Es šodien gribu nedaudz citādi paskatīties uz savu nozīmi,
uz savu vērtību, spēku. Es zinu, ka mūsu draudzē šī nav problēma, tas nav izteikti. Tas ir adresēts tev, lai tu spētu lietot to spēku, kas ir tevī, to spēku, ko Dievs tev ir devis, to, kas ir tevī. Tu zini, ka cilvēkam ir pašam savs spēks. Ne tikai muskuļu spēks, ne tikai fiziskais spēks, bet intelektuālais spēks, domāšanas spēja, kas katram ir dažādi attīstīta, arī no Dieva jeb dabas, jeb visuma, kā nu kurš to uzskata. Es uzskatu, ka no Dieva. Tev ir savi talanti un arī smadzeņu potenciāls, katram savas dāvanas. Katram ir sava vieta, savs uzdevums šeit virs zemes, lai kalpotu Dievam un nestu labumu sabiedrībai un cilvēkiem, lai vairotu Dieva valstību. Bez prāta spējām ir cilvēka emocijas, gribasspēks, cilvēka gars, cilvēka sirds.

Pagājušajā svētdienā mēs runājām par zemapziņu – kas tik tur neglabājas. Mūsu zemapziņa savienojas ar Dieva domām, Dieva spēku, un tad notiek brīnumi un zīmes.

Ļoti izplatīti ir likt uzsvaru uz Dievu, ka Dievs darīs. No manis tu to esi daudz dzirdējis, ka mēs mēdzam uzvelt savu atbildību Dievam par to, kas mums pašiem būtu jāizdara. Viens pats arguments tam, ka Dieva nav vai ka Dievs ir ļauns – Āfrikā bērni mirst badā. Kāpēc Dievs pieļāva, ka mana mamma nomira? Tā ir problēma cilvēkam, kurš neapzinās patiesību, jo pati draudze rada iespaidu, ka viss ir Dieva ziņā. Bet tas, ka Āfrikā bērni mirst badā, ir atkarīgs no pašu afrikāņu politikas, tas, kā viņi domā. Arī citas valstis, kas ir attīstītākas par Āfrikas valstīm, arī, kā tās izturas un kāda ir politika Āfrikas valstīs. Arī mūsu zemē, mūsu tautā, kāpēc tā notiek, kāpēc Dievs to pieļāva? Tas ir jautājums, kurš jau ir maldi par to, ka viss ir Dieva ziņā. Mums ir ļoti liela atbildība. Cilvēkam ir lielāka atbildība un lielāks spēks, nekā mēs domājam, nekā reizēm kristieši to pienes un māca.

Iedomājies, ja mācītājs mācītu vienu un to pašu – Jēzus upuris. Tas ir labi, slava Dievam, jo tas ir pamatu pamats – Kristus upuris. Mēs baudām vakarēdienu, jo bez ticības evaņģēlijam nav jaunu radījumu, nav debesis, nav izmainītas dzīves, jo tas ir pamatu pamats.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2.Korintiešiem 5:17)

Bet vai dzīve mainās, jo tu piedzimi no augšienes vai kad tu sāki domāt un rīkoties saskaņā ar Dieva gribu? Ja tu esi guvis finansiālus sasniegumus, ja tu esi atvēris savu biznesu un nopelnījis savus pirmos desmit tūkstošus, vai tas ir tikai tāpēc, ka tu piedzimi no augšienes? Pilnīgi izslēgts. Nepietiek vien ar to, ka cilvēks ir piedzimis no augšienes, ar to vien, ka viņš saka, ka ir jauns cilvēks Jēzū Kristū un staigā tāds smaidīgs. Smaidīgs, no augšas piedzimis, bet viņam nekā nav – darba nav, draugu nav, neko nav sasniedzis. Vai ar to pietiek, ka esi Dieva bērns? Protams, ka nav slikti smaidīt. Es pats tāds smaidīgs staigāju. Tas ir normāli, tas ir iekšējs prieks.

Kad tu piedzimsti un audz, tu sāc iet bērnudārzā, sākumskolā. Man personīgi pirmos burtiņus iemācīja mamma. Es skolā neiemācījos lasīt, jo mana mamma iemācīja man lasīt. Četru gadu vecumā es lasīju grāmatas, un, kad mani ielika bērnudārzā, mani ielika nevis jaunākajā grupiņā, bet vecākajā grupiņā. Šajā grupiņā sēžot, man bija neinteresanti, jo es visu jau zināju. Tā ir ābece. Vai pietiek ar to, ka iemācījies lasīt? Tas ir pamats, lai tu lasītu veiksmīga cilvēku pamatprincipus, lai tu mācītos specializētu literatūru, lai tu mācītos un klausītos zināšanas, lai tu savā amatā, arodā varētu gūt panākumus. Lai tu mācītos pareizas attiecības ar cilvēkiem, komunikāciju, lai tu mācītos, kā būt pilnvērtīgam cilvēkam. Lai tu mācītos, kā dzīvot veselīgu dzīvesveidu, lai ar sportu nodarbotos – nav tā, ka tu gribi un nodarbojies. Lai skrietu, vajag kaut kādu saprašanu, gudrību un padomu no speciālistiem. Protams, ja vēlas nedaudz paskriet, tad jau nevajag, bet ja tu ikdienā to bieži dari – tas ir tavs sporta veids, ar ko nodarbojies, tad tev vajag zināšanas, lai tu to izdarītu pareizi, un tāpēc vajag tādus zinātājus.

Tu esi jauns cilvēks, jauns radījums. Tā ir ābece, pamats, uz kā celt savu dzīvi. Jēzus ir akmens. Viņš ir tempļa stūrakmens. Bībele saka, ka uz apustuļa pamata tiek celta visa ēka, visa celtne.

Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus. (Efeziešiem 2:19-20)

Tas ir tikai pamats, un uz šī pamata mēs ceļam savu dzīvi, uz šī pamata mēs ceļam savu ģimeni. Arī skolā mācoties, mēs pakārtojam savas zināšanas tām morālajām vērtībām, kā Jēzus to prasa un tam virzienam, kāda ir Dieva griba. Lai nāk Viņa valstība un Viņa prāts, lai notiek.

Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. (Mateja evaņģēlijs 6:10)

Mēs to visu pakārtojam pamatam. Mēs atveram savu biznesu, mēs strādājam, mēs dibinām sabiedriskas organizācijas, mēs dodamies cilvēkos, mēs apmeklējam sporta sacīkstes, mums ir hobiji, mēs braucam ceļojumos. Mums ir pamats, un tas ir tikai pamats. Jēzus pamats nav bizness vai ceļojums. Jēzus nemācīja par biznesu, bet Jēzus ielika pamatu, uz kā celt biznesu. Jēzus ielika pamatu, bez kā nav lielas jēgas šeit virs zemes. Pāvils konkrēti saka, ka viņš visu pārējo uzskata par mēsliem.

Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu un atrastos Viņā. [..] (Filipiešiem 3:7-9)

Ir pareizi jāsaprot, ka šeit netiek noniecināts pamats. Pamats ir ābece, mums ir jāturpina mācīties augstākās izglītības iestādēs. Pēc bērnudārza ir jāpabeidz sākumskola, tad pamatskola, vidusskola, profesionāli tehniskā skola vai koledža, tad ir jāmācās augstskolā. Tas ir elementārs, normāls princips – mūžu dzīvo, mūžu mācies, pilnveidojies.

Šodien pamatu paliksim malā un runāsim par tavām iespējām, par tavu spēku, par tavām spējam. Pilna Bībele ar to, ka Dievs izveda Izraēlu no Ēģiptes zemes, ar brīnumiem un zīmēm. Ir ļoti daudz Rakstu vietas.

Un tanī pat dienā Tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes līdz ar viņu pulkiem. (2.Mozus 12:51)

Arī kristieši, arī mācītāji saka – tikai Dievs, Dievs, Dievs. Atceries, ja pārmērīgi daudz sāc dzirdēt vārdu “Dievs”, tad viens variants ir, ka tas ir parazītvārds. Gadās, piemēram, ka vārdi – āmen, aleluja – izveidojas par parazītvārdiem. Tādi parazītvārdi kā “ja godīgi”, “patiesībā”. Var šos vārdus lietot, bet, ja nepārtraukti ir viens un tas pats, tad tas ir parazītvārds. Un, ja nepārtraukti saka – Dievs, Dievs, Dievs, tad šis vārds var kļūt par parazītvārdu. Viens variants, ka šis vārds ir pārmērīgi pielipis, bet otrs variants, ka šis cilvēks patiešām visā redz Dievu. Viņš visā redz Dieva atbildību. Tā ir ļoti ērti dzīvot. Tas ir tas, ko es teicu – cilvēks ar smaidu sejā, kuram vienmēr viss ir labi. Priecājaties par visu, uzgavilējiet Tam Kungam, vienalga kas notiek, bet, kad tu paskaties uz šī cilvēka dzīvi, tad gadiem ejot uz priekšu, nekas nemainās, viņš neiet uz priekšu – ne kalpošanā, ne finansēs, ne ģimenes lietās – viņš neattīstās. Neattīstās savā prātā – kāds bija, tāds ir palicis. Bieži vien cilvēks nav pat vēl atradis savu draudzi, staigā pa draudzēm, nav atradis savu ģimeni, savu vietu kur būt, nav atradis savu kalpošanu. Mājas grupiņu apmeklē jau piecus gadus, bet vēl nekalpo. Nav skaidrība par to, kas ir cilvēka spēks un kāda tam ir nozīme Dieva acīs. Vai Dievs pats svētīs Latviju?

Bija noorganizēts pikets pie Saeimas tajā brīdi, kad Saeima balsoja par civilās savienības likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Šis likums ir bīstams ar to, ka var tikt legalizētas viendzimuma laulības ar visām izejošām sekām, kas rada platformu tam, ka, palaižot bērnus skolā, viņiem mācīs, ka viņi var būt pretējais dzimums. Ja bērns izdomās mainīt dzimumu, tad tas beigsies ar to, ka vecāki pat nevarēs iebilst. Tevi ar likumu sodīs, ja tu iebildīsi. Bērns varēs mainīt dzimumu jau agrā vecumā. Pirmkārt, par to ir Dieva sods, jo par Sodomu un Gomoru mēs Bībelē lasām, ka Dieva dusmas nāks pār šādu tautu.

Tā Sodoma, Gomora un apkārtējās pilsētas, kuras šiem līdzīgi padevās netiklībai un nomaldījās pretdabīgās miesas kārībās, ir noliktas par atbaidošu piemēru mūžīga uguns soda izciešanai. (Jūdas vēstule 1:7)

Otrkārt, populācija Latvijā – mēs esam vieni no pēdējiem populācijas ziņā, mēs esam izmirstoša tauta. Vajag tikai vēl kādus papildu likumus. Šo likumu pienes kā civilās savienības likumu. Civilā savienība ir tad, kad tu apprecies. Viņi uzstājas ar līdzīgu likumu, iekļaujot tajā arī viendzimuma pārus, jo Satversme to īsti tā kā nepieļauj, jo laulības ir starp vīrieti un sievieti. Bērni dzimst vīrietim un sievietei. Viņi gribēs adoptēt tavus bērnus. Viņi gribēs no normālām ģimenēm izņemt bērnus. Mācītājam par pienākumu var uzlikt laulāt viendzimuma pārus. Interesanti, ko mācītāji darīs? Šis likums ir bīstams. Apmēram divu nedēļu laikā šo likumu var pieņemt. Dievs visu zina. Tauta to ir nopelnījusi, pieļāvusi, ka pie varas ir šādi cilvēki. Pandēmijas aizsegā ir pieņemti dažādi likumi, pat Satversmi ir grozījuši vai, pareizāk sakot, apgājuši, piešķirot pabalstus viendzimuma partnerim.

Šīs lietas nav tikai Dieva ziņā. Par to es šodien gribu parunāt. Manī uzvārījās svētas dusmas. Manī enerģija bija kā transformatoru būdai, manī viss sāka dzirksteļot, un es skaidri izvilku ārā no savas zemapziņas, es izvilku ārā no Dieva prāta, ja mēs tagad neko nedarīsim, tad šo likumu vienkārši pieņems. Mums ir kaut kas jādara. Es uzreiz izdomāju dienu, laiku un sāku zvanīt cilvēkiem. Mēs zvanījām Latvijā zināmiem līderiem, visi piekrita. 12. aprīlī būs “Dieva Lauvu” uznāciens pie Brīvības pieminekļa. Uz pasākumu mēs aicinām visus. Šis ir karš, un kara gadījumā bumbas krīt uz visiem. Mūsu nācija šobrīd ir totāli apdraudēta. Pasākuma nosaukums ir „Ģimenes vērtību atbalstam”. Visi, kas var, ierodamies uz pasākumu.

Jēzus Vārdā mēs garīgajā pasaulē atceļam šo likumu, šī likuma darbību un tālāku virzīšanu. Āmen! Tas ir mūsu spēkos. Ne tikai lūgt Dievu. Protams, tas ir pamats, bet ir arī reālas darbības, mūsu pašu spēks, kas ir nepieciešams, lai izdarītu kādas pārmaiņas sabiedrībā vai savā dzīvē, vai sev apkārt.

Ļoti daudz Dieva vārdā ir teikts, ka Dievs izveda tautu ar paceltu elkoni, ar spēku, ar uguns stabu naktī, mākoņu stabu dienā, baroja ar mannā un ūdeni no klints, un izveda savu tautu zemē, kur piens un medus tek.

Jeb vai kāds dievs būtu mēģinājis iet un izraudzīt sev vienu tautu kādas citas tautas vidū ar pārbaudījumiem, zīmēm un brīnumiem, ar karu, ar spēcīgu roku un augsti paceltu elkoni, un ar baiļu pilnām lietām, kā visu to Tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir darījis jūsu acu priekšā Ēģiptē? (5.Mozus 4:34)

Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti. (2.Mozus 13:21)

Un Israēla bērni ēda mannu četrdesmit gadus, līdz kamēr tie nāca tuvāk apdzīvotai zemei; viņi ēda mannu, līdz kamēr pienāca pie Kānaāna zemes robežām. (2.Mozus 16:35)

Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert.” Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā. (2.Mozus 17:6)

Tu tiem devi šo zemi, par kuru Tu zvērēji viņu tēviem, ka dosi jau tiem šo zemi par īpašumu, zemi, kur piens un medus tek. (Jeremijas 32:22)

„Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!” (2.Mozus 3:10)

Kam tiek dota Dieva pavēle? Mozum, lai viņš izved Dieva tautu. Jautājums – kurš tad izveda? Es zinu, ka pareizā atbilde ir Dievs. Es zinu, ka visiem mums gribas teikt, ka Dievs, bet tā nav visa patiesība. Mozus izveda. Mozum bija pietiekoši daudz prāta, gribasspēka, spēka, iekšējās enerģijas, ka viņš spēja to izdarīt. Mozus izveda.

Kurš ir lasījis Bībelē to Rakstu vietu, kad Mozus nokāpa no kalna un viņš bija saņēmis no Dieva akmens plāksnes. Tur ir teikts, ka ar Dieva pirkstu baušļi virsū rakstīti, ka Dievs pats uzrakstīja uz plāksnēm baušļus.

Un, kad Tas Kungs bija beidzis runāt ar Mozu Sinaja kalnā, tad Viņš deva Mozum divas liecības plāksnes – akmens plāksnes, kas bija Dieva pirksta aprakstītas. (2.Mozus 31:18 )

Tu esi domājis par to, kā Dievs uzrakstīja? Man ir atbilde, kā Viņš to izdarīja.

Atcerieties Mozus, Mana kalpa, likumus, ko Es viņam kādreiz pavēlēju izveidot visa Israēla labā Horeba kalnā kopā ar visiem likumiem un tiesām. (Maleahija 3:22)

Vecās Derības pēdējās rindiņas Bībelē. Šeit ir paskaidrojums. Dievs pavēlēja Mozum izveidot likumus. Kurš deva bauslību? Dievs. Mozus rakstīja uz plāksnēm. Mozus šajā gavēnī, šajā kalnā sastapās ar Dievu, un Dievs uz viņu runāja. Mozus prata no savas zemapziņas, no savas sirds izvilkt ārā domas, ko praktiski cilvēks nevar atcerēties vai saprast. Mozus savā sirdī, savā garā sastapās ar Dievu un uztvēra no Viņa vārdus, idejas, bet tās bija Mozus smadzenes, kas visu fiksēja. Tās bija Mozus smadzenes, kas izdomāja noteikumus un kārtību Izraēlā. Piecas pirmās grāmatas Bībelē, kā tās nosauktas? Pirmā Mozus grāmata, Otrā Mozus grāmata, Trešā Mozus grāmata, Ceturtā  Mozus grāmata, Piektā Mozus grāmata.

Kurš uzcēla šo draudzi? Dievs. Viņam vajadzēja cilvēkus, kuriem ir pietiekoši smadzeņu un enerģijas, iekšējais spēks, uzdrīkstēšanās, gribasspēks, nodošanās, spēja rīkoties, paklausīt Dieva balsij, darīt, celt un mācīt. Mācīties, kā celt draudzi, lasīt grāmatas, mācīties no citu mācītāju pieredzes, braukt pie viņiem ciemos, prasīt viņiem jautājumus, kā šīs lietas ir izdarītas, kā būt veiksmīgam. Šobrīd pagājuši 22 gadi, kopš esmu kopā ar Dievu.

Es 22 gadus regulāri lasu grāmatas. Es tikko pirmo reizi iegāju “Origo” jaunajā korpusā, bez maskām forši var staigāt. Tur ir grāmatu veikals, kur ir daudz grāmatu krievu valodā, tur bija tik daudz motivējošu grāmatu! Tās, kuras es lasu un ko man vajag. Nopirku atkal veselu kaudzi. Nebija plānots, taču es nevaru ieiet tādā veikalā, neko nenopērkot. Ko tev piedāvā grāmatnīca? Ko tev māca skolā? Ko liek tavā galvā? Vai tikai zināšanas vai tikai to, kā kaut kādu amatu izpildīt, vai arī zināšanas, kā kļūt veiksmīgam.

Esmu piedzimis no augšas, es esmu kristietis, un Dievs ir ar mani. Un gadi iet. Ir tāda dziesma – “Viss nāk un aiziet tālumā.” “Gadi nāk un gadi iet, bet mežrozīte zied…” Gadi iet, bet tu neesi mainījies. Taču tev ir pamats. Tur jau tā lieta. Tev ir pamats, bet tev ir arī savs spēks jālieto.

Skaties tālāk par Mozu.

Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. (5. Mozus 6:5-6)

Tur ir bauslis. Tas pats bauslis, ko Kristus piemin. Kāds ir pirmais bauslis? – Mīli Dievu. Dvēsele ir griba, emocijas un prāts. “Un ar visu savu spēku.” Tev ir savs spēks. Dieva spēks tavā dzīvē parādīsies tad, kad tu būsi lietojis visu savu spēku. Prāta spēku. Ko nozīmē lietot visu savu prāta spēku? Tas nozīmē – šo sprediķi klausīties desmit reizes. Nu, vismaz vēl vienu. Sprediķu ieraksti pieejami youtube un facebook. Es zinu, ka lielākā daļa no draudzes apmeklētajiem nelasa daudz grāmatu. Es lasu. Un es varu šo esenci izvilkt un iedot arī tev. Bet iesaku tev lasīt arī grāmatas. Un ne tikai par to, kā no augšas piedzimt, bet arī par to, kā pilnvērtīgi dzīvot un gūt uzvaras. Āmen! Un filtrēt visu caur Bībeles pamatu. Pirmkārt, ir bauslis, ir pavēle, lai tu mīli no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. Lūk, spēks!

Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat. (1.Tesaloniķiešiem 2:13)

Ticība ir darbība. Ticība ir reāla sava spēka lietošana, lai darītu Dieva gribu, lai lietotu savu prātu, lai stratēģiski plānotu, lai ikdienā disciplinēti ietu uz mērķiem, un Dievs ir ar tiem cilvēkiem, kuri tā rīkojas. Mīl Dievu! Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat. Dievs darbojas tevī. Aleluja!

Man ir jautājums – kas tevi iedvesmo? Svētais Gars pieskārās. Svētais Gars iedvesmoja. Es tev atklāšu vienu nepatīkamu patiesību. Es tevi iedvesmoju! Un es zinu, ka būs cilvēki, kuri būs kategoriski pret šo. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka visi citi ir vainīgi, visi citi, tikai ne es pats par savu neveiksmīgo dzīvi. Gaidīja, ka Dievs darīs, un tomēr nedarīja. Tur jau tā problēma – tu gaidīji, ka Dievs darīs, bet tev pašam arī ir jādara. Es iedvesmoju. Es lietoju to spēku, kas ir man, plus, kad es lietoju savu spēku, pats Dievs pieslēdzas. Cilvēkam ir lielāka nozīme, nekā bieži vien kristietībā to pienes. Ja es skatos kādus veiksmīgus mācītājus, bieži es varu no viņiem dzirdēt, ka draudzē nevar mācīt tikai pamatu. Ir jāmāca, kā cilvēkiem dzīvot, kā attīstīt sevi un savu raksturu un kā gūt panākumus.

Tas pats ir ar politiku. Priekš kam mums piketus? Kāds ir pamats kaut ko darīt? Kāds teiks: “Bet, ja Dievs gribēs, likums netiks pieņemts. Viss ir Dieva ziņā. Palūgsim Dieviņu tikai.”  Vai pietiek tikai, ka tu Dieviņu palūdz? Utopija tā ir. Tas ir neiespējami. Kāpēc Jēzus pavēlēja – ejiet un sludiniet?

Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” (Marka evaņģēlijs 16:15)

Un ne tikai – ejiet un sludiniet! Viņš vairāk saka – ejiet un ne tikai runājiet, dariet!

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. [..] (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)

Šodien būs Bībeles skolas izlaidums. Priekš kam tā skola vajadzīga? Priekš kam tie diplomi vajadzīgi? Priekš kam tās atzīmes vajadzīgas? Vajag saprast, ka, ja tu mācies Bībeles skolā, tu mācies tāpēc, lai būtu dievkalpojumā, pirmkārt. Tas ir kā pamats, tā ir ābece. Tu iemācies – tu esi šeit, lai dzirdētu, lai savu prātu bagātinātu, lai ļautu sevi iedvesmot. Nevis atnākt tikai pēc diploma. Priekš kam tev to visu vajag? Lai mīlētu To Kungu ar visu savu prātu.

Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. (Marka evaņģēlijs 12:30)

Ar kādu prātu? Ar tavu prātu. Tavā prātā ir jāredz vīzija. Liela vīzija pievelk lielus cilvēkus.

Nesen es sēdēju “Origo” vienā kafejnīcā. Es skatījos cauri skatlogam uz Stacijas laukumu. Tur visādi interesanti cilvēki, mēteļos, ar visādiem matiem, bezpajumtnieki. Redzēju tādu dīvaini, līdzīgu kā filmā “Viens pats mājās”, kur Kevins viens pats parkā bija iemaldījies, tur visādi maisi mētājās un apkārt visādi dīvaini cilvēki bija. Tāds kontingents. Tad es padomāju, kur tad mūsējie iet evaņģelizēt? Ir ļoti viegli uzrunāt tādu cilvēku, kurš vienkārši grib parunāt. Tur cilvēki paši par sevi stāv, kaut kādi dīkdieņi, kam naudu vajag iedot, tur ir visādi dīvaini cilvēki, kuri nekad neko negrib mainīt, neko darīt. Ja tādi cilvēki nokļūst šeit, tad mācītājam jālec vai no biksēm ārā, sludinot, ka mums visiem jābūt veiksmīgiem cilvēkiem. Cilvēki, kuri nekad negrib mainīties. Un pēc tam, kad viņi iet prom, saka, ka reāli Dieva spēks nebija, neizmainījos, nepalīdzēja. Sāc savā prātā domāt par sevi kā par stipru cilvēku, par veiksmīgu cilvēku. Par cilvēku, kuram nav nekā neiespējama. Par bagātu cilvēku. Esi tāds un ej pie tādiem cilvēkiem. Nu nē, ej pie bomžiem arī, tikai vispirms aizved uz savam mājām. Un pēc tam, kad apkopsi, ved uz draudzi. Mums nav rehabilitācijas centri narkomāniem un bezpajumtniekiem. Ļoti reti, kad narkomāns vai bomzis ir kļuvis brīvs, nu tā, uz līdzenas vietas. Tas ir smags darbs ar cilvēkiem, centri ir vajadzīgi. Mums tādu nav. Varbūt būs, bet varbūt arī, ka nebūs. Ir dažādas draudzes, dažādas vīzijas. Es jau pats biju tāds pusbomzis. Dieva žēlastība. Divdesmit divi gadi, kopš es neesmu vairs kā bomzis.

Stāsts par Gideonu Soģu grāmatas sestajā nodaļā. Midiāns bija Israēla kaimiņu valsts. Izraēlieši grēkoja, tas atvēra durvis midiāniešu iebrukumam, laupīšanām. Nodokļus slēpa – Gideons kūla kviešus vīna spiedēs. Slēpa, lai izdzīvotu, lai izbēgtu no smagiem nodokļiem. Un pēkšņi viņam atklājās Dievs. Viņš dzird Dievu, Dievs uzrunā Gideonu.

Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: “Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!” (Soģu 6:14)

Ar kādu spēku? Ar šo savu spēku.

Un Tas Kungs viņam sacīja: “Tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sakausi Midiānu kā vienu vienīgu vīru.” (Soģu 6:16)

Arī Mozum Dievs teica to pašu – Es būšu ar tevi. Ej, runā ar faraonu, Es būšu ar tevi! Ko darīja Mozus? Bubināja. Šaubījās un kurnēja.

Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!” Tad Mozus sacīja uz Dievu: “Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?” Un Dievs sacīja: “Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Dievam šinī kalnā.” Bet Mozus sacīja uz Dievu: “Redzi, kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: jūsu tēvu Dievs mani pie jums ir sūtījis, – tad tie jautās: kā Viņu sauc? – Ko tad lai es viņiem saku?” Dievs sacīja uz Mozu: “ES ESMU, kas ES ESMU.” Viņš sacīja: “Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU – tas mani sūtījis pie jums.” Un Dievs vēl sacīja uz Mozu: “Tā tu saki Israēla bērniem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums – tas ir Mans Vārds mūžīgi, to atcerieties uz audžu audzēm. (2.Mozus 3:10-15)

Un Tas Kungs runāja uz Mozu: “Ej, saki faraonam, Ēģiptes ķēniņam, ka tam Israēla bērni jāizlaiž no savas zemes.” Un Mozus runāja Tā Kunga priekšā, sacīdams: “Redzi, Israēla bērni nav uzklausījuši mani, kā tad faraons lai uzklausītu mani, kad mana valoda tik grūta?” (2.Mozus 6:10-12)

Ko darīja Gideons? To pašu, viņš teica: “Piedod, Kungs!”

Bet viņš sacīja: “Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana dzimta ir nabagākā Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā.” (Soģu 6:15)

Dievs apskaidroja gan Gideona galvu, gan Mozus galvu. Dievs saka: “Ej ar savu spēku, un Es būšu ar tevi! Ej ar savu spēku, mīli ar visu savu prātu – emocijām, gribu un spēku. Un Es būšu ar tevi!”

Arī pats Dāvids nonāca lielās briesmās, jo ļaudis taisījās viņu nomētāt ar akmeņiem, tāpēc ka ikviena cilvēka sirds bija sarūgtināta savu zaudēto dēlu un meitu dēļ. Bet Dāvids ieguva jaunus spēkus, paļaudamies uz To Kungu, savu Dievu. (1.Samuēla 30:6)

Dāvids ieguva jaunus spēkus, paļaudamies uz To Kungu.

No tā, ko es tikko runāju, var rasties domas: “Uz kurieni mēs tagad ejam? Viss tikai savā spēkā, kur tad Dievs kaut ko darīs?” Lūk, ir paskaidrojums un balanss tam visam.

Tā saka Tas Kungs: “Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību! Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs.” (Jeremijas 9:22)

Pāvils Bija mega apustulis. Viņš darīja brīnumus un zīmes. Un, pateicoties viņam, arī mēs esam šeit.

Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. (2. Korintiešiem 12:9)

Tev ir savs spēks, bet neaizmirsti vienmēr par visu kopumā. Arī par to, ka tev vispār ir savs spēks. Par to, ka tu esi, par to, ka tev ir mūžīgā dzīvība, ka tev ir pamats tam. Tā ir neatņemama sastāvdaļa. Neaizmirsti par to pateikties Dievam un vienmēr norādīt uz Viņu. Paturi prātā, neaizmirsti, neaizej galējībās. Visa slava Dievam! Visa slava Dievam arī par to, kas neko nedara? Galu galā, par to, ka es savu atbildību neuzņemos – slava Dievam? Neaiziesim tādā parazitējošā dimensijā, kur Dievs visu kārtos, Dievs visu darīs. Palūgsi Dievu un labākajā gadījumā viss notiks? Nē. Mēs lietojam savu spēku.

Ja kāds nav lasījis Deivida Jongi Čo grāmatu “Ceturtā dimensija”, tad tā ir obligātā literatūra. Mācītājs, kurš ir uzcēlis pasaulē lielāko draudzi Dieva vadībā.

Mozus saņēma baušļus Dieva vadībā. Bet tas bija viņa prāts. Vai tad tie noteikumi, ko Mozus ir rakstījis, der mums? Arī apustuļu laikos tie noteikumi, kad bija jāstaigā lakatiņos un bija kājas jāmazgā, tev der? Vai tev kājas jāmazgā, lai tu būtu izglābts? Nē, protams, vajag mazgāt kājas savās mājās, bet vai draudzē obligāti vienam otram jāmazgā kājas? Tā vispār ir tā laika kultūra, tie ir tā laika konkrētās draudzes noteikumi. Staigāšana lakatā? Draudzes noteikumi, ko kāds draudzes mācītājs izdomājis konkrētai draudzei. Pamats ir visiem vienāds. Noteikumus un mācību domā mācītājs saskaņā ar Dieva gribu. Ņem palīgā teologus, lai viss saskan perfekti ar Dieva gribu. Taču nianses katrā draudzē atšķiras. Mūzikas stils, viss atšķiras. Virzieni atšķiras. Bībelē, Vecajā Derībā tik daudz kas vispār neattiecas uz mums. To Mozus izdomāja. Un ir cilvēki, kas lasa Bībeli un domā, ka tas viss ir no Dieva. Tas viss nav no Dieva priekš mums, tas ir no Dieva viņiem tajā laikā. Un mums no Dieva tajā ziņā, ka mēs no tā varam mācīties principus.

Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir. (5. Mozus 8:18 )

Viņš dod tev spēku. Viņš ir piešķīris tev smadzenes. Viņš ir piešķīris tev cilvēcisko spēku. Jongi Čo runā tieši par cilvēcisko spēku. Arī citas reliģijas dara brīnumus un palīdz cilvēkus atbrīvot no atkarībām. Nav patiesība, ka tikai Dievs dara brīnumus. Brīnumi notiek arī citās reliģijās un kustībās. Jā, tādi brīnumi, ko Jēzus darīja, diez vai kaut kur vēl notiek. Arī, ko Dievs caur Savu kristīgo draudzi dara, šaubos, vai tādi citur notiek. Bet brīnumi notiek. Un tas ir saistīts ar paša cilvēka ceturto dimensiju jeb viņa iztēles spēju. Un tā ir enerģija, kas pašam cilvēkam ir piešķirta.

Es teicu: “Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli!” (Psalms 82:6)

Jēzus viņiem atbildēja: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi.” (Jāņa evaņģēlijs 10:34)

Tu esi Dievam līdzīgs. Dievs tev ir piešķīris šo potenciālu, ko tu vari lietot un celt Viņa valstību ar savu spēku. Un, kad tu savu spēku esi lietojis, tad Viņa spēks varens parādās.

Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. (2. Korintiešiem 12:9)

Pāvils saka, ka lielīsies ar savu nespēku. Tu nevari visu. Tu nevari pats no augšas piedzimt. Tas ir brīnums. Bet tu vari pastāstīt evaņģēliju cilvēkam. Un notiek brīnums – cilvēks no augšas piedzimst. Viņa dzīve pilnībā izmainās. Tas nav tavs roku darbs, tas ir Dieva darbs. Slava Dievam! Paldies arī tiem cilvēkiem, kas tev pastāstīja, kas tev mācīja.

Vai tu esi vīlies, ka nāksies tomēr kaut ko darīt? Ja gribi kaut kādas izmaiņas, tomēr nāksies kaut ko darīt.

Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir. (5.Mozus 8:18 )

Tev ir spēks, lai iemantotu bagātību. Tu domā, ka nabadzība ir Dieva prāts? Tā ir prāta spēju aprobežotības pazīme. Ja cilvēks nevar nopelnīt normāli uzturam, ja nevar normāli nopelnīt un pabarot savu ģimeni, ja nevar normāli samaksāt par savu dzīvokli un vainot var tikai valdību un citus, tad tā ir prāta aprobežotība. Piedod, draugs, bet tā ir patiesība.

Tev ir jābūt tādai domāšanai, ka tajā brīdī, kad tev vajadzēs, piemēram, piecus tūkstošus, tas būs nieks. Tev ir pieci tūkstoši. Tūkstotis iesākumā, vēlāk pieci vai desmit. Tev tie ir pieejami. Tu tos vari dabūt, nevis aizņemoties, ne jau laimējot, bet tev viņi ir. Un ja nav, tu viņus nopelni. Dievs ir devis tev spēku nopelnīt. Spēku iemācīties principus, kā nopelnīt. Ja kāds no stacijas kontingenta šeit iepeld, viņam ir jākļūst par veiksmīgu cilvēku. Par katru cenu. Klausies manus sprediķus. Mācies, analizē. Cel grupiņas, evaņģelizē. Nu, kas tas ir, ka tu draudzē esi piecu gadus un tev pieci cilvēki ir grupiņā? Tā ir prāta aprobežotība. Tur netiek pielikts tavs spēks. Un tev ir jābūt tik finansiāli nodrošinātam, ka tev pietiek pāri labiem darbiem.

Es gribu redzēt šeit vīriešus, kuriem sievas skaisti ģērbjas. Viņiem jāprecas vispirms. Bet, ja precas, lai pakonsultējas arī ar mani. Varbūt man ir kādas zināšanas, ka tā otra puse ir ragana. Un to es tev nenovēlu. Tad tu nebūsi veiksmīgs cilvēks. Varbūt izvilksiet kaut kā, bet tā būs problēma. Es gribu, lai ir vīrieši draudzē. Es vēlos, lai vīrieši ir pazīstami sabiedrībā, lai viņi pelna naudu, lai viņiem ir savs bizness, lai viņi ir, kā minimums, pašnodarbināti vai arī strādā tādā darba vietā, kur ir izaugsmes iespējas, kur var augt un ieņemt vadošus amatus. Dievs tev ir devis pašam savu spēku, lai būtu bagāts, lai tev ģimenē sievai nekas netrūkst. Arī draudzē utt. Tu vari braukt tur, braukt šeit. Šobrīd tu domā: “Ai, degvielas cenas…” Es gribu braukt un es braucu, man vienalga, cik maksā degviela! Es vispār uz tām cenām neskatos. Neskaties uz cenām! Lieto un dari to, ko tev vajag. Es gribu, lai tu vari tā dzīvot. Veči, celieties! Dievs tev ir devis dabiski kā vīrietim. Kas ir sieviete? No vīrieša ribas tikai? Bet bieži vien viss ir otrādi. Četrdesmitgadīgs dēliņš. Iedomājies, tu apprecies, un tev vēl viens dēliņš mājās. Bērni piedzimst, un vēl vīrs ir dēls. Sievietes, esiet stipras! Esiet gatavas arī pašas pelnīt! Diemžēl ar to ir jārēķinās. Jo es skatos, ka kontingents neguļ. Skatos, ka kontingents arī negrib tik ļoti arī mainīties. Meitenes, neprecieties ar cilvēkiem, kuriem nav naudas. Neprecieties ar viņiem! Tikai gudri runā par kaut kādiem projektiem. Man vajag piecus tūkstošus. Nav? Aizvest mani uz Munameģi nevar? Tētim ir  mocis! Vai arī, kā minimums, kad jaunieši precas – ir redzams draudzē, ka viņš ir pārbaudīts cilvēks, ka viņā ir potenciāls, ka viņš iet uz to. Jaunībā cilvēks nevar būt vēl bagāts, bet var būt ar pareizu domāšanu un ar pūlēm jau. Tu redzi, ka viņš cīnās. Viņš būs bagāts. Tu palīdzēsi viņam tādam kļūt. Jūs abi būsiet bagāti. Cilvēkiem ir jābūt bagātiem. Kā minimums tā, lai tev visam pietiek un pāri vēl paliek. Dieva vārds saka:

Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros. (Lūkas evaņģēlijs 6:38 )

Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. (2. Korintiešiem 9:8 )

Mācies normāli pieņemt principus un arī kritiku. Nekā personīga. Vīriešiem ir jābūt turīgiem. Sievas lai vada mājas grupiņas. Vīri lai vada draudzi.

Doktoram Jongi Čo tā notika. Viņa grāmatas esmu daudz reižu pārlasījis. Ļoti viegli arī lasās. Unikāla pieredze. Viņš vienmēr pats gribēja visu darīt. Viņš nebija iemācījies principu, ka vajag deleģēt, ka arī palīgus vajag. Viņš kristīja ledainā ūdenī simtiem kristāmos un pēc tam saslima, un arī nomira. Viņš ļoti daudz dažādas kļūdas pieļāva. Un viņam bija sekojoša problēma. Korejā valda patriarhāts. Mums laikam ir otrādi, sievietes ļoti dominē Latvijā. Ne visur, bet ļoti dominē. Diemžēl tas ir tāds kā gars. Nav jau slikti sievietēm būt stiprām, bet ja esi ar vīru kopā, tad ir ieteicams, lai vīrs ir vecis. Jongi Čo Korejā bija problēma. Vīrieši gādā par ģimeni, viņi darbojas darbos, amatos un negrib vadīt grupiņas, negrib kalpot. Viņi bija nonākuši pie tā, ka daži vīrieši vada mājas grupas, bet sievietes nedrīkst. Beigu beigās sievietes bija piekritušas vadīt grupiņas, taču vīrieši viņas neklausīja. Kā tad vecis klausīs sievieti? Es domāju, īsts vecis. Īsts vecis neklausa sievieti, ieklausās, izdabā varbūt kaut kā, bet neklausa visā. Un tad Jongi Čo bija izdomājis piešķirt mācītāja pilnvaras zīmes sievietēm, kas nozīmē, ka klausot sievietei, tu klausi mācītāju. Un tādā veidā pasaulē lielākajā draudzē deviņdesmit piecus procentus no mājas grupām vada sievietes. Savukārt, veči tikai grib vadīt draudzes un biznesu. Nav jau slikti, ka tā darbojas kopā. Vīrieši var gādāt par ģimeni, un sievas kalpošanā sasniedz virsotnes. Veči, viss jums vēl ir tikai priekšā. No mūsu vidus tiešām celsies spēcīgi līderi. Pat jauni vīrieši celsies kā spēcīgi līderi. Spēcīgas sievietes no mūsu vidus draudzē gūs panākumus kalpošanā. Gūs panākumus arī sabiedrībā. Arī politikā. Āmen! Mēs esam tikai sākuma stadijā. Dievs ir labs.

Pie tempļa durvīm Pēteris un Jānis dziedināja tizlo no mātes miesām. Viņš cēlās kājās no zemes, viņš, kurš nebija staigājis.

Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!” Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. (Apustuļu darbi 3:1-8 )

Un tā bija diena, kad vairāki tūkstoši cilvēku atgriezās pie Dieva. Un, lūk, ko Pēteris sludināja, ko Pēteris teica, kad cilvēki sanāca.

To redzēdams, Pēteris uzrunāja ļaudis: “Israēlieši, ko jūs brīnāties par to un ko jūs skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka šis staigā?” (Apustuļu darbi 3:12)

Bet vēl tikko Pēteris ar Jāni teica slimajam: [..]”Skaties uz mums.” (Apustuļu darbi 3:4)

Kā dziedināja šo slimo?

Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!” (Apustuļu darbi 3:6)

Caur viņu pašu vārdiem izgāja šī enerģija, sajaukta ar dievišķo enerģiju. Un viņš piecēlās.

Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri,
un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.” (Apustuļu darbi 7-8 )

Saskrēja cilvēki un, lūk, ko saka Pēteris.

To redzēdams, Pēteris uzrunāja ļaudis: “Israēlieši, ko jūs brīnāties par to un ko jūs skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka šis staigā?” (Apustuļu darbi 3:12)

Viņi norāda uz Dievu. Visa slava par to Dievam.

Tas, ko tu lasi šajā brīdī, ir sabalansēta mācība. Sabalansēta mācība, kā būt kristietim vārda tiešā, pilnā nozīmē, kā patiešām gūt panākumus.

Sasaucis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas. (Lūkas evaņģēlijs 9:1)

Tev ir vara! Tev ir spēks! Dievs tev to ir devis. Kopš dzimšanas katram cilvēkam Viņš dod spēku, ne tikai fizisko, bet arī garīgo, intelektuālo. Un to, kas garā un sirdī darās, nekad neviens zinātnieks vispār neizskaidros. Domu spēks un tā tālāk. Papildus Dievs piešķir Savu spēku tiem, kas no augšas piedzimuši. Tu esi savienots ar visa visuma spēku, ar to, ko Dievs ir radījis. Un Dievs piešķir tev Savu spēku.

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. (Apustuļu darbi 1:8 )

Mēs esam dabūjuši spēku. Mums ir savs spēks un ir Dieva spēks. Tad, kad tu lieto savu spēku, tad Dieva spēks pieslēdzas. Āmen!

Pagājušajā dievkalpojumā bija aizlūgšanas. Bija ļoti laba slavēšana, bija laba mūzika, atvērās debesis faktiski. Es skaidri dzirdēju domas no Dieva: “Ej un lūdz par cilvēkiem. Uzliec rokas cilvēkiem.” Esmu dzirdējis teorijas, ka Dievs jau pats darbojas. Ne ar bruņotu varu, ne ar spēku, ne ar varu, bet ar tā Kunga Garu. Viss ir pareizi. Nevajag tur piepūlēties – pieliec tikai roku vai pasaki tikai vārdus un Dievs visu izdarīs. Jā, Dievs arī tā dara. Bet zini, Mozus bija tas, kurš izveda. Un Mozus iedvesmoja izraēliešus iziet. Mācītājs tevi iedvesmo darīt kādas lietas. Viņš iedvesmo. Tev rodas degsme. Un es šeit lūdzu. Es pie tās lietas tā no sirds piegāju, sakot ar spēku: “Jēzus Vārdā!” Un velni tur iet ārā. Viss smuki, viss notiek tur. Un tad es domāju tā: “ Dievs taču pats var darīt. Kāpēc man tik ļoti jāpiepūlas? Izteikšu tikai: “Jēzu pieskaries!”” Pieeju pie nākamā – nekas nenotiek, pie nākamā – nekas. Bet, kad es tā enerģiskāk izteicos, tad es sapratu un vēlreiz pārliecinājos, ka man ir sava enerģija, man ir savs spēks, kuram talkā nāk Dieva spēks.

Ilze šajās aizlūgšanās saņēma dziedināšanu. Ilzes par sevi stāsta: “Man bija tāda problēma, ka es no bērnības nedzirdēju ar vienu ausi. Šīs problēmas dēļ augot es īsti nemācēju runāt, pareizi izrunāt vārdus, tas mani ļoti ietekmēja. Dievkalpojumā, kad bija aizlūgšanas, ejot stāvēt rindā, es sapratu, ka šodien es tikšu dziedināta. Mācītājs pienāca man klāt, uzlika rokas, es nokritu, bet tās sajūtas nebija tik lielas, kā es biju iztēlojusies. Pēc tam es sapratu, ka es dzirdu. Man vairs nav jālieto ausu aparāts, kurš man bija izrakstīts. Slava Dievam! Man bija jālieto šis ausu aparāts, jo, bez šī aparāta mācoties, manām smadzenēm būtu ļoti grūti uztvert informāciju, ļoti grūti būtu turpināt runāt. Ja es nebūtu lietojusi šo ausu aparātu, man atkal parādītos problēmas, kas bija bērnībā – es nevarētu runāt, tam būtu vajadzīga liela piepūle. Tagad šie dzirdes nervi, kas bija sabojāti, ir atjaunoti. Šobrīd dzirdu labi, ir pagājusi nedēļa. Auss vēl nedaudz sāp. Man beidzot, klausoties mūziku ar austiņām, nevajag vienu austiņu noregulēt skaļāk, lai dzirdētu un saprastu, ko dzied. Slava Dievam!”

Visa slava Dievam! Un, kad ir visa slava Dievam, mēs zinām, kā Dievs darbojas.

Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. (Marka evaņģēlijs 12:30)

Mīli Dievu no visas savas dvēseles, no visas savas sirds, prāta un spēka. Kad tu kalpo Dievam, savā grupiņā kalpojot cilvēkiem, dari to no visa spēka. Un tev būs panākumi itin visā. Jo Dievs ir ar tevi.

Es gribu izstāstīt kādu piemēru. Tas notika Čikāgā, tas ir zināms gadījums. Kāds jauns mācītājs ielika reklāmu pilsētas avīzē, ka viņam būs sprediķis “Ko tu izdarītu, ja tev būt miljons dolāru?” Un kāds cilvēks vārdā Armors, kurš bija gaļas konservu karalis pilsētā, miljonārs, viņš nolēma atnākt uz šo dievkalpojumu. Mācītājs sludināja un teica: “Ja man būtu miljons dolāru, tad es uzceltu un izveidotu skolu, kurā cilvēki mācītos ne tikai teoriju, bet uzreiz arī praksi. Īpaša pieeja, īpaša metodika, kad to, ko tu mācies, tu praktizē. Es tādu skolu radītu.” Pēc dievkalpojuma pie viņa pienāca šis miljonārs un teica: “Atnāc rīt uz ofisu, un es tev iedošu miljons dolāru.” Šāda skola ir, tā tika nosaukta gaļas konservu karaļa vārdā – Armora skola. Tā kļuva par ievērojamu skolu Amerikā. Šī ideja piedzima šī cilvēka galvā, tā bija viņa vīzija.

Mana vīzija ir Dieva svētīta Latvija. Mēs zinām, kur to visu likt. Pirmkārt, ir evaņģelizācija, evaņģēlija izplatīšana, tas ir pamats, kas mums ir jādara. Dieva svētīta Latvija. Mēs esam lielām lietām radīti, ne mazām, bet lielām. Mēs kā draudze kopā esam superprāts. Tāds superprāts, ka pat kurli cilvēki sāk dzirdēt. Un pats Dievs mūsu vidū pagodinās. Aleluja! Ļoti daudz kas ir saistīts ar mūsu pašu prāta spējām, kā mēs attīstām prātu, kā mēs domājam, kā mēs vizualizējam, kā mēs vēlamies, kā mēs plānojam, kā mēs ejam uz panākumiem. Šī vīzija attiecīgi piesaista citu cilvēku prātus un arī naudu. Vai mums draudzē ir kādreiz nauda pietrūkusi? Viss, ko mēs esam darījuši, vienmēr visam ir pieticis. Mēs esam pārgalvīgas lietas darījuši. Vienlaicīgi cēlām šīs telpas, kas izmaksāja vairākus simtus tūkstošus, tajā pašā laikā sarīkojām Tautas lūgšanu sapulces, kas katra maksāja arī ap 50, 60 tūkstošiem. Plus evanģelizācijas. Jo visi cilvēki, prāta spējas, nauda, viss seko projektam, tam projektam, par ko tu dedz, kas ir no Dieva dzimis tavā sirdī. Mūsu sirdī ir Dieva svētīta Latvija.

Hagajs un Caharija – tie bija divi pravieši, kas pravietoja tajā laikā, kad izraēlieši cēla templi. Viņi bija apstājušies. Viņi bija atgriezušies no Bābeles gūsta. Persijas vara, ķēniņi viņus atbalstīja, pat finanses piešķīra. Viņi cēla templi, taču politiski iemesli, savas rūpes un labklājība aizēnoja tempļa celtniecību. Un šie pravieši pravietoja. Izraēlieši bija apstājušies celt Dieva templi.

Tu esi Dieva templis, draudze ir Dieva templis. Un caur Dieva templi šīs slavas upes iztek, gan politikā, gan valdībā, visur. Es arvien vairāk ticu, arvien vairāk izjūtu, ka Dieva svētīta Latvija – garīgi, sociāli, ekonomiski svētīta Latvija, brīva un droša, ir iespējama. Šī vīzija pievelk cilvēkus, pievelk līdzekļus, pievelk spēkus. Šis ir tikai sākums, mēs nepadosimies. Mums ir spēks, mums ir Dievs. Un Dievs Tas Kungs saka:

[..] “Es esmu ar jums! – tā saka Tas Kungs.” (Hagaja 1:13)

Šeit būs doma, kas tev ir jāiegaumē.

“Tā saka Tas Kungs Cebaots: šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu!” Un tad atklājās Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? (Hagaja 1:2-4)

Viņi cēla savus namus, savas ģimenes un bērnus taisīja. Bet kurš cels Dievam namu? Algas levītiem, cēlējiem netika izmaksātas. Viņi precējās ar pagānu sievietēm, šķīrās. Visādi “brīnumi” tur notika. Viņi nerūpējās par altāri, nerūpējās par savām personīgajām attiecībām ar Dievu, nerūpējās par pašu pamatu.

Divi pravieši – Hagajs un Caharija – vienlaicīgi apmēram 518.gadā p.m.ē. pravietoja. Tajā laikā valdīja Zerubābels, Persijas ķēniņa iecelts pārvaldnieks Izraēlā, un otrs bija Jozua, augstais priesteris. Tie bija augstākie līderi.

“Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? Un nu, saka Tas Kungs Cebaots, palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos!” (Hagaja 1:4-5)

Un daudz ko citu pravietoja, iedvesmoja tautu.

Viņš sludina brīdī, kad šie cilvēki ir padevušies, templis ir pusratā. Piemēram, cilvēks gribēja uzcelt mājas grupiņu. Viņš sāka – atnāca viens cilvēks, divi cilvēki, trīs cilvēki, četri cilvēki, viss. Ir pagājis laiks – mēneši, varbūt gadi jau pagājuši, un viņš vairs neceļ šo grupiņu. Tu cer uz Dievu, tu lūdz, nekas nenotiek, jo tu necel šo grupiņu. Kas trūkst? Kaut kas nav. Kas nav? Vai arī finanšu lietas vai sava personīgā izaugsme, daudz dažādas lietas. Taču kalpošana tu esi apstājies. Tie paši slavētāji, viņiem ar katru reizi ir jādzied arvien labāk.

Hagaja sludina un saka, ka Dievs ir ar viņiem. Bija daudz iedvesmojošu vārdu un arī norājumu par nepareizu rīcību, par to, ka viņi ceļ savus namus, Dieva namu atstājot novārtā.

Un šeit ir atslēgas vārdi.

Un Tas Kungs lika pamosties Zerubābelā, Šealtiēla dēlā, Jūdas apgabala pārvaldniekā, un Jozuā, Jocadaka dēlā, augstajā priesterī, un visos no tautas atlikušajos jaunam garam, tā ka viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu. (Hagaja 1:14)

Viņi sāka celt. Kāpēc? Hagajs viņus iedvesmoja. Ne jau Dievs atnāca interesantā veidolā kā eņģelis, bet Hagajs, Dieva iedvesmots, atnāca norādīja uz problēmām, iedvesmoja. Augstākie vadītāji iedvesmojās un iedvesmoja arī savus līderus, valsts vecajus, un viņi cēla namu un uzcēla templi.

Un tagad pats svarīgākais, atceries. Ceļ tikai tie, kas ir iedvesmoti. Ceļ tikai iedvesmotie. Mājas grupiņas aug tikai tur, kur vadītājs iedvesmo cilvēkus. Izmaiņas notiek tikai tur, kur iedvesmo cilvēkus. Iedvesma nenozīmē pateikt tikai, ka tev viss sanāks. Varbūt pietiek celt savu namu, varbūt ir laiks parūpēties par savām personīgajām attiecībām ar Dievu, varbūt iesaistīties kādā draudzes kalpošanā, pa priekšu parūpēties par Dieva templi, lai Dieva svētība būtu tavā dzīvē. Palūkojieties, kā jums līdz šim ir klājies.

Kas iedvesmo? Cilvēks iedvesmo. Es jau minēju, ka nopirku vairākas grāmatas. Tie ir cilvēki, kas ir rakstījuši šīs grāmatas. Tie ir cilvēki ar pieredzi, kas ir sasnieguši virsotnes. Lasot es iedvesmojos. Mana vismīļākā grāmata, kas man iedvesmo, ir Bībele. Es tiešā ceļā caur Bībeli runāju ar Dievu. Katru rītu atveru Bībeli, lasu, pārdomāju. Es nelasu tā vienkārši visu cauri, es ļoti daudz domāju. Dievs uzrunā – rodas dažādas bildes un domas galvā, un es zinu, kā rīkoties, jo esmu bijis savā lūgšanu kambarī. Dieva vārds, ko faktiski rakstīja cilvēki, iedvesmo.

Arī tu pats sevi iedvesmo. Tu pats noskaties sprediķi, tu pats lasi kādu grāmatu, tu pats atkārto jeb apliecini kādas lietas savā dzīvē, lai tās notiktu, tu pats sevi iedvesmo. Bet bez draudzes, bez grupām, es domāju, ka tas nestrādā. Ir jābūt kolektīvam, komandai, kur visi tiecās uz mērķi, kur Dievs ir Dievs.

Mums nevajag tos mērķus, kas ir Lady Gaga, Madonnai, Rokfelleriem. Mums nevajag tādus mērķus. Azartspēles un alkohols neko nedod cilvēkiem, neko kā tikai ciešanas. Bet viņi saka: “Mums nauda nāk.” No kurienes nāk? Tu nepelni naudu, cilvēks ir strādājis reālu darbu, apstrādājis zemi un nopelnījis, bet tu viņam to vienkārši atņēmi. Pats neko neieguldīji, sabojāji cilvēka psihi. Šie cilvēki ir liekēži un parazīti. Alkohola tirgoņi, narkotiku tirgoņi, azartspēļu īpašnieki, tie visi ir parazīti. Kāds teiks: “Es pokerā gribu pastrādāt.” Parazīts tu esi, pokermeni! Izaudzē labāk kādu bieti. Graudi tagad būs vajadzīgi. Izaudzē kaut ko. Padomā, kā dīzelis var maksāt vairāk par benzīnu? 98. benzīna cenā dīzelis. Dīzelis, ko padomju laikā lēja ārā. Benzīns taču ir jāapstrādā. Kā var būt dārgāk? Mahinācijas – biržās maina cenas. Man šķiet, ka dīzelis maksā desmit centus litrā, bet šobrīd jau gandrīz divus eiro. Pieci cilvēki strādā un simts iedzīvojas uz viņiem. Deputāti algas sev paceļ, bet tev ne.

Tātad iedvesmoti cilvēki spēj iedvesmot citus, un tikai iedvesmoti cilvēki ceļ. Tikai viņiem ir vēlme, tikai viņiem ir enerģija, tikai šie cilvēki spēj šo enerģiju pārvērst reālos panākumos.

Mūsu facebook “Dieva Lauvu” grupā ir jau deviņi tūkstoši cilvēku. Redzēsim, cik no viņiem atnāks uz protestu. Ir jākļūst par lauvām. Pats nosaukums “Dieva Lauvas” liek tev domāt par to, ka tu esi stiprs, tu esi spēcīgs, ka tev viss ir iespējams, jo Dievs ir ar tevi. Āmen!

Aleksejs bija pie manis šeit sarunā, un es uzdevu viņam jautājumu – vai kristietis drīkst ņemt ieroci rokās un aizstāvēt savu zemi? Aleksejs atbildēja: “Tas vispār ir kauns, ka mums, kristiešiem, ir jāpaļaujas uz cilvēkiem ārpus draudzes, ka viņi mūs sargās.” Tas jau ir kauns, ka mēs paši sakām, ka Dievs mums neļauj nogalināt. Kā – neļauj nogalināt? Kāds teiks: “Viņi paši tur sastrīdējās, un mēs tur neiejauksimies.” Dievs atļauj nogalināt. Arī mūsu valstī ne tik sen bija nāves sods. Maniakiem un slepkavām bija nāves sods. Ko ar tādiem darīt? Lai staigā? Vai tādā gadījumā es neesmu slepkava, ja es ļauju tādam staigāt? Ja manā mājā iebrūk bruņots laupītājs, man ir ierocis un es viņu nenošauju, vai tad es pats nebūšu slepkava, ja es neaizstāvēšu savu ģimeni? Vai es pats neesmu slepkava tādā gadījumā? Viss ir sagrozīts. Kristīgajā vidē viss ir sagrozīts – politiku nevar, ieroci nevar, neko nevar, nauda ir slikti. Kas tās vēl par dziedināšanām, kas tie par brīnumiem? Labi, tas vēl daudziem patīk, nejauši kaut ko piedzīvot.

Es ceru, ka es tevi šodien iedvesmoju. Minimāla kritika, maksimāla iedvesma. Viss ir tavās rokās. Āmen!

Redzi, es sludinu, es izdodu enerģiju. Es pēc tam dodos mājās noguris. Tā ir mana enerģija, vajag ēst, kādu vitamīnu vajag, svaigu gaisu, lai organisms un smadzenes spēj funkcionēt. Parasti cilvēki mēs esam. Draugs, iedvesmojies un iedvesmo citus! Ceļam Dieva valstību, ceļam draudzi, ceļam grupas, ceļam sevi, savas ģimenes, ceļam Latviju! Cēlējspēks. Āmen! Aleluja!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Spēks” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija