„Šis būs sprediķis tiem, kas jau ir ceļā soli pa solim uz vairošanos.
Runāšu gari un sarežģīti, jo šeit ir sanākuši topošie līderi,” saka mācītājs Mārcis Jencītis, iesākot pirmdienas līderu sapulci. „Turpināsim sestdienas dievkalpojumā iesākto tēmu par Ābrahāmu. Vai tu esi Bībelē lasījis par Ābrahāmu? Viņš ir dzīvs, viņš ir kopā ar Dievu debesīs! Caur viņa dzīves stāstu es tev gribu atklāt tavu dzīves stāstu. Caur Ābrahāmu ieraugi sevi šodien! Soli pa solim uz vairošanos.”

„Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu.” 1.Mozus 17:8

„Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc, ka tu esi paklausījis Manai balsij.” 1.Mozus 22:17-18

Šie apsolījumi Bībelē atkārtojas vairākas reizes, taču pirmā reize, kad Ābrahāms tos saņēma, bija viņam vēl esot pagānu zemē. Viņa tēvs bija Tera, kura vārds nozīmēja Mēness dievības vārdu. Viņš mita Kaldeju zemē, kur pielūdza elku Mēness dievību ar upuriem. Ābrahāma sākotnējais vārds Ābrāms nozīmēja „tēvs (Mēness dievs) ir paaugstināts”. Tieši tur viņš dzirdēja aicinājumu no Dieva: „Izej no šīs zemes uz to zemi, kuru Es tev rādīšu un Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu.” Dievam ir plāns attiecībā uz katru cilvēku šodien, kurš joprojām mīt pagānismā un nepazīst dzīvo Dievu!

Tā Ābrāms iziet no šīs zemes, akli paklausīdams Dievam. Tātad, pirmais solis ir jaunpiedzimšana tajā brīdī, kad tu atsaucies Dieva aicinājumam. Tajā brīdī, kad tu piedzimsti no augšas, tu saņem apsolījumu vairoties. Tu esi dzimis no Svētā Gara, lai vestu cilvēkus pie Jēzus. Dievs ilgojas gan pēc attiecībām ar tevi, gan ar tiem cilvēkiem, kas caur taviem vārdiem ticēs. Tu esi saņēmis pavēli: „Ej un dari par mācekļiem!” Tu zini, ka tas tev ir jādara, kaut arī sākumā tev nav ne saprašanas, kā to darīt, ne skaidras vīzijas. Dievam bija plāns tavai dzīvei jau pirms tavas jaunpiedzimšanas.

74 gadu vecumā Ābrams dzird Dieva aicinājumu un iziet no Ūras un Kānaānu. Kuram no jums pašlaik ir 74 gadi? Kuram vispār mūsu draudzē ir tik daudz gadu? Nav nevienam! Piedzimt no augšas un vairoties nekad nav par vēlu! Tas laiks, kad esi atsaucies Dieva aicinājumam, ir tavs īstais laiks. Nekādiem apstākļiem – vecumam, stāvoklim sabiedrībā, reliģiskajai piederībai, tam visam nav nekādas nozīmes. Nekad nav par vēlu sākt!

Ābrahāmam nebija konkrētas vīzijas par to, kur Dievs viņu vedīs un kas notiks. Kas ir tas, kas attur cilvēku iet tālāk vīzijā? Kādas ir tavas atrunas, lai tūlīt pēc jaunpiedzimšanas sāktu stāstīt un liecināt cilvēkiem par Jēzus mīlestību, iekļautos draudzes vīzijā un gatavotos savas grupiņas atvēršanai?

Tālāk kopā tiek vērots humoristisks videoklips par astoņām atrunām, ko cilvēki izmanto, lai neliecinātu cilvēkiem par Jēzu. Kāds puisis lūdz drauga palīdzību sludināt viņa draugiem par Jēzu. Draugs atbild, ka būtu labāk, ja viņš pats to darītu. Tālāk minētais cilvēks atklāj astoņus iemeslus, kuru dēļ viņš nevar liecināt par Jēzu.

Šie iemesli ir:

1.     Bailes, ka varētu tikt piekauts.

2.     Bailes izskatīties muļķīgi.

3.     Bailes, ka par tevi varētu smieties.

4.     Nezini, ar ko sākt.

5.     Dažreiz esi slikts piemērs (tam, kādam jābūt kristietim).

6.     Baidies pateikt kaut ko nepareizu.

7.     Negribi izskatīties pēc reliģioza fanātiķa.

8.     Tu domā, ka pārāk maz zini, lai atbildētu uz visiem jautājumiem.

Taču patiesībā šie visi ir nevis iemesli, bet gan atrunas, lai nebūtu jāliecina cilvēkiem. Patiesībā iemeslu nav, ir tikai atrunas! Cik daudz tevi ir jāzina, lai pastāstītu cilvēkam par Jēzu Kristu? Pietiek jau ar to, ka Jēzus tevi mīl! Ej vīzijā, kas tev varbūt vēl nav saprotama, ej ceļā uz vairošanos!

Ābrahāms uzcēla altārus Dievam Sihemā, Bētelē un Hebronā – pagānu zemēs. Viņš pārstaigāja šo zemi un viņam uzzīmējās absolūti skaidra vīzija. Kad tu vari iegūt skaidru vīziju? Kad tu ej neskaidrā vīzijā, sper pirmos soļus paklausībā. Vienkārši ej! Šajā procesā tev Dievs atklās pilnībā skaidru vīziju. Iesākumā tev nav izteikta skaidrība, taču tev ir piedzīvojums ar Dievu, tu zini, ka tev ir jāliecina, ka tev ir jāveido mācekļi un jāatver mājas grupa. Tu to zini! Bet kā to izdarīt? Tev nav konkrētas vīzijas, taču tā nāks soli pa solim. Tieši iešana soli pa solim, kā Ābrams to darīja, norāda uz bezierunu paklausību savam vadītājam, draudzes mācībai un vīzijai. Ja arī tu kaut ko neizproti, tu ej bez ierunām, tu sper soļus un saņem konkrētu skaidrību. Tie ir soļi uz panākumiem un vairošanos.

Ko nozīmē tas, ka Ābrams uzcēla šos altārus Dievam? Tas nozīmē, ka viņš ticībā paklausīja. Dievs teica: „Tu un tavi pēcnācēji iemantos šo zemi.” Ābrams pats to neiemantoja, taču viņš tur dzīvoja. Viņš šos altārus uzcēla ticībā – šeit dzīvos viņa pēcnācēji. Arī tu, kad cel līderus, kad tu veido mācekļus, kad esi izglābis vismaz vienu cilvēku no elles un viņš ir draudzē un tavā grupiņā, tad tu cel altārus pagānu zemē. Caur šo vienu izglābto tiks izglābti daudzi cilvēki.

„Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu.” 1.Mozus 17:8

„Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc, ka tu esi paklausījis Manai balsij.” 1.Mozus 22:17-18

Tava vairošanās ir pēcnācējos! Tas, ko tu piedzīvosi šodien, ir nieks salīdzinājumā ar to, ko panāks tavi pēcnācēji. Kad Ābrahāms nomira, cik cilvēku palika aiz viņa? Simti! Taču caur viņu Jozua vadībā Kanaāna zemē iegāja simtiem tūkstošu. Caur Jēzu un Viņa mācekļiem Debesu valstībā ir iegājuši miljoni! Iespējams, ka caur Ābrahāmu bija nākuši kādi simti cilvēku un viņš domāja: „Cik liels apsolījums, cik daudz Dievs ir darījis!” Taču viņš vēl neredzēja tos miljonus, kas caur viņu vēlāk tika izglābti.

Dievam bija plāns. Viņš apsolīja vairot Ābrahāmu caur viņa dēlu Īzāku. Taču viņa sieva Sāra bija neauglīga. Faktiski Dieva apsolījums bija neiespējams. Varbūt tev šodien ar savām acīm liekas, ka ir neiespējami atvest cilvēkus pie Dieva, taču, ja tu iesi un darīsi, tu vairosies kā debesu zvaigznes! Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas Zemes tautas! Aleluja!

Sāra ir neauglīga, taču viņai ļoti gribas vairoties, jo visi tā dara un tāda ir Dieva griba. Ko dara Ābrams? Viņš paklausa sievas balsij, iet pie kalpones un guļ ar viņu, lai piedzimtu dēls un viņš būtu auglīgs. Piedzimst Ismaēls, taču Dievs saka, ka dēls būs Ābramam un Sārai, tas būs dēls, caur kuru Dievs piepildīs savu plānu, nevis Ismaēls. Pievērs uzmanību! Dievs svētī tikai tās darbības, kas ir Dievā darītas! Dievs svētī un vairo tikai tos centienus, kas ir pareizi darīti vīzijā, paklausībā Dievam, attiecībās ar Debesu Tēvu, regulāri apmeklējot mājas grupu un paklausot vadītājiem arī tad, kad viņiem nav taisnība. Pat tad! Protams, ja šī taisnība nav klajā pretrunā ar Bībeli. Tas, kas tev var likties neesam taisnība, var beigās izrādīties taisnība. Labāk ir paklausīt!

Mācītājs min piemēru: „Kāda draudzes sieviete teica mācītājam, ka mūsu baneri labāk izskatītos tad, ja tiktu samainīti vietām. Taču es domāju, ka labāk ir tā, kā stāv pašlaik. Viņa saka nē – labāk otrādi, jo tad ēnas labāk krīt! Taču labāk ir paklausīt vadītājam, pat ja tam nav redzama iemesla.”

Ābrahāms apprecējās vēlreiz ar Ketūru pēc tam, kad viņa sieva Sāra bija mirusi. Arī no Ketūras viņa bija vairāki dēli, taču Dievs lietoja tikai apsolījuma dēlu Īzaku. Nekas ārpus Dievs derības, nekas uz savu galvu darīts netiks svētīts. Vai tu zini, kas ir Ismaēla pēcteči? Tā ir tagadējā Islāma sabiedrība – niknākie Kristus pēcteči. Gribi sev vairot ienaidniekus? Dari ārpus Dieva gribas! Dari ārpus draudzes mācības! Tad arī tevi „svētīs” sātans.

Divdesmit piecus gadus Sāra nedzemdēja Īzaku. Pagāja divdesmit pieci gadi, līdz Dieva apsolījums tika piepildīts. Deviņdesmit deviņu gadu vecumā, kad Sārai bija astoņdesmit deviņi gadi, Dievs slēdza derību ar Ābramu un nomainīja viņa vārdu. Divdesmit četrus gadus Ābrams bija gājis paklausībā. cēlis altārus un darbojies Kānaāna zemē. Viņam bija nācies padzīt Ismaēlu, kad viņš bija pamēģinājis, kā tas ir – darboties uz savu galvu, Ābrams pats apgraizījās un slēdza derību ar Dievu. Dievs nomainīja Ābrama vārdu uz Ābrahāmu, kas nozīmē „daudzu tēvs”. Sārajas vārds tika mainīts uz Sāru, kas nozīmē „kņaziene”, jo daudzi ķēniņi celsies no viņas. Kad Dievs nomaina vārdus? Kad Ābrams svētās Dievam, kad viņš slēdz derību ar Dievu. Tā bija pilnīga svētīšanās Dievam! Nekādus Ismaēlus! Tev nāksies iet un dzemdēt Ismaēlus un staigāt skābu seju tik ilgi, kamēr tu pilnībā nesvētīsies Dievam! Pilnībā svētīties Dievam! Pilnībā iet vīzijā! Pilnībā paklausīt un iet! Tad Dievs tevi svētīdams svētīs un vairodams vairos, tavos pēcnācējos tiks svētītas visas Zemes tautas!

Ja tev šodien liekas, ka kaut kas liels draudzē jau ir noticis, tad tas ir tik niecīgs un mazs, salīdzinot ar to, ko Dievs darīs caur mani un caur tevi!  Kad tu nodosies Viņam, tad tā būs kā eksplozija! Kad cilvēki nāk pie Dieva? Kad tu ej pie viņiem! Kad Ābrams slēdza derību, Dievs teica: „Tev būs Īzaks.” Lai arī Sārai un Ābrahāmam sen vairs nebija prātā nekādas seksuālas attiecības, Dievs tomēr teica, ka būs dēls! Kas notika pēc tam? Ābrahāms pasmējās pie sevis un nodomāja, ka tas viss nav iespējams. Kaut tikai Ismaēls paliktu dzīvs! Sāra klausījās un arī pasmējās par Dieva teikto. Viņi abi izrādīja pilnīgu neticību, taču ir dažāda veida neticība. Viņu neticība bija sajūtu līmenī, taču viņi gāja un darīja. Viņi izdarīja visu, ko vajag, un radīja Īzaku. Viņi gāja un darīja.

Nav svarīgi, kā tu šodien jūties un kādas ir tavas atrunas. Kas ir ticība? Ticība nav sajūtas, ticība nav tavas prāta šaubas vai nostādnes. Ticība ir paklausība Dieva aicinājumam! Viss, kas tev ir jādara, ir jāpaklausa. Tu varbūt nejūties tā, ka kāds cilvēks nāks pie Jēzus, tu nejūties tā, ka tu kaut ko varēsi, taču nav svarīgi, kā tu jūties, ir svarīgi, ko tu dari. Īzaka vārds nozīmē „tas, kurš smejas”. Dievs teica, ka Īzaks piedzims un Dievs ir tas, kurš smejas pēdējais!

Ja tu iesi un darīsi neatkarīgi no tā, kā tu jūties un ko tu domā, tad Dievs būs, tas, kurš darīs un kurš smiesies pēdējais. Dievam vienmēr pieder pēdējais vārds. Pēc tam pienāca brīdis, kad Īzaks jau bija paaudzies, un Dievs lika ņemt Īzaku, visu, kā dēļ Ābrahāms bija dzīvojis šos gadus, un nest upurēt Dievam uz altāra. Ko darīja Ābrahāms? Viņš ņēma savu dēlu un devās upurēt uz altāra. Brīdī, kad viņš atvēza savu nazi, Dieva eņģelis viņu apstādināja un teica to nedarīt. Tas bija pārbaudījums. Tagad Dievs zināja, ka Ābrahāms ir pilnībā uzticams. Tas, ko Dievs tev ir devis caur tavu kalpošanu, nepieder tev, bet pieder Viņam. Viņš ir debess un zemes Radītājs, Viņam pieder viss, ko mēs redzam.

Kad cilvēks atved pie Dieva savus cilvēkus un sāk viņiem kalpot un vairoties, viņš reizēm pieķeras. Ir cilvēki, kas pieķeras vadītājiem vairāk nekā Dievam un ir vadītāji, kas pārāk daudz pieķeras saviem cilvēkiem. Līdz ar to tās nepareizās lietas, ko šis līderis vai māceklis dara, var cilvēku tā sāpināt, ka vairs nav miera ne dienu, ne nakti, un depresija ir klāt. Tas ir tāpēc, ka cilvēks nav pienesis upuri Dievam. Šie cilvēki pieder Dievam, bet tu ej un dari to, kas tev ir jādara. Mīli līdz zināmai robežai, jo neviens nepieder tev – cilvēki darīs, ko gribēs un ies, kur gribēs. Taču tev ir jāturpina sludināt debesu valstību. Tev nepieder cilvēki! Vīri, sievas nepieder jums un sievas, vīri nepieder jums. Jūs neko nevarat izmainīt viņu raksturos, jo Dievs maina! Neviens vīrietis nevar būt īsts vīrs, ja viņu kontrolē sieva. Un savukārt, tās nav sievas, kas kontrolē savus vīrus.

Ja tev šodien ir problēma un tu esi pieķēries līderim, varbūt tu esi nomainījis mājas grupu un nevari pieņemt jauno vadītāju, tad tu esi pieķēries cilvēkam vairāk nekā Dievam. Varbūt tu esi ievedis grupiņā cilvēku, kuram esi pārāk pieķēries, tā ka tevi ļoti uztrauc viss, ko šis cilvēks dara, tad atdod to Dievam un Dievs tevi dziedinās. Lūk, ceļš uz vairošanos.

Daudzi vadītāji attopas pie sasistas siles, kad saprot, ka ir pārmērīgi pieķērušies cilvēkiem. Citi attopas, kad saprot, ka nav maksājuši pietiekami lielu cenu. Bez upura un cenas maksāšanas nav vairošanās. Ābrahāms pienesa Īzāku kā upuri, un tā vietā, lai viņu pazaudētu, viņš vēl papildus ieguva aunu, ko upurēt Dievam. Kad tev liekas, ka tu pazaudēsi savu vienīgo cilvēku, tad atdod to Dievam un tu iegūsi divus un trīs cilvēkus!

„Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum! Bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācības, ko es esmu jums uzticējis.” 1.Kor. 11:1-2

Pāvilam bija konkrēta mācība, kas bija īpaši izstrādāta, lai izprastu Bībeli un strādātu pie cilvēkiem. Tādēļ katrā draudzē ir mācība. Mums ir šī vīzija caur divpadsmit, tāpat kā bija Jēzum Kristum. Reizēm šķiet, ka mācībā ir kaut kādas dīvainības, piemēram:

„Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.” 1.Kor. 11:10

„Bet, ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne.” 1.Kor. 11:16

Tā laika kultūra prasīja sievietei valkāt galvas apsegu. Tā bija kultūras iezīme, kam nav nekāda sakara ar Dieva valstību, taču tā bija draudzes mācība. Ir dažādi draudzes mācības punkti, kas tev var šķist neloģiski, taču Dievs tevi svētīs un vairos tikai tad, kad sāksi darīt visu punkts pa punktam. Dievs var svētīt tikai tā. Lūk, kur mums pietrūkst svētīšanās un iešana uz priekšu.

Pirmkārt, mums ir nopietni rakstura trūkumi. Kā mainīties? Ejot soli pa solim uz priekšu! Labāk vienu soli uz priekšu nekā divus atpakaļ! Uz priekšu! Kalpo Dievam un maini savu raksturu! Jebkuru lielu trūkumu var labot. Pieņem lēmumu un dari! Otrkārt, liela nozīme jāpievērš mazo lietu izpildei. Mēs joprojām nedarām mazās lietas. Treškārt, mēs joprojām stūrgalvīgi pretojamies dažiem mācības punktiem. Nost ar pretošanās kustībām! Ceturtkārt, mums patīk komforts un ir bailes no pārmaiņām. Draudze baidās katru reizi, kad mācītājs izdomāt kaut ko jaunu. Piektkārt, tā ir remdenība. Mācītājs runā, runā un runā, taču ir laiks darīt! Sestkārt- neizpratne, ka bez kalpošanas cilvēkiem nevar garīgi augt Dievā. Tas nav iespējams! Būt līderim ir Dieva aicinājums nevis ieņemamais amats. Tikai tad, kad sāksi iet kā Ābrams paklausībā un kalpot cilvēkiem, tu sāksi garīgi augt.

Ja celtnieks ceļ namu, izdara visu, kas jāizdara, taču nejūt, ka uzcels namu. Viņam ir vadītāji, plāni un brigadieri. Viņš ceļ, taču katru dienu nāk uz darbu ar sajūtu, ka nekad neko neuzcels. Vai viņš uzcels vai neuzcels. Uzcels, jo viņš ceļ! Viņš netic, ka tas viss turēsies kopā, taču ceļ un dara visu pēc pārbaudīta projekta. Būs vai nebūs? Būs!

Ej, kā Ābrahāms ticībā un paklausībā, un Dievs darīs! Tev piedzims Īzāks un tu vairosies!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Laura Zeniņa.