Kas šī ir par metodi? Turpināšu tēmu par vīziju un Dieva svētītajiem.
Tu esi Dieva svētīts! Es vēlos atgādināt galvenos punktus tēmai “Vīzija un Dieva svētītie”. Visa šī tēma grozās ap domām. Galvenā doma ir, ka vienīgais ceļš starp debesīm un zemi, kā tu spēj komunicēt ar Dievu, ir tavas domas. Jongi Čo to sauc par ceturto dimensiju. Mums ir vīzija no Dieva, mums ir Dieva apsolījums, un, ja tu to vizualizē, tad jebkurā gadījumā tas izsaka domu. Vienu un to pašu tēlu dažādās valodās izrunā citādāk, bet tas apzīmē vienu un to pašu. Ja Bībele saka, ka iesākumā bija vārds, tad pirms vārda bija doma. Vārds var tikt izrunāts cilvēku fiziskajā pasaulē, ar mūsu mēles palīdzību, dažādām tautām dažādās valodās, bet doma ir viena un tā pati. Bībele saka, ka Dievs domā par mums, ka Dievam ir labas domas par mums. Ja mēs šeit, virs zemes, izjūtam Dieva pieskārienu, tad tas atnāk caur domu. Kad es ar atziņas vārda palīdzību pasaku, ka aiziet galvassāpes, tās aiziet ne tikai tāpēc, ka šeit ir Dieva klātbūtne, bet tāpēc, ka es pasaku, ka aiziet galvassāpes, un es to pateicu tāpēc, ka Dievs iedeva šo domu. Dievs man iedeva domu, un es to nodevu caur vārdu. Nepietiek tikai būt dievkalpojumā, lai būtu dziedināts, ir jāpieņem dziedināšanas doma. Vienīgais veids, kā Dieva var ar tevi kontaktēties, ir doma. Es vēlreiz gribu uzdot jautājumu, vai akls cilvēks redz sapņus. Atbilde ir jā un nē. Ja cilvēks ir akls no dzimšanas, tad viņš nevar redzēt sapņus, viņš dzird, saož, sajūt sapņus, viņš redz citādi, bet caur sajūtām arī sapnī vai kā citādi viņš domā kādu konkrētu notikumu, konkrētu priekšmetu, apzīmē to caur sajūtām. Tāpēc noteicošais nav redzēt vai sajust, bet svarīgākais ir doma, ko nes sajūta, jeb sajūta, ko apzīmē konkrēta doma, vai tēls, ko rada konkrēta doma. Es šodien tev mācīšu par metodi, kas uz visiem laikiem neatgriezeniski izmainīs tavu dzīvi, ja tu to pielietosi savā dzīvē jau no šodienas. Es saviem līderiem izsūtīju failu ar Bībeles pantiem un apgalvojumiem, kas tu esi Jēzū Kristū. Ja tu regulāri lasīsi, domāsi šīs Rakstu vietas, regulāri lūgsi pēc tām, tad tavā galvā veidosies dzīvs Dieva vārds, dzīvas Dieva domas. Faktiski, tas ir vienīgais kontakta punkts ar Dievu. Tavā domu pasaulē radīsies Dieva griba, un Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs kā abpusgriezīgs zobens. Dieva vārds sākotnēji ir doma, pēc tam izteikta vārdos. Iesākumā bija vārds, un vārds tapa miesa. Zeme bija neiztaisīta un tukša, un Dievs teica: „Lai top debesis, lai top gaisma!” Viņš izteica domu ar vārdiem. Kad tu regulāri izteiksi Dieva vārdus, tādējādi iedzīvinot tos savā domāšanā un sirdī, Dieva vārds tevī kļūs dzīvs! Tās ir dzīvas domas, tās ir Dieva domas, kuras kļūst tavas domas. Šis dievišķais parādīsies tavā dzīvē, jo tu esi Dieva svētīts caur domāšanu. Mēs nedarām neko, ko vispirms neizdomājam. Mūsu rīcībā nav nekas, kas vispirms nav bijis mūsu galvā. Mūsu rīcībā ir mūsu domāšanas sekas, pozitīvas vai negatīvas. Ja mūsu galvā mājo dievisķas domas, tad arī mums ir dievišķi vārdi, rīcība un Dieva svētība.

Es gribu pieminēt trīs cilvēkus – Latu, Ābrahāmu un Jēkabu. Par Ābrahāmu ir rakstīts, ka viņam esot jau lielā vecumā, ar Sāru, vienam bija 90, otram 100 gadi, kad visas tās norises, lai dzemdētu bērnus, bija jau pārtrauktas, piedzima dēls Īzaks. Vai viņi tam tiešām ticēja? Mēs runājam par ticību. Vai viņi ticēja tam, ka viņiem būs dēls Īzaks? Uz kāda pamata Dievs viņus svētīja ar dēlu? Es skatos Dieva vārdā, – kad Dievs pateica, ka viņiem būs dēls, Sāra par šo ziņu smējās. Es neredzu Dieva vārdā nekādas ticības pazīmes par to, ka šajā vecumā viņiem būs bērns. Bet es zinu ko citu. Mūsu vīzija ir rakstīta 1. Mozus 15:5.

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus 15:5)

Vēl pirms Dievs izveda Ābrahāmu no kaldēju Ūras, regulāri viņam atgādināja: „Izej ārā, atstāj sievu guļam, skaties debesīs. Tu redzi zvaigznes? Skaiti tās. Vai tu spēj tās saskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēji.” Viņš nespēja tās saskaitīt. Ābrahāms tajā laikā zināja, ka būs pēcnācēji. Tā bija vīzija, uzzīmēta caur zvaigznēm, Dieva doma, ko Dievs pastiprināja ar vizuālu tēlu – zvaigznēm. Kā jūras smiltis, kā putekļi –  tik daudz būs tev pēcnācēji. Ābrahāms bija svētīts gan ar lopiem, gan ar zeltu, bagāts un apsargāts, mīlēts un drošībā. Viņš gāja no vietas uz vietu, staigāja pa zemi, kas viņam vēl nepiederēja, bet ko Dievs bija apsolījis, viņam bija vīzija. Šī vīzija bija Dieva sirdī un izpaudās caur Ābrahāmu. Skatīties zvaigznēs – redzējums, vīzija, šīs zvaigznes, ka būs tik daudz pēcnācēju. Šeit runa ir par: Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, nevis tikai taisīt fiziskos bērnus. Sāra tik ļoti neticēja, ka būs Īzaks, ka viņa sūtīja savu vīru pie kalpones Hagares, un viņa dzemdēja Ismaēlu. No Ismaēla cēlās visas arābu ciltis, kas šodien ir izteiktas Dieva cilvēku pretinieces, antikristīgas valstis, islama valstis, lūk, ko dzemdēja Sāra. Vai Sāra ticēja tam, ka viņai būs Īzaks? Nē. Vai Ābrahams ticēja? Nē. Kad atnāca eņģeļi pie Ābrahāma un teica, ka viņam būšot dēls, viņš pie sevis teica: „Kad tik nu Ismaēls paliktu dzīvs.” Eņģelis teica, ka viņam un Sārai būs dēls. Sāra teica, lai viņa savā vecumā vēl iedegtos? Viņa neticēja. Uz kāda pamata Dievs varēja darīt brīnumu, ka vēl vecuma nespēkā viņiem nāca pasaulē Īzaks? Ir rakstīts, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Uz kāda pamata, kur bija viņu ticība? Viņi neticēja, tomēr piedzima dēls.

Viņi ticēja, jo skatījās zvaigznēs un zināja, ka Dievs viņus vairos. Ismaēls, Īzaks, Jānis vai Līga, kāda starpība, jo Dievs viņus vairos. Viņi dzīvoja šajā vīzijā. Lai kādi nebūtu tavi apakšpunkti, apakšmērķi – būt bagātam, turīgam, nodibināt labu ģimeni, arī kalpošanas mērķi ir dažādi, lai kādi tie nebūtu, tie būs svētīti tajā gadījumā, ja tu visu savu dzīvi, visus savus mērķus, dāvanas no Dieva, kad tu to visu pakļausi Dieva vīzijai, kad tu skatīsies debesīs, cik daudz tev būs pēcnācēju. Skatīšanās šajā vīzijā atver Dieva svētības šajā dzīvē, pat tad, kad tev šķiet bezcerīgas situācijas, kā Ābrahāmam un Sārai. Kas ir zvaigznes? Tā ir Dieva doma, kas ietērpta vizuālā tēlā, kuru Viņš vēlas, lai tu regulāri domā. Tas, kāda līdz šim ir bijusi tava domāšana, parādās tajā, kas tu esi šodien, ko tu esi sasniedzis. Ja tu vēlies to pašu, kas tev ir šodien, tad turpini domāt to pašu, ko šodien. Ja tu vēlies kaut ko vairāk un tālāk, tad sāc domāt citādāk un plašāk, sāc skatīties zvaigznēs, un tik daudz būs tev pēcnācēju. Pakļauj Dieva vīzijai visu, ko tu dari. Vai mēs ēdam, vai mēs dzeram, visu daram par slavu Dievam, un darīt visu par slavu Dievam nozīmē skatīties zvaigznēs. Piemēram, grupiņas vadīšanai nav nekāda sakara ar vadīšanas dāvanu. Pakļauj visas savas dāvanas Dieva vīzijai. Lūk, kapēc Ābrahāms bija svētīts un pasaulē nāca Īzaks. Arī viņš dzīvoja ar to pašu filozofiju, pārmantoja no tēva šo vīziju, arī viņš skatījās debesīs un skaitīja zvaigznes, ka tik daudz viņam būs pēcnācēju. Viņam bija sieva Rebeka, nāca pasaulē Jēkabs. Arī Jēkabs bija sapņotājs un arī uz viņa bija svaidījums, arī viņš tā domāja, skatījās uz debesīm, ka tik daudz būšot viņam pēcnācēju, pārējais nav svarīgi. Viņš bija svētīts uz tā pamata, ka viņš domāja tās domas, ko Dievas deva viņam domāt. Viņš nedomāja par mazām dāvanām, kā viņa brālis Ēzavs. Ēzavs domāja par medībām, viņš pārdeva savu pirmdzimtību, bet Jēkabam bija svarīga pirmdzimtība. Kāpēc? Jo viņš bija tas, kas sapņoja, kurš redzēja, ka caur viņu Dievs cels Savu draudzi.

Dievs Pēterim nomainīja vārdu, no Sīmaņa uz Pēteri. Sīmanis nozīmē ‘niedre’ – šaubīgs, nestabils, impulsīvs. Dievs teica, ka no šīs dienas viņš būšot Pēteris – ‘klints’, un uz viņa Dievs celšot Savu draudzi. Viņš iedeva viņam Savu domu, ietērpa to vārdos. Akls cilvēks neredz sapņus, viņš nesapņo vizuāli. Ja akls cilvēks tikai pāris gadus ir akls, ne no dzimšanas, tad viņš redz, bet šie sapņi ar katru gadu kļūst bālāki un bālāki. Kas piedzimst akls, tas vispār neredz sapņus, viņš tos jūt citādi. Svarīga ir doma. Ja es varu iemācīties un pakļaut savu galvu Dieva gribai, ja es spēju domāt Dieva domas, tad tieši uz šīm domām ir Dieva svētība, svaidījums un apsardzība. Domā svētīgas domas, un tava dzīve būs svētīta. Jēkabs kalpoja par savu vienu sievu septiņus gadus, par savu otru sievu septiņus gadus. Viņš vēlējās Rāheli par sievu, bet Lābans viņu apkrāpa un teica, ka pie viņiem nav pieņemts izdot vispirms jaunāko meitu par sievu, bet viņš iepriekš par to Jēkabu nebrīdināja. Viņš lika viņam kalpot vēl septiņus gadus par Rāheli. Viņš kalpoja Lābanam 14 gadus, viņš bija aitu gans. Ir rakstīts, ka viņš vairoja viņa bagātību. Kad Jēkabs gatavojās atstāj Lābanu, viņš viņu nevēlējās atlaist. Kāpēc? Viņš teica: „Es zinu, ka Dievs mani ir svētījis tevis dēļ. Tikai tāpēc, ka tu esi šeit, man ir svētība.” Kāpēc Dievs svētīja Lābanu caur Jēkabu? Tāpēc, ka Jēkabs domāja Dieva domas, tāpēc, ka Jēkabs sekoja Dieva vīzijai un viss pārējais bija pakārtots šai vīzijai. Viņš netaisījās palikt pie Lābana. Viņam bija jāiet tālāk un jāskatās plašāk.

Es nelasu sieviešu sarakstītas grāmatas. Šeit nav nekādas diskriminācijas. Mēs visi labi zinām, ka mūsu draudzē sievietes ir ļoti godātas, viņas ir līderi. Kāpēc es nelasu sieviešu grāmatas? Jo viņas ļoti šauri domā. Es šodien klausījos vīrieša liecību, un es redzu, ka šis cilvēks domā plašāk. Tāpēc draudzes vadītājam ir jābūt vīrietim, labākajā gadījumā. Dievs ir tā iekārtojis, ka plašāka domāšana tomēr ir vīriešiem. Jēkabam bija plašāka domāšana, viņš nevarēja palikt tur. Viņš teica, lai atdodot viņa sievas, viņa algu, un viņš devās tālāk Apsolītajā zemē, ko Dievs viņam teica, un viņa domās tas valdīja, ka Dievs viņu darīs par lielu tautu, kā zvaigznes pie debesīm, kuras nevar saskaitīt. Draugs, ja tev ir šī vīzija, tu nevari palikt vienā vietā, tev viss attīstās. Svarīgs ir nevis tavs mazais bizness, mazā ģimene, mazie bērni, bet šī vīzija. Kad tev ir Dieva vīzija, ko daudzi nevar ieraudzīt, – ko Lābans, Lats nevarēja ieraudzīt, to redzēja Jēkabs, Īzaks, Ābrahāms, – tavā dzīvē notiek brīnumi. Viņi ir mūsu ticības tēvi, nevis Lats vai kādi citi.

Lābans vēlējās Jēkabu apkrāpt, viņš nevēlējās maksāt algu par 14 gadu darbu, caur kuru Dievs bija svētījis Lābanu, viņš bija kļuvis bagāts, jo Jēkabs, Dieva svētītais, tik labi strādāja, ka bija vairojis ganāmpulkus daudzas reizes. Jēkabs izdarīja tā, ka viņš teica Lābanam, ka viņa alga ir visi raibie jēri. Lābans gāja tālāk, atšķīra visas raibās un lāsumainās avis un kazas, lai Jēkabam nebūtu raibie. Ja piedzims kāds raibais jērs, tad tā būs Jēkaba alga. Jēkabs ņēma koku, nomizoja rīkstēm mizu, lai tās ir raibas kā ceļu policista zizlis un nolika tās aitām un kazām priekšā, kad viņas gāja dzert un apgājās. Viņām sāka dzimt raibi jēri. Jēkabs lika lietā gudrību un stiprākos jērus piepulcināja pie savējiem, un viņam veidojās stiprs ganāmpulks. Lābana dēli teica, ka viņš viņus ir piekrāpis, aplaupījis, bet patiesībā bija otrādi – Lābans vēlējās apkrāpt Jēkabu, algu negribēja maksāt. Lābanam bija jābūt pateicīgam par to, ka Dievs caur Jēkabu ir viņu svētījis, tomēr pateicības vietā Lābans mēģināja viņu apkrāpt. Rodas jautājums – kas tas par maģisku rituālu? Izskatās, ka senāk tāds ir pastāvējis, šādā veidā mēģinot panākt izmaiņas dzimstībā. Vai tiešām dzīvniekiem ir tāds kontakts ar pārdabisko, ar Dievu? Vai tiešām viņi spēj iztēloties, ka tas ietekmē viņu ģenētiku, ka dzimst raibi jēri? Vienreiz pa visām reizēm gribu ieviest skaidrību – tas bija Jēkabs, kurš redzēja savā iztēlē raibus jērus, un šīs raibās rīkstes bija vajadzīgas ne aitām un kazām, bet viņam pašam, lai uz tām skatītos un spētu savā iztēlē redzēt raibu, lielu ganāmpulku. Tā ir Dieva metode, Svētā Gara valoda, ceturtā dimensija. Doma, kas ietverta vizuālā mākslā, šajā gadījumā raibās rīkstēs. Viņš uz tām skatoties domāja: “Raibs, raibs, raibi jēri,” un arī dzima raibi jēri. Viņš aizgāja no Lābana bagāts ar sievām, bērniem, aitām un kazām – bagāts, svētīts vīrs.

Lats bija līdzīgs Lābanam. Kamēr Lats bija kopā ar Ābrahāmu, viņš bija svētīts. Tiklīdz Lats nošķīrās no Ābrahāma, kuram bija šī plašā vīzija, dalot zemes, sakot, ka ir par šauru kopā un viņam ir nedaudz cita vīzija, ka viņš ar to kalpos Dievam, svētības beidzās. Lats bija svētīts tikai tāpēc, ka bija kopā ar cilvēku, kuram bija plaša vīzija, Dieva vīzija. Tāpat Lābans bija svētīts tikai pateicoties Jēkabam. Tu, esot draudzē, vari būt svētīts, jo šeit ir mana vīzija. Tu vari būt svētīts grupiņā tikai tāpēc, ka tavam līderim ir šī vīzija – Dieva doma, nevis tava doma. Tomēr labāk būtu, ka šī vīzija kļūtu arī par tavu vīziju. Tev vajag pašam savu vīziju. Kā to dabūt iekšā? Skatāmies uz zvaigznēm attēlā un skaitām šo pantu: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju.” (1. Mozus 15:5) Saki sev: “Es skatos uz debesīm un skaitu zvaigznes. Nespēju tās saskaitīt. Tik pat daudz man būs pēcnācēju, tik pat daudz būs izglābtu cilvēku caur mani.” Varbūt tev šķiet, ka tev ir maza, šaura domāšana un tu nespēj šo vīziju satvert? Skaiti tik ilgi, līdz sāc apzināties: “Jā, es esmu tas, kuru Dievs vairos.” Iesākumā ir doma, un tad vārds: “Jā, es tiešām tāds būšu!” Tam ir jākļūst dzīvam tevī. Visi pārējie sadzīves mērķi ir jāpakļauj šai domai.

Kādi ir iemesli, kādēļ daudzi nespēj savā dzīvē iedzīvināt normālu, pietiekoši lielu vīziju? Tādu vīziju, kas ļautu mums izvērsties, domāt, rīkoties un sasniegt tiešām reālus panākumus. Jo lielāku vīziju tu nospraud jebkurā dzīves sfērā, jo lielāka iespēja, ka tu tiešām kaut ko sasniegsi. Jo mazāka vīzija, jo mazāka iespēja vispār kaut ko sasniegt. Sapņo lielus sapņus! Ābrahāmam un Sārai bija 100 un 90 gadi, kad piedzima Īzaks. Tas notika ne tāpēc, ka viņi ticēja par Īzaka dzimšanu, bet gan tāpēc, ka ticēja, ka Dievs viņus vairos. Viņi ticēja, un to var redzēt Bībelē.

Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus. (Ebrejiem 11:17)

Viņš upurēja to dēlu, caur kuru Dievs bija solījis celt viņa dzimumu. Viņš bija gatavs to upurēt. Vai tas ir normāli saprotams? Beidzot ir sagaidīts Īzaks, un Dievs saka: “Upurē to Man!” Ne Īzakā ir “sāls”, bet vīzijā, ne tajā, kas tev ir, bet tajā, kas ir tavā galvā, ne tajā, kas ir šodien, bet tajā, kas ir tavā prātā. Tavā galvā ir tas, kas šodien redzams tavā dzīvē. Rīt tavā dzīvē būs tas, kas būs tavā galvā, kādu domu pārsvars tur ir. Kāpēc daudzi cilvēki bieži nespēj normāli domāt? Tam ir vairāki iemesli. Četrus paņēmu no dr. Jongi Čo grāmatas un divus pa taisno no Bībeles. Jongi Čo saka, ka ir četri iemesli, kāpēc cilvēks nevar realizēties.

Viss sākas ar domāšanu. Iesākumā bija doma. Ja tu nespēj pareizi domāt, kāpēc tu nespēj?

1.     Nepiedošana, naida grēks.

Ja ir nepiedošana, tad domas visu laiku koncentrējas uz kādu cilvēku, neveiksmi, kaut ko, kas neizdodas. Šīs lietas traucē domāt tās domas, kuras Dievs grib, lai tu domā, tas bremzē. Ir tikai viena izeja – piedot! Lūk, kādēļ inkaunteros tik svarīga ir tēma par naidu, ļaunuma grēku, atstumtības, ļaunuma garu, kuru var izdzīt tikai tad, kad cilvēks piedod savam tēvam, patēvam, mātei, pamātei, klases biedriem, valdībai utt. Es redzu, ka ir cilvēki, kuri sociālajos tīklos kādreiz dalījās ar maniem sprediķiem, draudzes liecībām, bet tagad viņu profilos redzama informācija tikai par pandēmiju. Nav nekas par draudzi, nav nekas no Dieva vārda. Viss ir tikai par stop fake pandemy. Man uz profila ir “Dieva lauva”. Dieva lauvas ir ne jau skata pēc, bet tāpēc, ka mēs domājam kā lauvas. “Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (1. Jāņa 5:5) Naids, kas izraisa nepiedošanu, un visi no tā izrietošie procesi aizņem lielu daļu laika, kam jābūt aizņemtam ar Dieva domām, un tas ļoti traucē.

2.     Baiļu grēks.

Kā var radīt un turēt savā prātā pozitīvas domas, ja tevi pārvalda bailes, ja prātā nepārtraukti rādās baiļu tēli, ja domas aizņemtas ar to, piemēram, ka tu saslimsi, jo tavai mammai un vecmammai bija vēzis? Cilvēki tagad ir apsēsti ar bailēm no slimības. Ja nepārtraukti savā galvā zīmēsi, kādu vakcīnu tev vajag, no kā jāizsargājas, tad visdrīzāk arī saslimsi. Kā gan, baiļu varā esot, var zīmēt pozitīvas ainas un dzīvot pozitīvajā Dieva gribā un vērst savu prātu uz augšu? Bailes traucē veidot pareizu Dieva ainu savā prātā. Nav pareizas ainas – nav pareizas dzīves un nav svētības.

3.     Nepilnvērtības jeb mazvērtības grēks.

Kā gan vari zīmēt pilnvērtīgas ainas savā prātā, ja pats esi mazvērtīgs? Kā var būt liela vīzija, ja pats esi nekas? Ja tu tagad šo vārdu dēļ jūties mazvērtīgs, tad vainīgs nav mācītājs, bet tava nepareizā domāšana. Domāšana nav nekas tāds, kas nokrīt pats no sevis no gaisa. Tā pašam ir jāizmaina. Kad man kādreiz gadās sievai ko negatīvu pateikt, viņa vienmēr atbild: “Es to nepieņemu.” Vienkārši nepieņem. Pietiek tikai pieņemt, un tad arī būsi tāds, kā par tevi pateica kāds. Pieņemsi svešas domas, un būs problēmas. Domā Dieva domas.

4.     Vainas apziņas grēks.

Tas ir tad, kad nemitīgi jūties vainīgs par to, ko esi pateicis vai nodarījis, par to, ko citi ir nodarījuši. Nemitīgi par visu vainīgs! Jēzus ir piedevis visus tavus grēkus, Viņš ir uzņēmies mūsu vainas uz Sevi. Tava vaina, mazvērtība, bailes ir pie krusta, tu esi nomazgāts ar Jēzus asinīm.

5.     Dieva domu nepieņemšana.

Līdzībā par sējēju ir skaidri rakstīts par Dieva domām. Sējējs izgāja sēt Dieva vārdu jeb Dieva domu, un tur ir skaidri minēti iemesli, kāpēc Dieva vārds nenes augļus. Viens no veidiem bija – dzird, bet nepieņem, nesaprot. Pieņemt Dieva vārdu ir mūsu pašu atbildība. Ja cilvēks nesaprot, nepieņem Dieva domas, tad viņš nepiepūlas un nepavada pietiekoši daudz laika, lai iegūtu pareizo domāšanu. Kā to mainīt? Metode, kuru šodien pateikšu, uz visiem laikiem izmainīs dzīvi tiem, kas to lietos. Pēc dažām minūtēm es parādīšu, kā izmainīt domāšanu, un izmainīta domāšana izmainīs tavu dzīvi. Cilvēki nopūlās, lai cīnītos ar grēkiem, ar slimībām. Nav tāda tieša veida, ar to jācīnās. Cīņa notiek galvā un sirdī – tas ir īstais kara lauks. Tu nevari izdarīt to, kas nav tavā sirdī, prātā, kas nav tur nostiprinājies. Tu vienkārši to nevari. Ja arī mēģini kaut ko izdarīt ar lielām pūlēm, tas neizdodas, ja neesi izmainījis domāšanu. Domāšanai ir jābūt stipri nostiprinātai, pareizai domāšanai jākļūst par pamatu tavai dzīvei.

6.     Dieva domu nesargāšana.

Līdzībā daļa sēklu krita ceļmalā, kur putni to apēda. Daļa krita it kā auglīgā zemē, bet ērkšķi, dažādas sadzīves rūpes, bagātības viltība to nomāca. Ja tu sapņo un domā vairāk par naudu, par vīriešiem vai sievietēm nekā par Dieva vārdu, tad tas nomāc Dieva vārdu. Tas, par ko tu vairāk sapņo un domā, pārņem kontroli pār tavu dzīvi. Esi uzmanīgs, ko skaties, klausies, kādā vidē atrodies, kādas domas pieņem un domā.

Jongi Čo dēls, kad bija mazs, reiz savam tēvam jautājumu: “Kāpēc tu visai draudzei melo?” Viņš jautāja: “Ko es meloju?” Dēls atbildēja: “Tu katru svētdienu draudzei saki, ka satikies ar Dievu. Es klusu atnācu, pavēru durvis tavai lūgšanu istabai un Dievu tur neredzēju.” Jongi Čo palūdza Dievam gudrību, un Viņš palīdzēja viņam gudri atbildēt: “Vai tev ir domas?” Dēls atbildēja: “Ir.” Jongi Čo: “Nē, tev nav domu, tu taču tās neredzi.” Dēls teica: “Man ir domas!” Jongi Čo: “Tieši tāpat ir ar Dievu. Es ar Viņu satiekos caur savām domām.” Viss pārējais – dažādas izjūtas, karstumi, tirpoņa utt. – ir sekundāri. Vispirms ir doma. Dievs nav izjūta, bet doma, kas var arī radīt izjūtu. Kur darbojas Dieva spēks, tur Dievs pieskaras, kā dziesmā: Tu pieskāries man un dzīvi izmainīji. Kā Viņš tev pieskarās? Sajuti kaut ko un izmainījās dzīve? Nē, tu pieņēmi Viņa domas, noskaitīji grēku nožēlas lūgšanu: “Jēzu, piedod manus grēkus un nāc manā sirdī!” Tu pieņēmi šo domu, ka Viņš ir tavā sirdī, nevis: “Es tagad jūtu, Viņš ir manā sirdī!” Nav svarīgi, ko tu jūti. Viņš ir tavā sirdī, jo tu pieņēmi Viņa domu. Tu pieņem jauno domāšanas veidu, ka esi jauns cilvēks. Lūk, kā mainās dzīve. Var skraidīt apkārt bez jēgas un meklēt brīnumus, bet brīnumi nāk caur domām. Tie nāk caur ceturto dimensiju. Tikai šādā veidā var reāli dzirdēt un pieņemt no Dieva to, ko Viņš vēlas, un atraisīt Viņa svētības savā dzīvē visās sfērās.

Bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes. (Jēkaba 3:8 )

Cilvēks runā to, kas ir viņa domās, un to nevar savaldīt. Krievu estrādes dziedātājs Oļegs Gazmanovs dziedāja dziesmu: Moji misļi, moji skakuni – manas domas, mani zirgi. Kādas ir tavas domas, tāda ir tava dzīve. Ja domas ir haotiskas, tad dzīve arī būs tāda. Ja tavas domas sakārtotas caur Dieva gribu, tad tāda arī ir tava dzīve. Man ir daudz enerģijas, jo Dieva domas manī izraisa enerģiju un prieku. Es labi jūtos, jo manī ir Dieva domas par to, ka es labi jūtos. Ja tu domā: “Es jūtos slikti,” tad tu dod komandu saviem nerviem justies slikti. Ir daudz filmu, kuru sižetā ir doma, ka cilvēks ar savām domām ceļ pilsētas. Ar savām domām viņš arī tās brucina. Nu, tā ir fantastika. Bet tā ir realitāte. Ar savām domām tu dod materiālu Dievam! Lai Dievs kaut ko varētu radīt tavā dzīvē, caur tevi, tev apkārt, tev vajag dot Dievam materiālu. Materiāls ir tava domāšana saskaņā ar Dieva vārdu. Domāšana ir iztēloties, domāšana ir dzirdēt, domāšana ir tauste, izsakot pozitīvus vārdus, izsakot Dieva vārdus, plānojot saskaņā ar tiem. Šādi tu dod vietu, kur Dievam darboties.

Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis. (Ebrejiem 4:12)

Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. (1. Pētera 1:23)

No kā tu atdzimsti, kas tevi pārveido? Dieva doma, ko esi pieņēmis caur izteiktu vai izlasītu vārdu. Vārds var būt rakstīts un nav izteikts, tu to lasi un pieņem. Dievu tu vari lūgt gan izsakot ar muti, gan neizsakot. Abos variantos Dievs dzird. Viņš runā domu valodā. Bet izsakot ir efektīvāk, ja tu pats to arī dzirdi. Galu galā ar domām vien tu nevari komunicēt ar cilvēku. Ja mācītājs atnāktu uz dievkalpojumu un pusstundu laistu domas iekšā zālē, man liekas, ka pēc kāda mēneša šeit vairs neviena nebūtu. Tikko bija ziņās, kāda sieviete plika skrējusi pa ielu, kurai bija vajadzīga ārsta palīdzība. Es domāju, ka tādi gadījumi būs arvien vairāk, bailēs no vīrusiem. “Jebšu tūkstoši krīt man blakus, desmit tūkstoši pa labo roku, mani tas neskar!” Esi drošs, nebīsties un nebaiļojies! Dievs ir ar tevi! Domā pareizas domas. Ja tu domāsi, ka tikai tev kaut kas nenotiek, tad notiks. “No kā bezdievīgais baidās, tas arī viņam notiks!” Mums vispār neviens neslimo ne ar ko. Šeit ir tā vieta, kur tiešām cilvēki reāli neslimo. Tikai ar kaut kādiem niekiem, un ātri tiek galā. Ja arī slimo, mēs sakām, ka neslimo. Svarīgi, kā mēs domājam – pēc Dieva vārda, ceturtajā dimensijā, nevis pēc tā, kā mēs paši domājam.

“Vai Mans vārds nav kā uguns,” saka Tas Kungs, “un kā veseris, kas sagrauj klintis?” (Jeremijas 23:29)

Dieva vārds tavā galvā, Dieva domas ir kā veseris, kas sagrauj visus nevajadzīgos cietokšņus. Arī apustuļi saka, ka mēs uzvarām visus prātus!

Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi. (2. Korintiešiem 10:5)

Ar ko apustuļi cīnās? Ar prātiem! Ar savu prātu un ar citu cilvēku prātiem. Ir jāizmaina domāšana. Lūk, kāpēc nepietiek baudīt Svētā Gara klātbūtni, ir jāmācās un ir jāstrādā.

Un, lūk, metode, kas uz visiem laikiem izmainīs tavu dzīvi:

Tu esi piedzimis no augšienes caur Jēzus Kristus upuri. Un tev vienreiz par visām reizēm ir jāsaprot un jāpieņem, kas tu esi Jēzū Kristū. Tev ir jādomā saskaņā ar to, kas tu esi Jēzū Kristū. Bet tā domāt nav tik vienkārši, jo mums ir dažādi uztveres orgāni, kas liek uztvert un domāt negatīvu informāciju. Bet tev ir jāspēj visā šajā jūklī saglabāt un domāt tā, kas tu esi Jēzū Kristū, pieņemt savu jauno es.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem 5:17)

Es izsūtīju visiem līderiem savu lapu ar Rakstu vietām, un es vēlos, lai tuvāko mēnesi tu ņem šo lapiņu un katrā savā lūgšanā izlasi katru pantiņu, pārdomā to par sevi un izmanto lūgšanā. Visu šo sarakstu, mēnesi no vietas, draugs! Aizies bailes. Aizies nepilnvērtība. Aizies nepiedošana. Aizies viss, kas traucē. Tev ir jāaudzē sava ticība, tev ir jāaudzē sava vīzija. Tā ir jāuztur, tā ir jāsapņo. Tā ir jāieliek sevī. Cilvēkā pats no sevis nekas nenostiprinās. Tas ir jāieliek! Tev ir jāsavieno sevi ar Dieva domām! Personīgi es vispār nezinu, kas ir mazvērtība. Man nav arī nekāda dižā augstprātība, bet man nav tādas mazvērtības. Es neciešu no tās. Bet tiem, kas no tās cieš, obligāti ir jāapliecina tas, kas tu esi Kristū. Aizies mazvērtība. Obligāti apliecini, un tu sāksi domāt plašāk. Dievs tevi svētīs, un tu dosi Dievam materiālu, uz kura pamata Viņš var nākt un svētīt. Jauns radījums!

Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? (1. Korintiešiem 3:16)

Tu esi tas, kurā mājo Dieva Gars. Tu esi jauns radījums. Tev ir jauna sirds, jauna dzīve. Viss vecais ir novilkts.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem 5:17)

Bībele saka: Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana, bet jauns radījums. (Galatiešiem 6:15)

Iznāci priekšā, pieņēmi Jēzu, neko nesajuti, tas nav svarīgi. Ikviens, kurš iznāca priekšā un noskaitīja grēku nožēlas lūgšanu, ir jauns cilvēks, un tā ir tikai un vienīgi 100% tevis paša atbildība, ja tavā dzīvē nav izmaiņu. Tu nepieņēmi Dieva domas par to, ka esi jauns radījums. Tu nesāki domāt tā. Tu sūdzies, ka nevari to vai šo, bet tu nekad arī nevarēsi, kamēr neieliksi galvā to un neizmainīsi savu sirdi. Jo Bībele skaidri saka: “Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus.” Tev ikdienas jānāk lūgšanā, līdz tas nosēžas tevī. Un tad tāda būs tava domāšana, tava rīcība, un tev pat nebūs jāpiepūlas, tu vienkārši tā rīkosies. Tu dzīvosi tādu dzīvi, kādu Dievs grib, Dievs tevi svētīs.

Jēzus viņiem atbildēja: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi.” (Jāņa 10:34)

Tikai mazliet Dievs tevi ir šķīris no Savas godības. Tu esi līdzīgs Viņam, ar tādu pašu spēju radīt.

Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! (Efeziešiem 2:5)

Tu esi dzīvs, tu esi izglābts. Tev nav jābīstas no elles vai no kā cita, tu esi izglābts. Un tu esi dzīvs. Jo tev ir Aizstāvis, tevī ir Svētais Gars. Jo tev ir Jēzus, tavs Advokāts, tavi pārkāpumi ir piedoti, tu esi jauns radījums. Un, ja tava miesa joprojām dara kādas nepareizas lietas, tu neesi novilcis savu veco domāšanu, draugs. Ja tu nevari pārkāpt pāri domāšanai, tad tikai ar pātagu tas ir iespējams. Bet iekšēji tu paliksi tu pats.

Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā (1. Korintiešiem 6:11)

Ja tu par sevi domā, ka esi netīrs un Dievs tevi nevar pieņemt, tad Dievs saka: jūs esat svēti. Pat ja tu nejūties svēts, tu esi svēts. Un Dievs tevi ir pieņēmis. Ne tavu darbu dēļ, bet Kristus asiņu dēļ. Tas, ko mēs darām, uz visiem laikiem pilnībā izmainīs tavu dzīvi. Tas ir Dieva vārds, kas ir dzīvs. Dieva domas. Šai domai ir jākļūst par tavu domu. Katru dienu ej lūgšanā un saki Dievam, ka esi svēts. Viens no Dieva Vārdiem ir Jehova Tsitkenu (Viņš ir mūsu taisnība). Caur Viņa upuri es droši varu nākt Viņa klātbūtnē. Tev nav jābīstas, tas ir velns, kurš vēlas, lai tu izej no tās zonas, kur tu vari domāt pareizi. Tas ir velns, kurš grib domāt, ka tu esi netīrs, nevarīgs un nespējīgs. Un nespējīgs domāt normāli. Bet domāt ir jātrenējas.

Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. (Kolosiešiem 3:1)

Tieši tāpat kā Kristus, tu esi augšāmcēlies. Tev pieder mūžīgā dzīvība.

Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. (Romiešiem 6:11)

Šeit nav runa par to, ka tu negrēko. Tu centies negrēkot, tu centies dzīvot tā, kā Dievs grib, bet ne tā ir jādomā. Tev ir jādomā pēc Dieva vārda. Tu esi miris grēkam. Opā, esmu jauns radījums! Esmu tas, kurš negrēko! Man ir jauna daba, jauns cilvēks, jauna sirds. Viss, kas bijis, ir pagājis. Es esmu tas, kurš negrēko. Kāpēc tu vēl grēko? Tāpēc, ka tu nepietiekoši esi ielicis galvā dzīvo Dieva vārdu. Tev vajag katru dienu apliecināt, ka esi tas, kurš negrēko. Un tev nebūs jāpiepūlas. Tu vienkārši negrēkosi. Tu necenties ierobežot smēķēšanu, tu vienkārši nesmēķē.

Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pētera 2:24)

Tu esi dziedināts! Nav svarīgi, vai par tevi smejas, par Jēzu arī smējās.

Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzaks. (Galatiešiem 4:28 )

Tu esi gribēts bērns. Ja tu domā, ka Dievs tevi nemīl, un nezini, kā esi trāpījies šeit, tā nav taisnība. Jo tu esi gribēts bērns. Viņš tevi gribēja! Tava piedzimšana nav nejauša, Viņš tevi vēlējās.

Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni. (Efeziešiem 5:1)

Velns stāsta, ka tu esi tas nepaklausīgais, tas ļaunākais dēls, tas sliktais, slinkais dēls. Tu nepietiekoši kalpo draudzē, tu nepietiekoši kaut ko dari, tikai rij mājās pie ledusskapja, tikai sēdi un kļūsti resns, ar sportu nevari saņemties nodarboties. Bet nē, tu esi Dieva mīļais bērns! Vai nav laba metodika? Mīļais bērns! Un ko Jēzus saka par tevi?

Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi. (Mateja evaņģēlijs 10:31)

Vai tad tu neesi daudz labāks par jebkādu dzīvības formu? Mēs dodamies uz zoodārzu apbrīnot dzīvniekus un par sevi domājam: “Ko tad es te?” Zvēri nekontrolēti skraida pa ceļam, viņus neizšauj, saliek dzīvnieku zaļās reklāmas visos stūros, bērnu reklāmas, vakcīnu reklāmas visos stūros, un kur esi tu? Tāda sajūta, ka tu neesi nekas, galvenais, ka ir vakcīnas, galvenais ir dzīvnieki, galvenais ir daba un pārapdzīvotība. Ko Dievs saka? Ir ļoti viegli pieņemt domas no pasaules. Bet Dievs saka, ka mēs esam labāki. Nav nekā labāka par tevi, tu esi unikāls, vienīgais tāds!

Tu gribi izmaiņas savā dzīvē? Lasi un apliecini šīs Rakstu vietas katru dienu! Par pamatu ņemot vīziju: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju”(1. Mozus 15:5)

Kā uzrunāt Jēzu? Uz “Jūs?” “Vai Jūs man nevarētu piešķirt lielāku algu? Jēzu, vai Jūs nevarētu izdarīt tā, lai man priekšnieks maksā lielāku algu?”

Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. (Jāņa evaņģēlijs 15:14)

Draugs, tu esi Jēzus draugs. Dieva draugs. Tu neesi kas tāls, svešs. Tu ej lūgšanā un katru dienu saki: “Esmu Tavs draugs!” Tas iesēdīsies tavā prātā, dvēselē, zemapziņā, un tev būs materiāls. Neierobežota svētība! Cik tu spēsi domāt, tik Dievs spēs tevi svētīt.

Tiem, kuri baidās. Patiesībā visi baidās. Visiem nāk negatīvas domas.

Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņš mani sūtījis, lai iegūtu jaunu godu tautu starpā, kas jūs aplaupīja, jo, kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam (Caharijas 2:12)

Tu esi Dieva acuraugs! Kas ir acuraugs? Dievs tevi sargā kā plakstiņš sargā aci. Tu esi Viņa acuraugs. Viņš tevi sargā.

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. (Psalms 91:10-11)

Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. (Psalms 91:8 )

Arī tas tur ir rakstīts. Tu domā, ka Dievs par tevi bēdājas? Bet Viņš saka ko citu!

Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: “Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!” (Psalms 35:27)

Dievs par tevi priecājas. Dievs var dusmoties, var skumt, tomēr Viņam ir prieks par tavu labklājību!

Bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā – tas ir Dievam dārgs. (1. Pētera 3:4)

Tu esi Dievam dārgs, – tā par sevi domā! Dienu no dienas ņem šīs Rakstu vietas, atkārto: “Esmu Dievam dārgs, svarīgs un vajadzīgs!” Tu esi uzvarētājs!

Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. (1. Jāņa 5:5)

Tu nevari zaudēt! Tu vari zaudēt kādu raundu, bet ne kopumā visu dzīvi vai visu cīņu.

Bet, tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās: ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā. (2. Korintiešiem 8:7)

Kad tu saņemsies savā domāšanā izmainīt to, ka tu esi bagāts, tu mierīgi varēsi atvērt savu biznesu. Un tu būsi bagāts kā Jēkabs, un neviens tevi nepiečakarēs.

Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. (Mateja evaņģēlijs 5:13)

Kas tu esi? Zemes sāls!

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. (Mateja evaņģēlijs 5:14)

Tu esi pasaules gaisma! Tu esi vienīgā cerība cilvēkiem, kuri dzīvo bez Dieva. Mēs kā draudze esam vienīgā cerība. Un mums ir vīzija.

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus 15:5)

Un līdz ar šo vīziju ir pākārtoti visi tavi mērķi, un uz visa ir Dieva svētība. Bet mēs priecājamies, ja viens, divi, trīs cilvēki Jēzu pieņem. Iespējams, ka nevienā draudzē šodien Latvijā Jēzu neviens nepieņem. Iespējams, ka nekur priekšā vairs nenāk un Jēzu nepieņem. Bet mēs redzam, ka divi, trīs, pieci atnāk. Un mēs skatāmies, un tas ir mūsu standarts. Mēs skatāmies uz to un secinām, ka tas ir tas, cik mēs varam. Pieci cilvēki. Laikam vairāk nav iespējams, un tas nostiprinās tavā zemapziņā, ka tas nav iespējams. Bet Dieva vārds saka, lai skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes!

Jo Dievam nekas nav neiespējams! (Lūkas 1:37)

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Šī metode uz visiem laikiem izmainīs tavu dzīvi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija