīrādziņus. Dari to, ko tu vari darīt šodien, un tev nevajag neko, tās visas ir atrunas priekš neveiksminiekiem. Tas viss ir neveiksminieku domāšana. “Man nedod kredītus, man nedod neko, lai kaut ko iesāktu, vajag kredītus.” Lai iesāktu savu biznesu, pietiek ar vienu pīrādziņu. Šī draudze arī radās no viena pīrādziņa. Lūk, mācītājs tas ir. Mūsu draudzē ir daudzas grupiņas. Man tas šķiet prioritāri. Un katram šajā grupiņā ir savs līderis. Un katra šī grupiņa ir radusies, pateicoties šim pīrādziņam, tam vienam cilvēkam vadītājam.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu: lieto to, kas tev ir. Vakar Andrejostā pastaigājos. Saulīte spīdēja, bija saulriets, un es tādu klipu uztaisīju arī internetā, nu man bija sirdī pateikt. Bija kaut kas sirdī sakrājies, jo pēdējā laikā viss priekšvēlēšanu darbs, tas viss paņem ļoti daudz enerģijas un arī stress kaut kāds ir. Un, iedomājies, tieši vakar es tā pastaigājos, tieši saulrietā, un tāds miers, nekāda stresa. Un zini, kāpēc? Nu es jau neko vairs nevaru izdarīt. Es visu, kas ir bijis mans pienākums, esmu izdarījis, viss. Es vienkārši esmu izdarījis, kas ir mans pienākums, pārējais ir cilvēku un Dieva ziņā. Lūk, lieto to, ko tu vari darīt šodien, un esi mierīgs, balva ir garantēta. Pat neatkarīgi no sekojošiem rezultātiem, balva ir garantēta. Visa pieredze, ko tu iegūsti. Tu uzaudzē garīgus, intelektuālus  muskuļus, kontaktus. Tu uzaudzē to savu nodarbošanos, tu audz caur to, ka tu ej uz mērķiem.

5. Komanda.

Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. (Efeziešiem vēstule 1:22-23)

Pāvils saka Efeziešiem, ka Kristus ir galva, bet viņa draudze ir viņa miesa. Un, ka tieši zem draudzes kājām, tieši zem mūsu kājām ir problēmas, tieši zem mūsu kājām ir sātans. Ne tiešā veidā zem Dieva kājām, bet mēs esam Viņa kājas. Mēs esam viņa miesa, un to saka Dieva vārds. Kas ir Viņa miesa? Tā ir pilnība, kas visu, visu piepilda. Draudzē ir pilnība. Nevar kristietis augt un pilnībā ieiet bez draudzes, un īpaši bez tādas draudzes, kāda ir mūsu draudze. Tu esi savas draudzes patriots? Mēs mīlam visus kristiešus, un mēs mīlam visus mācītājus. Mēs mīlam visas draudzes, bet mēs esam savas draudzes patrioti. Mēs esam komanda.

Un te es gribu arī vienu atkāpi. Piemēram, draudzē ir Pēteris. Noskaidrosim, kādā skolā tu mācies tagad. (sarunājas) “Stradiņa Universitātē,” saka Pēteris. Kur tu pirms tam mācījies? “Latvijas Universitātē.” Kādi tev tie grādi ir? “Bakalaurs vēsturē, maģistrs tiesību zinātnēs, maģistrs politikā. Un tagad mācos doktorantūrā.” Un cik tev ir gadiņi? “Divdesmit septiņi!” Divdesmit septiņi gadi tikko palika. Iedomājies, divdesmit septiņi gadi? Un viņš drīz jau būs doktors. Un profesors droši vien arī. Redzi, kāpēc to visu dari? “Lai varētu kalpot draudzē.” Skaties, Pēteris grib ar savu profesionalitāti un ar savām zināšanām kalpot Dievam un nest labumu sabiedrībā, ieņemt amatus, acīmredzot. Man tā šķiet, ka tev ir klusa vēlme ieņemt arī kaut kādu ministra amatu, kaut kad arī. Ir tev tāda vēlme? Tu tāpēc arī mācies? Ha, atzinās, redziet! Tātad, ir kaut kāda vēlme. Acīmredzot ir redzējums, vīzija un sava vēlme iekšā, aicinājums no Dieva, ka reiz Pēteris ies politikā. Nu, viņš ir iegājis īstenībā, smagi jau. Un, lūk, viņš jau vienreiz kandidēja Rīgas pašvaldības vēlēšanās un tīri tā neko savāca arī plusiņus. Nu, mēs salikām tur, vai ne? Es neatceros, bet tev tur bija tā tīri neko tur rezultāts. Savējie savējos atbalsta. Vai Pēteris var šo savu vīziju sasniegt, tikai mūsu komandā esot? Redzi, viņam vajag profesorus, tiesību zinātņu doktorus. Viņam ir vajadzīga komanda ārpus draudzes, profesionālā komanda. Redzi, garīgais pamats tev ir draudzē, arī motivācija ir šeit. Profesionālie sasniegumi, draugi, arī ir komanda. Ja tu neesi sportists, nu, klausies, es neesmu bokseris, piemēram, bet, ja tu gribi kādus panākumus boksā, nu tev nav jānāk pie manis mācīties. Es tev varu iedot garīgo un psiholoģisko pamatu, bet es nevaru tev iedot visus paņēmienus. Un tev tur ir vajadzīga sava komanda, sava boksa sekcija un savs treneris. Bet kura komanda ir svarīgākā? Tavs garīgais pamats! Un pēc tam arī ārpus draudzes, pasaulē, vai tas ir izglītības iestādē, vai kādās citās iestādēs, vai kādās citās profesionālās komandās, kur tu darbojies. Garīgais pamats – tā ir komanda draudzē. Bet visi profesionālie sasniegumi ir attiecināmi komandās ārpus draudzes. Tieši tā un nekā savādāk, bet paturi kā prioritāti savu draudzi.

6. Kompetence.

Kas ir kompetence? Tas, ka tu savus pīrādziņus cep labāk. Ja iesākumā tie bija labi pīrādziņi, tev ir jālasa internetā, tev ir jālasa tagad Youtube, tev ir jācenšas tagad apmeklēt konferences, kā uzcept labākos pīrādziņus, kā labāk viņus izplatīt. Tev ir jāmācās dažādi principi. Tev ir vajadzīgi cilvēki, kas tieši tavā specifikā kaut ko iemācīs. Un to sauc par kompetenci. Un Kompetence rodas arī tad, kad tu sāc spert savus pirmos solīšus, un tu sāc strādāt un mācīties no savām kļūdām. Un, pirmkārt, ir labāk mācīties no citu kļūdām. Vienreiz šeit, intervijā, ar mani sarunā “Nedēļas personība” bija Aigars Grāvers. Un es viņam pajautāju, vai tajā laikā, kad grupa “Jumprava” bija slavas virsotnēs, jūs taču negribējāt būt labākie? Zini tu tāds pazemīgs. Un viņš teica: “Kā negribēja? Mēs gribējām būt labākie! Un mēs neskatījāmies un nemācījāmies no pašmāju mūziķiem. Mēs skatījāmies no labākiem mūziķiem pasaulē savā stilā.” Un grupa “Jumprava” savā stilā līdz šim brīdim ir palikusi nepārspēta, savā virzienā. Arī viņu mūzika joprojām ir topā. Viņi joprojām muzicē pat kopā, iedomājies? Nu nav daudz tādu grupu. Un tā ir kompetence, mācīties no labākajiem. Kļūsti kompetents, lasi grāmatas un mācies!

7. Raksturs.

Kas ir raksturs? Raksturs ir tas, ko cilvēki iemācās, ar raksturu nepiedzimst. Par bērniem runājot, citreiz vecāki saka, vai vecāku labākie draugi, ka nu, ir raksturiņš. Draugi, pirmkārt ir temperaments, ar kādu bērns piedzimst, un katrs temperaments ir labs, katram temperamentam ir stiprās puses. Bet raksturs ir īpašības, kuras viņš iemācās. Pirmkārt, viņš to mācās no saviem vecākiem, aizgūst. Otrkārt, no draugiem. Kad bērns kļūst pieaudzis, tad, protams, iegūst daudz ko arī skolā. Tā ir vide, kur atrodas bērns, un skolas biedri, tas, kur tu palaidi savu bērnu, ar kādiem cilvēkiem kopā, kādas rakstura īpašības bērns būs aizguvis. Bērns atdarina tos. Un, galu galā, kad bērns pieaug, un jau pats sāk apzināties sevi, ka viņam ir jāaudzina raksturs, viņš pats sāk audzināt savu raksturu. Un mums, kristiešiem, ir jāaudzina savs raksturs. Lai cik augstu tu nepaceltos savos panākumos, bet, ja tev nebūs noturīgs raksturs, tad, jo augstāk tu kāpsi, jo zemāk tu kritīsi. Piemēram, tāda rakstura īpašība, kā turēt savu vārdu. Apsolīji saviem bērniem kaut ko? Tad izdari to! Vienreiz neizdarīji, otrreiz neizdarīji, un tu esi cilvēks, uz kuru nevar paļauties un tu par panākumiem vari aizmirst, tu būsi viduvējība. Elementāri ir tādi principi, kā drosme. Nu, ir bail. Kuram nav? Tagad notiek karš Ukrainā. Krievi mobilizē savu armiju un netiek galā ar mazu valsti Ukrainu, paldies Dievam, lai arī netiek galā. Dievs, svētī, Ukrainu! Lai agresors krīt kaunā. Lai agresoram iestājas haoss. Lai viņi nezina, uz kuru pusi doties. Lai viņiem viss apjūk. Tātad šie karavīri, kas tiek iesaukti armijā, no abu valstu puses, kā tu domā, viņiem nav bail? Uz valsts robežām cilvēki nepārtraukti emigrē no Krievijas, lai izbēgtu no šī te bezjēdzīgā kara. Viņiem ir bail, bet viņi ir komandā un viņiem ir savi priekšnieki. Viņi pārvar savas bailes, un viņi vienkārši iet un nomirst. Viņi iet un izdara to, kas ir jāizdara. Priekšnieks pateica, un viss. Nav svarīgi, vai tev ir bail, ej ar visām savām emocijām un izdari to, kas ir tavs pienākums. Viss! Ja tu esi bijis Brāļu kapos, ja tu esi bijis leģionāru kapos vai citur, pavēro tos dzimšanas datus. Tie ir apmēram astoņpadsmit, deviņpadsmit un divdesmit gadus jauni puikas, gandrīz bērni. Viņiem ir bail, bet viņi to izdara. Un tā ir rakstura īpašība, līdzīgi kā mums katram, kad ne tikai tev pavēl, tev pašam ir jābūt drosmīgam. Tev ir jāsper pirmie soļi, un ir jāuzcep savi pirmie pīrādziņi. Tev ir jāsper pirmie soļi, un tev ir jāiet un jāpiedāvā. Tas ir raksturs.

Tātad šie ir tie punkti, kurus mēs šodien iemācījāmies. Nav nekādas jēgas bez garīga pamata. Panākumus mēs varam gūt jebkurā gadījumā, ticīgi vai neticīgi, bet mūžīgo dzīvību varam iemantot tikai tad, kad mums ir garīgais pamats. Un garīgais pamats ir Kristus upuris, Bībele, lūgšana, un kalpošana. Otrais – vīzija, trešais ir degt par savu lietu, ceturtais – lieto to, kas tev ir, piektais ir komanda, sestais ir kompetence, un septītais – raksturs. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Septiņi panākumu principi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija